5. Article

Latvijas jaunās drošības rezervju pārvaldības finansiālā ietekme Lai salīdzinātu jaunās valsts naftas drošības rezervju pārvaldības modeļa izmaksas ar esošā modeļa izmaksām, ir veikti finansiālie aprēķini atbilstoši situācijai uz ziņojuma izstrādi. Vienlaicīgi ir jāņem vērā, ka krīzes situācijā pie esošā modeļa veidosies papildu izmaksas, kas saistītas ar iegādi, jo šīs naftas drošības rezerves nav valsts īpašumā. Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā esošā valsts naftas drošības rezervju pārvaldības modeļa izmaksas ir būtiski pieaugušas. 2021. gadā valsts naftas drošības rezervju uzturēšanas iepirkuma tarifa vidējā svērtā cena BVKB iepirkumā bija 81,36 EUR / t gadā (6,78 EUR / t mēnesī). Šī brīža BVKB iepirkumos valsts naftas drošības rezervju uzturēšanas iepirkuma tarifa vidējā svērtā cena ir 361,80 EUR / t gadā (30,15 EUR / t mēnesī), šīs izmaksas neietver naftas produktu iegādi nepieciešamības gadījumā. Jaunais valsts naftas drošības rezervju pārvaldības modelis paredz naftas produktu rezervju iegādi valsts īpašumā, to uzglabāšanu un pārvaldīšanu. Pāreja no esošā modeļa valsts naftas drošības rezervju uzglabāšanā uz jauno modeli nodrošinās izmaksu samazinājumu vairāk nekā 2.2 reizes. 5. attēlā redzams salīdzinājums starp esošo pārvaldības modeli (Valsts nodevas proporcionāla ietekme uz galapatērētāja degvielas cenām pēc 2023. gada datiem17 un tendencēm) un jauno pārvaldības modeli (Pakalpojuma maksas ietekme uz galapatērētāja cenām). 5. attēls. Salīdzinājums starp esošo modeli un jauno modeli, EUR centi / l. (Avots: EM un Possessor prognoze pēc BVKB iepirkumu datiem) Ievērojot ziņojuma izstrādē jomas komersantu nesaistoši sniegto informāciju par darbības izcenojumiem, kā arī ierobežotos aprēķinu datus pēc līdzšinēji veiktajiem BVKB aizsardzības un drošības jomas iepirkumiem, kuros komersantu piedāvājumi satur komercnoslēpumus un nav izpaužami ārpus iepirkuma, prognozējams, ka, piemēram, gada nomas maksa par tukšu terminālu varētu būt līdz pēc tirgus noslodzes, pieņemot, ka Latvijā strādājošo komersantu komercpraksē iespējami fiksēti termiņi ar stabilu izcenojumu. Savukārt aplēses par biržas cenu naftas produktu iegādei ES dalībvalstīs vai darbaspēku u.c. izmaksu pozīciju noteikšanai veidojas galvenokārt no vidējiem statistiskajiem rādītājiem. Provizoriski aprēķināms, ka laika periodā no 2024. līdz 2028. gadam, katru gadu iegādājoties 20% no kopējām nepieciešamajām valsts naftas drošības rezervēm valsts īpašumā, iegādi veicot par prognozēto naftas produktu cenu18, izmaksu sadalījums būtu šāds: • 100% (647,10 milj. EUR) ir 5 gadu finansējuma apmērs pilnīgai jaunā drošības rezervju sistēmas ieviešanai un uzturēšanai • 47,50% (307,20 milj. EUR) ir valsts naftas drošības rezervju iegāde pēc prognozējamām biržas cenām ES valstīs naftas produktiem; • 52,20% (337,70 milj. EUR) ir infrastruktūras izmaksas (infrastruktūras un nodrošinājuma noma ar pārvaldībai garantētiem mehānismiem tiešai piekļuvei); • 0,30% (2,20 milj. EUR) ir tieši iesaistīto cilvēkresursu izmaksas (projektu vadība, finanšu uzskaite, iepirkumu un rotāciju organizēšana, juridiskā pārstāvniecība utt.). Minētie skaitļi pirms priekšlīgumu vai citādu saistību uzņemšanās nav uzskatāmi par saistošiem ne valsts, ne tirgus pusē, bet tie provizoriski sniedz ieskatu, ja šobrīd jau būtu aģentūras modelis ar izrietošajiem nosacījumiem krīzes pārvaldības mehānismiem. Pakalpojuma maksas par valsts naftas drošības rezervju uzturēšanu paaugstinājums sākotnējo 5 gadu laikā ļautu uzkrāt naftas produktus 100% apmērā valsts īpašumā, veicot ikgadēju iegādi 20% no Latvijai nepieciešamo valsts naftas produktu drošības rezervēm, nepieprasot valsts budžeta līdzekļus. Ziņojuma izstrādes procesā Aizsardzības ministrija vērsa uzmanību uz sistēmas pilnveidošanas iespējām, apsverot, piemēram, ilgtermiņā attīstīt arī valsts infrastruktūras objektus fizisko drošības rezervju glabāšanai, lai mazinātu drošības un finanšu riskus. No nacionālās drošības viedokļa tas būtu atbalstāms, tāpēc, ievērojot 2021. gada ziņojumā apzināto izvēli nevirzīt šādu scenāriju, arī turpmāk valdības pārziņā būtu atsevišķi vērtēt de lega ferenda (nākotnes regulējuma) uzlabojumus un pārvaldības modeļa pilnveidošanas iespējas. Pēc 2029. gada prognozējams visizteiktākais ietaupījums, salīdzinot ar pašreizējo Valsts nodevas modeli, kas pēc pēdējo gadu datiem progresīvi pieaug, bet valstij pat nav sev piederoši drošības rezerves krājumi (sk. 6. attēlu), bet tiek maksāts tikai par tiem komersantu piedāvājumiem, kas vispār piesakās. 6. attēlā redzama summēto izmaksu sadalīšanās, pieņemot, ka tiek uzturēts vismaz minimālais 90 dienu apjoms (piemēram, pēc BVKB datiem 2023. gada iepirkumā bija nepietiekami piedāvājumi un rezervējamie apjomi ir 78 dienām). 6. attēls. Summētās (kumulatīvās) izmaksas uz katru gadu starp esošo modeli un jauno modeli (Avots: EM un Possessor prognoze pēc BVKB iepirkumu datiem Valsts nodevas aprēķinā) 7. attēls. Salīdzinājums starp 10 gadu prognozēm esošajam un jaunajam modelim (Avots: EM un Possessor prognoze pēc BVKB iepirkumu datiem) Jāpiebilst, ka aprēķiniem ir īpaši apgrūtināti apstākļi pēc pēdējo 3 gadu izejas datiem, jo balstās uz svārstībām tirgos pēc Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā. 7. attēlā redzama būtiska atšķirība starp esošo pārvaldības modeli un jauno pārvaldības modeli. Tas veido ievērojamu atvieglojumu iesaistītajiem komersantiem un iedzīvotājiem, jo ilgtermiņā izdevumi tiks ievērojami samazināti. Gan enerģētikas, gan politiskās prioritātes koncentrējas uz pašpietiekamību, kas īstermiņā var veicināt izmaksu pieaugumu, toties ilgtermiņā būt saimnieciskākais risinājums noturībai pret dažādām kataklizmām. Līdz ar to atbilstoši tiesību normu saprātīgas piemērošanas principam ziņojuma aprēķini ir provizoriski un vispārināti bez valsts budžeta ietekmes19, jo pārvaldība plānota fiskāli neitrāla un jomā darbs noritētu soli pa solim atbilstoši laikmetīgām politiskām, komerciālām, ekoloģiskām, humanitārām, ētiskām un zinātniskām pamatnostādnēm.