2. Article

Atbilstoši direktīvas 14.panta 4.daļai2 tika izvērtēta nepieciešamība un pamatojums iespējai piemērot izņēmumus papildu pasākumu neieviešanai "nesamērīgu izmaksu" dēļ. Direktīva pieļauj šādus izņēmumus, ja nav apdraudējuma jūras videi, vai ja izmaksas no papildu pasākumu ieviešanas būtu nesamērīgas salīdzinājumā ar apdraudējumu jūras videi, vienlaikus nodrošinot, ka šāds izņēmums nerada apdraudējumu LJVS sasniegšanai. Nacionālā pieeja šādu iespējamo izņēmumu izvērtēšanai tika izstrādāta, ņemot vērā ES vadlīnijas un praksi citās dalībvalstīs. Izvērtējumā secināts, ka nav pamata šādu izņēmumu piemērošanai. Apdraudējums jūras videi ir vērtēts, balstoties uz novērtējumu esošā stāvokļa atbilstībai LJVS. Kvalitatīvajiem raksturlielumiem, kuriem novērtēta atbilstība LJVS, papildu pasākumi slodžu samazināšanai nav nepieciešami. Raksturlielumiem, kuriem stāvokļa atbilstību LJVS šobrīd nav iespējams novērtēt, nepieciešamas rīcības informācijas bāzes uzlabošanai (izstrādāt indikatorus un robežvērtības, veikt stāvokļa atbilstības novērtēšanu). Arī šādiem raksturlielumiem izņēmums nav piemērots. Kvalitatīvajiem raksturlielumiem, kuriem esošais stāvoklis novērtēts kā neatbilstošs LJVS, tika novērtētas papildu pasākumu izmaksas un ieguvumi. Izmaksu "samērīgums" ir vērtēts, balstoties uz pasākumu izmaksu un ieguvumu salīdzinājumu. Tajā secināts, ka ieguvumi pārsniedz izmaksas, tādēļ tās būtu vērtējamas kā samērīgas izmaksas. Jāņem vērā, ka kvantitatīvajos novērtējumos nav ietvertas visas izmaksas un ieguvumi. Nenoteiktību rada arī izmaksu-ieguvumu analīzei izmantotie pieņēmumi. Novērtējumam kopumā izmantota piesardzīga pieeja. Uzlabojot informācijas bāzi par izmaksām un ieguvumiem, novērtējumu būtu nepieciešams pārskatīt. Jāatzīmē, ka visiem papildu pasākumiem to izstrādes ietvaros tika veikts sociālekonomisko ietekmju novērtējums. Balstoties uz šo novērtējumu, daži pasākumi netika iekļauti papildu pasākumu priekšlikumos. Savukārt iekļautie papildu pasākumi, kas ietver izvērtējumus un iespējamu jaunu pasākumu noteikšanu ekonomikas nozarēm, paredz sociālekonomisko ietekmju novērtēšanu pirms šādu jaunu pasākumu noteikšanas. Izvērtējumā ietvertie papildu pasākumi un to izmaksu novērtējums Analīzē ietvertie papildu pasākumi ir sniegti P4.1.tabulā. Balstoties uz informāciju no literatūras un piemēriem no prakses, ekspert-vērtējumu un pieņēmumiem, tika izstrādāti kvantitatīvi novērtējumi pasākumu tiešajām finansiālajām izmaksām. Daļai pasākumu šie novērtējumi ietver intervālu, ņemot vērā nenoteiktību. Izmaksas ir aprēķinātas kā kopējās izmaksas plānošanas periodam (6 gadiem) un kā vidējās izmaksas gadā. Daļa pasākumu varētu radīt tiešās un netiešās izmaksas nozarēm (zaudētos ienākumus, pieaugumu regulārās darbības izmaksās), ko nevarēja kvantificēt, jo šobrīd nav zināmi iespējamie pasākumi, kas varētu tikt noteikti. P4.1.tabula. Novērtējums papildu pasākumu izmaksām plānošanas periodam Papildu pasākumiDPasākumu tiešās finansiālās izmaksas plānošanas ciklam (EUR)Citas izmaksas (zaudētie ienākumi, pieaugums regulārās darbības izmaksās) un negatīvās ietekmes. Piezīmes saistībā ar novērtējumu, t.sk. nenoteiktību.nolīdzJVM1 PP1 Nacionālais jūras biotopu atjaunošanas plānsD1150 000(?) Pasākums iespējams īstermiņā varētu radīt zaudētos ienākumus un/vai pieaugumu regulārās darbības izmaksās zvejniecībai (nav kvantificētas).JVM1 PP2 Izstrādāt AJT DAP kvantitatīvus mērķus un efektīvus pasākumusD130 00050 000-JVM1 PP3 Nacionālā metodoloģija AJT tīkla efektivitātes novērtēšanaiD110 000-JVM1 PP4 Ligzdojošo putnu aizsardzībai noteikt rekreācijas aktivitāšu ierobežojumus ligzdošanai nozīmīgās vietās un periodāD1110 000120 000(x) Netiešas izmaksas (negatīva ietekme) uz atpūtniekiem un tūristiem piekrastē no ierobežojumiem atpūtas aktivitātēs (nav kvantificētas).JVM1 PP5 Izstrādāt un īstenot sugu aizsardzības plānu (SAP) piekrastē ligzdojošām putnu sugāmD140 000Vērtētas tikai SAP izstrādes izmaksas. Izmaksas SAP noteikto pasākumu īstenošanai nevar kvantitatīvi novērtēt, jo pasākumi vēl nav zināmi.JVM1 PP6 Informācija atjaunotajam nacionālajam jūras telpiskajam plānojumam (bentiskajiem biotopiem)D110 00020 000-Papildu pasākumiDPasākumu tiešās finansiālās izmaksas plānošanas ciklam (EUR)Citas izmaksas (zaudētie ienākumi, pieaugums regulārās darbības izmaksās) un negatīvās ietekmes. Piezīmes saistībā ar novērtējumu, t.sk. nenoteiktību.nolīdzJVM1 PP6 Informācija atjaunotajam piekrastes infrastruktūras tematiskajam plānojumam un jūras telpiskajam plānojumam (jūras putniem)D110 000-JVM1 PP7 Īstenot izpētes monitoringu informācijas nodrošināšanai papildus indikatoriem (jūras putniem)D150 000-JVM1 PP8 Starptautiskā informācijas apmaiņa un koordinācija (jūras putniem)D118 000-JVM1 PP9 Īstenoto roņu aizsardzības pasākumu efektivitātes novērtējumsD150 000-JVM1 PP10 Uzlabot informācijas bāzi par jūras ekosistēmas pakalpojumiem un informācijas publisko pieejamību politikas izstrādeiD1300 000-JVM1 PP11 Kuģu un atpūtas laivu korpusu bioloģiskā apauguma apsaimniekošanas normatīvais regulējums un pasākumiD2235 000Izmaksu novērtējumam ir ļoti augsta nenoteiktība. Daļa izmaksu ir attiecināmas uz pasākumu JVM5 PP22.JVM1 PP12 Apaļā jūrasgrunduļa populācijas ierobežošanas pasākumiD210 000Rēķinātas tikai pasākuma administratīvās izmaksas. Pieņemts, ka izmaksas ierobežošanas pasākumiem tiek kompensētas ar realizācijas ieņēmumiem.JVM1 PP13 Informācijas apmaiņa jūras reģionā (svešajām sugām)D220 000-JVM1 PP14 Turpināt izpēti par jūras svešo sugu izplatības tendencēm un ietekmēmD2200 000-JVM3 PP15 Nacionālais aprēķins biogēnu slodzes samazinājumam uz piekrastes ūdeņiem no atjaunoto UBAP (2022-2027) pasākumiemD520 000-JVM3 PP16 Novērtējumi un pasākumu izstrāde slodzei uz upēm un jūru ar biogēniem, bīstamām vielām un mikro-plastiku no lietusūdeņu kanalizācijas ūdeņiem un pārplūdēm (kopā visiem piesārņotāju veidiem)D5, D8, D10200 000-JVM3 PP17 Nacionālās informācijas sniegšana HELCOM slodžu ietekmes novērtējumiem biogēnu slodzei un ietekmei no kravas kuģu notekūdeņiem, kravu atliekām un kuģu tehniskajiem ūdeņiemD50Novērtētas tikai informācijas sniegšanas izmaksas (praktiski nav izmaksu). Papildu pasākumi kuģniecībai, kas iespējams varētu tikt noteikti nākotnē, balstoties uz HELCOM ietekmes novērtējumiem, nav vērtēti (nav zināmi).JVM3 PP18 Izvērtējums nepieciešamībai pēc uzlabojumiem Latvijas ostās attiecībā uz mēslojuma pārkraušanu un uzglabāšanuD550 000Novērtētas tikai izvērtējuma izmaksas. Papildu pasākumi ostām, kas, iespējams, varētu tikt noteikti nākotnē, balstoties uz izvērtējumu, nav vērtēti (nav zināmi).JVM5 PP19 Īstenot iedzīvotāju informēšanas un izglītošanas pasākumusD8200 000-JVM5 PP20 Veikt izpēti un, ja nepieciešams, izstrādāt LJVS robežvērtības bīstamām vielām jūras sedimentosD8200 000-JVM5 PP21 Izvērtējums esošajam regulējumam ostu padziļināšanai, izņemtās grunts izvietošanai un darbībām ar piesārņotu gruntiD850 00070 000(x) Papildu izmaksas ostām, ja tiek noteiktas izmaiņas regulējumā (nav novērtētas, jo papildus rīcības, ja nepieciešams, tiktu noteiktas pēc pasākuma ietvaros veiktā izvērtējuma).JVM5 PP22 Izstrādāt un ieviest nacionālo regulējumu kuģu remontam un korpusu apkopei TBT piesārņojuma novēršanaiD8--Pasākuma izmaksas novērtētas kopā ar JVM1 PP11 pasākumu.JVM5 PP23 Veicināt TBT nesaturošu pret-apauguma krāsu izmantošanu uz atpūtas kuģiem/laivāmD850 000(?) Atpūtas kuģu/laivu īpašniekiem, iespējams, varētu rasties papildus regulārās darbības izmaksas no TBT nesaturošu krāsu izmantošanas.Papildu pasākumiDPasākumu tiešās finansiālās izmaksas plānošanas ciklam (EUR)Citas izmaksas (zaudētie ienākumi, pieaugums regulārās darbības izmaksās) un negatīvās ietekmes. Piezīmes saistībā ar novērtējumu, t.sk. nenoteiktību.nolīdzJVM5 PP24 Uzlabot informāciju un tās pieejamību par piesārņojumu ar bīstamajām vielām no piesārņotām vietām un atkritumu izgāztuvēmD8nav novērtētasIzmaksas informācijas sistēmu uzlabošanai un papildus monitoringam. Lielākā daļa šo izmaksu attiecināmas uz citu politiku izmaksām (iekšzemes ūdeņu aizsardzība, piesārņoto vietu un atkritumu apsaimniekošana).JVM5 PP25 Veikt izpēti par slodzi un iespējamiem papildu pasākumiem, lai novērstu bīstamo vielu noteci un izplatību no augsnē un sedimentos uzkrātā piesārņojuma un atkritumu apglabāšanasD8200 000-JVM5 PP26 Veicināt rūpniecībā, enerģētikas nozarē, jūras transporta un infrastruktūras nozarēs izmantoto materiālu un izstrādājumu, kas satur bīstamās vielas, aizvietošanuD8100 000(x) Izmaksas pasākumiem nozarēs materiālu aizvietošanai (nav novērtētas, jo ieteikumi aizvietošanas iespējām tiks izstrādāti pasākuma ietvaros).JVM6 PP27 Izvērtēt nepieciešamību pēc nacionālā regulējuma, lai nodrošinātu efektīvu stimulu pasīvi nozvejoto atkritumu nodošanai ostāsD1010 000-JVM6 PP28 Izstrādāt un ieviest nacionālo regulējumu aizliegumam apzinātai balonu masveida izlaišanai gaisāD1010 000(?) Iespējams, varētu rasties zaudētie ieņēmumi šādu balonu tirgotājiem no samazinājuma patēriņā (nav kvantificēti).JVM6 PP29 Izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām pasākumu noteikšanai pašvaldību plānošanas/normatīvajos dokumentosD1010 000Vērtētas tikai izmaksas vadlīniju izstrādei (arī attiecībā uz efektu).JVM6 PP30 Īstenot pētījumus par cietajiem atkritumiem un mikro-piegružojumu jūras ūdens vidēD10100 000-JVM6 PP31 Īstenot pētījumu, lai izstrādātu analītisku politikas lēmumu atbalsta instrumentu pasākumu novērtēšanaiD1030 000-KOPĀ:2 473 0002 533 000 1 Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/documents/5625 2 EJZF projekta ziņojmshttps://www.varam.gov.lv/lv/media/32246/download 5. pielikums Papildu pasākumu sociālekonomiskais novērtējums Balstoties uz "riska novērtējuma" rezultātiem, tika izstrādāti iespējamiem papildu pasākumi, ņemot vērā identificētos politikas trūkumus, ko nepieciešams risināt ar papildu pasākumiem. Šiem pasākumiem tika novērtēta tehniskā iespējamība, izmaksas, izmaksu-efektivitāte un ieguvumi no panāktajiem jūras vides kvalitātes uzlabojumiem, sasniedzot LJVS. Turpmāk sniegts apkopojums par šo novērtējumu rezultātiem. Detalizēti novērtējumu rezultāti ir pieejami Direktīvā noteikto kvalitatīvo raksturlielumu (turpmāk arī "deskriptori") tematiskajās atskaitēs1. Balstoties uz novērtējumu rezultātiem, daži pasākumi netika iekļauti papildu pasākumu priekšlikumos. Tie ir saistīti ar pasākumiem jūrā sedimentos uzkrātā biogēnu piesārņojuma samazināšanai un biogēnu piesārņojuma samazināšanu jūrā ar aļģu un gliemeņu audzēšanu. Novērtējumā tika secināts, ka pasākumiem jūrā, lai samazinātu sedimentos uzkrājušos biogēnu piesārņojumu, ir ievērojama nenoteiktība šādu pasākumu efektivitātē un augsts risks negatīvai ietekmei uz ekosistēmu. Attiecībā uz gliemeņu audzēšanu (arī aļģu audzēšanu) secināts, ka tā rada virkni vides un sociālekonomisko ieguvumu, taču šāds pasākums nav vērtējams kā tehniski iespējams un izmaksu-efektīvs risinājums biogēnu slodzes uz jūru mērķu sasniegšanas kontekstā2. 5.1. Novērtējumā iekļautie papildu pasākumi 5.1.tabulā apkopoti papildu pasākumi, kas tika ietverti sociālekonomiskajā novērtējumā, un to saikne ar jūras vides mērķiem un kvalitatīvajiem raksturlielumiem ("deskriptoriem"). Tabulā norādīti atbilstošie "deskriptori", kuriem šie pasākumi ir nepieciešami (kā mērķa "deskriptors"), kā arī citi "deskriptori" uz kuriem pasākumiem būs pozitīva ietekme. Pasākumu izmaksu efektivitātē ir vērtēts tikai efekts uz mērķa "deskriptoru". Novērtējumā kopumā tika ietverts 31 papildu pasākums, aptverot visus kvalitatīvos raksturlielumus, kur novērtēta neatbilstība LJVS un nepieciešamība pēc papildu pasākumiem. Visi šie pasākumi ir tehniski iespējami. 5.1.tabula. Sociālekonomiskajā novērtēšanā iekļautie papildu pasākumi un to ietekme (efekts) uz kvalitatīvajiem raksturlielumiem Jūras vides mērķiPapildu pasākumi (kodi)Mērķa "deskriptors"Pozitīva ietekme uz citiem "deskriptoriem"JVM1 Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugasRV1 (bioloģiskā daudzveidība): JVM1 PP1, JVM1 PP2, JVM1 PP3, JVM1 PP4, JVM1 PP5, JVM PP6, JVM1 PP7, JVM1 PP8, JVM1 PP9, JVM1 PP10D1D3, D4, D5, D6, D8RV2 (svešās sugas): JVM1 PP11, JVM1 PP12, JVM1 PP13, JVM1 PP14D2D1, D3, D4, D6JVM3 Eitrofikācija nerada negatīvu ietekmi uz jūras ekosistēmuRV3: JVM3 PP15, JVM3 PP16, JVM3 PP17, JVM3 PP18D5D1, D3, D4, D6, D8JVM5 Piesārņojošo vielu koncentrāciju līmenis nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmuRV4: JVM3 PP16, JVM5 PP19, JVM5 PP20, JVM5 PP21, JVM5 PP22, JVM5 PP23, JVM5 PP24, JVM5 PP25, JVM5 PP26D8D1, D3, D4, D9JVM6 Cietie atkritumi nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmuRV5: JVM3 PP16, JVM6 PP27, JVM6 PP28, JVM6 PP29, JVM6 PP30, JVM6 PP31D10D1, D4, D8, D95.2. Papildu pasākumu izmaksu novērtējums Balstoties uz informāciju no literatūras un piemēriem no prakses, ekspert-vērtējumu un pieņēmumiem, ir izstrādāti kvantitatīvi novērtējumi pasākumu tiešajām finansiālajām izmaksām. Daļai pasākumu šie novērtējumi ietver intervālu, ņemot vērā nenoteiktību. Izmaksas ir aprēķinātas kā kopējās izmaksas plānošanas periodam (6 gadiem) un kā vidējās izmaksas gadā. Daļa pasākumu varētu radīt netiešās izmaksas nozarēm (zaudētos ienākumus, pieaugumu regulārās darbības izmaksās). Šādas izmaksas ir norādītas aprakstošā veidā, bet nav kvantificētas, jo iespējamie pasākumi nozarēm šobrīd nav zināmi. Pasākumu izmaksu novērtējuma kopsavilkums sniegts 5.2.tabulā. Novērtētās pasākumu kopējās tiešās finansiālās izmaksas ir 2,473-2,533 miljoni eiro plānošanas periodam, jeb 0,412-0,422 miljoni eiro vidēji gadā. Daļa pasākumu, iespējams, varētu radīt papildu izmaksas nozarēm, ko šobrīd nav iespējams novērtēt, jo iespējamie pasākumi, kas varētu tikt noteikti, nav zināmi. Lielākā daļa novērtēto izmaksu attiecas uz papildu pasākumiem saistībā ar bīstamām vielām (39% no kopējām izmaksām) un jūras bioloģisko daudzveidību (31% no kopējām izmaksām). Saistībā ar svešajām sugām novērtēto izmaksu apjoms veido 15%, atkritumiem 10% un biogēnu piesārņojumu 5% no kopējām novērtētajām izmaksām. Nepilnus 60% no novērtētajām izmaksām veido izmaksas pasākumiem, kam nav tieša efekta uz slodžu samazinājumu (izpētes pasākumi/ pētījumi un daļa administratīvo pasākumu). 5.2.tabula. Novērtējums papildu pasākumu izmaksām plānošanas ciklam Papildu pasākumiDPasākumu tiešās finansiālās izmaksas plānošanas ciklam (EUR)Citas izmaksas (zaudētie ienākumi, pieaugums regulārās darbības izmaksās) un negatīvās ietekmes. Piezīmes saistībā ar novērtējumu, t.sk. nenoteiktību.nolīdzJVM1 PP1 Nacionālais jūras biotopu atjaunošanas plānsD1150 000(?) Pasākums iespējams īstermiņā varētu radīt zaudētos ienākumus un/vai pieaugumu regulārās darbības izmaksās zvejniecībai (nav kvantificētas).JVM1 PP2 Izstrādāt AJT DAP kvantitatīvus mērķus un efektīvus pasākumusD130 00050 000-JVM1 PP3 Nacionālā metodoloģija AJT tīkla efektivitātes novērtēšanaiD110 000-JVM1 PP4 Ligzdojošo putnu aizsardzībai noteikt rekreācijas aktivitāšu ierobežojumus ligzdošanai nozīmīgās vietās un periodāD1110 000120 000(x) Netiešas izmaksas (negatīva ietekme) uz atpūtniekiem un tūristiem piekrastē no ierobežojumiem atpūtas aktivitātēs (nav kvantificētas).JVM1 PP5 Izstrādāt un īstenot sugu aizsardzības plānu (SAP) piekrastē ligzdojošām putnu sugāmD140 000Vērtētas tikai SAP izstrādes izmaksas. Izmaksas SAP noteikto pasākumu īstenošanai nevar kvantitatīvi novērtēt, jo pasākumi vēl nav zināmi.JVM1 PP6 Informācija atjaunotajam nacionālajam jūras telpiskajam plānojumam (bentiskajiem biotopiem)D110 00020 000-JVM1 PP6 Informācija atjaunotajam piekrastes infrastruktūras tematiskajam plānojumam un jūras telpiskajam plānojumam (jūras putniem)D110 000-JVM1 PP7 Īstenot izpētes monitoringu informācijas nodrošināšanai papildus indikatoriem (jūras putniem)D150 000-Papildu pasākumiDPasākumu tiešās finansiālās izmaksas plānošanas ciklam (EUR)Citas izmaksas (zaudētie ienākumi, pieaugums regulārās darbības izmaksās) un negatīvās ietekmes. Piezīmes saistībā ar novērtējumu, t.sk. nenoteiktību.nolīdzJVM1 PP8 Starptautiskā informācijas apmaiņa un koordinācija (jūras putniem)D118 000-JVM1 PP9 Īstenoto roņu aizsardzības pasākumu efektivitātes novērtējumsD150 000-JVM1 PP10 Uzlabot informācijas bāzi par jūras ekosistēmas pakalpojumiem un informācijas publisko pieejamību politikas izstrādeiD1300 000-JVM1 PP11 Kuģu un atpūtas laivu korpusu bioloģiskā apauguma apsaimniekošanas normatīvais regulējums un pasākumiD2235 000Izmaksu novērtējumam ir ļoti augsta nenoteiktība. Daļa izmaksu ir attiecināmas uz pasākumu JVM5 PP22.JVM1 PP12 Apaļā jūras grunduļa populācijas ierobežošanas pasākumiD210 000Rēķinātas tikai pasākuma administratīvās izmaksas. Pieņemts, ka izmaksas ierobežošanas pasākumiem tiek kompensētas ar realizācijas ieņēmumiem.JVM1 PP13 Informācijas apmaiņa jūras reģionā (svešajām sugām)D220 000-JVM1 PP14 Turpināt izpēti par jūras svešo sugu izplatības tendencēm un ietekmēmD2200 000-JVM3 PP15 Nacionālais aprēķins biogēnu slodzes samazinājumam uz piekrastes ūdeņiem no atjaunoto UBAP (2022-2027) pasākumiemD520 000-JVM3 PP16 Novērtējumi un pasākumu izstrāde slodzei uz upēm un jūru ar biogēniem, bīstamām vielām un mikroplastmasu no lietusūdeņu kanalizācijas ūdeņiem un pārplūdēm (kopā visiem piesārņotāju veidiem)D5, D8, D10200 000-JVM3 PP17 Nacionālās informācijas sniegšana HELCOM slodžu ietekmes novērtējumiem biogēnu slodzei un ietekmei no kravas kuģu notekūdeņiem, kravu atliekām un kuģu tehniskajiem ūdeņiemD50Novērtētas tikai informācijas sniegšanas izmaksas (praktiski nav izmaksu). Papildu pasākumi kuģniecībai, kas, iespējams, varētu tikt noteikti nākotnē, balstoties uz HELCOM ietvaros veiktajiem ietekmes novērtējumiem, nav vērtēti (nav zināmi).JVM3 PP18 Izvērtējums nepieciešamībai pēc uzlabojumiem Latvijas ostās attiecībā uz mēslojuma pārkraušanu un uzglabāšanuD550 000Novērtētas tikai izvērtējuma izmaksas. Papildu pasākumi ostām, kas varētu tikt noteikti nākotnē, balstoties uz izvērtējumu, nav vērtēti (nav zināmi).JVM5 PP19 Īstenot iedzīvotāju informēšanas un izglītošanas pasākumusD8200 000-JVM5 PP20 Veikt izpēti un, ja nepieciešams, izstrādāt LJVS robežvērtības bīstamām vielām jūras sedimentos.D8200 000-JVM5 PP21 Izvērtējums esošajam regulējumam ostu padziļināšanai, izņemtās grunts izvietošanai un darbībām ar piesārņotu gruntiD850 00070 000(x) Papildu izmaksas ostām, ja tiek noteiktas izmaiņas regulējumā (nav novērtētas, jo papildus rīcības, ja nepieciešams, tiktu noteiktas pēc pasākuma ietvaros veiktā izvērtējuma).JVM5 PP22 Izstrādāt un ieviest nacionālo regulējumu kuģu remontam un korpusu apkopei TBT piesārņojuma novēršanaiD8--Pasākuma izmaksas novērtētas kopā ar JVM1 PP11 pasākumu.JVM5 PP23 Veicināt TBT nesaturošu pret-apauguma krāsu izmantošanu uz atpūtas kuģiem/laivāmD850 000(?) Iespējams, atpūtas kuģu/laivu īpašniekiem varētu rasties papildus regulārās darbības izmaksas no TBT nesaturošu krāsu izmantošanas.JVM5 PP24 Uzlabot informāciju un tās pieejamību par piesārņojumu ar bīstamajām vielām no piesārņotām vietām un atkritumu izgāztuvēmD8nav novērtētasIzmaksas informācijas sistēmu uzlabošanai un papildus monitoringam. Lielākā daļa šo izmaksu attiecināmas uz citu politiku izmaksām (iekšzemes ūdeņu aizsardzība, piesārņoto vietu un atkritumu apsaimniekošana3).Papildu pasākumiDPasākumu tiešās finansiālās izmaksas plānošanas ciklam (EUR)Citas izmaksas (zaudētie ienākumi, pieaugums regulārās darbības izmaksās) un negatīvās ietekmes. Piezīmes saistībā ar novērtējumu, t.sk. nenoteiktību.nolīdzJVM5 PP25 Veikt izpēti par slodzi un iespējamiem papildu pasākumiem, lai novērstu bīstamo vielu noteci un izplatību no augsnē un sedimentos uzkrātā piesārņojuma un atkritumu apglabāšanasD8200 000-JVM5 PP26 Veicināt rūpniecībā, enerģētikas nozarē, jūras transporta un infrastruktūras nozarēs izmantoto materiālu un izstrādājumu, kas satur bīstamās vielas, aizvietošanuD8100 000(x) Izmaksas pasākumiem nozarēs materiālu aizvietošanai (nav novērtētas, jo ieteikumi aizvietošanas iespējām tiks izstrādāti pasākuma ietvaros).JVM6 PP27 Izvērtēt nepieciešamību pēc nacionālā regulējuma, lai nodrošinātu efektīvu stimulu pasīvi nozvejoto atkritumu nodošanai ostāsD1010 000-JVM6 PP28 Izstrādāt un ieviest nacionālo regulējumu aizliegumam apzinātai balonu masveida izlaišanai gaisāD1010 000(?) Iespējams, varētu rasties zaudētie ieņēmumi šādu balonu tirgotājiem no samazinājuma patēriņā (nav kvantificēti).JVM6 PP29 Izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām pasākumu noteikšanai pašvaldību plānošanas/normatīvajos dokumentosD1010 000Vērtētas tikai izmaksas vadlīniju izstrādei (arī attiecībā uz efektu).JVM6 PP30 Īstenot pētījumus par cietajiem atkritumiem un mikro-piegružojumu jūras ūdens vidēD10100 000-JVM6 PP31 Īstenot pētījumu, lai izstrādātu analītisku politikas lēmumu atbalsta instrumentu pasākumu efektivitātes novērtēšanaiD1030 000-KOPĀ:2 473 0002 533 000 5.3. Papildu pasākumu izmaksu-efektivitātes novērtējums Izmaksu efektivitātes analīzes uzdevums ir identificēt pasākumus, kas ļauj sasniegt vajadzīgo slodzes samazinājuma efektu ar iespējami zemākām izmaksām. Jo pasākumam ir zemākas izmaksas, rēķinot pret panākto efektu, jo tam ir augstāka izmaksu efektivitāte. Lai izmantotu vienotu pieeju pasākumiem dažādiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem un, ņemot vērā pieejamās informācijas ierobežojumus (gan attiecībā uz vides, gan sociālekonomisko informāciju), pasākumu izmaksu-efektivitātes novērtēšanai ir izmantota daļēji kvantitatīva novērtēšanas pieeja, balstoties uz ekspertu vērtējumu. Šāda pieeja ir tikusi izmantota Direktīvas iepriekšējā cikla pasākumu programmām Latvijā4 un citās valstīs5, kā arī papildus pasākumu analīzei Upju baseinu apsaimniekošanas plāniem (UBAP) 2022. 2027.gadam. Vērtējums ir balstīts uz kategorijām, kur katru kategoriju raksturo kvantitatīvs intervāls. Pasākumu efektivitātes novērtējums veidojas no (i) pasākuma nodrošinātā slodzes samazinājuma no slodzes avota, (ii) slodzes avota relatīvā ieguldījuma kopējā slodzē un (iii) slodzes telpiskās nozīmības (t.i., cik lielu Latvijas jūras ūdeņu daļu ietekmē dotā slodze). Katram šim elementam ir izmantotas četras kategorijas ar kvantitatīviem procentu intervāliem. Kopējam efektivitātes vērtējumam, kas aprēķināts no šiem elementiem, izmantotas 5 kategorijas, kur kopējā efektivitāte var būt no "ļoti zemas" (1 balle) līdz "ļoti augstai" (5 balles). Izstrādātie kvantitatīvie izmaksu novērtējumi tika pielīdzināti sekojošām izmaksu kategorijām: 1 "ļoti augstas" izmaksas, ja pasākuma kopējās izmaksas ir virs 1 000 000 eiro; 2 "augstas" izmaksas, ja pasākuma kopējās izmaksas ir 500 000 1 000 000 eiro; 3 "vidējas" izmaksas, ja pasākuma kopējās izmaksas ir 200 000 500 000 eiro; 4 "zemas" izmaksas, ja pasākuma kopējās izmaksas ir 50 000 200 000 eiro; 5 "ļoti zemas" izmaksas, ja pasākuma kopējās izmaksas ir līdz 50 000 eiro; Izmaksu kategoriju intervāli tika noteikti, balstoties uz ekspertu vērtējumu, ņemot vērā arī iepriekšējus novērtējumus Latvijā (pasākumu sociālekonomisko analīzi iepriekšējā cikla pasākumu programmai un UBAP 2022.-2027.gadam. Nosakot katra pasākuma izmaksām atbilstošo kategoriju tika ņemta vērā kvantitatīvo izmaksu novērtējuma nenoteiktība (t.sk. intervāls) un, kur iespējams, netiešo izmaksu iespējamais apmērs. Izmantojot iegūtos efektivitātes un izmaksu novērtējumus, katram pasākumam ir noteikta izmaksu-efektivitātes kategorija atbilstoši pieejai 5.3.tabulā. 5.3.tabula. Pasākumu izmaksu-efektivitātes novērtējums, balstoties uz efektivitātes un izmaksu novērtējumiem ar kategorijām 1 ļoti zema, 2 zema, 3 vidēja, 4 augsta, 5 ļoti augsta izmaksu-efektivitāte. Izmaksu kategorijasEfektivitātes kategorijas5 (ļoti augsta)4 (augsta)3 (vidēja)2 (zema)1 (ļoti zema)1 (ļoti augstas)332112 (augstas)333213 (vidējas)443224 (zemas)543335 (ļoti zemas)55433Papildu pasākumu izmaksu efektivitātes novērtējuma kopsavilkums sniegts 5.4.tabulā. Pasākumiem, kuriem uz slodzes samazinājumu nav tieša efekta, izmaksu efektivitāte nav vērtēta (tikai izmaksas). Pasākumi ar augstāko izmaksu-efektivitāti ir saistīti ar piekrastē ligzdojošo putnu aizsardzību, jūras bentisko biotopu atjaunošanas plāna izstrādi, apaļā jūras grunduļa populācijas ierobežošanu un vadlīniju izstrādi pašvaldībām jūru piesārņojošo atkritumu samazināšanas pasākumu noteikšanai pašvaldību plānošanas/normatīvajos dokumentos, jo šiem pasākumi ir salīdzinoši augsta efektivitāte un zemas izmaksas. Pasākumi ar zemāko izmaksu-efektivitāti ir saistīti ar bīstamo vielu piesārņojuma ieneses samazināšanu (vidēja līdz zema izmaksu-efektivitāte), jo tiem ir salīdzinoši zema efektivitāte. Šāda situācija kopumā ir raksturīga individuāliem pasākumiem, kas vērsti uz dažāda veida piesārņojošo vielu samazināšanu, jo izmaksu-efektīvākie pasākumi jau ir vai tiek ieviesti esošo politiku ietvaros un ir arvien grūtāk panākt turpmāku slodzes samazinājumu. Arī citām jūras vides problēmām dažiem pasākumiem ir novērtēta salīdzinoši zema efektivitāte, īpaši pasākumiem saistībā ar kvantitatīvu mērķu un pasākumu izstrādi AJT apsaimniekošanai un informācijas sagatavošanu izmaiņām atjaunotajam jūras telpiskajam plānojumam. Šiem pasākumiem tiek vērtēts tikai papildus efekts no šo papildu pasākumu ieviešanas (atbilstoši to saturam). Netiek vērtēts jūras telpiskā plānojuma vai jaunu AJT izveidošanas efekts kopumā, bet tikai papildus efekts, kas veidojas no papildus informācijas izstrādes un iekļaušanas atjaunotajā telpiskajā plānojumā un AJT apsaimniekošanas plānā, nodrošinot efektīvāku jūras bentisko biotopu aizsardzību. Līdzīgs iemesls zemajam efektivitātes vērtējumam (tiek vērtēts tikai papildus efekts atbilstoši pasākuma saturam) ir arī pasākumiem saistībā ar D10 (PP27 un PP29). Savukārt zemais efekts pasākumam saistībā ar nacionālo regulējumu aizliegumam apzinātai balonu masveida izlaišanai gaisā zemā efektivitāte skaidrojama ar pasākuma ietekmētā atkritumu veida (balonu atlikumu atkritumi) mazo īpatsvaru kopējā piekrastes atkritumu apjomā. Taču šis efektivitātes vērtējums neatspoguļo šī atkritumu veida augsto negatīvo ietekmi uz vidi. Vienlaikus, visiem šiem pasākumiem ir arī ļoti zemas izmaksas, tādēļ novērtētā izmaksu-efektivitāte ir vidēja. 5.4.tabula. Papildu pasākumu izmaksu-efektivitātes līmenis Papildu pasākumiDEfektivitāteIzmaksasIzmaksu-efektivitāteJVM1 PP1 Nacionālais jūras biotopu atjaunošanas plānsD1vidējaļoti augstavidējasvidējaaugstaJVM1 PP2 Izstrādāt AJT DAP kvantitatīvus mērķus un efektīvus pasākumusD1ļoti zemaļoti zemasvidējaJVM1 PP3 Nacionālā metodoloģija AJT tīkla efektivitātes novērtēšanaiD1nav efektaļoti zemas(nav efekta)JVM1 PP4 Ligzdojošo putnu aizsardzībai noteikt rekreācijas aktivitāšu ierobežojumus ligzdošanai nozīmīgās vietās un periodāD1ļoti augstazemasļoti augstaJVM1 PP5 Izstrādāt un īstenot sugu aizsardzības plānu piekrastē ligzdojošām putnu sugāmD1ļoti augstazemasļoti augstaJVM1 PP6 Informācija atjaunotajam nacionālajam jūras telpiskajam plānojumam (bentiskajiem biotopiem)D1ļoti zemaļoti zemasvidējaJVM1 PP6 Informācija atjaunotajam piekrastes infrastruktūras tematiskajam plānojumam un jūras telpiskajam plānojumam (jūras putniem)D1augstaļoti zemasļoti augstaJVM1 PP7 Īstenot izpētes monitoringu informācijas nodrošināšanai papildus indikatoriem (jūras putniem)D1nav efektaļoti zemas(nav efekta)JVM1 PP8 Starptautiskā informācijas apmaiņa un koordinācija (jūras putniem)D1nav efektaļoti zemas(nav efekta)JVM1 PP9 Īstenoto roņu aizsardzības pasākumu efektivitātes novērtējumsD1nav efektaļoti zemas(nav efekta)JVM1 PP10 Uzlabot informācijas bāzi par jūras ekosistēmas pakalpojumiem un informācijas publisko pieejamību politikas izstrādeiD1nav efektavidējas(nav efekta)JVM1 PP11 Kuģu un atpūtas kuģu korpusu bioloģiskā apauguma apsaimniekošanas normatīvais regulējums un pasākumiD2vidējazemasvidējasvidējaJVM1 PP12 Apaļā jūrasgrunduļa populācijas ierobežošanas pasākumiD2vidējaļoti augstaļoti zemasaugstaļoti augstaJVM1 PP13 Informācijas apmaiņa jūras reģionā (svešajām sugām)D2nav efektaļoti zemas(nav efekta)JVM1 PP14 Turpināt izpēti par jūras svešo sugu izplatības tendencēm un ietekmēmD2nav efektazemas(nav efekta)JVM3 PP15 Nacionālais aprēķins biogēnu slodzes samazinājumam uz piekrastes ūdeņiem no atjaunoto UBAP (2022-2027) pasākumiemD5nav efektaļoti zemas(nav efekta)JVM3 PP16 Novērtējumi un pasākumu izstrāde slodzei uz upēm un jūru ar biogēniem, bīstamām vielām un mikro-plastiku no lietusūdeņu kanalizācijas ūdeņiem un pārplūdēm (rēķinot atsevišķi katram piesārņotāju veidam)D5, D8, D10nav efektazemas(nav efekta)JVM3 PP17 Nacionālās informācijas sniegšana HELCOM slodžu ietekmes novērtējumiem biogēnu slodzei un ietekmei no kravas kuģu notekūdeņiem, kravu atliekām un kuģu tehniskajiem ūdeņiemD5nav efektaļoti zemas(nav efekta)JVM3 PP18 Izvērtējums nepieciešamībai pēc uzlabojumiem Latvijas ostās attiecībā uz mēslojuma pārkraušanu un uzglabāšanuD5nav efektaļoti zemas(nav efekta)Papildu pasākumiDEfektivitāteIzmaksasIzmaksu-efektivitāteJVM5 PP19 Īstenot iedzīvotāju informēšanas un izglītošanas pasākumusD8zemavidējazemasvidējaJVM5 PP20 Veikt izpēti un, ja nepieciešams, izstrādāt LJVS robežvērtības bīstamām vielām jūras sedimentosD8nav efektazemas(nav efekta)JVM5 PP21 Izvērtējums esošajam regulējumam ostu padziļināšanai, izņemtās grunts izvietošanai un darbībām ar piesārņotu gruntiD8zemavidējazemasvidējaJVM5 PP22 Izstrādāt un ieviest nacionālo regulējumu kuģu remontam un korpusu apkopei TBT piesārņojuma novēršanaiD8zemazemasvidējasvidējazemaJVM5 PP23 Veicināt TBT nesaturošu pret-apauguma krāsu izmantošanu uz atpūtas kuģiem/laivāmD8zemazemasvidējaJVM5 PP24 Uzlabot informāciju un tās pieejamību par piesārņojumu ar bīstamajām vielām no piesārņotām vietām un atkritumu izgāztuvēmD8nav efektanav novērtētasnav efektaJVM5 PP25 Veikt izpēti par slodzi un iespējamiem papildu pasākumiem, lai novērstu bīstamo vielu noteci un izplatību no augsnē un sedimentos uzkrātā piesārņojuma un atkritumu apglabāšanasD8nav efektavidējasnav efektaJVM5 PP26 Veicināt rūpniecībā, enerģētikas nozarē, jūras transporta un infrastruktūras nozarēs izmantoto materiālu un izstrādājumu, kas satur bīstamās vielas, aizvietošanuD8zemazemasvidējasvidējazemaJVM6 PP27 Izvērtēt nepieciešamību pēc nacionālā regulējuma, lai nodrošinātu efektīvu stimulu pasīvi nozvejoto atkritumu nodošanai ostāsD10zemaļoti zemasvidējaJVM6 PP28 Izstrādāt un ieviest nacionālo regulējumu aizliegumam apzinātai balonu masveida izlaišanai gaisāD10zemaļoti zemasvidējaJVM6 PP29 Izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām pasākumu noteikšanai pašvaldību plānošanas/normatīvajos dokumentosD10vidējaļoti zemasaugstaJVM6 PP30 Īstenot pētījumus par cietajiem atkritumiem un mikro-piegružojumu jūras ūdens vidēD10nav efektazemasnav efektaJVM6 PP31 Īstenot pētījumu, lai izstrādātu analītisku politikas lēmumu atbalsta instrumentu pasākumu novērtēšanaiD10nav efektaļoti zemas(nav efekta)5.4. Novērtējums ieguvumiem no papildu pasākumu ieviešanas un LJVS panākšanas Nozīmīgākie ieguvumi no pasākumu ieviešanas ir saistīti ar uzlabojumu jūras vides stāvoklī un jūras ekosistēmas nodrošinātajos "ekosistēmas pakalpojumos". Tā kā šādi ieguvumi cilvēku labklājībai nav tirgus preces, tad to monetārai novērtēšanai ir nepieciešami speciāli vides ekonomiskās novērtēšanas pētījumi. Lai novērtētu ieguvumus no pasākumu ieviešanas un LJVS panākšana, ir izmantots novērtējums no pētījuma, kas īstenots projektā "Zināšanu uzlabošana jūras vides stāvokļa jomā" (Nr.17-00-F06803-000001). Līdzīgi pētījumi ir tikuši īstenoti arī citās Baltijas jūras valstīs (Somijā, Zviedrijā un Vācijā), novērtējot monetārā izteiksmē ieguvumus no LJVS sasniegšanas. 2021.gadā īstenotā nacionālajā pētījumā tika novērtēti ieguvumi no LJVS sasniegšanas Latvijas jūras ūdeņos, aptverot visas jūras vides tēmas Latvijas jūras ūdeņos, kur atbilstoši "riska novērtējuma" rezultātiem sagaidāma neatbilstība LJVS, tajā skaitā, biogēnu ienese un eitrofikācija, bīstamās piesārņojošās vielas, svešo sugu ienākšana un negatīvā ietekme, jūru piesārņojošie atkritumi un jūras bioloģiskās daudzveidības stāvoklis. Dati ir iegūti nacionālā Latvijas iedzīvotāju aptaujā no izlases, kas pēc lieluma un struktūras ir reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju kopumam. Tādēļ rezultāti parāda visas Latvijas sabiedrības piešķirto vērtību LJVS sasniegšanai attiecībā uz aptvertajām tēmām. Šis novērtējums parāda ieguvumus no papildu pasākumu ieviešanas, bet daļēji aptvert arī ieguvumus no esošo politiku plānoto pasākumu ieviešanas. LJVS panākšana būs atkarīga no plānoto pasākumu īstenošanas esošo politiku ietvaros saistībā ar bioloģiskās daudzveidības aizsardzību (tajā skaitā, jaunu AJT noteikšana un dabas apsaimniekošanas plāna izstrāde), biogēnu ieneses samazināšanu (papildu pasākumi UBAP 2022.-2027.gadam), bīstamo vielu piesārņojuma samazināšanu (īpaši, pasākumi Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam) un jūru piesārņojošo atkritumu daudzuma samazināšanu (Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028.gadam pasākumi ūdeņu piegružojuma mazināšanai6). Salīdzinot ieguvumus ar izmaksām, izmaksās papildus būtu jārēķina arī daļa šo pasākumu izmaksu (uz jūru attiecināmā izmaksu daļa nav novērtēta). Balstoties uz pētījuma rezultātiem, aprēķinātie kopējie nacionālie labklājības ieguvumi iedzīvotājiem attiecībā uz visām vērtētajām jūras vides problēmām ir 16,2 miljoni eiro gadā (13,4-19,1 miljoni eiro 95% ticamības intervāls). Papildu dati no aptaujas par atsevišķo jūras vides problēmu nozīmību norāda, ka šie ieguvumi ir sadalāmi līdzīgi starp visām vērtētajām problēmām, veidojot apmēram 2-3 miljonus eiro ieguvumus gadā no pasākumiem saistībā ar katru jūras vides problēmu. Labklājības ieguvumi no LJVS sasniegšanas saistībā ar bīstamām piesārņojošām vielām un jūru piesārņojošiem atkritumiem ir nedaudz augstāki par ieguvumiem saistībā ar pārējām vērtētajām jūras vides problēmām. Arī iepriekšējie vides ekonomiskās novērtēšanas pētījumi Latvijā norāda uz ieguvumiem līdzīgā apmērā. Novērtētās papildu pasākumu izmaksas veido apmēram 0,4 miljoni eiro vidēji gadā. Pat ja izmaksās tiktu iekļautas arī iespējamās papildu pasākumu izmaksas, kas nav kvantificētas, un izmaksas minētajiem esošo politiku plānotajiem pasākumiem (uz jūru attiecināma izmaksu daļa), novērtētie ieguvumi ievērojami pārsniegtu izmaksas. Vienīgi jāatzīmē, ka izmaksas veidosies turpmākos gados, savukārt ieguvumi tālākā nākotnē, kad būs novērojami uzlabojumi jūras vidē pēc pilnīgas pasākumu ieviešanas. 1 Projekta "Zināšanu uzlabošana jūras vides stāvokļa jomā" (Nr. 17-00-F06803-000001) tematiskajās atskaitēs kvalitatīvajiem raksturlielumiem D1, D2, D5, D8 un D10 par "riska novērtējuma" rezultātiem un priekšlikumiem atjaunotajai pasākumu programmai. 2 Detalizēts pamatojums šeit minētajiem secinājumiem sniegts EJZF projekta tematiskajā atskaitē par riska novērtējumu un priekšlikumiem pasākumu programmai attiecībā uz kvalitatīvo raksturlielumu D5 slodzei "biogēnu ienese jūras vidē", pieejams: https://www.varam.gov.lv/lv/media/32228/download?attachment 3 Projekts Nr. LV-CLIMATE-0006 "Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā transformācija;" līdzfinansēts no Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gadam; projekta kopējais finansējums 1 100 000 euro; informācija: https://www.vvd.gov.lv/lv/projekts/piesarnoto-vietu-parvaldibas-modela-digitala-transformacija 4 AKTiiVS, LHEI (2016) "Sociālekonomiskais novērtējums papildus pasākumiem laba jūras vides stāvokļa panākšanai", LVAF finansēta projekta atskaite. 5 Skat. piemēram, ARCADIS (2014) "Background document summarising experiences with respect to economic analysis to support Memeber States with the development of the Programme of measures for the MSFD". Report of a Project financed by the EC DG Environment. 6 Pasākumi, kas ietverti "Atkritumu rašanās novēršanas programmas" daļā "Pasākumi jūras, piekrastes, iekšzemes ūdeņu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un citu teritoriju piegružojuma mazināšanai". 6. pielikums Pasākumu pamatojums Kvalitatīvajiem raksturlielumiem, kuriem esošais stāvoklis novērtēts kā neatbilstošs LJVS1, tika izstrādāts novērtējums riskam 2027.gadā nesasniegt jūras vides mērķus un LJVS. Ja pastāv šāds risks, tad ir nepieciešams paredzēt un īstenot papildu pasākumus vides mērķu un LJVS sasniegšanai. "Riska novērtējums" ir balstīts uz "bāzes scenāriju", kas ietver novērtējumu sagaidāmajām izmaiņām slodzēs, ņemot vērā sagaidāmo jūras izmantošanas aktivitāšu attīstību un efektu esošo politiku pasākumiem, kas ietekmē slodzes. "Bāzes scenārijs" atspoguļo situāciju uz 2030.gadu. "Riska novērtējums" ir veikts D1 "bioloģiskā daudzveidība" attiecībā uz bentiskajiem biotopiem, jūras putniem un roņiem, D2 "svešās sugas", D5 "eitrofikācija" slodzei biogēnu ienese, D8 "piesārņojošās vielas jūras vidē" un D10 "jūru piesārņojošie atkritumi" slodzei cieto atkritumu ienese jūras piekrastē. "Riska novērtējums" sniedza informāciju par nozīmīgiem slodzes avotiem, esošo politiku pasākumu efektivitāti slodzes samazināšanai, sagaidāmo slodzes samazinājumu un attālumu līdz vides mērķim, un tas ļāva identificēt politikas trūkumus, kur nepieciešami papildus pasākumi. Balstoties uz "riska novērtējuma" rezultātiem, identificētajiem politikas trūkumiem tika izstrādāti nepieciešamie papildu pasākumi. Izstrādājot pasākumus, tika ņemts vērā HELCOM 2021.gadā atjaunotais "Baltijas jūras rīcības plāns" (turpmāk HELCOM BJRP 2021)2 Atbilstoši Direktīvas prasībām papildu pasākumiem tika veikts sociālekonomiskais novērtējums. Tas atbilst rekomendācijām ES vadlīnijās3 šāda novērtējuma veikšanai. Papildu pasākumiem tika novērtēta tehniskā iespējamība, izmaksas, izmaksu-efektivitāte un ieguvumi no panāktajiem jūras vides kvalitātes uzlabojumiem, sasniedzot LJVS. Programmā kā atsevišķi pasākumi ir iekļauti nozīmīgi plānotie esošo politiku pasākumi (atbilst 1b grupai) un papildu pasākumi, kur tādi ir nepieciešami (2a, 2b, kā arī papildinoši pasākumi). Turpmāk sniegts kopsavilkums katram kvalitatīvajam raksturlielumam, kas pamato pasākumu nepieciešamību un raksturo Programmā ietvertos pasākumus. Kopsavilkums par papildu pasākumu sociālekonomisko novērtējumu ir sniegts Programmas 5.pielikumā. Jūras vides D1 "bioloģiskā daudzveidība" Bentiskie biotopi4 stāvokļa vērtējums Jūras vides mērķis: JVM1 Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas. Biotopu veidsEsošā stāvokļa atbilstība labam jūras vides stāvoklim (LJVS)Stāvoklis "bāzes scenārijā" (2030)Mīksto grunšu biotopiHELCOM indikators "Bentiskās kvalitātes indekss" stāvoklis neatbilst LJVS robežvērtībai lielākajā daļā Latvijas jūras ūdeņu.Neatbilst LJVSSagaidāms samazinājums atsevišķās antropogēnajās slodzēs.Stāvokļa atbilstība LJVS nav novērtēta. Cieto grunšu biotopiNav vienotu stāvokļa indikatoru. Dati indikatoriem, kas raksturo slodzes uz biotopiem esošais slodžu līmenis nav atbilstošs, lai nodrošinātu labu biotopu stāvokli.Latvijas ziņojumā EK par biotopu un sugu aizsardzības stāvokli Latvijā 2013.-2018.gadā kopējais aizsardzības stāvoklis novērtēts kā slikts. Neatbilst LJVSSlodzes, kas rada negatīvu ietekmi Biogēnu ienese un eitrofikācijas ietekme, esošo svešo sugu izplatība un ietekme, ūdens duļķainība un brūnēšana, hidroloģisko apstākļu izmaiņas, zivju nozveja un citi cilvēka darbības izraisīti barības ķēžu traucējumi, fiziskās slodzes (dzīvotņu postījums).Politikas trūkumi, kur nepieciešami papildu pasākumi Bentisko biotopu aizsardzības efektivitātes uzlabošana (metodoloģija aizsargājamo jūras teritoriju (AJT) tīkla efektivitātes novērtēšanai, kvantitatīvi aizsardzības mērķi, efektīvu aizsardzības pasākumu noteikšana, biotopu aizsardzības integrācija jūras pārvaldības politikā) un stāvokļa uzlabošana (biotopu atjaunošanas plāns).Pasākumi LJVS panākšanai Pamata pasākumi LJVS panākšanai nepieciešami pasākumi citu politiku ietvaros periodā līdz 2027. gadam (1b)(1b) JVM1 EP2 Īstenot pasākumus, kas paredzētas "Prioritāro rīcību programmā Natura 2000 tīklam Latvijā (2021 2027)" saistībā ar bentisko biotopu aizsardzību un informācijas uzlabošanu par bentisko biotopu stāvokli, tos ietekmējošām slodzēm un ietekmēm, it īpaši:• noteikt jaunas AJT bentisko biotopu aizsardzībai EEZ ūdeņos un izstrādāt AJT apsaimniekošanas plānu; • nodrošināt jūras biotopu monitoringu un regulāru jūras bioloģiskās daudzveidības monitoringu, tajā skaitā jūras Natura 2000 teritorijās; • veikt jūras Natura 2000 tīkla efektivitātes izvērtējumu; • īstenot pētījumu par invazīvo svešo sugu ietekmi uz ekosistēmām, dzīvotnēm, dabīgajām sugām, un par labākajām ierobežošanas metodēm attiecībā uz ISS, kas nav iekļautas ES nozīmes ISS sarakstā; • īstenot invazīvo svešo sugu monitoringu un izstrādāt un īstenot rīcības plānu jūras invazīvo svešo sugu ierobežošanai. Saistītās esošās politikas: Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību; likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"; ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030; Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam; "Prioritāro rīcību programma Natura 2000 tīklam Latvijā (2021 2027)"; HELCOM BJRP (2021) rīcības B1, B3, B4. Papildu pasākumi esoši vai papildināti pasākumi no 1.pasākumu programmas (2016-2020) (2a, 2b)Nav šādu pasākumu.Papildu pasākumi jauni pasākumi (2a, 2b, papildinoši pasākumi)(2a) JVM1 PP1 Izstrādāt un īstenot nacionālo jūras biotopu atjaunošanas plānu, ietverot jūras biotopu atjaunošanas mērķus un pasākumus, un priekšlikumus stingras aizsardzības teritorijām AJT ietvaros, kas vienlaikus kalpos kā zinātniskās references teritorijas. Nosakot atjaunojamos un stingri aizsargājamos biotopus un teritorijas un atjaunošanas mērķus, nepieciešams novērtēt un ņemt vērā biotopu nodrošinātos ekosistēmas pakalpojumus un šādu potenciālo teritoriju noteikšanas sociālekonomiskās ietekmes.Atjaunošanas plānam būtu jāaptver gan cieto, gan mīksto grunšu biotopi. Priekšnosacījums šo biotopu stāvokļa uzlabošanai ir biogēnu ieneses un invazīvo svešo sugu slodžu samazināšana. Stingras aizsardzības teritorijas tiktu noteiktas pasākuma īstenošanas ietvaros. Šādas teritorijas AJT ietvaros būtu jānosaka arī mīksto grunšu biotopiem, aizliedzot tajās jebkādu cilvēka darbību (tajā skaitā, zveju ar grunts traļiem), lai novērstu jebkādu ietekmi uz šiem biotopiem, ļaujot tiem atjaunoties. Saikne ar citām politikām: ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030 (tajā skaitā, plānotais EK priekšlikums par juridiski saistošiem ES dabas atjaunošanas mērķrādītājiem); Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam; HELCOM BJRP (2021) rīcība B1, B26, B27, HT16, HT17.(2a) JVM1 PP2 Izstrādāt AJT apsaimniekošanas plānam katrai AJT kvantitatīvus bentisko biotopu aizsardzības mērķus un to sasniegšanai nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus antropogēno slodžu novēršanai (tajā skaitā, nozīmīgu jūras invazīvo svešu sugu pārvaldībai) un efektīvai vietējo sugu aizsardzībai, lai nodrošinātu efektīvu bentisko biotopu un to sniegto ekosistēmas pakalpojumu aizsardzību.Saikne ar citām politikām: Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030; "Prioritāro rīcību programma Natura 2000 tīklam Latvijā (2021 2027)"; Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam; HELCOM BJRP (2021) rīcības B1, B3.(2a) JVM1 PP3 Izstrādāt nacionālo metodoloģiju AJT tīkla efektivitātes novērtēšanai, ietverot gan biotopu aizsardzības, gan AJT apsaimniekošanas efektivitātes aspektus.Saikne ar citām politikām: ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030; Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam; "Prioritāro rīcību programma Natura 2000 tīklam Latvijā (2021 2027)" ; HELCOM BJRP (2021) rīcība B3.(2a) JVM1 PP6 Sagatavot nepieciešamo informāciju un priekšlikumus grozījumiem atjaunotajā jūras telpiskajā plānojumā Latvijas jūras ūdeņiem saistībā ar bentisko biotopu aizsardzības teritorijām, mērķiem un pasākumiem.Saikne ar citām politikām: "Jūras plānojums 2030"5; HELCOM BJRP (2021) rīcības HT13, HT14.(papildinošs pasākums) JVM1 PP10 Uzlabot informācijas bāzi par jūras ekosistēmas pakalpojumu nodrošinājumu, telpisko novērtējumu un sociālekonomisko vērtību un informācijas publisko pieejamību politikas lēmumu pieņemšanas atbalstam.Saikne ar citām politikām: Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030; Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam; "Prioritāro rīcību programma Natura 2000 tīklam Latvijā (2021 2027)"; HELCOM BSAP (2021) rīcība B25, HT16, HT17.Jūras putni6 Jūras vides stāvokļa vērtējums Jūras vides mērķis: JVM1 Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas. Sugu grupaEsošā stāvokļa atbilstība labam jūras vides stāvoklim (LJVS)Stāvoklis "bāzes scenārijā" (2030)Ziemojošie putniHELCOM indikators "putnu skaits ziemošanas sezonā" (stāvoklis uzskatāms par labu, ja 75% no sugām skaita kritums, salīdzinot ar laika periodu 1991.-2000. gadā, nepārsniedz 30% vai 20% sugām, kam dējumā tikai viena ola).Atbilst LJVSSagaidāms turpmāks samazinājums antropogēnajās slodzēs. Nav identificēti iemesli neatbilstībai LJVS.Ligzdojošie putniHELCOM indikators "putnu skaits ligzdošanas sezonā" (stāvoklis uzskatāms par labu, ja 75% no sugām skaita kritums, salīdzinot ar laika periodu 1991.-2000. gadā, nepārsniedz 30% vai 20% sugām, kam dējumā tikai viena ola).Neatbilst LJVSSagaidāms nebūtisks samazinājums nozīmīgās antropogēnajās slodzēs.Stāvokļa atbilstība LJVS nav novērtēta. Visdrīzāk neatbilstība LJVS. Slodzes, kas rada negatīvu ietekmi Ligzdojošiem putniem: Sugas traucējums no cilvēka klātbūtnes dēļ tūrisma un rekreācijas piekrastē, eitrofikācijas ietekmes, ārpus Baltijas jūras reģiona radušās slodzes ietekme, svešo sugu ietekme.Ziemojošiem putniem: piezveja zvejas rīkos, zivju nozveja (ietver pārzveju), biogēnu ienese un eitrofikācijas ietekmes, svešo sugu ietekme, bīstamo vielu piesārņojums, ogļūdeņražu piesārņojums, ārpus Baltijas jūras reģiona radušās slodzes ietekme, sugas traucējumi šķēršļi un sadursmes, cieto atkritumu ienese piekrastē un jūras vidē. Politikas trūkumi, kur nepieciešami papildus pasākumi Piekrastē ligzdojošu jūras putnu populāciju stāvokļa uzlabošana (īpaši, mazajam un jūras zīriņiem, upes un smilšu tārtiņiem), izpēte stāvokļa un slodžu novērtēšanai, reģionālā sadarbība jūras putnu aizsardzībai.Pasākumi LJVS panākšanai un saglabāšanai Pamata pasākumi LJVS panākšanai nepieciešami pasākumi citu politiku ietvaros periodā līdz 2027.gadam (1b)(1b) JVM1 EP1 Īstenot pasākumus, kas paredzēti "Prioritāro rīcību programmā Natura 2000 tīklam Latvijā (2021 2027)" saistībā ar jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, tajā skaitā:• noteikt jaunas AJT bentisko biotopu aizsardzībai EEZ ūdeņos un izstrādāt AJT apsaimniekošanas plānu; • veikt izpēti par jūras putniem nozīmīgām barošanās, vairošanās un migrācijas vietām un biotopiem. (1b) JVM1 EP2 Īstenot pasākumus, kas paredzēti "Prioritāro rīcību programmā Natura 2000 tīklam Latvijā (2021 2027)" saistībā ar jūras bioloģisko daudzveidību ietekmējošām slodzēm, tajā skaitā: • īstenot roņu un putnu piezvejas monitoringu; īstenot invazīvo svešo sugu monitoringu un uzraudzības sistēmas izveidi, veikt izpēti par šo sugu ietekmi un efektīvu pārvaldības pasākumu izstrādi; veikt klimata pārmaiņu ietekmes uz sugām un dzīvotnēm novērtēšanu un adaptācijas pasākumu izstrādi; veikt vēja parku ietekmes uz migrējošiem putniem novērtēšanu; • izstrādāt un īstenot rīcības plānu invazīvo svešo sugu pārvaldībai (tajā skaitā, attiecībā uz apaļo jūras grunduli); izstrādāt pasākumus, lai samazinātu putnu un roņu piezveju piekrastes zvejniecībā; īstenot rīcības avārijas piesārņojuma gadījumiem jūrā; • īstenot pasākumus saistībā ar piekrastes biotopu atjaunošanu un aizsardzību, antropogēnās slodzes mazināšanu no lieliem publiskiem pasākumiem un tūrisma infrastruktūras attīstības piekrastē. Saistītās esošās politikas: Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009.gada 30.novembris) par savvaļas putnu aizsardzību; nacionālais regulējums attiecībā uz ĪADT; "Prioritāro rīcību programma Natura 2000 tīklam Latvijā (2021 2027)"; HELCOM BJRP (2021) rīcības Bioloģiskās daudzveidības segmentā, īpaši, B1, B4, B6, B11, B14, B25, B29..(1b) JVM1 EP3 Īstenot pilotprojektu trīs piekrastes ĪADT atpūtnieku piekļuves ierobežošanai piekrastē ligzdojošiem putniem nozīmīgās vietās un periodā (no 1.aprīļa līdz 1.augustam dabas liegumā "Ovīši" (Irbes grīvā) un Slīteres nacionālajā parkā (Ķikana grīvā) un no 1.maija līdz 1.augustam Dabas parkā "Piejūra" (Gaujas grīvā)).Saistītās esošās politikas: Attiecīgo ĪADT individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un dabas aizsardzības plāni.(1b) JVM1 EP4 Valsts monitoringa programmas ietvaros turpināt īstenot regulāru piekrastē ziemojošo ūdensputnu un piekrastē ligzdojošo putnu stāvokļa monitoringu.Saistītās esošās politikas: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008.gada 17.jūnijs ), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (11.pants); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009.gada 30.novembris) par savvaļas putnu aizsardzību.Papildu pasākumi esoši vai papildināti pasākumi no 1.pasākumu programmas (2016-2020) (2a, 2b)Nav šādu pasākumu.Papildu pasākumi jauni pasākumi (2a, 2b, papildinoši pasākumi)(2a) JVM1 PP4 Ligzdojošo putnu aizsardzībai noteikt rekreācijas aktivitāšu ierobežojumus ligzdošanai nozīmīgās vietās un periodā (maija sākums jūlija beigas), tajā skaitā, norobežojot teritorijas, lai novērstu cilvēku piekļuvi, noteikt prasību suņus vest pie pavadas, izvietot informācijas zīmes, īstenot ierobežojumu ievērošanas kontroli vietās un monitoringu pasākuma efektivitātes novērtēšanai.Pasākuma īstenošanas (ierobežojumu) vietas paredzēts noteikt pasākuma ieviešanas sagatavošanas posmā. Nosakot šīs teritorijas, nepieciešams rast risinājumu dabas aizsardzības un tūrisma interešu saskaņošanai un nodrošināt savlaicīgu piekrastes pašvaldību iesaisti, nodrošinot koordināciju ar piekrastes sabiedriskās infrastruktūras attīstības plānošanu. Saikne ar citām politikām: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009.gada 30.novembris) par savvaļas putnu aizsardzību; Sugu un biotopu aizsardzības likums (16.03.2000.); nacionālais regulējums ĪADT.(2a) JVM1 PP5 Izstrādāt un īstenot sugu aizsardzības plānu (SAP) piekrastē ligzdojošām putnu sugām, kurām stāvoklis neatbilst LJVS.SAP varētu ietvert aizsardzības pasākumus kā JVM1 PP4. SAP arī sniegtu informāciju aizsardzības pasākumu koordinēšanai un integrēšanai citās politiku jomās (piemēram, piekrastes infrastruktūras un attīstības plānošanā, jaunas piekrastes infrastruktūras projektu īstenošanā). Saikne ar citām politikām: Sugu un biotopu aizsardzības likums (16.03.2000.).(2a) JVM1 PP6 Sagatavot nepieciešamo informāciju un priekšlikumus izmaiņām atjaunotajā jūras telpiskajā plānojumā un piekrastes publiskās infrastruktūras tematiskajā plānojumā saistībā ar jūras putnu aizsardzības teritorijām, mērķiem un pasākumiem.Saikne ar citām politikām: Valsts tematiskais plānojums piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai7; "Jūras plānojums 2030"; HELCOM BJRP (2021) rīcības HT13, HT14.(papildinošs pasākums) JVM1 PP7 Īstenot izpētes monitoringu informācijas nodrošināšanai papildus indikatoriem jūras putnu stāvokļa un slodžu novērtēšanai atbilstoši JSD prasībām un HELCOM indikatoriem (dēļ naftas piesārņojuma bojā gājušiem putniem, putnu sugu vecuma struktūras novērtēšanai).Saikne ar citām politikām: HELCOM BJRP (2021) rīcības B33, B35, S38.(papildinošs pasākums) JVM1 PP8 Īstenot aktivitātes starptautiskai informācijas apmaiņai un koordinācijai saistībā ar jūras putnu stāvokļa un ietekmējošo slodžu novērtēšanu un aizsardzības pasākumu izstrādi.Saikne ar citām politikām: -Roņi8 Jūras vides stāvokļa vērtējums Jūras vides mērķis: JVM1 Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas. Suga/sugu grupaEsošā stāvokļa atbilstība labam jūras vides stāvoklim (LJVS)Stāvoklis "bāzes scenārijā" (2030)Pelēkais ronis (vērtēts Baltijas jūrai kopumā)Indikatoriem attiecībā uz skaitu un attīstības tendenci atbilst LJVS robežvērtībai.Indikatoriem attiecībā uz barošanās stāvokli un reproduktīvo stāvokli neatbilst LJVS robežvērtībai. Kopējais vērtējums neatbilst LJVSSagaidāms samazinājums antropogēnajās slodzēs. Atbilstība LJVS nav novērtēta (nepietiekama informācija par slodžu un citu faktoru ietekmēm).Pogainais ronis (vērtēts Baltijas jūrai kopumā)Indikatoram attiecībā uz skaitu un attīstības tendenci atbilst LJVS robežvērtībai, lai gan populācijas augšanas ātrums ir negatīvs (samazinās).Indikatoram attiecībā uz izplatību neatbilst LJVS robežvērtībai. Kopējais vērtējums neatbilst LJVSSlodzes, kas rada negatīvu ietekmi Klimata pārmaiņas (ledus samazināšanās, hidroloģisko apstākļu izmaiņas, jūras līmeņa paaugstināšanās).Antropogēnās slodzes ar ietekmi uz roņu populāciju un to dzīvotņu stāvokli roņu piezveja zvejas rīkos, zivju pārzveja, roņu apzināta nogalināšana, sugas traucējums no cilvēka klātbūtnes, jūras vides piesārņojums ar bīstamām vielām, eitrofikācijas ietekmes, impulsīvs zemūdens troksnis. Politikas trūkumi, kur nepieciešami papildu pasākumi Īstenoto pasākumu efektivitāte, ņemot vērā slodžu un klimata pārmaiņu ietekmi.Pasākumi LJVS panākšanai atjaunotajai Programmai Pamata pasākumi LJVS panākšanai nepieciešami pasākumi citu politiku ietvaros periodā līdz 2027.gadam (1b)(1b) JVM1 EP5 Īstenot pasākumus roņu populāciju aizsardzībai, kas ietverti "Pogainā roņa (Phoca hispida), pelēkā roņa (Halichoerus grypus) un plankumainā roņa (Pusa vitulina) apsaimniekošanas (aizsardzības) plānā" (SAP) 2021.-2031.gadam, tajā skaitā:• īstenot efektīvus pasākumus roņu piezvejas piekrastes zvejā samazināšanai, ietverot tehnisko risinājumu izstrādi un roņu drošu zvejasrīku un roņu atbaidīšanas metožu ieviešanu un zvejnieku informēšanas un izglītošanas pasākumus; • īstenot roņu mazuļu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu kompleksu; • veikt izpēti un datu apkopošanu roņu populāciju stāvokļa un tā ietekmējošo slodžu novērtēšanai, īstenojot zvejas rīkos bojā gājušo roņu uzskaiti, pogaino roņu uzskaiti Rīgas jūras līcī un pelēkā roņa barošanās stāvokļa monitoringu Latvijas ūdeņos. Saistītās esošās politikas: Nacionālais roņu SAP (2021-2031); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem; Prioritāro rīcību programma Natura 2000 tīklam Latvijā (2021 2027); HELCOM BJRP (2021) rīcības B19 un B20.Papildu pasākumi esoši vai papildināti pasākumi no 1.pasākumu programmas (2016-2020) (2a, 2b)Nav šādu pasākumu.Papildu pasākumi jauni pasākumi (2a, 2b, papildinoši pasākumi)(papildinošs pasākums) JVM1 PP9 Veikt īstenoto roņu aizsardzības pasākumu efektivitātes novērtējumu, ņemot vērā roņu populāciju dinamikas tendences, kā arī klimata pārmaiņu ietekmi uz jūras vidi.Saikne ar citām politikām: Roņu nacionālais sugu aizsardzības plāns (2021-2031).D2 "svešās sugas"9 Jūras vides stāvokļa vērtējums Jūras vides mērķis: JVM1 Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas. SlodzeEsošā stāvokļa atbilstība labam jūras vides stāvoklim (LJVS)Stāvoklis "bāzes scenārijā" (2030)Jaunu svešo sugu ienākšanaHELCOM pamat-indikators "Jaunu svešzemju sugu ienākšanas trends"; robežvērtība ir nulle.Neatbilst LJVSSagaidāma neatbilstība LJVS.Esošo svešo sugu negatīvā ietekmeStāvokļa indikators un LJVS robežvērtība nav definēti.Svešās sugas (īpaši, apaļais jūrasgrundulis) rada nozīmīgu slodzi uz jūras bentiskajiem biotopiem, zivju un putnu sugām. Ietekme neatbilst LJVS līmenimSagaidāms uzlabojums stāvoklī, atbilstība LJVS nav novērtēta.Aktivitātes, kas rada slodzi, nozīmīgākās ietekmes Jaunu svešo sugu ienākšanas slodze: Kuģu balasta ūdeņi, kuģu un atpūtas laivu bioloģiskais apaugums. Jaunu svešo sugu ienākšanai Baltijas jūrā kopumā nozīmīgi slodzes avoti ir arī "Aktivitātes un avoti ārpus Baltijas jūras reģiona", "Akvakultūra, t.sk. infrastruktūra" un "Transports kuģošanas infrastruktūra (kanāli)".Esošo svešo sugu negatīvā ietekme: apaļā jūras grunduļa (Neogobius melanostomus) ietekme u.c. Politikas trūkumi, kur nepieciešami papildu pasākumi Jaunu svešo sugu ienākšanas ar kuģu un atpūtas laivu bioloģisko apaugumu novēršana, reģionālā informācijas apmaiņa invazīvo svešo sugu "agrās brīdināšanas sistēmas" un saraksta izstrādei, izpēte par jūras svešo sugu izplatību un ietekmi, nozīmīgākās esošās svešās sugas apaļā jūras grunduļa populācijas turpmāka ierobežošana.Pasākumi LJVS panākšanai Pamata pasākumi LJVS panākšanai nepieciešami pasākumi citu politiku ietvaros periodā līdz 2027.gadam (1b)(1b) JVM1 EP6 Īstenot pasākumus, kas paredzēti "Vides politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam" saistībā ar kuģu balasta ūdens un nosēdumu apdraudējuma jūras ekosistēmai novēršanu, tajā skaitā:• īstenot kuģu balasta ūdens un nosēdumu pārvaldības monitoringu (arī vides kontroles ietvaros), t.sk. svešo sugu monitoringu ostās un jūras ūdeņos (izpildes termiņš 2021.-2027.gads); • nodrošināt atbilstošas balasta ūdens nosēdumu pieņemšanas iekārtas ostās (kur nepieciešams/ kur notiek kuģu remonts, tilpņu labošana, tīrīšana) (izpildes termiņš 2027.gads). Saistītās esošās politikas: 2004.gada Starptautiskā konvencija par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību; Likums "Par 2004.gada Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību" (pieņemts 20.06.2018.); Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam.(1b) JVM1 EP2 Īstenot pasākumus, kas paredzēti "Prioritāro rīcību programmā Natura 2000 tīklam Latvijā (2021 2027)" saistībā ar izpēti un rīcības plāna izstrādi invazīvajām svešajām sugām (ISS), tajā skaitā:• īstenot pētījumu par ISS ietekmi uz ekosistēmā, dzīvotnēm, dabīgajām sugām, un par labākajām ierobežošanas metodēm attiecībā uz ISS, kas nav iekļautas ES nozīmes ISS sarakstā; • izstrādāt un īstenot rīcības plānu jūras ISS ierobežošanai attiecībā uz apaļo jūras grunduli un Ķīnas cimdiņkrabi. Saistītās esošās politikas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014 (2014.gada 22. oktobris) par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību; "Prioritāro rīcību programma Natura 2000 tīklam Latvijā (2021 2027)"; Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam.Papildu pasākumi esoši vai papildināti pasākumi no 1.pasākumu programmas (2016-2020) (2a, 2b)(papildinošs pasākums) JVM1 PP14 Turpināt izpēti par jūras svešo sugu izplatības tendencēm un ietekmēm uz jūras ekosistēmu.Saikne ar citām politikām: Jūras stratēģijas pamatdirektīva (2008/56/EK); Vides politikas pamatnostādnes 2021.- 2027.gadam; "Prioritāro rīcību programma Natura 2000 tīklam Latvijā (2021 2027)".Papildu pasākumi jauni pasākumi (2a, 2b, papildinoši pasākumi)(2a) JVM1 PP11 Izstrādāt kuģu un atpūtas kuģu korpusu bioloģiskā apauguma apsaimniekošanas normatīvo regulējumu un īstenot pasākumus kuģu un atpūtas kuģu korpusu bioapauguma pārvaldībai ar mērķi novērst jaunu svešo sugu ienākšanu jūras ūdeņos (atbilstoši IMO vadlīnijām un HELCOM "Regional Baltic Biofouling Management Roadmap"), tajā skaitā:• izstrādāt nacionālo regulējumu, balstoties uz koordinētu regulējumu Baltijas jūras reģionā, kuģu un atpūtas kuģu korpusu bioloģiskā apauguma pārbaudēm un tīrīšanai ("in-water cleaning") un bioapauguma savākšanas un utilizācijas nodrošināšanai; • īstenot informācijas pasākumus par regulējumā noteiktajām prasībām un veicamajiem pasākumiem, kā arī apmācības kuģu apauguma pārbaudēm un tīrīšanai; • Latvijas kuģu īpašniekiem un operatoriem veikt pasākumus korpusu bioloģiskā apauguma pārvaldībai atbilstoši nacionālajām vadlīnijām un regulējumam; • Latvijas atpūtas kuģu īpašniekiem un operatoriem veikt pasākumus atbilstošas un efektīvas pret-apauguma sistēmas ieviešanai un uzturēšanai atbilstoši nacionālajām vadlīnijām un regulējumam; • kuģu apkopes un remonta infrastruktūras operatoriem un uzņēmumiem veikt pasākumus atbilstoši nacionālā regulējuma prasībām; • īstenot kontroli kuģu/laivu tīrīšanas un apkopes vietās atbilstībai nacionālā regulējuma prasībām. [Šis pasākums ir īstenojams kopā ar pasākumu JVM5 PP21.] Saikne ar citām politikām: IMO vadlīnijas (Resolution MEPC.207(62), July 2011); HELCOM BJRP (2021) rīcības S8 un S10 (t.sk. HELCOM "Regional Baltic Biofouling Management Roadmap").(2a) JVM1 PP12 Turpināt īstenot apaļā jūras grunduļa (Neogobius melanostomus) populācijas ierobežošanas pasākumus, tajā skaitā īstenot rīcības plānu šīs invazīvās svešās sugas (ISS) apkarošanai.Rīcības plāns tiks izstrādāts pamata pasākuma (1b) JVM1 EP2 ietvaros. Šī pasākuma mērķis ir nodrošināt rīcības plāna īstenošanu. Pasākums ietvertu arī apaļā jūrasgrunduļa iekļaušanu valsts nozīmes ISS sarakstā atbilstoši ES regulai Nr. 1143/2014 (12.pants) un regulas prasību attiecināšanu uz šo ISS (rīcības plāns, pārvaldības pasākumi, uzraudzības sistēma). Saikne ar citām politikām: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014 (2014.gada 22. oktobris) par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību; Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam; "Prioritāro rīcību programma Natura 2000 tīklam Latvijā (2021 2027)".(2a) JVM1 PP13 Īstenot rīcības informācijas apmaiņai jūras reģionā saistībā ar kopīgas invazīvo svešo sugu (ISS) "agrās brīdināšanas sistēmas" un saraksta izstrādi Baltijas jūras reģionam.Pasākums paredz informācijas papildināšanu ISS "agrās brīdināšanas sistēmā" Baltijas jūras reģionam, kas ir speciāls modulis AquaNIS datubāzē10. Baltijas jūras reģiona valstis ir vienojušās par šo kā kopīgu sistēmu, un speciālas nacionālas sistēmas nav plānots veidot. Dati par jaunu svešo sugu konstatēšanas gadījumiem tiek iegūti svešo sugu ostu vides monitoringā valsts monitoringa programmas ietvaros ((1b) JVM1 EP6). Pasākums paredz arī dalību jūras reģiona aktivitātēs kopīga ISS saraksta izstrādei Baltijas jūras reģionam, kā arī citās jūras reģiona informācijas apmaiņas aktivitātēs saistībā ar svešo sugu tēmu. Saikne ar citām politikām: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014 (2014.gada 22. oktobris) par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību; Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam; HELCOM BJRP (2021) S7.D5 "Eitrofikācija" slodze "biogēnu ienese jūras vidē"11 Jūras vides stāvokļa vērtējums Jūras vides mērķis: JVM3 Eitrofikācija nerada negatīvu ietekmi uz jūras ekosistēmu. SlodzeEsošā stāvokļa atbilstība labam jūras vides stāvoklim (LJVS)Stāvoklis "bāzes scenārijā" (2030)Biogēnu ienese un eitrofikācijas ietekmesNacionālais "Jūras vides stāvokļa novērtējums" (2018) eitrofikācijas stāvoklis neatbilst LJVS abos Latvijas jūras ūdeņu baseinos (Centrālbaltijas baseinā un Rīgas līcī). Biogēnu ieneses slodze pārsniedz Latvijai noteikto HELCOM slodzes mērķa līmeni.Neatbilst LJVSSlodzes samazinājums tuvu slodzes mērķim, bet nenoteiktība samazinājuma pietiekamībā.Slodzes avoti un aktivitātes, kas rada slodzi Biogēnu ienese caur upē no pārrobežu piesārņojuma no augšteces valstīm, dabiskās fona noteces, lauksaimniecības, mežsaimniecības, centralizētajām un individuālajām kanalizācijas sistēmā u.c. sauszemes avotiem; slāpekļa atmosfēras depozīcija uz jūru; slodzes avoti jūrā (no jūras transporta un ostām).Politikas trūkumi, kur nepieciešami papildu pasākumi Novērtējums slodzes uz jūras baseiniem samazinājuma pietiekamībai, lai atbilstu slodzes mērķiem, ņemot vērā efektu no UBAP (2022-2027) noteikto pasākumu īstenošanas, sasniedzot biogēnu slodzes mērķus virszemes ūdensobjektos. Informācija par slodzes apjomu un efektīviem slodzes samazināšanas pasākumiem no lietusūdeņiem un jūras transporta un ostām.Lai nodrošinātu slodzes uz jūras baseiniem mērķu sasniegšanu, ir nepieciešama pilnīga UBAP (2022-2027) noteikto papildu pasākumu īstenošana. Pasākumi LJVS panākšanai Pamata pasākumi LJVS panākšanai nepieciešami pasākumi citu politiku ietvaros periodā līdz 2027.gadam (1b)(1b) JVM3 EP7 Īstenot papildu pasākumus biogēnu piesārņojuma ieneses samazināšanai, kas noteikti UBAP (2022-2027), nodrošinot biogēnu slodzes mērķu sasniegšanu virszemes ūdensobjektos, tajā skaitā:• Papildu pasākumi lauksaimniecības radītā piesārņojuma samazināšanai ietekmētajos "riska" ūdensobjektos, tajā skaitā, ierīkot ilggadīgos stādījumus aramzemēs, ieviest konservējošo (minimālo) augsnes apstrādi, samazināt slāpekļa mēslojuma lietojumu (par 20% no normas), izveidot sedimentācijas dīķi (baseinu), ierīkot kontrolēto drenāžu, ierīkot mākslīgo mitrzemi (virszemes vai pazemes), pāriet uz bioloģisko lauksaimniecību, ierīkot buferjoslu gar ūdenstecēm (meliorācijas grāvjiem) 6 m platumā. • Papildu pasākumi mežsaimniecības radītā piesārņojuma samazināšanai ietekmētajos "riska" ūdensobjektos, tajā skaitā, ierīkot meža piekrastes aizsargjoslu (buferjoslu) 15 m platumā, izveidot maksimālās plūsmas kontroles dambi, ierīkot virszemes filtrācijas platību, ierīkot sedimentācijas dīķi (baseinu). • Papildu pasākumi notekūdeņu radītā punktveida piesārņojuma samazināšanai ietekmētajos "riska" ūdensobjektos, izbūvējot jaunas NAI un uzlabojot esošo NAI darbību, veicot pastiprinātu NAI darbības efektivitātes kontroli un priekšlikumu sagatavošanu NAI darbības uzlabošanai, ja kontroles gaitā fiksēta nepieciešamība pēc NAI darbības uzlabošanas, pārskatot piesārņojošās darbības atļaujās atļautos piesārņojuma novadīšanas apjomus u.c. • Papildu pasākumi decentralizēto kanalizācijas sistēmu radītā piesārņojuma samazināšanai, tajā skaitā, kontrolēt decentralizētās kanalizācijas sistēmas un veikt atbilstošu apsaimniekošanu, samazināt izkliedēto biogēnu slodzi tūrisma mītnēs, kempingos un rekreācijas teritorijās. • Papildu pasākumi pārrobežu piesārņojuma samazināšanai, tajā skaitā, sadarboties ar Lietuvas, Baltkrievijas, Krievijas un Igaunijas iestādēm, kas atbild par UBAP izstrādi un īstenošanu, ar mērķi sagatavot starptautiskus apsaimniekošanas plānus kopīgajiem upju baseiniem; turpināt starpvalstu sadarbību par pārrobežu piesārņojuma samazināšanu un ūdens kvalitātes uzlabošanu, kopīgas monitoringa programmas saskaņošanu un kopīgu ekoloģiskās kvalitātes novērtējumu. Saistītās esošās politikas: Papildus pasākumi atjaunotajos UBAP (2022-2027), kas izriet no ŪSD (2000/60/EK); HELCOM BJRP (2021) rīcības E3, E4 u.c. rīcības eitrofikācijas segmentā biogēnu ieneses slodzes samazināšanai no sauszemes avotiem; ES KLP (2021.-2027.gadam); ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030; Eiropas stratēģija "No lauka līdz galdam".(1b) JVM3 EP8 Īstenot pasākumus atbilstoši ES direktīvas par gaisu piesārņojošo vielu emisijām (2016/2284) prasībām, lai samazinātu biogēnu depozīciju uz jūru.Saistītās esošās politikas: Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2016/2284 (2016.gada 14.decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK; MK rīkojums Nr.197 (16.04.2020.) Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam; HELCOM BJRP (2021) rīcība E21.Papildu pasākumi esoši vai papildināti pasākumi no 1.pasākumu programmas (2016-2020) (2a, 2b)(Papildinošs pasākums) JVM3 PP15 Veikt nacionālo aprēķinu biogēnu slodzes samazinājumam uz piekrastes ūdeņiem, kāds tiktu panākts īstenojot atjaunoto UBAP (2022-2027) pasākumus, sasniedzot biogēnu slodzes mērķus virszemes ūdensobjektos.Aprēķins ļaus precizēt, vai UBAP noteiktie pasākumi ir pietiekami, lai sasniegtu Latvijai noteiktos HELCOM biogēnu slodzes mērķus jūras baseiniem. Pasākums ietver nacionālās metodikas izstrādi biogēnu slodzes uz piekrastes ūdeņiem aprēķināšanai, ņemot vērā UBAP pasākumu efektu, slodzes scenāriju aprēķinus un novērtējumu šo scenāriju atbilstībai Latvijai noteiktajiem HELCOM slodzes mērķiem. Saikne ar citām politikām: Ūdens struktūrdirektīva (2000/60/EK); Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam; HELCOM BJRP (2021) E1 un E3.Papildu pasākumi jauni pasākumi (2a, 2b, papildinoši pasākumi)(Papildinošs pasākums) JVM3 PP16 Veikt novērtējumu piesārņojuma slodzei uz upēm un jūru ar biogēniem, bīstamām vielām un mikro-plastiku no lietusūdeņu kanalizācijas ūdeņiem un pārplūdēm un izstrādāt priekšlikumus atbilstošiem pasākumiem šī piesārņojuma samazināšanai no notekūdeņu un lietusūdeņu apsaimniekošanas sistēmām.[Šis ir kopīgs pasākums 3., 4. un 5. rīcības virzieniem (attiecībā uz biogēnu piesārņojumu, bīstamo vielu piesārņojumu un atkritumu ienesi jūras vidē).] Saikne ar citām politikām: Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam; HELCOM rekomendācija 23/5-Rev.1 (06.03.2002, grozīta 04.06.2021) "Reduction of discharges from urban areas by the proper management of storm water systems"; HELCOM rekomendācija 42-43/3 (20.10.2021.) "Revised Regional Action Plan on Marine Litter".(2a) JVM3 PP17 Sniegt nacionālā līmenī pieejamo informāciju HELCOM slodžu ietekmes novērtējumiem, lai novērtētu biogēnu slodzi un ietekmi no kravas kuģu notekūdeņiem, kravu atliekām un kuģu pelēkajiem ūdeņiem ("grey water").Saikne ar citām politikām: HELCOM BJRP (2021) rīcības S14, S15, S17.(2a) JVM3 PP18 Veikt izvērtējumu nepieciešamībai pēc uzlabojumiem Latvijas ostās, lai atbilstu labākajām pieejamām tehnoloģijām un praksei attiecībā uz minerālmēslojuma pārkraušanu un uzglabāšanu ostās, lai novērstu biogēnu piesārņojumu (aptverot gan mēslojuma pārkraušanas iekārtas, gan praksi to ekspluatācijai).Saikne ar citām politikām: HELCOM BJRP (2021) rīcības S21.D8 "piesārņojošās vielas un savienojumi jūras vidē"12 Jūras vides stāvokļa vērtējums Jūras vides mērķis: JVM5 Piesārņojošo vielu koncentrāciju līmenis nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu. Vides matricaEsošā stāvokļa atbilstība labam jūras vides stāvoklim (LJVS)Stāvoklis "bāzes scenārijā" (2030)Biota (zivis)Vides matricai, kurai ir noteikts ekoloģiskās kvalitātes standarts (EQS), tiek vērtēta vielas koncentrācijas atbilstība EQS robežvērtībai.Dzīvsudrabam, Polibrominētiem difenilēteriem (PBDE) neatbilst LJVSSagaidāms ieneses slodzes samazinājums (ap 40% dzīvsudrabam, ap 15-30% PBDE), bet visdrīzāk nepietiekams, lai atbilstu LJVS.ŪdensVides matricai, kurai ir noteikts ekoloģiskās kvalitātes standarts (EQS), tiek vērtēta vielas koncentrācijas atbilstība EQS robežvērtībai.Neatbilstības EQS nav konstatētasNav vērtētsSedimentiVides matricai, kurai nav noteiktas EQS, tiek veikts papildu izvērtējums.Konstatētas paaugstinātas koncentrācijas sedimentos (virs metožu noteikšanas robežas). Veikts papildus izvērtējums vielu pārsnieguma līmenim un ietekmei. Draudus jūras videi rada alvas organiskie savienojumi, īpaši tributilalva (TBT), un perfluoroktānsulfoskābes (PFOS)Sagaidāms ieneses slodzes samazinājums ap 30-40% PFOS, TBT ieneses slodze bez izmaiņām vai pieaugums. Stāvoklis rada draudus jūras videi.Slodzes avoti un aktivitātes, kas rada slodzi Dzīvsudrabs: piesārņojuma pārrobežu pārnese no citām valstīm; vēsturiskais piesārņojums (t.sk. piesārņotās vietas); emisijas gaisā no enerģijas ražošanas, izmantojot fosilos energoresursus, īpaši, akmeņogles; piesārņojuma notece no atkritumu izgāztuvēm un emisijas gaisā no atkritumu sadedzināšanas; kuģu ceļu un ostu akvatoriju tīrīšana un grunts izvietošana jūrā, kas rada piesārņojuma nonākšanu no sedimentiem ūdenī (resuspensiju); piesārņojuma notece no apdzīvotām vietām ar lietus notekūdeņiem; piesārņojums no centralizētajiem kanalizācijas notekūdeņiem u.c.Polibrominētie difenilēteri (PBDE): piesārņojuma pārrobežu pārnese no citām valstīm; centralizētās notekūdeņu sistēmas; piesārņojuma notece no atkritumu izgāztuvēm; transports kuģošanas infrastruktūra (t.sk. ostas, kuģubūve); citas/nav nosakāmas (līdz 2010.gadam tirgū esošu, PBDE saturošu izstrādājumu lietošana); notece no apdzīvotām vietām, t.sk. lietus ūdeņu notece u.c. Perfluoroktānsulfoskābes (PFOS): cietie atkritumi (atkritumu poligoni/izgāztuves, cieto atkritumu plūsmas); centralizētās notekūdeņu sistēmas; citas/nav nosakāmas (līdz 2009.gadam tirgū esošu, PFOS saturošu izstrādājumu lietošana); piesārņojuma pārrobežu pārnese no citām valstīm; notece no apdzīvotām vietām, t.sk. lietus ūdeņu notece; transports kuģošanas infrastruktūra (t.sk. ostas, kuģubūve) u.c. Tributilalva (TBT): cietie atkritumi (atkritumu poligoni/izgāztuves); jūras gultnes morfoloģiski pārveidojumi (ostu tīrīšanas darbi un izņemtās grunts izvietošana jūrā), kas rada piesārņojuma atkārtotu uzjaukšanu no sedimentu uzkrāšanās zonām; citas/nav nosakāmas (vēsturiski uzkrājies piesārņojums (piesārņotās vietas, piesārņojuma uzkrājums augsnē, iekšzemes ūdeņos, jūras vidē)); transports kuģošanas infrastruktūra, t.sk. ostas, kuģubūve (piesārņojuma ienese no kuģu apkopes/remonta); pārrobežu piesārņojums no citām valstīm u.c. Šo bīstamo vielu koncentrācijas līmeņus jūras vidē ietekmē arī citas slodzes (atšķirīga ietekmes nozīmība dažādām vielām) izmaiņas hidroloģiskos apstākļos (saistītas ar skābekļa un sāļuma līmeni); atkritumu ienese piekrastē un jūras vidē; jūras dzīvotņu postījumi (piemēram, apbēršana); upju, ezeru, vai sauszemes dzīvotņu zaudējums/ iznīcināšana u.c. Politikas trūkumi, kur nepieciešami papildu pasākumi Ņemot vērā PFOS un PBDE augsto noturību vidē un bioakumulācijas potenciālu, nepieciešams maksimāli novērst šo vielu papildus ieneses jūras vidē. Ņemot vērā TBT piesārņojuma ievērojamo negatīvo ietekmi uz jūras vidi, pasākumu trūkumu esošo politiku ietvaros turpmākai slodzes samazināšana un iespējamu pieaugumu aktivitātēs, kas rada slodzi, nepieciešams paredzēt papildu pasākumus TBT slodzes ierobežošanai, lai nodrošinātu LJVS.Visām vērtētajā vielām ir nepietiekama informācija par ieguldījumu slodzē no potenciāli nozīmīgiem slodzes avotiem, kuri šobrīd nav pietiekami aptverti ar esošo politiku pasākumiem, tajā skaitā (atkarībā no piesārņojošās vielas) sedimentos uzkrājies/vēsturiskais piesārņojums (t.sk. piesārņotās vietas, atkritumu izgāztuves), atkritumu apsaimniekošana, kuģu ceļu un ostu akvatoriju tīrīšana un darbības ar piesārņoto grunti, bīstamās vielas saturošu materiālu un izstrādājumu izmantošana dažādās nozarēs, lietusūdeņu kanalizācijas ūdeņi un pārplūdes. Pirms slodzes samazināšanas pasākumu noteikšanas nozarēm, papildus pasākumi ietver informācijas bāzes uzlabošanu, izvērtējumu veikšanu slodzei un iespējamiem pasākumiem. Iedzīvotāju informēšanas un izglītošanas pasākumi saistībā ar nozīmīgām jūras vidi piesārņojošām vielām. Izpēte par bīstamo vielu klātbūtni jūras sedimentos, to izplatību un izmaiņu tendenci, īstenoto slodžu samazināšanas pasākumu efektivitāti. Pasākumi LJVS panākšanai Pamata pasākumi LJVS panākšanai nepieciešami pasākumi citu politiku ietvaros periodā līdz 2027.gadam (1b)(1b) JVM5 EP9 Īstenot UBAP (2022-2027) noteiktos papildu pasākumus, kas samazinās bīstamo vielu piesārņojumu no notekūdeņiem, piesārņotām vietām un šobrīd neskaidriem piesārņojuma avotiem, kā arī uzlabot informāciju par šādu piesārņojumu un tā avotiem, tajā skaitā:• veikt prioritāro un bīstamo vielu skrīningu notekūdeņu izplūdēs un pārskatīt piesārņojošās darbības atļaujas, iekļaujot plašāku prioritāro un bīstamo vielu monitoringu gan notekūdeņu izplūdēs, gan augšpus un lejpus izplūdēm, balstoties uz skrīninga rezultātiem; • ūdensobjektos ar dzīvsudraba koncentrāciju pārsniegumu veikt dzīvsudraba monitoringu virszemes ūdensobjektos, veikt datu analīzi piesārņojuma avota noskaidrošanai un īstenot pasākumus piesārņojuma samazināšanai; • ūdensobjektos ar PFOS koncentrāciju pārsniegumu noteikt PFOS rašanās avotus veikt PFOS monitoringu virszemes ūdenī un notekūdeņu izplūdēs ar mērķi noteikt vielas rašanās avotus notekūdeņu izplūdēs; • veikt tendenču monitoringu ūdensobjektos ar dzīvsudraba un PBDE pārsniegumiem zivīs; • noteikt TBT rašanās avotus: Veikt TBT monitoringu virszemes ūdenī ar pārsniegumiem 2015.-2019. gadā (ūdensobjektā V003SP Liepājas Tirdzniecības kanāls), veikt monitoringu SIA "Liepājas kuģu būves rūpnīca" notekūdeņu izplūdē un piesārņojošās darbības atļaujas pārskatīšana attiecībā uz TBT emisijām vidē; • pasākumi piesārņoto vietu sanācijai 15 piesārņotās vietās (finansējums šobrīd ir skaidrs tikai attiecībā uz 4 vietām). • Saistītās esošās politikas: ŪSD UBAP 2022.-2027.gadam; HELCOM BJRP (2021) rīcības HL9, HL28. (1b) JVM5 EP10 Īstenot "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam" ietvertos pasākumus atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai, kas samazinās bīstamo vielu piesārņojumu no šādu atkritumu plūsmām un apglabāšanas, tajā skaitā:• līdz 2035.gadam samazināt poligonos apglabāto sadzīves atkritumu daudzumu līdz 10% no radītā sadzīves atkritumu daudzuma; • līdz 2025.gadam izveidot dalītu atkritumu savākšanas sistēmu attiecībā uz tekstilizstrādājumiem un sadzīves bīstamajiem atkritumiem (ietver arī EEIA); • nodrošināt sadzīvē radušos bīstamo atkritumu savākšanas iespējas visos izveidotajos atkritumu dalītās savākšanas laukumos (aptverot sadzīves ķīmiju, piesārņotu iepakojumu, medikamentus u.c.); • veicināt EEIA savākšanu un sagatavošanu pārstrādei (paredzēts iegādāties konteinerus EEIA savākšanai); • īstenot investīciju projektus EEI sagatavošanas pārstrādei / reģenerācijai procesu un pārstrādes tehnoloģisko procesu pilnveidošanai; • informēt iedzīvotājus un veidot izpratni par EEIA atkritumu bīstamību un iespējām tos nodot bez maksas; • patērētāju informēšanas un izglītošanas pasākumi par ilgtspējīgu preču izvēli, lietošanu, pareizu preču atkārtotu izmantošanu vai remontēšanu, par preču atkritumu apsaimniekošanu, tajā skaitā par atkritumu dalīto vākšanu, par ekomarķējumu un samazinātu bīstamo vielu izmantošanu un par pareizu uzglabāšanu; • pasākumi, lai samazinātu atkritumu apsaimniekošanas radītā piesārņojuma slodzi uz vidi (pasākumi esošo atkritumu krātuvju rekultivācijai un konservācijai 6 poligonos, vides aizsardzības pasākumi saistībā ar atkritumu poligonu infrastruktūras paplašināšanu). Saistītās esošās politikas: Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 30.maija Direktīva 2018/850/ES, ar ko groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem; Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 30.maija Direktīva 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/19/ES (2012.gada 4.jūlijs) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA); Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam; HELCOM BJRP (2021) rīcības HL5, HL7, HL20, HL26.(1b) JVM5 EP11 Īstenot "Latvijas nacionālajā īstenošanas plānā par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem" ietvertos pasākumus, kas samazinās PBDE un PFOS piesārņojuma nonākšanu vidē un uzlabos informāciju par šo vielu piesārņojuma avotiem, tajā skaitā:• saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas plāniem, konsekventi nodrošināt EEIA atkritumu dalītu savākšanu un iespējamo PBDE saturošo daļu demontāžu; • PBDE avotu noteikšana, veicot fokusētu pētījumu par to klātbūtni dažādās vietās (piem., mājsaimniecības, biroji), ka arī saistībā ar IKT un EEI produktu izcelsmi un lietojumu; • sistematizēta un plānota informācijas iegūšana par izstrādājumu sastāvā esošajām PFOS gan no ražotājiem, izplatītājiem un, iespējams, importētājiem, kā arī no nozaru asociāciju pārstāvjiem, piemēram, veicot aptaujas; • iedzīvotāju un uzņēmumu izglītošana par PFOS sastopamību, to ietekmi un nevēlamajiem efektiem, kā arī par iespējamām alternatīvām to izmantošanas samazināšanai. Saistītās esošās politikas: 2001.gada Stokholmas konvencija par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem; Latvijas nacionālais īstenošanas plāns par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, 2.pielikums); HELCOM BJRP (2021) rīcības HL5, HL7.(1b) JVM5 EP12 Plānojot jaunas atkritumu sadedzināšanas iekārtas (atkritumu reģenerācijai ar enerģijas atguvi), nodrošināt tajās atbilstību vides normatīvu prasībām par piesārņojuma emisijām gaisā, tajā skaitā, ka tiek izmantoti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, lai novērstu dzīvsudraba emisijas gaisā.Saistītās esošās politikas: 1979. gada Ženēvas konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņojumu lielos attālumos 1998.gada protokols par smagajiem metāliem (pieņemts ar likumu 14.04.2005.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli; Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam; HELCOM BJRP (2021) rīcība HL17.Papildu pasākumi esoši vai papildināti pasākumi no 1.pasākumu programmas (2016-2020) (2a, 2b)Nav šādu pasākumu.Papildu pasākumi jauni pasākumi (2a, 2b, papildinoši pasākumi)(Papildinošs pasākums) JVM3 PP15 Veikt novērtējumu piesārņojuma slodzei uz upēm un jūru ar biogēniem, bīstamām vielām un mikro-plastmasu no lietusūdeņu kanalizācijas ūdeņiem un pārplūdēm un izstrādāt priekšlikumus atbilstošiem pasākumiem šī piesārņojuma samazināšanai no notekūdeņu un lietusūdeņu apsaimniekošanas sistēmām.[Šis ir kopīgs pasākums 3., 4. un 5. rīcības virzieniem (attiecībā uz biogēnu piesārņojumu, bīstamo vielu piesārņojumu un atkritumu ienesi jūras vidē).] Saikne ar citām politikām: Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam; HELCOM rekomendācija 23/5-Rev.1 (06.03.2002, grozīta 04.06.2021.) "Reduction of discharges from urban areas by the proper management of storm water systems"; HELCOM rekomendācija 42-43/3 (20.10.2021.) "Revised Regional Action Plan on Marine Litter".(2a) JVM5 PP19 Īstenot iedzīvotāju informēšanas un izglītošanas pasākumus attiecībā uz nozīmīgām jūras vidi piesārņojošām vielām (piemēram, PBDE, PFOS, farmaceitiskās vielas) par bīstamām vielām produktos un izstrādājumos, to ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, videi draudzīgu alternatīvu izmantošanu un pareizu rīcību ar šādas vielas saturošiem atkritumiem, lai novērstu piesārņojošo vielu nonākšanu kanalizācijas ūdeņos un vidē.Šī pasākuma ieviešanu būtu nepieciešams koordinēt ar līdzīgiem informēšanas un izglītošanas pasākumiem, kas paredzēti "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam" un "Latvijas nacionālajā īstenošanas plānā par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem". Saikne ar citām politikām: Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam; Latvijas nacionālais īstenošanas plāns par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, 2.pielikums); HELCOM BJRP (2021) rīcības HL7, HL20, HL25, HL26, HL27.(papildinošs pasākums) JVM5 PP20 Veikt izpēti un, ja nepieciešams, izstrādāt LJVS robežvērtības bīstamām vielām jūras sedimentos, īpaši vielām, kuru klātbūtne jūras sedimentos jau ir konstatēta (piemēram, dzīvsudrabs, TBT, PFOS), lai novērtētu to klātbūtni, izplatības un izmaiņu tendenci un īstenoto slodžu samazināšanas pasākumu efektivitāti. Pasākuma īstenošanai nepieciešams jūras sedimentu monitorings un piesārņojošo vielu bioloģisko efektu novērtēšana.Saikne ar citām politikām: Komisijas Lēmums (ES) 2017/848 (2017.gada 17.maijs), ar ko nosaka laba jūras ūdeņu vides stāvokļa kritērijus un metodiskos standartus un monitoringa un novērtēšanas specifikācijas un standartizētas metodes un atceļ Lēmumu 2010/477/ES; HELCOM BJRP (2021) rīcība HL13.(2a) JVM5 PP21 Veikt izvērtējumu esošajam regulējumam ostu padziļināšanai, izņemtās grunts izvietošanai un darbībām ar piesārņotu grunti, lai novērstu tādu bīstamo piesārņojošo vielu nonākšanu jūras vidē, kas rada neatbilstības LJVS risku.Izvērtējums būtu jābalsta uz informācijas apkopošanu par ostu sedimentu monitoringa praksi un rezultātiem. Izvērtējumam būtu jāaptver monitoringā iekļaujamās piesārņojošās vielas, to pieļaujamos robežlielumus (īpaši, dzīvsudrabam un TBT), darbības atļauju izsniegšanas un monitoringa veikšanas kārtība, tehniskie paņēmieni ostu padziļināšanas darbiem, lai novērstu piesārņojuma nonākšanu ūdens vidē, risinājumi darbībām ar piesārņotu grunti (attīrīšana, novietošana), potenciālo regulējuma izmaiņu ekonomiskās ietekmes novērtējums. Saikne ar citām politikām: Ministru kabineta noteikumi Nr.475 (13.06.2006.) "Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība"; HELCOM rekomendācija 36/2 (pārskatīta 04.03.2020.) "Management of dredged material" un HELCOM vadlīnijas "HELCOM Guidelines for Management of Dredged Material at Sea" (2020); HELCOM BJRP (2021) rīcība HL18.(2a) JVM5 PP22 Izstrādāt un ieviest nacionālo regulējumu kuģu remontam un korpusu apkopei, lai novērstu TBT piesārņojuma nonākšanu vietējā ūdens vidē no šādām darbībām. Izstrādāt regulējumu, kas noteiktu šādām darbībām atļautās vietas un tehniskos paņēmienus; īstenot pasākumus kuģu īpašnieku/operatoru un ostu un piestātņu operatoru informēšanai par regulējumā noteiktajām prasībām un veicamajām darbībām; nacionālo kuģu īpašniekiem/operatoriem un kuģu apkopes infrastruktūras operatoriem veikt kuģu apkopi un remontu atbilstoši regulējuma prasībām, lai novērstu TBT piesārņojuma nonākšanu vietējā ūdens vidē.[Šis pasākums ir īstenojams kopā ar pasākumu JVM1 PP11.] Saikne ar citām politikām: HELCOM BJRP (2021) rīcības HL2, HL30.(2a) JVM5 PP23 Veicināt TBT nesaturošu pret-apauguma krāsu izmantošanu uz atpūtas kuģiem/laivām. Īstenot informācijas apkopošanu/monitoringu par atpūtas kuģu/laivu izmantotajām pret-apauguma krāsām un īstenot informācijas un izglītošanas pasākumus atpūtas kuģu/laivu īpašniekiem/operatoriem TBT nesaturošu pret-apauguma krāsu izmantošanas veicināšanai.Saikne ar citām politikām: Regula 1907/2006/EK (REACH); MK noteikumi (19.01.2010.) "Noteikumi par kuģu pretapaugšanas sistēmu izmantošanu"; HELCOM BJRP (2021) rīcība HL30.(2a) JVM5 PP24 Uzlabot informāciju un tās pieejamību par piesārņojumu ar bīstamajām vielām no piesārņotām vietām un atkritumu izgāztuvēm, kas nav rekultivētas, pilnveidojot esošās informācijas sistēmas un nodrošinot piesārņojuma objektos nepieciešamo izpētes un regulāro monitoringu attiecībā uz nozīmīgām bīstamajām vielām, kas rada risku neatbilstībai vides kvalitātes mērķiem iekšzemes un jūras ūdeņos (īpaši, dzīvsudrabu, PBDE, PFOS, TBT).Saikne ar citām politikām: ŪSD UBAP 2022.-2027.gadam; nacionālie normatīvi piesārņoto vietu un atkritumu apsaimniekošanas jomās (MK noteikumiem Nr. 1032 (27.12.2011.) "Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi", MK noteikumiem Nr. 483 (20.11.2001.) "Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība").(papildinošs pasākums) JVM5 PP25 Veikt izpēti par slodzes apjomu, papildu pasākumu nepieciešamību un iespējamiem papildu pasākumiem, lai novērstu bīstamo vielu noteci un izplatību no augsnē un sedimentos uzkrātā piesārņojuma un atkritumu apglabāšanas, attiecībā uz bīstamajām vielām, kas rada risku neatbilstībai vides kvalitātes mērķiem iekšzemes un jūras ūdeņos (īpaši, dzīvsudrabu, PBDE, PFOS, TBT).Saikne ar citām politikām: ŪSD UBAP 2022.-2027.gadam; nacionālie normatīvi piesārņoto vietu un atkritumu apsaimniekošanas jomās (MK noteikumiem Nr. 1032 (27.12.2011.) "Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi", MK noteikumiem Nr. 483 (20.11.2001.) "Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība").(2b) JVM5 PP26 Veicināt rūpniecībā, enerģētikas nozarē, jūrniecībā izmantoto materiālu un izstrādājumu, kas satur bīstamās vielas (kā PBDE, PFOS un vielas, kas noārdoties tās rada), aizvietošanu ar materiāliem un izstrādājumiem, kas nesatur šīs vielas (piemēram, ugunsdzēsības putās, EEI, tekstilmateriālos, plastmasā, būvmateriālos u.c.).Pasākums ietver izpētes pasākumus, lai izstrādātu rekomendācijas materiālu/izstrādājumu aizvietošanas iespējām specifiskās nozarēs; informācijas pasākumus (aptverot ar šiem pasākumiem arī materiālu/izstrādājumu piegādes ķēdes); nozaru īstenotos pasākumus materiālu aizvietošanai. Piemērs šādu vielu aizvietošanai varētu būt PFOS saturošu ugunsdzēsības līdzekļu neizmantošana uz kuģiem, atbalstot SOLAS konvencijas13 grozījumus un veicinot šādu praksi arī uz kuģiem ar bruto tilpību mazāku par 500. Saikne ar citām politikām: HELCOM BJRP (2021) rīcība HL29.D10 "cieto atkritumu ienese" attiecībā uz atkritumiem piekrastē14 Jūras vides stāvokļa vērtējums Jūras vides mērķis: JVM6 Cietie atkritumi nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu. Stāvokļa komponentesEsošā stāvokļa atbilstība labam jūras vides stāvoklim (LJVS)Stāvoklis "bāzes scenārijā" (2030)Cietie atkritumi jūras piekrastēVienota LJVS kvantitatīvā robežvērtība ES valstīm 20 atkritumu vienības 100 pludmales metros.Balstoties uz monitoringa datiem no kampaņas "Mana Jūra" periodam 2013.-2018.gads, nepieciešams vidēji 90% samazinājums, lai būtu atbilstība dotajam mērķim. Neatbilst LJVSSlodzes samazinājums tuvu slodzes mērķim, bet nenoteiktība samazinājuma pietiekamībā.Cietie atkritumi jūras vidē, tajā skaitā piesārņojums ar mikro-plastiku, atkritumu ietekme uz sugāmNav stāvokļa vērtēšanas indikatoru un robežvērtību, nepietiekama informācija par slodzi un tās ietekmēm.Nav novērtētsNav novērtētsSlodzes avoti un aktivitātes, kas rada slodzi Atkritumiem piekrastē: Tūrisms un rekreācija piekrastē, iekšzemes avoti caur upju ienesi, kuģniecība, zvejniecība.Politikas trūkumi, kur nepieciešami papildu pasākumi Lai nodrošinātu slodzes mērķa sasniegšanu, ir svarīgi īstenot plānotos pasākumus esošo politiku ietvaros, tai skaitā, pasākumus Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028.gadam15 "Atkritumu rašanās novēršanas programmas" daļā "Pasākumi jūras, piekrastes, iekšzemes ūdeņu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un citu teritoriju piegružojuma mazināšanai".Nepieciešamība pēc papildu slodzes samazināšanas pasākumiem tikai attiecībā uz atsevišķiem politikas instrumentiem, t.sk., lai paaugstinātu iespējamo efektivitāti pasīvi nozvejoto atkritumu nodošanai un pašvaldību līmenī īstenotiem pasākumiem, vai attiecībā uz specifiskām nozīmīgām atkritumu frakcijām (balonu atlikumu atkritumi). Informācija par slodzes apjomu un efektīviem slodzes samazināšanas pasākumiem no lietusūdeņu kanalizācijas ūdeņiem un pārplūdēm. Informācijas bāzes uzlabošana novērtējumiem par atkritumiem jūras vidē. Analītisks instruments pasākumu novērtēšanai politikas lēmumu pieņemšanas atbalstam. Pasākumi LJVS panākšanai Pamata pasākumi LJVS panākšanai nepieciešami pasākumi citu politiku ietvaros periodā līdz 2027.gadam (1b)(1b) JVM6 EP13 Īstenot "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam" ietvertos pasākumus atkritumu rašanās novēršanai, dalītas atkritumu vākšanas un atkārtotas izmantošanas sistēmu uzlabošanai, tajā skaitā patērētāju informēšanai un izglītošanai, lai samazinātu atkritumu rašanos un nonākšanu vidē.Saistītās esošās politikas: Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/852 (2018. gada 30. maijs) ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2015/720 (2015.gada 29.aprīlis), ar ko groza Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/904 (2019.gada 5.jūnijs) par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/883 (2019.gada 17.aprīlis) par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK; Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam.(1b) JVM6 EP14 Īstenot pasākumus, kas noteikti "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.- 2028.gadam" "Atkritumu rašanās novēršanas programmas" nodaļā "Pasākumi jūras, piekrastes, iekšzemes ūdeņu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un citu teritoriju piegružojuma mazināšanai" (18 pasākumi, 6 rīcības virzienos), tai skaitā:• Veikt pasākumus, lai motivētu uzņēmumus ražot produktus, kuri ir pietiekami izturīgi atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, kā arī izmantot mazāk kaitīgus izejmateriālus, fokusējoties uz jūras un piekrastes piegružojumā biežāk sastopamiem izstrādājumiem. • Veicināt nepiegružošanas pasākumus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, t.sk. kampaņu "Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes". • Veikt pētījumu, lai apzinātu mikro-plastmasas lietošanu/ietekmes Latvijā un pilnveidot normatīvo regulējumu, lai mazinātu ietekmi uz jūras vidi. • Veicināt brīvprātīgu vienošanos noslēgšanu ar mazumtirdzniecību, lai mazinātu plastmasas maisiņu patēriņu. • Izveidot un ieviest dzērienu depozīta sistēmu un, kur iespējams, veicināt atkārtotas dzērienu pildīšanas sistēmas. • Nodrošināt speciālu, tabakas izstrādājumiem paredzētu, atkritumu tvertņu izvietošanu publiskās vietās, kurās atļauts smēķēt, piemēram, pludmalēs un ārtelpās esošos restorānos, bāros, publiskās būvēs (iekšzemē un piekrastē, pludmalēs, uz prāmjiem). • Izveidot platformu labai piekrastes sakopšanas praksei, tajā skaitā par pašvaldību un iedzīvotāju veikto pludmales un upju krastu attīrīšanu, kā arī jūras ūdeņu attīrīšanu, arī ostās, jahtu ostās un iekšzemes ūdeņos sadarbībā ar attiecīgajām nozarēm un institūcijām, tai skaitā, attīstīt labākās tehnoloģijas un metodes attīrīšanai no jūras un piekrastes piegružojuma. • Veicināt pasākumus jūras piegružojuma, kas rodas uz sauszemes, mazināšanai, nodrošinot sanitāro infrastruktūru jūras piekrastē un iekšzemes dabas tūrisma objektos. • Nodrošināt uz kuģa sašķiroto kuģu atkritumu (direktīvas 2019/883/ES izpratnē) dalīto pieņemšanu ostu atkritumu pieņemšanas iekārtās. • Veicināt atkritumu savākšanu no atpūtas kuģiem jahtu ostās (piemēram, atbilstoši ekosertifikāta "Zilais Karogs" prasībām atkritumu pieņemšanai un apsaimniekošanai jahtu ostās). • Uzlabot ES regulas 1224/200916 ieviešanu attiecībā uz ziņošanu par pazaudētajiem tīkliem un pazaudēto zvejas rīku atgūšanu. • Veikt pētījumu par zvejniecības, akvakultūras un kuģniecības darbību rezultātā radīto plastmasas atkritumu apjomiem un par ekonomiskajiem instrumentiem šādu atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes veicināšanai. • Veicināt pazudušo zvejas tīklu izcelšanu. • Veicināt izglītojošus pasākumus par jūras piegružošanu sinerģijā ar citiem pasākumiem ilgtspējīgas attīstības jomā un sadarbībā ar sabiedrību (t.sk. saistībā ar atkritumu rašanās novēršanu un ilgtspējīga patēriņa un ražošanas veicināšanu). • Veicināt mācību programmas, citu starpā ietverot rekreācijas sektoru (piemērām, niršanas un burāšanas skolas), kuru ietvaros tiek attīstīta apziņa, izpratne un respekts pret jūras vidi. • Atbalstīt piedalīšanos starptautiskajos, ES, Baltijas jūras reģionālajos un nacionālajos procesos un iniciatīvās jūras piegružojuma novēršanai un mazināšanai. • Turpināt un pilnveidot "Vides izglītības fonda" īstenoto kampaņu "Mana jūra" pludmales atkritumu monitoringam, stāvokļa novērtēšanai un sabiedrības līdzdalības veicināšanai. • Veicināt sabiedrības apziņu, tajā skaitā izmantojot informatīvās kampaņas bērniem, jauniešiem un patērētajiem par jūras piegružojuma rašanos un novēršanu (piemēram, par ēdienu un dzērienu iepakojuma vai plastmasas maisiņu savākšanu pēc izlietošanas), ņemot vērā jau pieejamos informatīvos materiālus un izmantojot grafiskos materiālus, tai skaitā pludmales zonās. Saistītās esošās politikas: Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam; Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam; HELCOM BJRP (2021) rīcība HL31; HELCOM recomendācija 42-43/3 (20.10.2021.) "Revised Regional Action Plan on Marine Litter".Papildu pasākumi esoši vai papildināti pasākumi no 1.pasākumu programmas (2016-2020) (2a, 2b)(papildinošs pasākums) JVM6 PP29 Īstenot pētījumus, lai iegūtu datus un izstrādātu novērtējumus attiecībā uz cietajiem atkritumiem un mikro-piegružojumu jūras ūdens vidē. Pasākumā paredzēts:• veikt pētījumus datu ieguvei, lai raksturotu un kvantificētu slodzi un slodzes ietekmes; • izstrādāt stāvokļa indikatorus un vides mērķus, t.sk., nodrošinot to saskaņotību Baltijas jūras reģionā; • sagatavot jūras vides stāvokļa novērtējumu attiecībā uz cietajiem atkritumiem un mikro-piegružojumu jūras ūdens vidē. Saikne ar citām politikām: Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam; HELCOM BJRP (2021) rīcības HL31 un HL32.Papildu pasākumi jauni pasākumi (2a, 2b, papildinoši pasākumi)(Papildinošs pasākums) JVM3 PP15 Veikt novērtējumu piesārņojuma slodzei uz upēm un jūru ar biogēniem, bīstamām vielām un mikro-plastmasu no lietusūdeņu kanalizācijas ūdeņiem un pārplūdēm un izstrādāt priekšlikumus atbilstošiem pasākumiem šī piesārņojuma samazināšanai no notekūdeņu un lietusūdeņu apsaimniekošanas sistēmām.[Šis ir kopīgs pasākums 3., 4. un 5. rīcības virzieniem (attiecībā uz biogēnu piesārņojumu, bīstamo vielu piesārņojumu un atkritumu ienesi jūras vidē).] Saikne ar citām politikām: Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam; HELCOM rekomendācija 23/5-Rev.1 (06.03.2002, grozīta 04.06.2021) "Reduction of discharges from urban areas by the proper management of storm water systems"; HELCOM Recommendation 42-43/3 (20.10.2021.) "Revised Regional Action Plan on Marine Litter".(2a) JVM6 PP27* Izvērtēt nepieciešamību pēc nacionālā regulējuma, lai nodrošinātu efektīvu stimulu pasīvi nozvejoto (zvejas tīklos noķerto) atkritumu un pazaudēto zvejas rīku nodošanai ostu pieņemšanas iekārtās.Saikne ar citām politikām: Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2019/883 (2019.gada 17.aprīlis) par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK; Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam.(2a) JVM6 PP28* Izstrādāt un ieviest nacionālo regulējumu, kas nosaka aizliegumu apzinātai vienreizēji lietojamu piepūstu balonu masveida izlaišanai gaisā. Pasākums aptver "masveida" apzinātas izlaišanas gaisā (regulējumā varētu tikt noteikta robežvērtība balonu skaitam, kas tiek uzskatīts par "masveida").Saikne ar citām politikām: HELCOM Rekomendācija 42-43/3 (20.10.2021.) "Revised Regional Action Plan on Marine Litter" (rīcība RL12).(2a) JVM6 PP29 Izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām jūru piesārņojošo atkritumu samazināšanas pasākumu noteikšanai pašvaldību plānošanas/normatīvajos dokumentos.Pasākums paredz vadlīniju izstrādi un atbalstu pašvaldībām, lai izstrādātu un pašvaldību plānošanas dokumentos un saistošajos noteikumos iekļautu pasākumus jūru piesārņojošo atkritumu samazināšanai, ko var īstenot pašvaldību līmenī (visās piekrastes pašvaldībās, kā arī pašvaldībās, kuras ar upju ienesi var kļūt par nozīmīgu slodzes avotu). Vadlīnijas ietvertu ieteikumus īstenojamiem pasākumiem jūru piesārņojošo atkritumu samazināšanai un vadlīnijas attiecīgu plānošanas/normatīvo dokumentu izstrādei. Normatīvie/plānošanas risinājumi var būt pasākumu noteikšana caur pašvaldību saistošajiem noteikumiem, speciāli pašvaldību līmeņa vai reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni, vietējie rīcības plāni/programmas jūru piesārņojošo atkritumu situācijas uzlabošanai. Piemērotākais risinājums tiktu izstrādāts vadlīniju sagatavošanas ietvaros. Attiecībā uz pasākumiem jūru piesārņojošo atkritumu samazināšanai kā prioritāri vadlīnijās būtu jāņem vērā sekojoši pasākumi/pasākumu veidi: • pašvaldību līmenī īstenoti administratīvie pasākumi tabakas izstrādājumu atkritumu samazināšanai (piemēram, sodu palielināšana par smēķēšanu neatļautās vietās peldvietās un publisko pasākumu teritorijās pludmalē un smēķēšanas aizlieguma ievērošanas kontroles palielināšana; stingrāks regulējums attiecībā uz smēķēšanu pārējā pludmales un piekrastes teritorijā); • vietējā dzērienu glāžu depozīt-sistēma publiskos izklaides un svētku pasākumos pludmalē un tās tuvumā un piekrastes sabiedriskās ēdināšanas vietās; • videi draudzīgu atkārtoti izmantojumu vai bioloģiski noārdāmu materiālu (izņemot bio-plastmasas) trauku un galda piederumu izmantošana pasākumu ēdināšanas organizācijā publiskos izklaides un svētku pasākumos pludmalē un tās tuvumā; • vienreiz lietojamo vai īsa patēriņa cikla plastmasas trauku, galda piederumu un sadzīves patēriņa preču aprites ierobežojumi tirdzniecības vietās pludmales un pieguļošajā piekrastes zonā; • aizliegums bez maksas komerciālos nolūkos dāvināt/izplatīt piepūstus gaisa balonus publiskos un komerciālos pasākumos pludmalē un piekrastē; • labas vides prakses un komplekso preventīvo pasākumu popularizācija piekrastes zonās publiskajā un privātajā sektorā (pludmaļu apsaimniekošanā, viesmīlības nozarē un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos) u.c. Saikne ar citām politikām: Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam; HELCOM rekomendācija 42-43/3 (20.10.2021.) Aktualizētais reģionālais jūru piesārņojošo atkritumu samazināšanas plāns" / "Revised Regional Action Plan on Marine Litter".(papildinošs pasākums) JVM6 PP30 Īstenot pētījumu, lai izstrādātu nacionāla mēroga analītisku politikas lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumentu politikas pasākumu efektivitātes un sociālekonomiskai novērtēšanai, aptverot pasākumus cieto atkritumu ieneses slodzes samazināšanai un vides mērķu sasniegšanai.Šāda analītiska instrumenta uzdevums būtu novērtēt esošo un plānoto pasākumu efektu, nepieciešamību pēc papildus pasākumiem, un palīdzēt plānot pasākumus nākamajā plānošanas ciklā (pēc 2027.gada), tajā skaitā, koordinēt pasākumu izstrādi dažādu politiku jomās, kam ir ietekme uz šo slodzi. Saikne ar citām politikām: Jūras stratēģijas pamatdirektīva (2008/56/EK); Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam; HELCOM BJRP (2021) rīcība HL31.* EJZF projekta ietvaros veiktajā pētījumā ierosinātie pasākumi JVM6 PP27 un JVM6 PP28 Programmas izstrādes laikā jau ir izpildīti, apstiprinot un īstenojot Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra noteikumus Nr. 781 "Noteikumi par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu plastmasu saturošiem izstrādājumiem", tāpēc Programmā tie netiek iekļauti. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/337993-noteikumi-par-razotaja-paplasinatas-atbildibas-sistemas-izveidi-un-piemerosanu-plastmasu-saturosiem-izstradajumiem 1 Atbilstoši atjaunotajam jūras vides stāvokļa novērtējumam (LHEI (2018) Jūras vides stāvokļa novērtējums 2018, pieejams https://drive.google.com/file/d/17Rkcrg5qEnVuNxFEzLiR88VQqkKUnKyx/view) un pētījumu rezultātiem no projekta "Zināšanu uzlabošana jūras vides stāvokļa jomā" (Nr. 17-00-F06803-000001). 2 Apstiprināts 2021.gadā, informācija pieejama https://helcom.fi/baltic-sea-action-plan/. 3 European Commission (2020) Programmes of measures and Exceptions under the Marine Strategy Framework Directive - Recommendations for implementation and reporting for the updates in the 2nd cycle. DG Environment, Brussels. (MSFD Guidance Document 10). 4 Pilns izvērtējums sniegts AKTiiVS (2022) Tematiskā atskaite: Novērtējums riskam nesasniegt labu jūras vides stāvokli un priekšlikumi atjaunotajai jūras pasākumu programmai kvalitatīvajam raksturlielumam D1 attiecībā uz jūras bentiskajiem biotopiem. Atskaite ES Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansētam projektam "Zināšanu uzlabošana jūras vides stāvokļa jomā" (Nr. 17-00-F06803-000001). 5 Ministru kabineta 2019. gada 21.maija rīkojums Nr. 232 "JŪRAS PLĀNOJUMS 2030. Jūras plānojums Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem", pieejams https://www.varam.gov.lv/lv/juras-telpiskais-planojums. 6 Pilns izvērtējums sniegts SIA AKTiiVS (2022) Tematiskajā atskaitē: Novērtējums riskam nesasniegt labu jūras vides stāvokli un priekšlikumi atjaunotajai jūras pasākumu programmai kvalitatīvajam raksturlielumam D1 attiecībā uz jūras putniem. Atskaite ES Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansētam projektam "Zināšanu uzlabošana jūras vides stāvokļa jomā" (Nr. 17-00-F06803-000001). 7 Ministru kabineta rīkojums Nr. 692 (17.11.2016.) Par Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai. 8 Pilns izvērtējums sniegts AKTiiVS (2022) Tematiskā atskaite: Novērtējums riskam nesasniegt labu jūras vides stāvokli un priekšlikumi atjaunotajai jūras pasākumu programmai kvalitatīvajam raksturlielumam D1 attiecībā uz roņiem. Atskaite ES Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansētam projektam "Zināšanu uzlabošana jūras vides stāvokļa jomā" (Nr. 17-00-F06803-000001). 9 Pilns izvērtējums sniegts AKTiiVS (2022) Tematiskā atskaite: Novērtējums riskam nesasniegt labu jūras vides stāvokli un priekšlikumi atjaunotajai jūras pasākumu programmai kvalitatīvajam raksturlielumam D2 "svešās sugas". Atskaite ES Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansētam projektam "Zināšanu uzlabošana jūras vides stāvokļa jomā" (Nr. 17-00-F06803-000001). 10 AquaNIS (2015) Information system on aquatic non-indigenous and cryptogenic species, pieejama http://www.corpi.ku.lt/databases/index.php/aquanis. 11 Pilns izvērtējums sniegts AKTiiVS (2022) Tematiskā atskaite: Novērtējums riskam nesasniegt labu jūras vides stāvokli un priekšlikumi atjaunotajai jūras pasākumu programmai kvalitatīvajam raksturlielumam D5 slodzei "biogēnu ienese jūras vidē". Atskaite ES Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansētam projektam "Zināšanu uzlabošana jūras vides stāvokļa jomā" (Nr. 17-00-F06803-000001). 12 Pilns izvērtējums sniegts AKTiiVS (2022) Tematiskā atskaite: Novērtējums riskam nesasniegt labu jūras vides stāvokli un priekšlikumi atjaunotajai jūras pasākumu programmai kvalitatīvajam raksturlielumam D8 "piesārņojošās vielas un savienojumi jūras vidē". Atskaite ES Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansētam projektam "Zināšanu uzlabošana jūras vides stāvokļa jomā" (Nr. 17-00-F06803-000001). 13 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras. 14 Pilns izvērtējums sniegts AKTiiVS (2022) Tematiskajā atskaitē: Novērtējums riskam nesasniegt labu jūras vides stāvokli un priekšlikumi atjaunotajai jūras pasākumu programmai kvalitatīvajam raksturlielumam D10 "jūru piesārņojošie atkritumi" (ES Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansētam projekts "Zināšanu uzlabošana jūras vides stāvokļa jomā" (Nr. 17-00-F06803-000001)). 15 Ministru kabineta 2021.gada 22.janvāra rīkojums Nr. 45 "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam". 16 Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006. Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2023.-2027.gadā Indikatīvais ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem RV Nr. Rīcības virziens RV pasākuma Nr. Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums*SUMMAInformatīviVidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums *Nepieciešamais papildu finansējums *Pasākuma īstenošanas gads (ja pasākuma īstenošana ir terminēta)20222023202420252024202520262027Turpmākajā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai (ja pasākuma īstenošana ir terminēta)1RV1: Nodrošināt efektīvu jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un aizsardzības mērķu sasniegšanu un uzlabot informācijas bāzi par bioloģiskās daudzveidības stāvokli, vērtību un aizsardzības pasākumu efektivitāti Finansējums kopā 908 000148 000148 000 150 500160 500150 500150 5000 Pašvaldību budžets Privātais sektors Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā, tajā skaitā: valsts pamatfunkciju īstenošana 38 0003 0003 000 5 50015 5005 5005 5000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 870 000145 000145 000 145 000145 000145 000145 0000 VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 908 000148 000148 000 150 500160 500150 500150 5000 valsts pamatfunkciju īstenošana 38 0003 0003 000 5 50015 5005 5005 5000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 870 000145 000145 000 145 000145 000145 000145 0000 Detalizēti katram RV pasākumamJVM1 EP1Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 000 000002027 valsts pamatfunkciju īstenošana 000 00000 1b) pasākumi ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 000 00000 JVM1 EP2Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 000 000002027 valsts pamatfunkciju īstenošana 000 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 000 00000 JVM1 EP3Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 000 000002027 valsts pamatfunkciju īstenošana 000 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 000 00000 JVM1 EP4Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 000 000002027 valsts pamatfunkciju īstenošana 000 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 000 00000 JVM1 EP5Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 000 000002027 valsts pamatfunkciju īstenošana 000 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 000 00000 2a) pasākumsJVM1 PP1Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 150 00000 050 00050 00050 00050 0002027 valsts pamatfunkciju īstenošana 000 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana66.10.00. "Maksājumu iestādes izdevumi Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) projektu un pasākumu īstenošanai (2021 2027)"; 70.06.00 LIFE programmas projekti.150 00000 050 00050 00050 00050 000 2a) pasākumsJVM1 PP2Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 50 00000 25 00025 0000002025 valsts pamatfunkciju īstenošana 000 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana70.06.00 LIFE programmas projekti50 00000 25 00025 000000 2a) pasākumsJVM1 PP3Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 60 00000 50 00010 0000002025 valsts pamatfunkciju īstenošana21.13.00 Nozares vides projekti10 00000 010 000000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana70.06.00 LIFE programmas projekti50 00000 50 0000000 2a) pasākumsJVM1 PP4Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 120 00000 30 00030 00030 00030 00002027 valsts pamatfunkciju īstenošana24.00.00 Dabas aizsardzība10 00000 2 5002 5002 5002 5000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana70.00.00 Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana110 00000 27 50027 50027 50027 5000 2a) pasākumsJVM1 PP5Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 80 00000 080 0000002025 valsts pamatfunkciju īstenošana 000 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana70.06.00 LIFE programmas projekti80 00000 080 000000 2a) pasākumsJVM1 PP6Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 30 00006 000 6 0006 0006 0006 00002027 valsts pamatfunkciju īstenošana 0 0 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana66.07.00 Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) projektu un pasākumu īstenošana (2021 2027); 69.00.00 Mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" pārrobežu sadarbības programmu, projektu un pasākumu īstenošana; ES programma Apvārsnis/ HORIZON Europe.30 00006 000 6 0006 0006 0006 0000 2a) pasākumsJVM1 PP7Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 50 00000 016 66516 66516 67002027 valsts pamatfunkciju īstenošana 0 0 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana70.06.00 LIFE programmas projekti50 000 0 016 66516 66516 6700 2a) pasākumsJVM1 PP8Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 18 0003 0003 000 3 0003 0003 0003 00002027 valsts pamatfunkciju īstenošana21.13.00 Nozares vides projekti18 0003 0003 000 3 0003 0003 0003 0000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 000 00000 2a) pasākumsJVM1 PP9Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 50 00000 00050 00002027 valsts pamatfunkciju īstenošana 0 0 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana66.07.00 Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) projektu un pasākumu īstenošana (2021 2027)50 000 0 00050 0000 2a) pasākumsJVM1 PP10Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 300 000060 000 60 00060 00060 00060 00002027 valsts pamatfunkciju īstenošana 000 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana66.07.00 Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) projektu un pasākumu īstenošana (2021 2027), 69.00.00 Mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" pārrobežu sadarbības programmu, projektu un pasākumu īstenošana300 000060 000 60 00060 00060 00060 0000 2RV2: Novērst jaunu svešo sugu ieviešanos no cilvēka darbības un, cik iespējams, mazināt esošo jūras invazīvo svešo sugu ietekmi Finansējums kopā 465 000044 000 161 500171 50044 00044 0000 Pašvaldību budžets Privātais sektors Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā, tajā skaitā: valsts pamatfunkciju īstenošana 245 00002 000 119 500119 5002 0002 0000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 220 000042 000 42 00052 00042 00042 0000 VARAM Summārais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 465 000044 000 161 500171 50044 00044 0000 valsts pamatfunkciju īstenošana 245 00002 000 119 500119 5002 0002 0000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 220 000042 000 42 00052 00042 00042 0000 Detalizēti katram RV uzdevumamJVM1 EP6Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 000 000002027 valsts pamatfunkciju īstenošana 000 00000 1b) pasākums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 000 00000 2a) pasākumsJVM1 PP11Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 235 00000 117 500117 5000002025 valsts pamatfunkciju īstenošana21.13.00 Nozares vides projekti; 30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti235 00000 117 500117 500000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 000 00000 2a) pasākumsJVM1 PP12Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 10 00000 010 0000002025 valsts pamatfunkciju īstenošana 000 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana70.06.00 LIFE programmas projekti10 00000 010 000000 2a) pasākumsJVM1 PP13Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 20 00004 000 4 0004 0004 0004 00002027 valsts pamatfunkciju īstenošana30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti10 00002 000 2 0002 0002 0002 0000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana66.07.00 Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) projektu un pasākumu īstenošana (2021 2027)10 00002 000 2 0002 0002 0002 0000 papildinošs pasākumsJVM1 PP14Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 200 000040 000 40 00040 00040 00040 00002027 valsts pamatfunkciju īstenošana 000 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana66.07.00 Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) projektu un pasākumu īstenošana (2021 2027)200 000040 000 40 00040 00040 00040 0000 3 RV3: Samazināt biogēnu piesārņojuma ieneses slodzi uz jūras vidi un uzlabot informāciju par nozīmīgiem piesārņojuma avotiem Finansējums kopā 270 000066 667 111 66691 667000 Pašvaldību budžets Privātais sektors Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā, tajā skaitā: valsts pamatfunkciju īstenošana 60 00000 35 00025 000000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 210 000066 667 76 66666 667000 VARAM Summārais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 270 000066 667 111 66691 667000 valsts pamatfunkciju īstenošana 60 00000 35 00025 000000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 210 000066 667 76 66666 667000 Detalizēti katram RV uzdevumamJVM3 EP7Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 000 000002027 valsts pamatfunkciju īstenošana 000 00000 1b) pasākums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 000 00000 JVM3 EP8Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 000 000002027 valsts pamatfunkciju īstenošana 000 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 000 00000 papildinošs pasākumsJVM3 PP15Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 20 00000 20 00000002024 valsts pamatfunkciju īstenošana21.13.00 Nozares vides projekti10 00000 10 0000000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana66.07.00 Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) projektu un pasākumu īstenošana (2021 2027);10 00000 10 0000000 papildinošs pasākumsJVM3 PP16Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 200 000066 667 66 66766 6670002025 valsts pamatfunkciju īstenošana 000 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana69.00.00 Mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" pārrobežu sadarbības programmu, projektu un pasākumu īstenošana; 70.06.00 LIFE programmas projekti; 66.07.00 Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) projektu un pasākumu īstenošana (2021 2027)200 000066 667 66 66766 667000 5 2a) pasākumsJVM3 PP17Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 000 000002025 valsts pamatfunkciju īstenošana 000 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 000 00000 2a) pasākumsJVM3 PP18Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 50 00000 25 00025 0000002025 valsts pamatfunkciju īstenošana21.13.00 Nozares vides projekti50 00000 25 00025 000000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 000 00000 RV4: Samazināt bīstamo vielu piesārņojuma ieneses slodzi uz jūras vidi un uzlabot informāciju par nozīmīgiem piesārņojuma avotiem Finansējums kopā 1 919 970110 558780 173 538 409179 165199 165112 500 4 Pašvaldību budžets Privātais sektors Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā, tajā skaitā: valsts pamatfunkciju īstenošana 170 000020 000 32 50032 50052 50032 5000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 1 749 970110 558760 173 505 909146 665146 66580 0000 VARAM Summārais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 1 919 970110 558780 173 538 409179 165199 165112 5000 valsts pamatfunkciju īstenošana 170 000020 000 32 50032 50052 50032 5000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 1 749 970110 558760 173 505 909146 665146 66580 0000 Detalizēti katram RV pasākumamJVM5 EP9Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 000 000002027 valsts pamatfunkciju īstenošana 0 0 00000 1b) pasākums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 0 0 00000 JVM5 EP10Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 000 000002027 1b) pasākums valsts pamatfunkciju īstenošana 000 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 000 00000 1b) pasākumsJVM5 EP11Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 000 000002027 valsts pamatfunkciju īstenošana 000 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 000 00000 1b) pasākumsJVM5 EP12Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 000 000002027 valsts pamatfunkciju īstenošana 000 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 000 00000 2a) pasākumsJVM5 PP19Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 200 000040 000 40 00040 00040 00040 00002027 valsts pamatfunkciju īstenošana21.13.00 Nozares vides projekti100 000020 000 20 00020 00020 00020 0000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana69.00.00 Mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" pārrobežu sadarbības programmu, projektu un pasākumu īstenošana; 70.06.00 LIFE programmas projekti100 000020 000 20 00020 00020 00020 0000 papildinošs pasākumsJVM5 PP20Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 200 000050 000 50 00050 00050 000002026 valsts pamatfunkciju īstenošana 000 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana66.07.00 Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) projektu un pasākumu īstenošana (2021 2027)200 000050 000 50 00050 00050 00000 2a) pasākumsJVM5 PP21Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 70 00000 16 67016 66536 665002026 valsts pamatfunkciju īstenošana21.13.00 Nozares vides projekti;20 00000 0020 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana66.07.00 Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) projektu un pasākumu īstenošana (2021 2027)50 00000 16 67016 66516 66500 2a) pasākumsJVM5 PP22Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 000 000002025 valsts pamatfunkciju īstenošana 000 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 000 00000 2a) pasākumsJVM5 PP23Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 50 00000 12 50012 50012 50012 50002027 valsts pamatfunkciju īstenošana21.13.00 Nozares vides projekti;50 00000 12 50012 50012 50012 5000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 000 00000 2a) pasākumsJVM5 PP24Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 1 099 970110 558630 173 359 23900002024 valsts pamatfunkciju īstenošana 000 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana71.06.00 Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu finansētie projekti1 099 970110 558630 173 359 2390000 papildinošs pasākums JVM5 PP25Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 200 000040 000 40 00040 00040 00040 00002027 valsts pamatfunkciju īstenošana 000 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana66.07.00 Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) projektu un pasākumu īstenošana (2021 2027); 70.00.00 Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana200 000 40 000 40 00040 00040 00040 0000 2b) pasākumsJVM5 PP26Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 100 000020 000 20 00020 00020 00020 00002027 valsts pamatfunkciju īstenošana 000 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana70.06.00 LIFE programmas projekti; 69.00.00 Mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" pārrobežu sadarbības programmu, projektu un pasākumu īstenošana100 000020 000 20 00020 00020 00020 0000 RV5: Samazināt atkritumu ienesi jūras piekrastē un ūdens vidē un uzlabot informācijas bāzi un analītiskos instrumentus slodzes un pasākumu efektivitātes novērtēšanai Finansējums kopā 140 000030 000 35 00035 00020 00020 0000 Pašvaldību budžets Privātais sektors Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā, tajā skaitā: valsts pamatfunkciju īstenošana 10 000010 000 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 130 000020 000 35 00035 00020 00020 0000 VARAM Summārais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 140 000030 000 35 00035 00020 00020 0000 valsts pamatfunkciju īstenošana 10 000010 000 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 130 000 20 000 35 00035 00020 00020 0000 Detalizēti katram RV pasākumamJVM6 EP13Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 000 000002027 1b) pasākums valsts pamatfunkciju īstenošana 000 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 000 00000 10 1b) pasākumsJVM6 EP14Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 000 000002027 valsts pamatfunkciju īstenošana 000 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 000 00000 2a) pasākumsJVM6 PP29Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 10 000010 000 000002023 valsts pamatfunkciju īstenošana21.13.00 Nozares vides projekti10 000010 000 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 000 00000 papildinošs pasākumsJVM6 PP30Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 100 000020 000 20 00020 00020 00020 00002027 valsts pamatfunkciju īstenošana 000 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana66.07.00 Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) projektu un pasākumu īstenošana (2021 2027)100 000020 000 20 00020 00020 00020 0000 papildinošs pasākumsJVM6 PP31Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 30 00000 15 00015 0000002025 valsts pamatfunkciju īstenošana 000 00000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana66.07.00 Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) projektu un pasākumu īstenošana (2021 2027)30 00000 15 00015 000000 KOPĀ Finansējums kopā (EUR) 3 702 970258 5581 068 840 997 075637 832413 665327 0000 Pašvaldību budžets Privātais sektors Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā, tajā skaitā: valsts pamatfunkciju īstenošana 523 0003 00035 000 192 500192 50060 00040 0000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 3 179 970255 5581 033 840 804 575445 332353 665287 0000 Terminu skaidrojumi: 1b) pasākumi - laba jūras vides stāvokļa (LJVS) sasniegšanai un saglabāšanai nozīmīgi pasākumi, kuri ir pieņemti saistībā ar citām politikām, politikas plānošanas dokumentiem, bet vēl nav ieviesti vai arī ieviesti nepilnīgi; 2a) pasākumi - papildu pasākumi LJVS sasniegšanai un saglabāšanai, kuri balstās uz esošu ES tiesību aktu un starptautisku līgumu ieviešanas procesiem, bet pārsniedz to noteiktās prasības; 2b) pasākumi - papildu pasākumi LJVS sasniegšanai un saglabāšanai, kuri nav saistīti ar esošiem ES tiesību aktiem un starptautiskiem līgumiem ; papildinoši pasākumi - izpēte, pētījumi. Pasākumu formulējumus skatīt Programmas 1.pielikumā.* Skaidrojumi: 1) Ņemot vērā, ka Programma tika nodotas starpinstitūciju saskaņošanai Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP portālā) 2022.gada 9. decembrī, kā arī to, ka vairāku Programmā iekļauto pasākumu īstenošana notika arī 2022.gadā, lai nodrošinātu pasākumu, uzdevumu un vides datu nepārtrauktību, Programmas 7.pielikumā tiek atspoguļots finansējums arī 2022.gadam. 2) Daļa Programmas pasākumu tiks ieviesti esošā valsts un pašvaldību budžeta ietvaros, t.sk., VPP2027 u.c. politikas plānošanas dokumentos jau noteikto uzdevumu izpildes ietvaros (t.i. 1b) pasākumiem). Finansējums pasākumu izpildei esošā budžeta ietvaros 1b) pasākumiem netiek atsevišķi aprēķināts, līdz ar to tabulā norādīts kā "0". 3) Detalizētu finansējumu pa pasākumiem nav iespējams norādīt, tā kā daudzi pasākumi ir savstarpēji papildinoši un viens finansējuma avots var tikt izmantots vairākus uzdevumu izpildē, kas apgrūtina konkrēta pasākuma finansējuma nodalīšanu. 4) Finansējums tiek norādīts pretī gadiem, kad paredzēta konkrētā pasākuma īstenošana. Budžeta programmas (apakšprogrammas) norāditas tikai papildu pasākumiem. 5) Plānā paredzētie pasākumi 2023.gadā ir īstenojami esošo budžeta līdzekļu ietvaros. Nepieciešamības gadījumā jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Programmā paredzēto rīcības virzienu un to pasākumu īstenošanai 2024. gadam un turpmākajiem gadiem ir izskatāms Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.