8. Article

Veikt sasniegto rezultātu rādītāju kvantitatīvo salīdzināšanu un lietotāju apmierinātības mērījumu. Plānotie rezultāta rādītāji Nr. p. k. Rezultāta rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība Sasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta beigām Sasniedzamā vērtība trīs gadus pēc projekta beigām 1. Ziņojuma apstrāde un lēmuma pieņemšana operatīvajā dienestā, neiesaistot citus operatīvos dienestus Min. 2,5 ≤ 1 ≤ 1 2. Nepieciešamo dienestu resursu piesaistīšana ārkārtas notikuma pārvaldībai Min. 6 ≤ 2 ≤ 2 3. Nepieciešamo dienestu resursu piesaistīšana, ja zvans ir saņemts ar cita operatīvā dienesta starpniecību Min. 5 ≤ 2 ≤ 2 4. Dienestiem nodrošināta pilnas informācijas pieejamība par notikumu tiešsaistes režīmā % 50 100 100 5. Uzlabota pakalpojuma pieejamība (jauni un esošie numura 112 ziņojumu saņemšanas veidi (e-zvans, 112 mobilā lietotne, SMS ziņojumi)) % 1 100 100 6. Ziņojumu saņemšanas vienota tehnoloģiskā vide % 10 100 100 7. Ieviesta pakalpojuma kvalitātes kontrole % 20 100 100 8. Resursu izsūtīšana uz ārkārtas notikumu Min. ≤ 4 ≤ 1 ≤ 1 9. Pieejamo resursu pārvaldība un uzskaite % 0 85 100 Plānotie iznākuma rādītāji Nr. p. k. Rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība Sasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta sākuma Sasniedzamā vērtība projekta beigās 1. Publicēto datu kopas skaits 0 0 10 2. Pilnveidoto procesu skaits, tai skaitā skaits 0 0 15 2.1. izveidoto procesu skaits skaits 0 0 5 3. Ieviesta vienota kontaktu centra platforma operatīvo dienestu darba atbalstam un publisko pakalpojumu piegādei skaits 0 0 1 Projekta kopējais plānotais finansējums ir 5 000 000 euro. Projekta īstenošanas laiks ir 63 mēneši. Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa1 rezultāta rādītājos Pirms vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk - NMPD) izveides un projekta "Vienotās neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas vadības informācijas sistēmas un dispečeru centru izveide" Nr. 3DP/3.1.5.2.0/09/IPIA/VSMTVA/001 (turpmāk - NMPD projekts) (īstenots Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" 3.1.5.2. aktivitātes "Neatliekamās medicīniskās palīdzības attīstība" ietvaros) ieviešanas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēju rīcībā bija tikai daži ģeogrāfiski izkliedētu un atdalītu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk - IKT) sistēmu risinājumi, piemēram, zvanu saņemšanas risinājums, grāmatvedības un resursu vadības sistēma un izsaukumu apstrādes risinājums, un to funkcionalitāte nebija pietiekama NMPD funkciju izpildei nepieciešamajā kvalitātē un apjomā, kā arī to izmantošana bija iespējama tikai atsevišķās NMPD struktūrvienībās, ar atšķirīgiem sistēmas atjauninājumiem. 2009. gadā NMPD pastāvošie IKT atbalsta risinājumi nespēja nodrošināt atbalstu vienotai vadībai visās NMPD struktūrvienībās visā Latvijas teritorijā. Lai nodrošinātu atbilstošu atbalstu NMPD darbībai, 2009. gada 1. aprīlī tika sākta ERAF projekta "Vienotās neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas vadības informācijas sistēmas un dispečeru centru izveide" īstenošana saskaņā ar noslēgto vienošanos Nr. 3DP/3.1.5.2.0/09/IPIA/VSMTVA/001 par ES fonda projekta īstenošanu un ERAF līdzfinansējumu un valsts budžeta līdzfinansējumu laikposmā no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 30. jūnijam. Projekta ietvaros NMPD tika ieviesta vienota vadības informācijas sistēma. Minētā sistēma ietver: 1) komunikāciju jeb zvanu saņemšanas un apstrādes risinājumu; 2) brigāžu operatīvās vadības un dispečerizācijas risinājumu; 3) resursu vadības sistēmu; 4) datu analīzes risinājumu; 5) defibrilatoru Lifepak datu apstrādes risinājuma paplašinājumu; 6) dispečerizācijas risinājuma uzlabojumus - papildu funkcionalitātes nodrošinājumu; 7) vienoto datu pārraides tīklu; 8) tehniskās infrastruktūras platformu; 9) rāciju iegādi; 10) brigāžu personāla portatīvo un mobilo datu apstrādes iekārtu iegādi; 11) brigāžu darbu nodrošināšanai nepieciešamā kompleksa piegādi un uzstādīšanu operatīvajā medicīniskajā transportā. Atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumu Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" 7.1. un 7.2. apakšpunktā minētajiem iznākuma un rezultāta rādītājiem, īstenojot projektu, tiks sasniegti šādi specifiskā atbalsta mērķa rezultatīvie rādītāji: 1) noslēgti līgumi par informācijas sistēmas tehniskās specifikācijas izstrādi un autoruzraudzību, informācijas sistēmas izstrādi un ieviešanu ekspluatācijā - 2; 2) izveidota jauna centralizēta atvērtās platformas informācijas sistēma - 1; 3) izveidota vienota zvanu kontaktu centra platforma - 1. Projekta ietvaros tiks īstenoti 15 dažādi darbības procesi, kuri tieši vērsti uz projekta mērķu sasniegšanu. Tiks izveidoti pieci jauni procesi un pilnveidoti 10 jau esošie procesi. Projektā ir paredzēts izstrādāt Iekšlietu nozares operatīvo dienestu informācijas sistēmu (Valsts policijas (turpmāk - VP) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk - VUGD)) pamatdarbības procesu atbalstam, izmantojot NMPD ārkārtas palīdzības tālruņa 113 zvanu apstrādes sistēmu un paplašinot tās funkcionalitāti, piemērot VP un VUGD operatīvo dienestu prasībām, kā arī nodrošināt datu apmaiņu starp visiem iesaistītajiem dienestiem ar sākotnējo vienoto elektronisko kartiņu. Projekta ietvaros ir paredzēts izveidot būtiskos arhitektūras elementus (turpmāk - BAE) - ziņojuma saņemšanas vienoto elektronisko kartīti. Projekts piedāvā citiem platformas lietotājiem izmantot projektā radīto informācijas sistēmu "Ziņojuma saņemšanas vienotā elektroniskā kartīte" un tajā pieejamos šādus koplietošanas datus: 1) notikuma vietas dati; 2) ziņotāja tālruņa numurs; 3) notikuma vietas adrese; 4) notikumam piesaistīto sarunu ieraksti; 5) iesaistītie dienesti un resursi; 6) citi dati. Projektā izveidotajai informācijas sistēmai "Ziņojuma saņemšanas vienotā elektroniskā kartīte" tiks radīta arī atgriezeniskā saite ar datiem par notikuma statusu, kas nodrošinās ārkārtas notikuma novēršanā un palīdzības sniegšanā iesaistīto operatīvo dienestu (VUGD, NMPD un VP) informētību par katra ziņojuma izpildes statusu. Projekta īstenošanā plānots izmantot citos darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" projektos radītos BAE: 1) īpaši augstas pieejamības datošanas jaudas ar informācijas tehnoloģiju slodzes automatizētām darbības atjaunošanas iespējām standartizētā rezerves datu centrā; 2) datošanas jaudas standartizētā datu centrā; 3) dokumentu integrācijas vidi; 4) valsts informācijas sistēmu, resursu un sadarbībspējas reģistru; 5) ģeoportālu; 6) atkalizmantojamo un atvērto datu publicēšanas portālu. Projekta sociālekonomiskais ieguvums Pēc projekta ieviešanas tiks saīsināts operatīvo dienestu reaģēšanas laiks ziņojumu apstrādei vidēji par vienu minūti, resursu piesaiste vidēji par četrām minūtēm, dienesta izbraukšana uz notikuma vietu vidēji par trim minūtēm. Vidēji gadā dažādās situācijās bojā iet 1725 cilvēki. Ņemot vērā minētos rādītājus, būtu iespējams glābt apmēram 0,5 % no kopējā gadā bojā gājušo cilvēku skaita, tas ir, apmēram astoņas personas. Pamatojoties uz valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" un Rīgas Tehniskās universitātes izstrādāto ceļu satiksmes negadījumu rezultātā valstij radīto tautsaimniecības zaudējumu aprēķina metodiku, kura tiek izmantota izmaksu efektivitātes koeficienta noteikšanai, ņemot vērā tiešos zaudējumus (medicīnas izmaksas, zaudētās un bojātās mantas vērtību, administratīvās izmaksas) un netiešos zaudējumus (tā kopprodukta daļa, kura netiek saražota sakarā ar to, ka cilvēks ir gājis bojā, ieguvis invaliditāti vai smagu ievainojumu, līdz ar to noteiktu laikposmu nav piedalījies ražošanā), tiek veikts vienas cietušās (bojā gājušās) personas vidējo izmaksu novērtējums. Veicot aprēķinus un izmantojot iepriekš minēto metodi, vienas bojā gājušās personas izmaksu novērtējums 2015. gadā ir 514 875 euro. Ņemot vērā minēto, pēc projekta ieviešanas, sasniedzot plānotos rezultatīvos rādītājus, tiktu saīsināts operatīvo dienestu reaģēšanas laiks un līdz ar to izglābti vairāk cilvēku, kuri nonākuši ārkārtas situācijā, vai novērsta cilvēka kļūšana par invalīdu. Tādējādi sociālekonomiskie un finanšu ieguvumi pēc projekta ieviešanas, sākot ar 2024. gadu, pamatojoties uz datiem par izglābtajiem cilvēkiem un pieņemot, ka tiek izglābti vismaz astoņi cilvēki, ir 4 119 000 euro gadā, 15 gados - 61 785 000 euro. Projekta uzturēšanas izmaksas gadā plānotas ne vairāk kā 580 750 euro, tai skaitā 88 336 euro tiks segti no Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība" paredzētajiem līdzekļiem un 492 414 euro normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks pieprasīti papildus. 15 gados projekta uzturēšanas izmaksas nepārsniegs 8 711 250 euro. Ieguvumu kopsumma būtiski pārsniedz projekta investīcijas, un tas liecina par projekta augsto pievienoto vērtību un īstenošanas lietderīgumu. Indikatīvi sociālekonomisko ieguvumu aprēķini Ieguvumu aprēķins balstās uz statistikas datiem un pieņēmumiem, kuri laika gaitā atbilstoši situācijai var mainīties un var nebūt pilnībā. Sociālekonomiskais ieguvums Ekvivalents naudas izteiksmē Aprēķins Lielāks izglābto cilvēku skaits 61 785 000 euro Izglābto dzīvību skaits - par 8 vairāk. Vienas bojā gājušās personas izmaksu novērtējums - 514 875 euro. Kopējais ieguvums gadā - 4 119 000 euro, projekta dzīves cikla laikā 61 785 000 euro 1 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķis "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību".