10. Article — Priekšnodokļa atskaitīšana un budžetā maksājamā nodokļa aprēķināšana

(1) Tikai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt: 1) no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē; 2) samaksāto nodokļa summu par iekšzemē ievestajām precēm savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai; 21) saskaņā ar īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos aprēķināto nodokļa summu par iekšzemē ievestajām precēm atbilstoši muitas deklarācijai; 3) aprēķināto nodokļa summu, kas apliekamajai personai taksācijas periodā jāmaksā kā pakalpojuma saņēmējai savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē; 4) muitas deklarācijā norādīto, bet nesamaksāto nodokli par ievestajiem pamatlīdzekļiem, kurus paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot apliekamu darījumu nodrošināšanai; 5) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu); 6) nodokļa summas, kas norādītas no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tādu pakalpojumu nodrošināšanai, kuri minēti: a) šā likuma 6.panta pirmās daļas 13. un 17.punktā, ja pakalpojumu saņēmējs ir Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona, b) šā likuma 6.panta pirmās daļas 13.punktā, ja veiktie darījumi ir tieši saistīti ar preču eksportu; 7) aprēķināto nodokļa summu par Eiropas Savienības teritorijā iegādātajām precēm savu apliekamo darījumu nodrošināšanai; 8) nodokļa summas, kuras norādītas rēķinos, kas izrakstīti saskaņā ar šā likuma 8.panta 5.2 daļu; 9) aprēķināto nodokļa summu par precēm, kas iegādātas saskaņā ar šā likuma 13.2 vai 13.5 pantu savu apliekamo darījumu nodrošināšanai. (11) Tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem ir neapliekamām personām par jaunu transportlīdzekļu piegādi citas dalībvalsts personai. (12) Nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, izņemot tos pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu, atskaitāmas pēc preču vai pakalpojuma un nodokļa rēķina saņemšanas vai pēc nodokļa rēķinā norādītās nodokļa summas samaksas avansā. Pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu, priekšnodoklis atskaitāms pēc šo pakalpojumu saņemšanas vai tad, kad par šo pakalpojumu ir veikta samaksa avansā. (13) Šā likuma 12.panta 1.8 daļā minētajā kārtībā samaksātais nodoklis atskaitāms kā priekšnodoklis tajā taksācijas periodā, kurā nosūtīta prece vai uzsākta pakalpojuma sniegšana. (14) Apliekamajai personai ir tiesības atskaitīt kā priekšnodokli no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem pirms šīs personas reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja iegādātās preces un saņemtie pakalpojumi ir izmantoti vai tiks izmantoti apliekamo darījumu nodrošināšanai. Minētais priekšnodoklis ir atskaitāms atbilstoši apliekamo un neapliekamo darījumu proporcijai. (15) Šā panta 1.4daļā minētā atskaitāmā priekšnodokļa summu nosaka: 1) attiecībā uz krājumos esošajām precēm, pamatojoties uz inventarizācijas rezultātiem dienā, kad apliekamo personu uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā; 2) attiecībā uz pamatlīdzekļiem — pēc to bilances vērtības dienā, kad apliekamo personu uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā; 3) attiecībā uz pakalpojumiem — pamatojoties uz apliekamās personas pilnvarotās personas apstiprināto sarakstu. (16) Šā panta 1.4daļā minētās tiesības nav piemērojamas: 1) ja preces ir iegādātas agrāk nekā divpadsmit mēnešus pirms dienas, kad apliekamo personu uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, šī norma nav attiecināma uz vieglo automašīnu iegādi, izņemot gadījumus, kad minētā automašīna tiek izmantota vai tiks izmantota tādu apliekamu darījumu nodrošināšanai kā autovadītprasmes apgūšana vai taksometru pakalpojumu sniegšana, vai automašīnu nomas pakalpojumu sniegšana vai automašīnu nomas pirkuma (līzinga) darījumu nodrošināšana; 2) ja pakalpojumi ir saņemti agrāk nekā trīs mēnešus pirms dienas, kad apliekamo personu uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā; 3) attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem, kuri ir radušies pirms šīs personas reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā (tajā skaitā — biroja telpu noma, biroja uzturēšanas pakalpojumi, telekomunikāciju pakalpojumi, degvielas iegāde, transportlīdzekļu nomas pakalpojumi). (17) Šā panta 1.4 daļā minētās tiesības apliekamā persona var realizēt tikai pēc reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, iesniedzot pirmo nodokļa deklarāciju. (18) Preces un pakalpojumus, ko PVN grupas dalībnieki iegādājas vai saņem saimnieciskās darbības nodrošināšanai no personām, kas nav šīs PVN grupas dalībnieki, uzskata par iegādātiem vai saņemtiem PVN grupas vajadzībām, un nodokli, kas uzrādīts par minētajām precēm un pakalpojumiem saņemtajos nodokļa rēķinos, uzskata par PVN grupas priekšnodokli. (19) Ja PVN grupas dalībnieki veic apliekamus un neapliekamus darījumus, PVN grupa saskaņā ar šajā pantā noteikto kārtību nodrošina atsevišķu vai daļēji atsevišķu to preču un pakalpojumu uzskaiti, kas tiek izmantoti apliekamo vai neapliekamo darījumu veikšanai, un priekšnodokli atskaita saskaņā ar PVN grupā izstrādāto un PVN grupas dalībnieku apstiprināto priekšnodokļa uzskaites un atskaitīšanas kārtību. (110) Ja PVN grupa par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem PVN grupa, kuras dalībnieki veic apliekamus un neapliekamus darījumus, nevar nodrošināt atsevišķu uzskaiti saskaņā ar šā panta 1.9 daļā noteikto kārtību, priekšnodokli nodokļa deklarācijā, ko iesniedz galvenais uzņēmums, atskaita atbilstoši PVN grupas proporcijai vai katra dalībnieka līmenī — atbilstoši katra dalībnieka faktiskajai izmantošanas proporcijai, ja šajā pantā nav noteikts citādi. (111) Nodoklis par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tādu darījumu nodrošināšanai, kas veikti starp PVN grupas dalībniekiem, ir atskaitāms kā priekšnodoklis šā panta 1.9 vai 1.10 daļā noteiktajā kārtībā, ja PVN grupas dalībnieku savstarpēji veiktos darījumus, kuros tieši vai netieši izmantotas minētās preces un pakalpojumi, noslēdz apliekamais darījums. (112) PVN grupa piemēro priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību saskaņā ar šajā pantā noteikto kārtību, ņemot vērā visu PVN grupas dalībnieku veiktos darījumus. (113) PVN grupa ar tās reģistrācijas dienu vai jaunā dalībnieka pievienošanas dienu pārņem korekciju veikšanas saistības, ja tās dalībniekam īpašumā ir atbilstoši šā panta ceturtajai daļai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts vai reģistrējams nekustamais īpašums, un turpina veikt priekšnodokļa korekcijas atbilstoši PVN grupā izstrādātajai un PVN grupas dalībnieku apstiprinātajai priekšnodokļa uzskaites un atskaitīšanas kārtībai. (114) Apliekamā persona, kurai ir piešķirts arī fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs, nodokli, kas uzrādīts saņemtajos nodokļa rēķinos par precēm un pakalpojumiem fiskālā pārstāvja darbības nodrošināšanai, atskaita kā priekšnodokli nodokļa deklarācijā; minētie atskaitījumi nav veicami fiskālā pārstāvja nodokļa deklarācijā. (115) Fiskālais pārstāvis kā priekšnodokli savā nodokļa deklarācijā uzrāda saskaņā ar īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos aprēķināto nodokļa summu par iekšzemē ievestajām precēm atbilstoši muitas deklarācijai. (2) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.) (3) Par dokumentiem, kas apliecina nodokļa samaksu par preču importu, izmantojama muitas deklarācija vai normatīvajos aktos noteikts cits preču pavaddokuments ar muitas iestādes atzīmi par to, ka pievienotās vērtības nodoklis ir samaksāts, un muitas maksājumu kvīts vai bankas vai citas iestādes (pasta, telegrāfa) maksājuma dokuments, kas apliecina, ka nodoklis ir samaksāts. (31) Par dokumentiem, kas apliecina, ka nodoklis par šā likuma 2.panta astotajā daļā minētajiem pakalpojumiem samaksāts valsts budžetā saskaņā ar šā likuma 12.panta 2.4 daļu, uzskata no pakalpojumu sniedzēja saņemto nodokļa rēķinu, muitas deklarāciju par konkrēto preču ievešanu un attiecīgā taksācijas perioda deklarāciju. (4) Darījumos ar nekustamo īpašumu: 1) apliekamā persona atskaita priekšnodokli par nelietota nekustamā īpašuma iegādi, kā arī par nekustamā īpašuma celtniecību, rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju, ievērojot šādus nosacījumus: a) ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot tikai saimnieciskās darbības vajadzībām, priekšnodokli atskaita saskaņā ar šīs daļas 1.1 punktu, ievērojot nekustamā īpašuma izmantošanu apliekamu un neapliekamu darījumu veikšanai, b) ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot gan saimnieciskās darbības vajadzībām, gan citiem mērķiem, kas nav saistīti ar apliekamās personas saimniecisko darbību, priekšnodokli atskaita saskaņā ar šīs daļas 1.1 punktu par to nekustamā īpašuma daļu, kura paredzēta izmantošanai saimnieciskās darbības vajadzībām; 11) ja šīs daļas 1.punktā minēto nekustamo īpašumu vai tā daļu paredzēts izmantot tikai saimnieciskās darbības vajadzībām, priekšnodokli atskaita: a) pilnā apmērā, ja nekustamo īpašumu vai tā daļu paredzēts izmantot tikai apliekamo darījumu veikšanai, b) daļēji — saskaņā ar šā panta devīto daļu, ja ir nodrošināta atsevišķa nekustamā īpašuma vai tā daļas izmantošanas uzskaite apliekamiem vai neapliekamiem darījumiem, c) daļēji — saskaņā ar šā panta desmito daļu, ievērojot paredzamo nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem, ja nav iespējams nodrošināt atsevišķu nekustamā īpašuma vai tā daļas izmantošanas uzskaiti apliekamiem vai neapliekamiem darījumiem; 12) ja šīs daļas 1.punktā minēto nekustamo īpašumu paredzēts izmantot tikai mērķiem, kas nav saistīti ar apliekamās personas saimniecisko darbību, priekšnodokli neatskaita; 2) apliekamā persona iegādāto nelietotu nekustamo īpašumu, uzcelto, rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā, iesniedzot nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, kurā tas iegādāts vai pieņemts ekspluatācijā; 21) reģistrējot Valsts ieņēmumu dienestā šīs daļas 2.punktā minēto nekustamo īpašumu, apliekamā persona norāda kopējo nodokļa summu, kas uzrādīta saņemtajos nodokļa rēķinos par nekustamā īpašuma iegādi, celtniecību, rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju, kā arī atskaitītā priekšnodokļa summu atbilstoši: a) nekustamā īpašuma izmantošanas proporcijai saimnieciskās darbības vajadzībām un citiem mērķiem, kas nav saistīti ar apliekamās personas saimniecisko darbību, b) saimnieciskās darbības vajadzībām paredzētā nekustamā īpašuma izmantošanas proporcijai apliekamiem un neapliekamiem darījumiem; 3) apliekamā persona 10 gadu laikā, sākot ar taksācijas gadu, kurā nekustamais īpašums iegādāts vai pieņemts ekspluatācijā, līdz pēctaksācijas gada 1.maijam rakstveidā informē Valsts ieņēmumu dienestu par nekustamā īpašuma izmantošanu taksācijas gadā atbilstoši šīs daļas 2.1 punktā minētajām proporcijām un budžetā maksājamo vai no budžeta atmaksājamo nodokļa summu; 4) apliekamā persona veic atskaitāmā priekšnodokļa korekciju par katru taksācijas gadu, aprēķinot starpību starp vienu desmito daļu no atskaitītā priekšnodokļa un atskaitāmo priekšnodokli attiecīgajā taksācijas gadā, ievērojot šīs daļas 2.1 punktā minētās nekustamā īpašuma izmantošanas proporcijas. Šo starpību apliekamā persona iemaksā budžetā vai saņem atpakaļ no budžeta; 5) priekšnodokļa korekcija nav jāveic, ja taksācijas gadā šīs daļas 2.1 punktā minētās proporcijas nav mainījušās; 6) ja nekustamo īpašumu (vai tā daļu) pārdod 10 gadu laikā pēc tā iegādes vai pieņemšanas ekspluatācijā, apliekamā persona atmaksā budžetā priekšnodokļa summu, kuru aprēķina, reizinot vienu desmito daļu no atskaitītā priekšnodokļa ar gadu skaitu, kas atlicis līdz šīs daļas 3.punktā minētajiem 10 gadiem. Šo atmaksājamo priekšnodokļa summu iekļauj nekustamā īpašuma vērtībā, un pircējam nav tiesību to atskaitīt kā priekšnodokli; 7) ja nekustamais īpašums 10 gadu laikā pēc tā reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienestā ir gājis bojā vai iznīcināts stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā un tas ir pierādīts dokumentāri, priekšnodokļa korekcijas veikšanu izbeidz ar to taksācijas gadu, kad par minēto nekustamo īpašumu noformēti zaudējumu apliecinoši dokumenti; 8) ja nomas pirkuma (līzinga) līgums noslēgts par lietota nekustamā īpašuma piegādi, bet līguma nosacījumi netiek izpildīti un tādēļ nomas pirkuma (līzinga) objekts paliek līzinga devēja īpašumā, nodoklis piemērojams kā nomas darījumam un attiecināms uz visiem iepriekš veiktajiem nomas pirkuma (līzinga) maksājumiem (izņemt kredītprocentus). Šī norma nav piemērojama dzīvojamo telpu nomas pirkuma (līzinga) darījumiem, ja dzīvojamā telpa nav izmantota saimnieciskai darbībai. (41) Darījumos ar pamatlīdzekļiem (izņemot nekustamo īpašumu), kuru iegādes vai izgatavošanas vērtība (bez nodokļa) sasniedz vai pārsniedz 50 000 latu: 1) apliekamā persona, kura ir iegādājusies vai izgatavojusi pamatlīdzekli un par tā iegādi vai izgatavošanu atskaitījusi priekšnodokli, ievērojot pamatlīdzekļa izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem, veic atskaitītā priekšnodokļa korekciju piecu gadu laikā, sākot ar taksācijas gadu, kad pamatlīdzeklis iegādāts vai izgatavots; 2) ja pamatlīdzekļa izmantošanas proporcija attiecīgajā taksācijas gadā ir mainījusies, apliekamā persona, iesniedzot nodokļa deklarāciju par taksācijas gadu, veic priekšnodokļa korekciju, aprēķinot starpību starp vienu piekto daļu no atskaitītā priekšnodokļa un attiecīgajā taksācijas gadā atskaitāmo priekšnodokli, ievērojot pamatlīdzekļa izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem; 3) šīs daļas 2.punktā minētā priekšnodokļa korekcija nav jāveic, ja pamatlīdzekļa izmantošanas proporcija taksācijas gadā nav mainījusies; 4) apliekamā persona nodrošina atsevišķu atskaitītā priekšnodokļa grāmatvedības uzskaiti par katru pamatlīdzekli, norādot katrā taksācijas gadā veiktās priekšnodokļa korekcijas. (42) PVN grupa ar tās reģistrācijas dienu vai jauna dalībnieka pievienošanas dienu pārņem korekciju veikšanas saistības, ja tās dalībniekam īpašumā ir pamatlīdzeklis, kura iegādes vai izgatavošanas vērtība (bez nodokļa) sasniedz vai pārsniedz 50 000 latu, un turpina veikt priekšnodokļa korekcijas atbilstoši PVN grupā izstrādātajai un PVN grupas dalībnieku apstiprinātajai priekšnodokļa uzskaites un atskaitīšanas kārtībai. (5) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.) (6) (Izslēgta ar 22.11.2001. likumu.) (7) No budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 60 procenti no nodokļa par reprezentācijas nolūkiem iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar publisku konferenču, pieņemšanu un maltīšu rīkošanu, kā arī apliekamo personu reprezentējošu priekšmetu izgatavošanu. (71) No budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 20 procenti no nodokļa par iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas, kā arī ar šādas automašīnas uzturēšanu saistītās izmaksas, tai skaitā izmaksas par automašīnas remontu un degvielas iegādi. (72) Šā panta 7.1 daļa nav attiecināma uz gadījumiem, kad: 1) apliekamā persona iegādājas, nomā vai importē vieglo pasažieru automašīnu šādu apliekamo darījumu veikšanai: a) pasažieru pārvadājumiem par atlīdzību, tai skaitā taksometru pakalpojumu sniegšanai, b) vieglo automašīnu nomas pakalpojumu sniegšanai, c) automašīnu tirdzniecībai vai nomas pirkuma (līzinga) darījumiem, d) preču transporta pakalpojumu sniegšanai, e) autovadīšanas prasmes apmācībai, f) apsardzes pakalpojumu sniegšanai; 2) vieglā pasažieru automašīna ir operatīvais transportlīdzeklis; 3) vieglā pasažieru automašīna tiek izmantota kā pilnvarotā automašīnu tirgotāja demonstrācijas automašīna. (73) No budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāms nodoklis par iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas, ja apliekamās personas darījumu, kurus neapliek ar nodokli saskaņā ar šā likuma 6.pantu, vai darījumu, kuriem šā likuma normas nav piemērojamas, īpatsvars iepriekšējo 12 mēnešu laikā pārsniedz 50 procentus no kopējās darījumu vērtības. (74) No budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāms nodoklis par izmaksām, kas saistītas ar šā panta 7.3 daļā minētās automašīnas uzturēšanu, tai skaitā izmaksām par automašīnas remontu un degvielas iegādi, ja apliekamās personas darījumu, kurus neapliek ar nodokli saskaņā ar šā likuma 6.pantu, vai darījumu, kuriem šā likuma normas nav piemērojamas, īpatsvars attiecīgajā taksācijas periodā pārsniedz 50 procentus no kopējās darījumu vērtības. (8) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.) (9) Ja apliekamā persona veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus un ja ir nodrošināta atsevišķa to preču un pakalpojumu uzskaite, kas tiek izmantoti apliekamo vai neapliekamo darījumu veikšanai, priekšnodoklis atskaitāms no budžetā maksājamās nodokļa summas, nepiemērojot šā panta desmitajā daļā minēto proporciju. (10) Ja iegādātās preces un saņemtie pakalpojumi tiek izmantoti gan apliekamo, gan neapliekamo darījumu veikšanai, gan valsts izpildvaras funkciju nodrošināšanai un ja nav nodrošināta to atsevišķa uzskaite, atskaitāmā priekšnodokļa daļu taksācijas periodā aprēķina, izmantojot šādu proporciju: skaitītājā — veikto apliekamo darījumu vērtība bez nodokļa (ieskaitot to darījumu vērtību, kas apliekama ar nodokļa 0 procentu likmi); saucējā — kopējā veikto darījumu vērtība bez nodokļa (skaitītājā ietverto darījumu, valsts vai pašvaldību izpildvaras funkciju veikšanai saņemto dotāciju un šā likuma 6.panta pirmajā daļā minēto neapliekamo darījumu vērtību summa). (11) Ja apliekamās personas veikto apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā ir mazāka par pieciem procentiem no kopējo darījumu vērtības, šai personai pievienotās vērtības nodokļa vajadzībām atļauts veikt tikai apliekamo darījumu uzskaiti un atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem apliekamo darījumu veikšanai saskaņā ar šā panta devītās daļas nosacījumiem. (111) Ja apliekamā persona veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus un tās veikto apliekamo darījumu vērtība taksācijas periodā ir lielāka par 95 procentiem no kopējo darījumu vērtības, šai personai ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, nepiemērojot šā panta desmitajā daļā noteikto proporciju. (112) Ja apliekamā persona taksācijas gada laikā veic vienu neapliekamu darījumu, kas nav saistīts ar apliekamās personas saimniecisko darbību, šai apliekamajai personai ir tiesības neapliekamā darījuma vērtību neiekļaut priekšnodokļa aprēķināšanas proporcijā. (113) Apliekamā persona pirms deklarācijas par taksācijas gadu iesniegšanas pārrēķina darījumu proporciju kopumā par gadu un koriģē atskaitāmā priekšnodokļa apmēru un budžetā maksājamo nodokli: 1) ja tā taksācijas periodā ir izmantojusi tiesības atskaitīt priekšnodokli šā panta 11.1 daļā noteiktajā kārtībā, nepiemērojot šā panta desmitajā daļā noteikto proporciju; 2) piemērojot šā panta devītajā un desmitajā daļā noteikto kārtību, ja tā gada laikā ir veikusi apliekamus un neapliekamus darījumus vai apliekamus un neapliekamus darījumus un valsts izpildvaras funkcijas, vai apliekamus darījumus un valsts izpildvaras funkcijas. (12) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu) (13) Apliekamai personai jānodrošina aprēķināto un nomaksāto nodokļa summu grāmatvedības uzskaite. (14) (Zaudējusi spēku no 01.01.2002. Sk. Pārejas noteikumus.) (15) (Zaudējusi spēku no 01.01.2002. Sk. Pārejas noteikumus.) (16) (Izslēgta ar 20.10.2005. likumu.) 14 (13.11.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.1999., 23.11.2000., 22.11.2001., 06.11.2003., 11.03.2004., 20.12.2004., 20.10.2005., 22.10.2009., 01.12.2009., 02.12.2010., 20.12.2010. un 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.) 10.1 pants. Priekšnodokļa korekcija zaudētiem parādiem (1) Ja preču piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez nodokļa ir mazāka par 300 latiem, apliekamajai personai ir tiesības valsts budžetā iemaksāto nodokļa summu samazināt par zaudētā parāda nodokļa summu, ja ir izpildīti visi turpmāk šajā panta daļā minētie nosacījumi: 1) par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ir izrakstīts rēķins vai nodokļa rēķins saskaņā ar šā likuma 8.pantu; 2) parāds ir radies pēdējo triju taksācijas gadu laikā; 3) par veikto darījumu ir aprēķināts nodoklis, un tas ir iekļauts attiecīgā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā; 4) zaudētā parāda summa ir norakstīta no nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas vai tieši zaudējumos (izdevumos) apliekamās personas grāmatvedībā kārtējā taksācijas periodā vai arī kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem; 5) preču vai pakalpojumu saņēmējs ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju nav saistītas personas likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē; 6) preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana atbilstošajam preču vai pakalpojumu saņēmējam ir pārtraukta vismaz pirms sešiem mēnešiem un nav atjaunota; 7) apliekamā persona nav nodevusi (cedējusi) savas prasījuma tiesības citai personai; 8) apliekamā persona var pierādīt, ka tā ir veikusi pasākumus zaudētā parāda atgūšanai; 9) preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs līdz pēctaksācijas gada 1.martam ir nosūtījis preču vai pakalpojumu saņēmējam, kurš ir apliekamā persona vai kurš preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī bija apliekamā persona, informāciju par to, ka attiecīgais parāds šā likuma izpratnē tiek uzskatīts par zaudēto parādu. (2) Ja preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez nodokļa ir sasniegusi vai pārsniegusi 300 latu, apliekamajai personai ir tiesības valsts budžetā maksājamo nodokļa summu samazināt par zaudētā parāda nodokļa summu, ja izpildīti šā panta pirmās daļas nosacījumi un ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību. (21) Preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam ir tiesības valsts budžetā maksājamo nodokļa summu samazināt par pusi no zaudētā parāda nodokļa summas, ja ir izpildīti šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 7. un 8.punkta nosacījumi, pārtraukta preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana un uzsākta preču vai pakalpojumu saņēmēja bankrota procedūra. Par atlikušo zaudētā parāda nodokļa summu preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs samazina valsts budžetā maksājamo nodokļa summu pēc tam, kad preču vai pakalpojumu saņēmējam ir izbeigts maksātnespējas process sakarā ar bankrota procedūras pabeigšanu. (3) Preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs, piemērojot šā panta pirmo un otro daļu, iekļauj nodokļa summu par zaudēto parādu pēctaksācijas gada marta vai pēctaksācijas gada pirmā ceturkšņa deklarācijā, papildus norādot personu, kuras parāds šā likuma izpratnē tiek uzskatīts par zaudēto parādu, parāda vērtību un nodokļa summu. (4) Preču vai pakalpojumu saņēmējs, kurš ir apliekamā persona, pēc šā panta pirmās daļas 9.punktā minētās informācijas saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 31.jūlijam atmaksā valsts budžetā atskaitīto priekšnodokļa summu par nesamaksāto zaudēto parādu. (5) Preču vai pakalpojumu saņēmējs, kurš ir apliekamā persona, šā panta ceturtajā daļā minēto nodokļa summu iemaksā valsts budžetā, to uzrādot attiecīgā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā. (6) Preču vai pakalpojumu saņēmējs, kurš ir izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra, šā panta ceturtajā daļā norādītajā termiņā atmaksā valsts budžetā atskaitīto priekšnodokļa summu par nesamaksāto zaudēto parādu, iesniedzot paziņojumu par nodokļa samaksu par zaudētajiem parādiem un šajā paziņojumā norādot darījumus, par kuriem nodoklis tiek atmaksāts. (7) Valsts ieņēmumu dienests 30 dienu laikā pēc šā panta trešajā daļā minētās nodokļa deklarācijas saņemšanas informē preču vai pakalpojumu saņēmēju, kurš ir apliekamā persona vai preču piegādes vai pakalpojumu saņemšanas brīdī bija apliekamā persona un kurš nav samaksājis par piegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem, par valsts budžetā maksājamās nodokļa summas palielināšanu. (8) Ja zaudētais parāds pilnīgi vai daļēji atgūts pēc tam, kad veiktas šajā pantā paredzētās valsts budžetā maksājamā nodokļa korekcijas, preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs par atgūto zaudēto parādu vai tā daļu aprēķina nodokli un iemaksā to valsts budžetā tajā taksācijas periodā, kad parāds ir samaksāts. (9) Ja preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam zaudēto parādu samaksā, preču vai pakalpojumu saņēmējam ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par samaksāto zaudēto parādu vai tā daļu tajā taksācijas periodā, kad veikta samaksa. 15 (22.10.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. un 02.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011. Pirmās daļas 2.punkts stājas spēkā 01.01.2012. Sk. pārejas noteikumus)