9. Article

Jaunu ES sankciju noteikšanas ātrums un apjoms neizbēgami rada nepieciešamību paredzēt arī jaunas iespējas piemērot izņēmumus no sankcijām un piešķirt atļaujas iesaldēto resursu atbrīvošanai. Tādēļ ES noteikto sankciju izņēmumu klāsts ir ievērojami pieaudzis ne tikai attiecībā uz skarto personu un maksājumu aspektiem, bet arī citiem sabiedrības dzīves aspektiem. Piemēram, atšķirībā no iepriekš ierastās prakses sankciju noteikšanai un piemērošanai šobrīd vairāk un biežāk nekā iepriekš jāpieņem lēmumi par atļauju pabeigt kādu darījumu, kas iesākts pirms sankciju noteikšanas. Vienlīdz būtiska izmaiņa no ierastā procesa 2022.gadā noteiktajās sankcijās ir jomu klāsts, uz kurām attiecina sankcijas, un līdz ar to arī izņēmumu un pieļaujamo atkāpju daudzums, Latvijas uzņēmumu un nacionālo interešu apjoms, kas ar tām tiek skarts, un līdz ar to arī nacionālā līmenī iesaistīto iestāžu skaits. Proti, kā jau minēts iepriekš, līdzšinējā prakse Latvijā izņēmumu no sankcijām piemērošanai galvenokārt bija attiecināma uz atļaujām veikt maksājumus. Savukārt šobrīd pieņemtās plašās sektorālās sankcijas jeb sankcijas, kas noteiktas pret konkrētām precēm un pakalpojumiem, līdztekus Latvijas Bankai, pieprasa arī citu kompetento iestāžu iesaisti lēmumu pieņemšanā, piemēram, attiecībā uz atbrīvojamajiem resursiem, importa un eksporta atļaujām, jo īpaši energoresursu, transporta un citās jomās. Turklāt atsevišķu izņēmumu gadījumā nav nosakāma viena acīmredzamā kompetentā iestāde, un tas pieprasa vairāku iestāžu sadarbību viena lēmuma pieņemšanai un izpildei. Ārlietu ministrija uzsver, ka 2022.gadā noteikto sankciju apjoms un temps, kā arī subjektu loks, skartie resursi un ietekme uz sabiedriskajiem procesiem pieprasa arvien ātrāku reakciju no kompetentajām iestādēm. Tāpat, vērtējot 2022.gadā noteiktās sankcijas, Ārlietu ministrija vērš uzmanību, ka atsevišķi jautājumi, piemēram, paziņošanas Eiropas Komisijai mehānisms joprojām tiek veidots ES līmenī, kas vien jau norāda uz kopumā apjomīgajiem procesiem, ar kuriem nacionālajām un ES līmeņa kompetentajām un koordinējošajām iestādēm jāspēj reaģēt. Nepieredzētā ātrumā un apjomā noteiktās ES sankcijas būtiski ietekmē to ieviešanu ES dalībvalstīs, tajā skaitā tādēļ, ka ES tiesību akti par sankciju noteikšanu satur daudz jaunu normu, kas ļauj ES dalībvalstu nacionālajām kompetentajām iestādēm pieļaut izņēmumus no sankciju piemērošanas un sniegt atļaujas iesaldēto finanšu līdzekļu un saimniecisko resursu atbrīvošanai.