6. Article

VPC izveides otrā risinājuma paātrinātas īstenošanas novērtējums Konceptuālais ziņojums tika papildināts ar informāciju par paātrinātu resoru pievienošanu VPC, pamatojoties uz MK 2023. gada 25. aprīļa sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 22 26. §) "Plāna projekts "Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.-2027. gadam"" 6. punktā doto uzdevumu, izstrādājot konceptuālo ziņojumu "Par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē", precizēt tiešās valsts pārvaldes nodarbināto īpatsvaru, kas saņem VPC pakalpojumus līdz 2027. gadam, ņemot vērā veikto izpēti attiecībā uz resoru straujāku pāreju uz centralizētu modeli. MK 2023. gada 25. aprīļa sēdes laikā MK locekļi rosināja izskatīt iespēju VPC ieviest ātrākā termiņā nekā noteikts Eiropas Padomes 2021. gada 6. jūlija lēmumā par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānismā plāna izvērtējuma apstiprināšanu. Minētajā lēmumā mērķrādītāja Nr. 199 "To tiešās publiskās pārvaldes darbinieku īpatsvars, kuri grāmatvedības un cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumus saņem centralizēti" vērtība 2026. gada III ceturksnī ir noteikta 15% no kopējā darbinieku skaita, kuri nodarbināti tiešajā pārvaldē. MK 2023. gada 25. aprīļa sēdē tika rosināts šo mērķrādītāju pārskatīt un noteikt tā vērtību 80% no kopējā darbinieku skaita, kuri nodarbināti tiešajā pārvaldē. Ņemot vērā iepriekš minēto, Valsts kanceleja sadarbībā ar Valsts kasi ir sagatavojusi salīdzinājumu starp Konceptuālajā ziņojumā rekomendēto risinājumu pakāpeniski centralizēt 80% tiešās publiskās pārvaldes darbinieku VPC līdz 2030. gadam un MK 2023. gada 25. aprīļa sēdē piedāvāto risinājumu straujāk centralizēt 80% tiešās publiskās pārvaldes darbinieku VPC līdz 2027. gadam. Otrā risinājuma straujāka īstenošana ietekmē ceļa karti VPC izveidei, paātrinot kārtību, kādā resori pievienojas VPC, investīciju un ieguvumu apmēru, VPC izveidei un darbības nodrošināšanai nepieciešamo personālu u.c. aspektus. Īstenojot straujāku pāreju uz centralizācijas modeli, VPC izveides organizatoriskais modelis (sk. 3.2. apakšnodaļu), juridiskais modelis (sk. 3.3. apakšnodaļu), IT risinājumi (sk. 3.4.1. un 3.5.1. apakšnodaļu), finansēšanas modelis (sk. 3.4.2. un 3.5.3. apakšnodaļu) un Valsts kases pakalpojumi VPC ietvaros (sk. 3.5.2. apakšnodaļu) paliktu nemainīgi. 6.1. VPC paātrinātas izveides Valsts kasē ietekmes izvērtējums Otrā risinājuma "VPC izveide ar pārejas posmu" straujākas īstenošanas ietekmes novērtēšanai attiecībā uz finanšu grāmatvedību tika piesaistīts Projekta konsultācijas uzņēmums SIA PricewaterhouseCoopers. Īstenojot paātrinātu iestāžu pievienošanos VPC, straujāk tiktu sasniegti rezultāti un ieguvumi būtu lielāki, taču vienlaikus arī pieaugtu nepieciešamās investīcijas. Straujākai finanšu grāmatvedības procesu standartizācijai un vienotu IS ieviešanai papildu būtu nepieciešamas investīcijas 5 milj. EUR apmērā (sk. 19.attēls. Investīciju un ieguvumu salīdzinājums otrā risinājuma ieviešanai Valsts kasē). 19. attēls. Investīciju un ieguvumu salīdzinājums otrā risinājuma ieviešanai Valsts kasē Papildu investīcijas nepieciešamas sistēmu integrāciju pārnesei un konfigurācijai, infrastruktūras attīstībai, procesu, klasifikāciju un datu struktūru salāgošanai, apmācībām u.c. izdevumu segšanai tiem resoriem, kas ir ārpus ANM projekta "Valsts pārvaldes vienota valsts finanšu resursu plānošana un pārvaldības grāmatvedības pakalpojumu nodrošinājums, vienotās resursu vadības ieviešana" tvēruma. Īstenojot paātrināto iestāžu pāreju būtiski ir nodrošināt papildu slodzes reformas ieviešanas laikā gan Valsts kasei, gan resoriem, kas pievienojas VPC, nodrošinot šādas kompetences: • finanšu grāmatvedība (nodarbojas ar datu atbilstību kārtošanu, procesu/klasifikatoru salāgošanu, piedalās datu migrācijā); • IT (integrāciju un automatizācijas jautājumi, datu drošība, lietotāju pārvaldības jautājumi); • projektu vadība; • personāla speciālisti un juristi darbinieku pārņemšanā (darbs ar personālu reorganizācijas laikā, pārmaiņu vadība, darbinieku attīstības plānošana, personāla dokumentācija (struktūras izmaiņas, amatu apraksti, atlīdzības utt.), personāla problēmjautājumu vadība). Provizoriski nepieciešamais valsts budžeta finansējums minēto kompetenču nodrošināšanai 2023.-2026. gadam ir 3,25 milj. EUR, savukārt 2027.-2029. gadam 1,08 milj. EUR. SIA PricewaterhouseCoopers analīzē norādīts uz būtisku aspektu, ka reformas ieviešanas laikā un pēc reformas ieviešanas nozīmīgi pieaugs nepieciešamība pēc papildu cilvēkresursiem Valsts kasē atbalsta un lietotāju pārvaldības nodrošināšanai. Ņemot vērā, ka tik ātrā laika periodā var nebūt iespējams izstrādāt pilnvērtīgu lietotāju pārvaldības mehānismu, Valsts kasei palielinātos manuālā darba apjoms. Līdz ar to reformas ieviešanas laikā un pēc tās būs nepieciešami papildu cilvēkresursi, lai nodrošinātu atbalstu IT jomā (lietotāju atbalsts, datoru administrēšana, sistēmu konfigurācijas, drošības jautājumi utt.). un lai apkalpotu vairāk nekā 57 000 sistēmas lietotājus. Šobrīd nav vienošanās, kā papildu personāla slodzes reformas ieviešanas laikā un pēc tās tiks veidotas Valsts kasē un resoros. Attiecīgi pastāv risks, ka gadījumā, ja reformas ieviešanas laikā netiek skatīta šo slodžu nepieciešamība, tad reformas sekmīga ieviešana var tikt apdraudēta. Salīdzinot resoru centralizācijas ātrumu uz VPC, īstenojot paātrināto iestāžu pāreju, 2026. gada beigās VPC Valsts kasē apkalpos 80% tiešās valsts pārvaldes nodarbināto, pakāpeniskā pieejā šo rādītāju sasniedz tikai 2029. gadā. 20. attēls. Salīdzinājums resoru pievienošanās VPC ātrums un secība Secība, kāda resori pievienojas, VPC var tikt precizēta, skatot jautājumu valsts sekretāru sanāksmē. Būtiski norādīt, ka ikgadējā izdevumu pārskatīšanas procesa rezultāti, kā arī kārtējā valsts budžeta sagatavošanas procesa rezultāti var ietekmēt gan reformas kopējos izdevumus, gan ieguvumus. Piemēram, šajos procesos būs jāpanāk vienošanās par konkrētu slodžu pārdali, atlīdzības izmaksu pārdales apjomu un dažādu netiešo izmaksu segšanu (piemēram, darba vietas aprīkojums, IT un cita atbalsta personāla izmaksu pārdale no resoriem vai tā segšana no valsts budžeta, papildus licenču izmaksas, lai paaugstinātu digitalizācijas līmeni u.c.). Otrā risinājumu ātrāka realizēšana arī rada papildu riskus un ietekmē sasniedzamos rezultātus (sk. 21. attēls. Sasniedzamo rezultātu un risku salīdzinājums 2026. un 2030. gadā). Otrā risinājuma pieredze balstīta uz Lietuvas piemēru, kur notika strauja centralizācija, pēc kuras Lietuva saskārās ar būtiskām kvalitātes problēmām, kā arī netika nodrošināti vienoti risinājumi. 21. attēls. Sasniedzamo rezultātu un risku salīdzinājums 2026. un 2030. gadā Citi apsvērumi, kas jāņem vērā īstenojot otrā risinājuma straujāku īstenošanu finanšu grāmatvedības centralizācijā VPC, pievienoti konceptuālā ziņojuma 5.pielikumā. 6.2. VPC paātrinātas izveides Valsts kancelejā un VAS izvērtējums Paātrinātai cilvēkresursu un mācību un attīstības risinājumu ieviešanai papildu provizoriski būtu nepieciešamas investīcijas 2,3 milj. EUR apmērā (sk. 22. attēls. Investīciju un ieguvumu salīdzinājums otrā risinājuma ieviešanai Valsts kancelejā un VAS). 22. attēls. Investīciju un ieguvumu salīdzinājums otrā risinājuma ieviešanai Valsts kancelejā un VAS Papildu investīcijas nepieciešamas, lai segtu cilvēkresursu vadības un mācību un attīstības sistēmu ieviešanu 80% iestāžu iepriekš plānoto 15% iestāžu vietā. Finansējums paredzēts, lai nodrošinātu sistēmas ieviešanu (struktūras izveide, lietotāju pievienošana, sistēmas pielāgošana, sagatavju izveide), ieviešanas konsultācijas, integrācijas ar citām sistēmām, lietotāju apmācības un lietotāju atbalstu. Vienlaikus šis finansējums paredzēts, lai piesaistītu papildu slodzes reformas ieviešanas laikā un pēc tās. Piedāvātajā otrajā risinājumā VPC izveidei ar pārejas posmu pakāpeniskai VPC izveidei pēc ANM 2.1.2.1.i. investīcijas projektu "Cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmas ieviešana" un "Mācīšanās un attīstības sistēmas ieviešana" noslēguma būtu nepieciešams nodrošināt 12 jaunas amata vietas (sk. 16. tabula. Personāla vajadzības Valsts kancelejai un VAS pēc ANM perioda). Ņemot vērā, ka jānodrošina paātrināta iestāžu pievienošanās VPC, šīs amata vietas nepieciešams nodrošināt jau reformas ieviešanas sākumā. Ar šīm amata vietām plānots piesaistīt nepieciešamās kompetences IS administrēšanā, uzturēšanā un attīstībā, procesu standartizācijā. Vienlaikus šie darbinieki arī sniegtu atbalstu IS lietotājiem un nodrošinātu iestāžu pievienošanos VPC. 1 Skat: https://likumi.lv/ta/id/3340252 Skat: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/cafd09bc-845f-4609-8672-3e4b1fe903c3# 3 European Commission, The organisation of shared service centres in public administration, 2021 4 2021. gada AUS dati 5 Vērtība aprēķināta, balstoties uz 2021. gada AUS datiem (iesk. darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi 23,59 %) 6 Vērtība aprēķināta Projekta ietvaros, balstoties uz ārvalstu un privātā sektora pieredzes analīzi, piemērojot darba efektivitātes kāpumu 10 % gadā. Ar efektivitātes kāpumu saprotama situācija, kad esošo procesu, ņemot vērā arī pašu procesu efektivizāciju, tos standartizējot, nodrošināšana veicama ar mazākiem resursiem nekā iepriekš. 7 Atbildi sniegušas 162 iestādes no 175 8 Atbildi sniegušas 149 iestādes no 175 9 Atbildi sniegušas 149 iestādes no 175 iestādēm. 10 Līdz 2022. gadam tika sagatavoti divi likumprojekti likumprojekts par gadskārtējo valsts budžetu un likumprojekts par vidēja termiņa budžeta ietvaru. Pēc izmaiņām Likumā par budžetu un finanšu vadību 2022. gadā, sākot ar 2023. gadu, tiek sagatavots viens integrēts likumprojekts par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru (turpmāk valsts budžeta likumprojekts). 11 Atbildi sniegušas 162 iestādes no 175. 12 2021. gada AUS dati. 13 Vērtība aprēķināta Projekta ietvaros, balstoties uz ārvalstu un privātā sektora pieredzes analīzi, piemērojot darba efektivitātes kāpumu 20% gadā. Ar efektivitātes kāpumu saprotama situācija, kad esošo procesu, ņemot vērā arī pašu procesu efektivizāciju, tos standartizējot, nodrošināšana veicama ar mazākiem resursiem nekā iepriekš. 14 European Commission, The organisation of shared service centres in public administration, 2021. 15 2022. gada Ministru kabineta ziņojums "Informatīvais ziņojums par grāmatvedības un personāla lietvedības funkciju centralizāciju valsts pārvaldē". 16 ANM plāna mērķrādītājs Nr.199 17 ANM plāna mērķrādītājs Nr.34 18 Valsts kase grāmatvedības uzskaites pakalpojumu sniedz Finanšu ministrijas resors (Finanšu ministrija, Valsts kase, Valsts ieņēmumu dienests, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Iepirkumu uzraudzības birojs), Fiskālā disciplīnas padome, Valsts kanceleja, Valsts administrācijas skola, , Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. 19 Rangs no 1 līdz 11, kur 1 ir zemāka sarežģītība un 11 ir visaugstākā. 20 Finanšu grāmatvedības centralizācija VPC. 21 Valsts kanceleja, Valsts administrācijas skola 22 Grāmatvedības uzskaites pakalpojums jau tiek nodrošināts Valsts kasē 23 Ņemot vērā, MK 2022. gada 23. decembra rīkojuma Nr. 968 "Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu" 9.punktā noteikto, kā arī uz Projekta īstenošanas laiku Klimata un enerģētikas ministrija nebija izveidota, tiks izvērtēta nepieciešamība Klimata un enerģētikas ministrijai pārņemt vienlaicīgi ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. 24 Ņemot vērā Ārlietu ministrijas un tās pārstāvniecību iesaisti Prezidentūras Eiropas Savienībā nodrošināšanā, tiks precīzs resora pievienošanās gads VPC un tā uzsākšana tiks saskaņota ar Ārlietu ministriju. 25 Laika plāns VPC kā jaunas tiešās pārvaldes iestādes izveidošanai var tikt precizēts VPC izveides un darbības gaitā atbilstoši aktuālajām vajadzībām. 26 2022. gada Ministru kabineta ziņojums 'Informatīvais ziņojumus par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu attīstības plānošanu un finansēšanu. 27 European Commission, The organisation of shared service centres in public administration, 2021. 28 Mērījums tiek veikts pēc paredzēto sistēmas pielāgojumu veikšanas līdz 2026. gadam. 29 Somijas produktivitātes indekss tiek aizgūts no ESAO vadlīnijām par produktivitātes mērīšanu. Lai noteiktu akurātu produktivitātes indeksu, tiek izvērtēti divi elementi: padarītā darba apjoms (piemēram apstrādāto dokumentu skaits) un pavadītās darba stundas, lai veiktu konkrēto darbu (pilna laika ekvivalents). Kā rezultātā vienādojums ir: Padarītā darba apjoms / Darba stundas, lai paveiktu konkrēto darbu. Tomēr rezultatīvais rādītājs tikai vispārēji norāda uz produktivitātes pieaugumu. Atbilstoši ESAO vadlīnijām, kā arī Palkeet 2022. gada darbības ziņojumam tas neatspoguļo tehnisko izmaiņu ietekmi uz kopējo VPC produktivitāti. Tādējādi Palkeet izmanto vēl papildus rādītājus, kas ir: 1) Valsts finanšu grāmatvedībai un cilvēkresursu vadībai atvēlētais personāla skaits (VPC nodarbināto skaits, pilna laika ekvivalents / valsts pārvaldē nodarbināto skaits šajās jomās, pilna laika ekvivalents); 2) VPC strādājošo cilvēkgadu skaita attiecība pret cilvēkgadu skaitu centrālajā pārvaldē; 3) VPC strādājošo cilvēkgadu skaita attiecība pret cilvēkgadu skaitu centrālajā pārvaldē finanšu grāmatvedības pakalpojumi; 4) VPC strādājošo cilvēkgadu skaita attiecība pret cilvēkgadu skaitu centrālajā pārvaldē cilvēkresursu vadības pakalpojumi. 30 2022. gada Ministru kabineta ziņojums 'Informatīvais ziņojumus par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu attīstības plānošanu un finansēšanu". 31 Aktivitāte tiks īstenota Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" reformas 2.1.2.r "Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana" investīcijas 2.1.2.1.i. "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" projekta "Valsts pārvaldes vienota valsts finanšu resursu plānošana un pārvaldības grāmatvedības pakalpojumu nodrošinājums, vienotās resursu vadības ieviešana" ietvaros. 32 Grāmatveži faktiski jau ir pārcelti uz Valsts kasi un nodrošina grāmatvedības uzskaites pakalpojumu iestādēm. 33 Ņemot vērā, MK 2022. gada 23. decembra rīkojuma Nr. 968 "Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu" 9.punktā noteikto, kā arī uz Projekta īstenošanas laiku Klimata un enerģētikas ministrija nebija izveidota, tiks izvērtēta nepieciešamība Klimata un enerģētikas ministrijai pārņemt vienlaicīgi ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. 34 Infrastruktūras nomas izmaksas ir atkarīgas no iepirkuma procedūrā iegādātajiem risinājumiem. Ja iepirkuma procedūrā uzvar pretendents, kura nodrošinātā IS darbojas pēc programmatūra kā pakalpojums (angl. software as a service) principa, tad nebūtu jāparedz infrastruktūras izmaksas, bet IS nomas izmaksas, jo šādā gadījumā IS netiktu iegādāta, bet gan nomāta. 35 Horizon un HoP licenču izmaksas aprēķinātas darbinieku skaitam, balstoties uz 2021. gada datiem un vendora piedāvājumu. Tiks pārskatīta finansējuma pārdale, pārņemot resoru. 36 Indikatīva summa, ņemot vērā AUS 2021. gada datus. 37 Provizoriskās budžeta plānošanas un finanšu vadības risinājuma uzturēšanas izmaksas Ministru prezidenta vietā ‒ finanšu ministrs A. Ašeradens 1. pielikums Konceptuālajam ziņojumam "Par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē" Salīdzinošs pārskats par vienotā pakalpojumu centriem Eiropas Savienībā ValstsVienotā pakalpojumu centrsPakļautībāModelisDarbinieku skaitsHRGrāmatvedībaIKTAlgas (payroll)PensijasIepirkumiApkalpot nodarbināto skaits uz vienu VPC darbinieku, gadā1DānijaAgency for PublicFinance and Management Finanšu ministrijaTop-down220XX-X--220IT Service Centre (SIT)Finanšu ministrijaTop-down260--X--- SomijaPateet (HR & Finances)Finanšu ministrijaTop-down630XX-X-(X)94Valtori (IT)Finanšu ministrijaTop-down1 200--X--- PortugāleeSPapFinanšu ministrija un Valsts pārvaldes ministrijaTop-down300XXXX-X52ZviedrijaOffice of Administrative Affair (only for core ministries)Ministru prezidenta birojsBottom-up700XX-X--82Legal, Financial & Administrative Services Agency (only for small agencies)Finanšu ministrijaBottom-up200XXXX-- ĪrijaNational Shared Service OfficePublisko izdevumu un reformu departamentsTop-down800XX-XXX47ItālijaDepartment of General Administration,Personnel and Services and Directorate for IT Systems and Innovation Finanšu un ekonomikas ministrijaTop-down210- -X -X Nav datuNīderlande P-DirectIekšlietu un Karalistes attiecību ministrija Bottom-up100X--X- -175PolijaCentral contracting authorityMinistru prezidenta birojsTop-down ----- XNav datuIgaunijaState Support Office (RTK)Finanšu ministrijaTop-down140XXXX-X73Avots: European Commission, The organisation of shared service centres in public administration, 2021 1 ES Tehniskā atbalsta instrumenta projekta "Valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra attīstība Latvijā" ietvaros veiktās analīzes dati. 2. pielikums Konceptuālajam ziņojumam "Par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē" Kvantitatīvie ieguvumi (ietaupījums) no VPC izveides ārvalstu publiskajā sektorā Valsts Finanšu grāmatvedībā Personāla lietvedībā Cilvēkresursu vadībā Komentārs Somija -30,6% no darbinieku noslodzes (pilna laika ekvivalenta izteiksmē) piecu gadu laikā (2012. 2016. g.) -13,4% no darbinieku noslodzes (pilna laika ekvivalenta izteiksmē) piecu gadu laikā (2012. 2016. g.) Aplēses: pēc 2008. gada sākotnējiem aprēķiniem pašreizējā neto vērtība no investīcijām VPC sasniegs 178,8 milj. EUR 2025. gadā. Portugāle Reāls ietaupījums 19 milj. EUR no e-rēķinu sistēmas ieviešanas 2019. gadā vidējais ar algu apstrādes saistīto izdevumu samazinājums par 1,28% (mēnesī) Aplēses 26 milj. EUR no e-rēķinu apstrādes četru gadu laikā1ar algu apstrādi saistīto izdevumu samazinājums par 7,6 milj. EUR trīs gadu laikā2 Dānija nav attiecināms -50% no darbinieku atlīdzības uz IS uzturēšanas izmaksām četru gadu laikā nav attiecināms Katru gadu, pateicoties VPC sniegtajiem centralizētiem pakalpojumiem, valsts ietaupa vairāk nekā 80 milj. EUR. Īrija (aplēses) 15,4 milj. EUR gadā (aizstājot 31 IS ar vienotu risinājumu un samazinot darbinieku skaitu par 145 pilna laika ekvivalentu) 5,5 milj. EUR gadā (aizstājot 18 iepriekšējos algu apstrādes un izmaksas centrus ar VPC) 3,7 milj. EUR gadā Zviedrija nav datu nav datu nav datu Pirms VPC izveides Zviedrijā tika veikti vairāki potenciālā ietaupījuma aprēķini: • Vienkāršs aprēķins3: 55 milj. SEK (~5,3 milj. EUR) gadā; • Valsts mēroga aprēķins4: 295 milj. SEK (~28,3 milj. EUR) gadā; • Paplašināts aprēķins5: 269 milj. SEK (~25,8 milj. EUR) astoņu gadu laikā. Kvalitatīvie ieguvumi no VPC izveides ārvalstu publiskajā sektorā Valsts līmenī Iestāžu līmenī Iekšējo pakalpojumu kvalitāte • Sniegto pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana, pateicoties apjomradītiem ietaupījumiem un specializācijai, un standartizācijai. • Iekšējās kontroles uzlabošana, atvieglojot risku mazinošo pasākumu īstenošanu gadījumā, ja tiek konstatētas procesu nepilnības. • Procesu vai pakalpojumu sniegšanas efektivizēšana, apvienojot darbiniekus no vairākām iestādēm un kopā identificējot uzlabošanas iespējas. • Atbilstības ES un starptautiskajiem standartiem (piemēram, starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (SGS) un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS)) veicināšana. • Darbinieku, kuri neveic atbalsta funkcijas un līdz ar to paliek iestādēs, atbrīvošana no ikdienas operatīvās darbības rūpēm un viņu pamatdarbības kvalitātes uzlabošana. Izdevīgums un izmaksu pārredzamība • Citu iniciatīvu valsts pārvaldes (t. sk. e-valsts pārvaldes) attīstībai vienkāršāka, ātrāka un ekonomiski izdevīgāka īstenošana.57 • Administratīvo izmaksu pārredzamības veicināšana. • Izmaksu salīdzināmība dažādos griezumos (t. sk. dažādu laika periodu salīdzināšana). Darbaspēks • Atbalsta funkciju veicēju (t. i., VPC darbinieku, piemēram, grāmatvežu, personāla speciālistu u. c.) darba pievilcības veicināšana, atbalsta pakalpojumiem esot VPC pamatdarbībai, savukārt efektīva darbinieku piesaiste un noturēšana ļauj ietaupīt finanšu resursus. • Darbinieku (kuri tiek pārcelti uz VPC) profesionālās kompetences pilnveide, apmainoties ar zināšanām un pieredzi ar kolēģiem, kas agrāk strādāja dažādās iestādēs. • Darbinieku mainības un prombūtnes ietekmes uz iekšējiem procesiem samazināšana. • Darbinieku skaita optimizācija un vieglāka noslodzes plānošana atbilstoši paredzamajam dokumentu, rēķinu, atlīdzības utt. skaitam. • Skaidrāka atbildības sadale starp iestāžu vadītājiem, darbiniekiem un VPC. • Ar darbinieku nekompetenci saistītā reputācijas riska samazināšana, novēršot kļūdu iespējamību atbalsta procesos un finanšu pārskatos. Datu un informācijas pieejamība • Datu pieejamība, pateicoties vienotām IS, kas nodrošina iespēju pieņemt pamatotus un efektīvus vadības lēmumus. • Vadības, finanšu, statistikas u. c. pārskatu par valsts pārvaldes iestādēm sastādīšana, nodrošinot iespēju analizēt un attēlot datus dažādos griezumos. • Darbību dublēšanās novēršana, ievadot un pārbaudot datus IS. • Datu ievades kļūdu risku samazināšana, kas rada plašu uzticamas informācijas bāzi. 1 Viena e-rēķina apstrāde VPC ietvaros palīdz ietaupīt ~4 EUR. Sagaidāms, ka laika posmā no 2020. 2023. gadam tiks apstrādāti 6,5 milj. rēķinu.2 Pieņemot, ka ietaupījumi sastādīs 1,28% no 595 milj. EUR algu apjoma (t. i., darbavietas, kas tiks pakāpeniski pārceltas uz VPC laikā posmā no 2020. 2022. gadam). 3 Balstīts uz 26 iestādēm, kuras sākotnēji izrādīja interesi pievienoties VPC (veido aptuveni 25 % no visiem valsts pārvaldes darbiniekiem). 4 Ekstrapolējot vienkāršo aprēķinu uz 133 vidējām un lielām valsts iestādēm. 5 Balstīts uz pakāpenisku 26 iestāžu pievienošanu VPC, ņemot vērā ne tikai darbaspēka izmaksas, bet arī VPC dibināšanas izmaksas, IT, darbinieku atlaišanas, apsaimniekošanas u. c. izmaksas, kā arī valsts budžeta pārdali no iestādēm uz VPC. 3. pielikums Konceptuālajam ziņojumam "Par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē" Scenāriju ietekmes novērtējuma ietvars Ietekmes dimensija Zaļš (1 punkts) Oranžs (2 punkti) Sarkans (3 punkti) Tehnoloģiskā sarežģītībaMaksimāli saglabātas esošās tehnoloģijas Valsts kasē, Valsts kancelejā un iestādēs, kas pievienojas VPC.Maksimālas iespējas saglabāt esošās iestāžu sistēmu integrācijas ar VPC risinājumiem. Valsts kase/Valsts kanceleja maksimāli saglabā esošās tehnoloģijas. Tehnoloģiju maiņa skar iestādes, kas pievienojas VPC.Esošās iestāžu sistēmu integrācijas jāpārveido uz VPC izmantotajām IS. Gan Valsts kase/Valsts kanceleja, gan iestādes pāriet uz jaunu IS, pārveidojot visas integrācijas.Procesu vienādošanas jeb harmonizācijas sarežģītībaIzmantojot jau esošās tehnoloģijas procesu īstenošanā, procesu vienādošana un harmonizācija ir salīdzinoši vienkārša, jo procesu organizācija jau šobrīd notiek tajās pašās vai līdzīgās IS versijās. Iestādēm jāpielāgo tikai atsevišķi procesa soļi, lai pielāgotos VPC standarta procesiem.Pārejas periodā standartizētie procesi jāpārveido tām iestādēm, kas pievienojas VPC ar jaunām tehnoloģijām vai arī kuru šobrīd iestādē īstenotie procesi būtiski atšķiras no VPC īstenotajiem standarta procesiem.Nepieciešama nestandartizētu procesu standartizācija vai arī pārejas periodā standartizēto procesu pielāgošana uz jaunam risinājumam piemērotiem procesiem.Visu resoru pievienošanās laiksĀtrākais visu resoru pievienošanu VPC iespējams pabeigt visātrāk, salīdzinot ar citiem scenārijiem.Vidējs laiks, kas nepieciešams visu resoru pievienošanai VPC nav ne ilgākais, ne īsākais definēto alternatīvo scenāriju ietvaros.Lēnākais lēnākā visu resoru pievienošana VPC, salīdzinot ar citiem scenārijiem.Darbinieku apmācībaDarbiniekiem, pievienojoties VPC, nav nepieciešama papildu prasmju un zināšanu apgūšana.Nepieciešama minimāla kompetences celšana. Iestāžu darbiniekiem, pievienojoties VPC, pilnvērtīgai VPC funkciju veikšanai nepieciešamas papildu prasmes un zināšanas.Nepieciešama būtiska kompetences celšana. Iestāžu darbiniekiem, pievienojoties VPC, pilnvērtīgai VPC funkciju veikšanai nepieciešamas galvenokārt jaunas prasmes un zināšanas. Katra dimensija tiek vērtēta pēc tās ietekmes būtiskuma uz Valsts kases, Valsts kancelejas un iestāžu darbību VPC izveides definēto scenāriju šķērsgriezumā. Ietekmes būtiskums novērtēts, piešķirot vērtības: • 1 punkts zema ietekme; • 2 punkti vidēja ietekme; • 3 punkti būtiska ietekme. Kopējais ietekmes rādītājs apkopots tabulā "Scenāriju ietekmes novērtējums" jo lielāks rādītājs, jo lielāka scenārija ietekme uz iesaistītās puses darbību. Scenāriju ietekmes novērtējums ScenārijsIesaistītās pusesTehnoloģiskā sarežģītībaProcesu vienādošanas jeb harmonizācijas sarežģītībaDarbinieku apmācībaKopāPavisam1. Scenārijs bez pārejas posmaValsts kase3 3 3 9 27 Valsts kanceleja3 3 3 9 Iestādes3 3 3 9