13. Article

Ievērojot iepriekšējās rindkopās izklāstītos apsvērumus, tostarp 2022.gadā noteikto jauno ES sankciju noteikšanas ātrumu, apjomu, plašo jomu klāstu un no tām paredzēto izņēmumu apjomu, komplicētību un skarto jautājumu nozīmīgumu Latvijas valstspiederīgo, uzņēmumu un valsts interesēm, lai nodrošinātu turpmāku efektīvu, pilnvērtīgu un saturiski kompetentu sankciju un no tām paredzēto izņēmumu ieviešanu nacionālajā līmenī Latvijā, turpmākajās rindkopās Ārlietu ministrija iezīmē vairākus principus, kas jāņem vērā, vērtējot pastāvošās sistēmas efektivitāti un ilgtspēju, kā arī potenciālo risinājumu piemērotību pastāvošo problēmu risināšanai. Proti, nosakot "nacionālo kompetento iestādi" ES tiesību aktu, kas regulē sankciju jautājumus, izpratnē, ikvienā potenciālajā risinājumā jāievēro šādi seši pamatprincipi: 1) Latvijai nacionālā līmenī ir jānodrošina pilnīga ES noteikto sankciju ievērošana, nepieļaujot to apiešanas vai pārkāpšanas mēģinājumus, kas apdraud sankciju efektivitāti; 2) ES dalībvalstīm nav pienākuma pieļaut izņēmumus no ES sankciju piemērošanas un sniegt atļaujas iesaldēto finanšu līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanai. Tā vietā ES dalībvalstu kompetentā/-ās iestādes vērtē, vai izņēmums/atļauja, ko pieļauj ES līmeņa tiesību akti, joprojām atbilst ES sankciju mērķim un šīs dalībvalsts nacionālajām interesēm. Citiem vārdiem izņēmumu piemērošana un atļauju izsniegšana ir izņēmums no vispārējā principa un pieļaujama tikai īpašos apstākļos, personai pamatojot šo īpašo apstākļu esību, lūdzot atļauju sankciju izņēmumam; 3) iespējamo izņēmumu un atļauju sistēmai jābūt pēc iespējas vienkāršākai, lai to saprastu subjekti, sistēmai jāatbilst subsidiaritātes principam, kas nozīmē, ka lēmumi par izņēmumu piemērošanu un atļauju sniegšanu jāpieņem pēc iespējas zemākā līmenī, kas vienlaikus nodrošina arī to ātrāku pieņemšanu un īstenošanu; 4) iespējamo izņēmumu un atļauju sistēmai jābūt veidotai tādējādi, lai pēc iespējas novērstu neskaidrības regulējuma piemērošanā un panāktu situāciju, kurā lēmumu par izņēmumu/atļauju pieņem iestāde, kuras kompetencē ietilpst šādu attiecīgu lēmumu pieņemšana, tādējādi novēršot kompetenču pārklāšanos; 5) lēmuma pieņēmējam jābūt apveltītam ar saturiskām zināšanām un prasmēm, lai spētu pilnvērtīgi izvērtēt, vai personas sniegtie apsvērumi un dokumenti, kas tos pamato, sniedz tādu informāciju, kas atbalsta atļaujas izsniegšanu vai izņēmuma piemērošanu, turklāt kompetentajai iestādei jābūt tiesīgai pieaicināt ekspertus viedokļa sniegšanai, ja tāds ir nepieciešams; 6) sistēmai jābūt tādai, ko iespējams īstenot pēc iespējas drīzāk, lai reaģētu uz jau pašreiz pieņemtajām sankcijām un pieļaujamajiem izņēmumiem no tām, proti, neradot pārtraukumu sankciju piemērošanā un nodrošinot 1) un 2) punktā ietverto principu īstenošanu, taču vienlaikus arī ilgtspējīgai, kas nozīmē, ka sistēmai jābūt viegli pielāgojamai potenciāliem nākotnes izaicinājumiem un atbilstošai labas pārvaldības principam. IV.2. Iespējamie risinājumi
  1. 1)) Latvijai nacionālā līmenī ir jānodrošina pilnīga ES noteikto sankciju ievērošana, nepieļaujot to apiešanas vai pārkāpšanas mēģinājumus, kas apdraud sankciju efektivitāti;
  2. 2)) ES dalībvalstīm nav pienākuma pieļaut izņēmumus no ES sankciju piemērošanas un sniegt atļaujas iesaldēto finanšu līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanai. Tā vietā ES dalībvalstu kompetentā/-ās iestādes vērtē, vai izņēmums/atļauja, ko pieļauj ES līmeņa tiesību akti, joprojām atbilst ES sankciju mērķim un šīs dalībvalsts nacionālajām interesēm. Citiem vārdiem – izņēmumu piemērošana un atļauju izsniegšana ir izņēmums no vispārējā principa un pieļaujama tikai īpašos apstākļos, personai pamatojot šo īpašo apstākļu esību, lūdzot atļauju sankciju izņēmumam;
  3. 3)) iespējamo izņēmumu un atļauju sistēmai jābūt pēc iespējas vienkāršākai, lai to saprastu subjekti, sistēmai jāatbilst subsidiaritātes principam, kas nozīmē, ka lēmumi par izņēmumu piemērošanu un atļauju sniegšanu jāpieņem pēc iespējas zemākā līmenī, kas vienlaikus nodrošina arī to ātrāku pieņemšanu un īstenošanu;
  4. 4)) iespējamo izņēmumu un atļauju sistēmai jābūt veidotai tādējādi, lai pēc iespējas novērstu neskaidrības regulējuma piemērošanā un panāktu situāciju, kurā lēmumu par izņēmumu/atļauju pieņem iestāde, kuras kompetencē ietilpst šādu attiecīgu lēmumu pieņemšana, tādējādi novēršot kompetenču pārklāšanos;
  5. 5)) lēmuma pieņēmējam jābūt apveltītam ar saturiskām zināšanām un prasmēm, lai spētu pilnvērtīgi izvērtēt, vai personas sniegtie apsvērumi un dokumenti, kas tos pamato, sniedz tādu informāciju, kas atbalsta atļaujas izsniegšanu vai izņēmuma piemērošanu, turklāt kompetentajai iestādei jābūt tiesīgai pieaicināt ekspertus viedokļa sniegšanai, ja tāds ir nepieciešams;
  6. 6)) sistēmai jābūt tādai, ko iespējams īstenot pēc iespējas drīzāk, lai reaģētu uz jau pašreiz pieņemtajām sankcijām un pieļaujamajiem izņēmumiem no tām, proti, neradot pārtraukumu sankciju piemērošanā un nodrošinot 1) un 2) punktā ietverto principu īstenošanu, taču vienlaikus arī ilgtspējīgai, kas nozīmē, ka sistēmai jābūt viegli pielāgojamai potenciāliem nākotnes izaicinājumiem un atbilstošai labas pārvaldības principam.
asjoint-stock