4. Article

Ar Covid-19 izplatības ierobežošanu saistītie pasākumi un to ietekme uz konvojēšanu kopumā Ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas 2020. gada 11. marta paziņojumu, ka Covid-19 infekcijas izplatība ir sasniegusi pandēmijas apmērus, Ministru kabinets 2020. gada 12. martā pieņēma rīkojumu Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (turpmāk Rīkojums Nr. 103), ar kuru visā valsts teritorijā tika izsludināta ārkārtējā situācija ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību. Rīkojums Nr. 103 paredzēja dažādus epidemioloģiskās drošības pasākumus un ierobežojumus un bija spēkā līdz 2020. gada 9. jūnijam. Jāņem vērā, ka ieslodzītais konvojēšanas laikā nonāk saskarsmē ar konvoja darbiniekiem un citiem ieslodzītajiem konvoja transportā, tajā skaitā no citām ieslodzījuma vietām. Tāpat ieslodzītais konvojēšanas laikā tiek izmitināts ĪAV, kur saskaras ar citiem ieslodzītajiem un aizturētajiem, ĪAV darbiniekiem, tiesas telpās ieslodzītais nonāk saskarsmē ar tiesas darbiniekiem, apmeklētājiem, tiesas sēdes dalībniekiem u.tml.2 Līdz ar to ieslodzīto konvojēšana tika maksimāli ierobežota un īstenota vienīgi tādos gadījumos, kad tā patiešām objektīvi bija nepieciešama. Rīkojuma Nr. 103 4.10.3 apakšpunkts paredzēja, ka ārkārtējās situācijas laikā nenotiek ieslodzīto personu konvojēšana pēc procesa virzītāju pieprasījumiem, tai skaitā uz tiesas sēdēm, atbilstoši iespējām nosakot tiesas sēdes videokonferenču režīmā. Tāpat tika apturēta ieslodzīto pārvietošana starp ieslodzījuma vietām, izņemot ieslodzīto pārvietošanu uz Latvijas Cietumu slimnīcu Olaines cietumā un notiesāto soda izpildes uzsākšanai. Epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, ar 2020. gada 14. maija grozījumiem Ministru kabineta rīkojumā Nr. 103 tika paredzēta šī ierobežojuma neliela mīkstināšana, paredzot, ka konvojēšanas ierobežojums neattiecas uz personām, kas apcietinātas krimināllietā, kuras materiālos iekļauts valsts noslēpumu saturošs objekts. Tāpat tika noteikts, ka šādā gadījumā, kā arī, konvojējot ieslodzītos starp ieslodzījuma vietām, nodrošina pēc iespējas īsāku konvojēšanas maršrutu un ieslodzītā atgriešanos vai nokļūšanu ieslodzījuma vietā tajā pašā dienā. Pēc pirmās ārkārtējās situācijas atcelšanas ieslodzīto konvojēšanas ierobežojumi daļēji tika saglabāti. Covid-19 pārvaldības likuma 12. panta ceturtā daļa noteica, ka ieslodzīto konvojēšanai, tai skaitā pēc procesa virzītāju pieprasījuma vai uz tiesas sēdēm, nodrošina pēc iespējas īsāku konvojēšanas maršrutu un ieslodzītā atgriešanos vai nokļūšanu ieslodzījuma vietā tajā pašā dienā, ja vien tas ir iespējams3. Tāpat Covid-19 pārvaldības likuma 42. panta pirmā daļa cita starpā paredz, ka ieslodzīto, kas atzīts par kontaktpersonu, un ieslodzīto, kam konstatēta Covid-19 infekcija vai ir aizdomas par inficēšanos, nekonvojē pēc procesa virzītāju pieprasījuma, tai skaitā uz tiesas sēdēm.4 Reaģējot uz saslimstības ar Covid-19 pieaugumu, Ministru kabinets 2020. gada oktobrī pieņēma jaunus epidemioloģiskās drošības pasākumus. Attiecībā uz konvojēšanu, Covid-19 pārvaldības likums 2020. gada 29. oktobrī tika papildināts ar jaunu 12.1 pantu,5 kas noteica, ka epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai ieslodzījuma vietā esošas personas dalību tiesas procesā nodrošina, primāri izmantojot videokonferenci, izņemot lietas, kas satur valsts noslēpuma objektu. Strauji pieaugot saslimstībai ar Covid-19, Ministru kabinets 2020. gada 6. novembrī izdeva rīkojumu Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (turpmāk MK Rīkojums Nr. 655), ar kuru atkārtoti tika izsludināta ārkārtējā situācija visā valsts teritorijā no 2020. gada 9. novembra līdz 2020. gada 6. aprīlim ar mērķi samazināt Covid-19 izplatību līdz kontrolējamai robežai. Saskaņā ar Rīkojuma Nr. 655 5.29. apakšpunktu ārkārtējās situācijas laikā tika pārtraukta ieslodzīto konvojēšana uz tiesām (izņemot lietās, kas satur valsts noslēpuma objektu) un ieslodzīto konvojēšana pēc procesa virzītāja pieprasījuma (izņemot gadījumus, ja ir saņemts iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas saskaņojums). Tāpat atbilstoši Rīkojuma Nr. 655 5.30. apakšpunktam tika apturēta ieslodzīto pārvietošana starp ieslodzījuma vietām (izņemot ieslodzīto pārvietošanu drošības apsvērumu dēļ, pārvietošanu uz Latvijas Cietumu slimnīcu Olaines cietumā un atpakaļ, notiesāto pārvietošanu soda izpildes uzsākšanai un ja notiesātajam soda izpildes laikā tiek piemērots drošības līdzeklis apcietinājums citā krimināllietā). Ar 2021. gada 7. aprīli ārkārtējā situācija valstī tika atcelta un Rīkojums Nr. 655 zaudēja spēku, tomēr ārkārtējās situācijas laikā pieņemtie ierobežojumi ar dažiem izņēmumiem ir iekļauti normatīvajos aktos un joprojām ir spēkā, tajā skaitā attiecībā uz ieslodzīto personu konvojēšanu. 2021. gada 1. aprīlī spēkā stājās likums "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā", kurā paredzēti ierobežojumi, kas ir spēkā arī pēc ārkārtējās situācijas beigām. Attiecībā uz ieslodzīto konvojēšanu un pārvietošanu šobrīd spēkā esošais regulējums (Covid-19 pārvaldības likuma 10.1 panta otrā daļa, 10.2 pants un 10.3 panta otrā daļa) paredz, ka: • ieslodzīto dalību tiesas procesā nodrošina, primāri izmantojot videokonferenci, izņemot lietas, kas satur valsts noslēpuma objektu; • ieslodzīto dalību pirmstiesas kriminālprocesa izmeklēšanas darbībās nodrošina, primāri izmantojot videokonferenci, izņemot lietas, kas satur valsts noslēpuma objektu; • ieslodzīto konvojēšanu pēc procesa virzītāja pieprasījuma nodrošina tikai gadījumos, kad ir saņemts iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas saskaņojums; • ieslodzīto konvojēšanai, tai skaitā pēc procesa virzītāja pieprasījuma vai uz tiesas sēdēm, nodrošina pēc iespējas īsāku konvojēšanas maršrutu un ieslodzītā atgriešanos vai nokļūšanu ieslodzījuma vietā tajā pašā dienā, ja vien tas ir iespējams; • gadījumā, ja ieslodzījuma vietu sistēmā ir izsludināta karantīna, ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var uz laiku apturēt ieslodzīto pārvietošanu starp ieslodzījuma vietām (izņemot ieslodzīto pārvietošanu drošības apsvērumu dēļ, pārvietošanu uz Latvijas Cietumu slimnīcu Olaines cietumā un atpakaļ, notiesāto pārvietošanu soda izpildes uzsākšanai un gadījumos, kad notiesātajam soda izpildes laikā tiek piemērots drošības līdzeklis apcietinājums citā krimināllietā). No iepriekš minētā ir secināms, ka laika periodā no 2020. gada 12. marta līdz pat šim brīdim, ieslodzīto konvojēšana ir tikusi ierobežota ar mērķi mazināt ieslodzīto personu un citu konvojēšanā iesaistīto personu inficēšanās riskus ar Covid-19. Rezultātā ir radusies situācija, ka konvojēto personu skaits ir ievērojami samazinājies. Ņemot vērā minēto, ir samazinājies arī ĪAV uzturēto personu skaits (sk. 4. tabulu). Ja 2018. gadā ĪAV ievietoto personu skaits bija 15057, tad 2022. gadā ĪAV tika ievietotas 8254 personas. 4. tabula. Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās uzturētās personas 2016. 2022. gadā 2017 2018 2019 2020 2021 2022 ĪAV ievietoto personu skaits/ diennaktis 16430/ 56905 15057/ 51949 14401/ 49537 8720/ 22 905 7254/ 14 867 8254/ 15753 NO TĀM: Apcietinātās personas/ diennaktis 2322/8982 2176/8349 1909/7054 1465/4862 1352/4541 1607/4666 Uz procesuālām darbībām no ieslodzījuma vietām konvojētās personas/ diennaktis 3134/12945 2554/10441 2318/9536 985/3782 253/762 358/1120 Tiesai 1929/8522 1521/6637 1340/6081 533/2273 61/310 141/671 Prokuratūrai 390/1485 415/1451 318/1059 149/515 65/102 82/177 Ar ĪBA notiesātās personas 851/2672 1104/3430 1209/3792 836/2264 1019/2533 897/2134 Avots: Valsts policija Vienlaikus ir būtiski mainījusies situācija ar videokonferences iekārtu un Microsoft Teams sniegto attālinātās saziņas iespēju izmantošanā tiesu procesu norises nodrošināšanā. 5. tabulā ir atspoguļota videokonferenču un Microsoft Teams izmantošana ieslodzījuma vietās, savukārt 6. tabulā ir norādīts Latvijas tiesās veikto videozvanu skaits un to ilgums un 7. tabulā ieslodzījuma vietās veikto videozvanu skaits un to ilgums. Tomēr jāuzsver, ka 6. un 7. tabulā atspoguļotajā statistikā nav iekļauti dati par videozvaniem, kas ieslodzījuma vietās veikti Microsoft Teams platformā tiesas sēžu nodrošināšanai. Lai arī konvojēšanas ierobežojumu sākotnējais un primārais mērķis bija mazināt Covid-19 izplatību, tomēr šie ierobežojumi ir radījuši arī citus pozitīvus aspektus un liek apsvērt nākotnes perspektīvas. Pirmkārt, minētie ierobežojumi ir veicinājuši valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu, jo, mazinoties konvojēšanas gadījumu skaitam, likumsakarīgi samazinās arī konvojēšanas procesa izmaksas, kā arī Valsts policijas noslodze konvojēšanas funkcijas īstenošanā. 5. tabula. Videokonferenču un Microsoft Teams izmantošana ieslodzījuma vietās 2018. gadā un 2022. gadā Ieslodzījuma vieta Esošo iekārtu skaits Videokonferenču izmantošanas gadījumu skaits 2018 2021 2022 2018 2021 2022 Ieslodzījuma vietu pārvalde 3 (stacionārās) 3 (mobilās) 1 2 - Stacionārās 1 - pārvietojamā 12 - mobilās x x x Rīgas Centrālcietums 3 6 6 - stacionāras 2 - mobilās 693 2744 2718 Iļģuciema cietums 1 2 2 - stacionārās 1 - mobilā 118 351 354 Olaines cietums 1 4 3 - stacionārās 1 - mobilā 237 150 188 Liepājas cietums 2 3 2 - stacionārās 157 401 411 Jēkabpils cietums 1 3 2 - stacionārās 1 - pārvietojamā 1 - mobilā 209 166 226 Daugavgrīvas cietums 2 4 4 - stacionāras 3 - mobilās 198 607 680 Valmieras cietums 1 2 1 - stacionārā 1 - mobilā 258 303 251 Cēsu audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem 1 2 2 - stacionāras 1 - mobilā 90 108 129 Jelgavas cietums 1 2 2 - stacionāras 2 - mobilās 82 89 219 KOPĀ 16 (stacionārās) 3 (mobilās) 16 (stacionārās) 3 (mobilās) 10 (Microsoft Teams) 26 - stacionārās 2 - pārvietojamās (ar balss mainīšanas funkciju) 2042 4919 5176 Avots: Ieslodzījuma vietu pārvalde 6. tabula. Latvijas tiesās veikto videozvanu skaits un to ilgums 2018 2019 2020 2021 2022 Veikto zvanu skaits 9993 10415 12925 9937 10539 Veikto zvanu ilgums [h]:mm:ss 6946:23:47 7623:29:49 9325:46:50 7860:59:43 9345:25:33 Avots: Tiesu administrācija 7. tabula. Ieslodzījuma vietās veikto videozvanu skaits un to ilgums 2018 2019 2020 2021 2022* Veikto zvanu skaits 4732 4911 6788 5763 5073 Veikto zvanu ilgums [h]:mm:ss 2855:45:13 2715:51:04 3988:17:00 3857:02:26 3598:58:04 Avots: Tiesu administrācija * izmantojot videokonferenču iekārtas un neskaitot pieslēgumus no portatīvajiem datoriem Ņemot vērā iepriekš minēto, ir izveidojusies kardināli atšķirīga tiesiskā un praktiskā situācija, ir uzkrāta būtiska un pietiekami ilga tiesu un procesa virzītāju attālinātas darbības nodrošināšanas un ieslodzīto attālinātas dalības pieredze, kas pierāda, ka ieslodzīto fiziska konvojēšana (un apsardze) ir nepieciešama daudz retāk, turklāt ir iespējams nodrošināt ieslodzīto tiesību īstenošanu un kriminālprocesa interešu ievērošanu ar tehnoloģiju palīdzību, vienlaikus ieslodzītajam paliekot ieslodzījuma vietā un turpinot nepieciešamo iesaisti ieslodzījuma izpildē. Tādējādi ir radusies jauna iespēja ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, kas agrāk tika tērēti ieslodzīto fiziskas konvojēšanas nodrošināšanai, kā arī novērst ar konvojēšanu saistīto ieslodzīto pamattiesību ierobežošanu, un tas rada nepieciešamību pēc konceptuāli jauniem un efektīviem lēmumiem attiecībā uz ieslodzīto fiziskās konvojēšanas nepieciešamību.