7. Article

Atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam lēmuma pārsūdzēšana apturētu tā darbību. Ikvienam jāņem vērā, ka izņēmumu piemērošana un atļauju izsniegšana ir ES tiesību aktos ietverta valsts prerogatīva. Atļauju izsniegšana nevar tikt uzskatīta par pašsaprotamu. Minētā procedūra neattiektos uz gadījumiem, kad izņēmuma piemērošanai ES tiesību akti nenosaka nepieciešamību saņemt kompetentās iestādes atļauju, piemēram, darījumam ir jāatbilst ES tiesību aktā noteiktajiem kritērijiem, ko pierāda ar darījumu apliecinošiem dokumentiem. Šādi gadījumi nebūtu izskatāmi FID, jo atbilstību noteiktajām importa, eksporta vai citām prasībām noteiktu iestāde, kuras tiešā kompetencē ir attiecīgo procedūru kontrole. Muitas kontrolē paredzēto darbību gadījumā tā ir Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde. Vienlaikus Ārlietu ministrija uzskata, ka apstiprinot šādu modeli, būtu jāvērtē iespēja papildus paplašināt FID funkcijas sankciju ievērošanas jautājumos. Tādējādi FID tiktu noteikts kā nacionālā kompetentā iestāde sankciju izpildē Latvijā. Atbilstoši šādam modelim FID kompetencē papildus atļauju izsniegšanai sankciju izņēmumu piemērošanai ietilptu arī (1) atbildēšana uz privātā sektora un valsts iestāžu jautājumiem par sankciju ieviešanu un piemērošanu; (2) lēmumu pieņemšana par līdzekļu iesaldēšanu, tas ir, noteiktu personu atzīšana par sankcijām pakļautām personām un saistošu lēmumu izdošana privātajam un publiskajam sektoram par šo personu līdzekļu iesaldēšanu; (3) starpinstitucionālu darba grupu vadīšana sankciju ieviešanas jautājumos; (4) koordinācija ar Ārlietu ministriju par sankciju piemērošanas efektivitāti, praktiskajiem izaicinājumiem, aktuālajiem problēmjautājumiem; (5) sankciju semināru organizēšana un vadīšana (6) saziņa ar publisko sektoru par sankciju ieviešanu; (7) informatīvo materiālu (biežāk uzdotie jautājumi, vadlīnijas) sagatavošana. Ieguvumi šādai pieejai: (1) viena institūcija, kas izskata gandrīz visus lūgumus atļauju saņemšanai, nodrošinot vienveidīgu lēmumu pieņemšanu un novēršot potenciālu sadrumstalotību; (2) sistēma būtu skaidra un saprotama ikvienai personai; (3) tiktu nodrošināta efektīva valsts pārvaldes resursu izmantošana; (4) veicinātu starpinstitucionālu un pārrobežu sadarbību; (5) lēmumus pieņemtu politiski neitrāla valsts pārvaldes iestāde; (6) risinājums būtu ilgtspējīgs; (7) šādu risinājumu būtu iespējams visvienkāršāk pilnveidot nākotnē, ja būtu nepieciešams precizēt FID kompetences sankciju jautājumos; (8) sasniegtu efektivitātes principa virsmērķi un balansu starp nepieciešamo ieguldījumu un ieguvumu; (9) risinājums atbilstu labas pārvaldības principam. Trūkumi šādai pieejai: (1) nepieciešami grozījumi normatīvajā regulējumā; (2) nepieciešami papildu līdzekļi no valsts budžeta; (3) nepieciešams laiks papildus ekspertu piesaistei; (4) varētu būtu nepieciešams iegūt papildu informāciju no nozaru iestādēm, lūdzot atzinumus un vērtējumu; (5) lēmumu nepieņemtu iestāde, kuras kompetencē atbilstoši tās funkcijām ir saturiskais jautājums; (6) risinājums, lai arī ilgtspējīgs, šobrīd nespētu reaģēt uz esošo situāciju.