13. Article — Nodokļa piemērošana tūrisma aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumiem

(1) Nodoklis tiek piemērots tūrisma aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumiem, ja tūrisma aģentūra vai tūrisma operators darbojas savā vārdā un ceļotāja labā un izmanto citu personu preču piegādes un pakalpojumus ceļotājam sniegto tūrisma pakalpojumu nodrošināšanai. (2) Visi pasākumi, kurus iekšzemes tūrisma aģentūra vai tūrisma operators veic sakarā ar ceļojumu, tiek uzskatīti par vienu pakalpojumu, ko tūrisma aģentūra vai tūrisma operators sniedz ceļotājam. Šis pakalpojums apliekams ar nodokli. (3) Ar nodokli apliekamā vērtība attiecībā uz tūrisma aģentūru vai tūrisma operatoru pakalpojumiem ir starpība starp visu summu (bez nodokļa), ko samaksā pakalpojuma saņēmējs (ceļotājs), un faktiskajām izmaksām par preču piegādēm un pakalpojumiem, kurus tūrisma aģentūrām vai tūrisma operatoriem nodrošina citas personas. (4) Tūrisma aģentūras vai tūrisma operatora aprēķinātais nodoklis par paša sniegtajiem pakalpojumiem (to skaitā ceļojumu paketes veidošana, reklāmas bukletu izdošana) iekļaujams kopējā ceļojumu paketes vērtībā un iekasējams no pakalpojuma saņēmēja. Aprēķinot budžetā maksājamā nodokļa apmēru, kā priekšnodoklis atskaitāms iekšzemē samaksātais nodoklis savu pakalpojumu nodrošināšanai (to skaitā par telpu nomu, telefonsarunām, elektrību). (41) Tūrisma aģentūra vai tūrisma operators aprēķina paša sniegtā pakalpojuma vērtību un iekļauj to nodokļa deklarācijā tajā taksācijas periodā, kad pakalpojums sniegts ceļotājam un ir saņemti rēķini no citām personām par sniegtā pakalpojuma faktisko vērtību, bet ne vēlāk kā nākamajā taksācijas periodā pēc pakalpojuma sniegšanas ceļotājam. (5) Nodoklis par citiem ar tūrismu (ceļojumiem) saistītiem pakalpojumiem (to skaitā par viesnīcu, transporta, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem), kurus iekšzemē faktiski sniedz citas apliekamās personas, iekļaujams kopējā tūrisma ceļazīmes vērtībā un iekasējams no pakalpojuma saņēmēja. Par šiem pakalpojumiem iekasēto nodokļa summu tūrisma aģentūra vai tūrisma operators pilnā mērā pārskaita faktiskajam pakalpojuma sniedzējam. Tūrisma aģentūra vai tūrisma operators šo summu nedrīkst atskaitīt kā priekšnodokli. (6) (Zaudējusi spēku no 01.01.2003. Skat. Pārejas noteikumus.) (7) Tūrisma aģentūru vai tūrisma operatoru pašu sniegtā pakalpojuma vērtība apliekama ar nodokļa standartlikmi. Ja tūrisma aģentūru vai tūrisma operatoru pakalpojumi tiek sniegti gan Eiropas Savienības teritorijā, gan ārpus tās, ar nodokļa 0 procentu likmi tiek aplikta tikai tā pakalpojumu daļa, kas sniegta ārpus Eiropas Savienības teritorijas. 23 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 23.11.2000., 06.11.2003., 11.03.2004., 20.10.2005., 31.01.2008., 12.12.2008. un 20.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.) 13.1 pants. Nodokļa piemērošana lauksaimniekam (1) Šā panta izpratnē: 1) lauksaimnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kura nodarbojas ar lauksaimniecības kultūru, lopkopības un zivsaimniecības produkcijas (turpmāk — lauksaimniecības produkcija) ražošanu, kura nav apliekamā persona un uz kuru attiecas šajā pantā noteiktais nodokļa piemērošanas režīms; 2) lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs ir apliekamā persona, kura veic vai nodrošina lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādi vai pārstrādā iepirktu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju. (2) Lauksaimnieks, nododot paša ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam, saņem no tā kompensāciju. (3) Šā panta otrajā daļā minētā kompensācija par nodokli, ko lauksaimnieks samaksājis, iegādājoties preces un saņemot pakalpojumus lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam nodošanai paredzētās lauksaimniecības produkcijas ražošanas nodrošināšanai, ir 14 procenti no piegādātās lauksaimniecības produkcijas vērtības. (4) Kompensāciju var izmaksāt arī šādas apliekamās personas, ja tās ievēro lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam šā panta septītajā, devītajā un desmitajā daļā noteiktos nosacījumus: 1) atbilstīgas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības; 2) Lauku atbalsta dienests, kas iepērk no lauksaimnieka pašu ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju intervences uzkrājumu veidošanai. (5) Kompensāciju saņem arī atbilstīga lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem: 1) nav apliekamā persona; 2) saņemto kompensāciju pilnā apmērā izmaksā lauksaimniekam. (6) Lai lauksaimnieks varētu saņemt kompensāciju, tas iesniedz konkrētajam lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam apliecinājumu, ka lauksaimnieks nav apliekamā persona un ka tam ir tiesības saņemt kompensāciju saskaņā ar šo pantu. (7) Lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs līdz pēctaksācijas gada 1.februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību. (8) Šā panta septītajā daļā minētajā pārskatā norāda šādu informāciju: 1) lauksaimniecības produkcijas pārstrādātāja nosaukums, reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā un juridiskā adrese; 2) lauksaimnieka nosaukums, reģistrācijas kods (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods) un juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētās dzīvesvietas adrese); 3) saņemtās lauksaimniecības produkcijas veids un vienas vienības cena; 4) taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas kopējais daudzums un kopējā vērtība. (9) Lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs savā nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu samazina valsts budžetā maksājamo nodokļa summu par lauksaimniekam izmaksātās kompensācijas summu. (10) Ja lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs iepērk no lauksaimnieka lauksaimniecības produkciju par vērtību (bez kompensācijas), kas ir augstāka vai zemāka par tādu piegādes vērtību, par kādu tiek iepirkta analoga produkcija no apliekamās personas, tas zaudē šā panta devītajā daļā noteiktās tiesības. (11) Šā panta nosacījumi nav piemērojami, ja: 1) lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam nodod iepirktus vai pārstrādātus produktus vai savāktus savvaļā augošus augu valsts produktus, vai sēnes, vai nozvejotus vai nomedītus dzīvnieku valsts produktus, kuri nav iegūti lauksaimniecības produkcijas ražošanas rezultātā; 2) lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs neveic vai nenodrošina no lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas pārstrādi, bet izmanto to tirdzniecībai. 24 (14.11.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.2009., 01.12.2009. un 02.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.) 13.2 pants. Nodokļa piemērošana kokmateriālu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem (1) Nodokli par šā panta trešajā daļā minēto kokmateriālu piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā maksā kokmateriālu saņēmējs, ja kokmateriālu piegādātājs un kokmateriālu saņēmējs ir apliekamās personas. (2) Nodokli par šā panta ceturtajā daļā minētajiem pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti darījumos, kuri saistīti ar šā panta trešajā daļā minēto kokmateriālu piegādi, valsts budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, ja pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu saņēmējs ir apliekamās personas. (3) Šā panta pirmajā daļā minēto kārtību piemēro šādu kokmateriālu piegādei: 1) nocirsti un atzaroti, sagarumoti vai nesagarumoti, mizoti vai nemizoti, garenvirzienā sašķelti vai nesašķelti apaļkoki, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un kuru garums ir lielāks par vienu metru, bet tievgaļa diametrs nav mazāks par trim centimetriem; 2) jebkurā garumā sazāģēti, ēvelēti vai neēvelēti zāģmateriāli, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un ir biezāki par sešiem milimetriem. (4) Šā panta otrajā daļā minēto kārtību piemēro šādiem pakalpojumiem: 1) ar kokmateriālu sagatavošanu saistītie pakalpojumi (tajā skaitā ciršanas tiesību piešķiršana, platību stigošana meža zemē un cirsmu parauglaukuma ierīkošana, augoša koka un apaļkoka uzmērīšana, vērtēšana, nozāģēšana, atzarošana un krautņu veidošana); 2) kokmateriālu apstrādes un pārstrādes pakalpojumi (tajā skaitā zāģēšana, garināšana, mizošana, frēzēšana, ēvelēšana, virpošana, slīpēšana, žāvēšana, līmēšana, lakošana un šķeldošana); 3) kokmateriālu marķēšana, brāķēšana, šķirošana, pakošana; 4) kokmateriālu ķīmiskās apstrādes pakalpojumi (tajā skaitā kokmateriālu antiseptēšana); 5) kokmateriālu transportēšana, iekraušana, izkraušana, pārkraušana un glabāšana; 6) ar kokmateriālu piegādi saistītie tirgus izpētes (mārketinga) un starpniecības pakalpojumi. (5) Kokmateriālu piegādātājs izraksta kokmateriālu saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā piegādāto kokmateriālu vērtību norāda bez nodokļa. (6) Kokmateriālu saņēmējs samaksā kokmateriālu piegādātājam nodokļa rēķinā norādīto kokmateriālu vērtību. (7) Ar kokmateriālu piegādi saistīta pakalpojuma sniedzējs izraksta pakalpojuma saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā sniegtā pakalpojuma vērtību norāda bez nodokļa. (8) Ar kokmateriālu piegādi saistīta pakalpojuma saņēmējs samaksā pakalpojuma sniedzējam nodokļa rēķinā norādīto pakalpojuma vērtību. 25 (21.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2011.) 13.3 pants. Nodokļa piemērošana ieguldījumu zeltam (1) Šā likuma izpratnē ieguldījumu zelts ir: 1) zelts stieņos vai platēs dārgmetālu tirgū atzītā svarā, ja šā zelta prove ir vienāda ar 995 vai lielāka, neatkarīgi no tā, ir vai nav izdoti vērtspapīri par šo zeltu; 2) zelta monētas, kuru zelta prove ir vienāda ar 900 vai lielāka, kuras emitētas pēc 1800.gada, ir vai ir bijušas likumīgs maksāšanas līdzeklis to izcelsmes valstī un kuras pārdod par cenu, kas nepārsniedz tajās esošā zelta brīvā tirgus vērtību vairāk kā par 80 procentiem. (2) Ar nodokli neapliek: 1) ieguldījumu zelta piegādi iekšzemē un Eiropas Savienības teritorijā; 2) ieguldījumu zelta iegādi Eiropas Savienības teritorijā; 3) ieguldījumu zelta importu; 4) starpniecības aģenta pakalpojumus, kas sniegti darījumos ar ieguldījumu zeltu. (3) Apliekamai personai saskaņā ar šā panta ceturto daļu ir tiesības piemērot nodokli ieguldījumu zelta piegādei un starpniecības aģenta pakalpojumam, ja tā par šo izvēli ir informējusi Valsts ieņēmumu dienestu pirms darījuma veikšanas. (4) Apliekamā persona, kas: 1) parasti piegādā zeltu rūpnieciskām vajadzībām, var izvēlēties, vai piemērot nodokli šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā ieguldījumu zelta piegādei; 2) ražo ieguldījumu zeltu vai pārveido jebkādu zeltu par ieguldījumu zeltu, var izvēlēties, vai piemērot nodokli šā panta pirmajā daļā minētā ieguldījumu zelta piegādei; 3) sniedz starpniecības aģenta pakalpojumus, piedaloties šīs daļas 1. un 2.punktā minētajās ieguldījumu zelta piegādēs, var izvēlēties, vai piemērot nodokli starpniecības aģenta pakalpojumam. (5) Apliekamai personai, kas veic no nodokļa atbrīvotu ieguldījumu zelta piegādi, ir tiesības, piemērojot šā likuma 10.pantā noteikto kārtību, nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt nodokli, kas aprēķināts par: 1) ieguldījumu zelta iegādi no citām apliekamām personām vai citas dalībvalsts apliekamām personām, kuras nolēmušas piemērot nodokli ieguldījumu zelta piegādei; 2) zelta iegādi no citām apliekamām personām vai citas dalībvalsts apliekamām personām vai zelta importu, ja šo zeltu apliekamā persona vai starpniecības aģents apliekamās personas vārdā pārveidos par ieguldījumu zeltu; 3) pakalpojumiem, kas saņemti, lai pārveidotu zelta vai ieguldījumu zelta formu, svaru un provi. (6) Apliekamai personai, kas ražo ieguldījumu zeltu vai pārveido zeltu par ieguldījumu zeltu, neatkarīgi no tā, vai šī apliekamā persona saskaņā ar šā panta ceturto daļu ir nolēmusi piemērot nodokli ieguldījumu zelta piegādei vai ne, ir tiesības, piemērojot šā likuma 10.pantā noteikto kārtību, nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt aprēķināto nodokli par precēm, kas iegādātas no citām apliekamām personām vai citas dalībvalsts apliekamām personām, vai importētajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar ieguldījumu zelta ražošanu. (7) Apliekamai personai, kas veic darījumus ar ieguldījumu zeltu, dokumenti, kas saistīti ar šiem darījumiem, jāuzglabā piecus gadus pēc tā kalendāra gada beigām, kurā darījums ir beidzies. 26 (11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.) 13.4 pants. Īpašā nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība (1) Šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību ir tiesības piemērot ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajai personai, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: 1) iepriekšējā taksācijas gadā ar nodokli apliekamo darījumu vērtība nav pārsniegusi 70 000 latu; 2) reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, taksācijas gadā neplāno par 70 000 latu lielāku darījumu apjomu. (2) Šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību ir tiesības piemērot apliekamajai personai, kurai iepriekšējā taksācijas gadā ar nodokli apliekamo darījumu vērtība ir sasniegusi vai pārsniegusi 70 000 latu un kura ir: 1) apliekamā persona, kas darbojas zivsaimniecības nozarē, attiecībā uz svaigu, saldētu vai atdzesētu zivju un vēžveidīgo piegādēm; 2) lauksaimniecības produkcijas ražotājs vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, attiecībā uz šādu lauksaimniecības produktu piegādi: a) dzīvi dzīvnieki, b) piens un piena pārstrādes produkti, c) putnu olas, d) dabīgais medus, e) dārzeņi, sakņaugi, bumbuļaugi, f) graudaugu produkti, g) eļļas augu sēklas un augļi, dažādi graudi, sēklas un augļi. (3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās apliekamās personas nodokli valsts budžetā maksā par to taksācijas periodu, kurā saņemta samaksa par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, ja šajā pantā nav noteikts citādi. (4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām apliekamajām personām priekšnodokli par saņemtajām precēm un pakalpojumiem šo darījumu nodrošināšanai ir tiesības atskaitīt tajā taksācijas periodā, kurā tās samaksājušas no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas. (5) Šā panta otrajā daļā minētās apliekamās personas nodokli valsts budžetā maksā par to taksācijas periodu, kurā saņemta samaksa par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, taču ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc rēķina izrakstīšanas. (6) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās apliekamās personas, kuras vēlas piemērot šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, par to informē Valsts ieņēmumu dienestu līdz taksācijas gada 31.janvārim vai tad, kad iesniedz iesniegumu par reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. (7) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām apliekamajām personām nav tiesību šo kārtību mainīt agrāk par nākamo taksācijas gadu. (8) Apliekamās personas, kuras taksācijas gadā ir piemērojušas šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, bet pēctaksācijas gadā to nevēlas piemērot, par to informē Valsts ieņēmumu dienestu līdz taksācijas gada 31.decembrim. (9) Apliekamās personas, kuras taksācijas gadā ir piemērojušas šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, bet pēctaksācijas gadā to nevēlas piemērot, nodokli par taksācijas gadā veiktajiem darījumiem deklarē un iemaksā valsts budžetā ne vēlāk kā iesniedzot pēctaksācijas gada jūnija, otrā ceturkšņa vai pirmā pusgada deklarāciju, vienlaikus šajā deklarācijā uzrādot atskaitāmo priekšnodokli par taksācijas gadā saņemtajos nodokļa rēķinos norādītajām nodokļa summām. (10) Personas, kuras ir izslēgtas no apliekamo personu reģistra un līdz izslēgšanai piemēroja šajā pantā noteikto īpašo nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, iepriekšējos taksācijas periodos veiktos darījumus, kas netika uzrādīti nodokļa deklarācijās, izmantojot šajā pantā noteikto kārtību, uzrāda nodokļa deklarācijā un iemaksā valsts budžetā nodokli 20 dienu laikā pēc to izslēgšanas no apliekamo personu reģistra. Vienlaikus šajā nodokļa deklarācijā uzrāda atskaitāmo priekšnodokli par iepriekšējos taksācijas periodos saņemtajos nodokļa rēķinos norādītajām nesamaksātajām nodokļa summām. 27 (01.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2010. un 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011. Otrās daļas 1.punkts stājas spēkā 01.01.2012. Sk. pārejas noteikumu 74.punktu) 13.5 pants. Nodokļa piemērošana metāllūžņu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem (1) Nodokli par šā panta trešajā daļā minēto metāllūžņu piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā maksā metāllūžņu saņēmējs, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) metāllūžņu piegādātājs un metāllūžņu saņēmējs ir apliekamās personas; 2) metāllūžņu saņēmējam ir licence metālu atgriezumu un metāllūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā vai, ja šādas licences nav, ir atļauja A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai vai atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas un uzglabāšanas atļauja. (2) Nodokli par šā panta ceturtajā daļā minētajiem ar metāllūžņu piegādi saistītajiem pakalpojumiem, kas sniegti iekšzemē, valsts budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu saņēmējs ir apliekamās personas; 2) pakalpojumu saņēmējam ir licence metālu atgriezumu un metāllūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā vai, ja šādas licences nav, ir atļauja A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai vai atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas un uzglabāšanas atļauja. (3) Šā panta pirmajā daļā noteikto kārtību piemēro šādu metāllūžņu piegādei: 1) melno un krāsaino metālu un to sakausējumu atgriezumi un lūžņi, kas radušies saimnieciskās darbības rezultātā rūpniecībā, celtniecībā, lauksaimniecībā vai citās jomās, kā arī sadzīvē; 2) metāla izstrādājumi vai to daļas, kas nav izmantojamas paredzētajam mērķim lūzumu, griezumu, nodiluma vai citu iemeslu dēļ; 3) dažādu veidu nolietoti un atkārtoti neizmantojami transportlīdzekļi vai to daļas, tajā skaitā automašīnu vraki; 4) elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi; 5) baterijas un akumulatori. (4) Šā panta otrajā daļā noteikto kārtību piemēro šādu ar metāllūžņu piegādi saistīto pakalpojumu sniegšanai: 1) melno un krāsaino metālu un to sakausējumu atkritumu atšķirošana no rūpniecisko un sadzīves atkritumu plūsmām; 2) melno un krāsaino metālu un to sakausējumu atgriezumu un lūžņu šķirošana, sadalīšana, griešana, saspiešana, presēšana, liešana lietņos; 3) nolietotu melno vai krāsaino metālu un to sakausējumu izstrādājumu un citu atkārtoti neizmantojamu materiālu salaušana, sadalīšana, griešana, saspiešana, presēšana; 4) atkārtoti neizmantojamu ēku, inženierbūvju vai citu infrastruktūras objektu vai to daļu metāla konstrukciju salaušana, sadalīšana un šķirošana. (5) Metāllūžņu piegādātājs izraksta metāllūžņu saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā piegādāto metāllūžņu vērtību norāda bez nodokļa. (6) Metāllūžņu saņēmējs samaksā metāllūžņu piegādātājam nodokļa rēķinā norādīto metāllūžņu vērtību. (7) Ar metāllūžņu piegādi saistīta pakalpojuma sniedzējs izraksta pakalpojuma saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā sniegtā pakalpojuma vērtību norāda bez nodokļa. (8) Ar metāllūžņu piegādi saistīta pakalpojuma saņēmējs samaksā pakalpojuma sniedzējam nodokļa rēķinā norādīto pakalpojuma vērtību. 28 (21.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.) 13.6 pants. Nodokļa piemērošana būvniecības pakalpojumiem (1) Šā panta izpratnē būvniecības pakalpojumi ir būvdarbu veikšana jaunas būves (ēkas, inženierbūves) būvēšanai vai esošās būves vai tās daļas renovācijai, rekonstrukcijai, restaurācijai, konservācijai vai nojaukšanai. (2) Nodokli par šā panta ceturtajā daļā minētajiem būvniecības pakalpojumiem, kas sniegti iekšzemē, valsts budžetā maksā būvniecības pakalpojumu saņēmējs, ja būvniecības pakalpojumu sniedzējs un būvniecības pakalpojumu saņēmējs ir apliekamās personas. (3) Šā panta otrajā daļā noteikto kārtību piemēro arī valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība, kas ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā saskaņā ar šā likuma 3.panta otro vai trīspadsmito daļu un saņem šā panta ceturtajā daļā minētos būvniecības pakalpojumus saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru vai kā publiskais partneris saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu. (4) Šā panta otrajā daļā noteikto kārtību piemēro būvniecības pakalpojumiem, tai skaitā: 1) būvlaukuma sagatavošana; 2) būvobjekta pagaidu būvju būvēšana un to nojaukšana; 3) būves nulles cikla izbūve; 4) būves nesošo un nenesošo elementu vai konstrukciju (tai skaitā iebūvējamo konstrukciju) būvēšana; 5) konstrukciju uzstādīšana ar piegādi vai bez tās (tai skaitā stikloto konstrukciju, logu un durvju ielikšana, liftu uzstādīšana); 6) iekārtu, kas ir būves neatņemama sastāvdaļa (tai skaitā ventilācijas sistēma, apkures sistēma), uzstādīšana un montāža; 7) būves ārējā apdare (tai skaitā fasādes apdare un siltināšana); 8) būves iekšējā apdare (tai skaitā sienu un griestu apdare, siltināšana, grīdas ieklāšana, tapešu līmēšana, virsmu krāsošana vai lakošana); 9) inženierkomunikāciju izbūve (tai skaitā ar būvi vai tās daļu funkcionāli saistīto inženiertīklu pievada un būves iekšējo inženiertīklu izbūve); 10) būves vai tās daļas konservācija; 11) būves vai tās daļas nojaukšana; 12) būvlaukuma sakopšana un labiekārtošana pēc būvdarbu pabeigšanas pirms būvobjekta nodošanas ekspluatācijā (izņemot apzaļumošanu). (5) Sniegtā būvniecības pakalpojuma vērtībā iekļauj izmaksas, kas ir tieši saistītas ar konkrētā pakalpojuma sniegšanu (tai skaitā būvmateriālu, konstrukciju vai iekārtu, kas ir būves neatņemama sastāvdaļa, vai citu normatīvajos aktos būvniecības jomā paredzēto iekārtu iegādes un uzstādīšanas vērtība, būvniecības instrumentu, mehānismu vai tehnoloģisko iekārtu nomas vērtība). (6) Būvniecības pakalpojuma sniedzējs izraksta būvniecības pakalpojuma saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā norāda sniegtā būvniecības pakalpojuma vērtību bez nodokļa. (7) Būvniecības pakalpojuma saņēmējs samaksā būvniecības pakalpojuma sniedzējam nodokļa rēķinā norādīto būvniecības pakalpojuma vērtību. (8) Būvniecības pakalpojuma saņēmējs par saņemto pakalpojumu maksā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus. 29 (08.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012. Sk. pārejas noteikumu 77. un 78.punktu)