4. Article

Satversmes tiesa jau ir atzinusi: lai noteiktu, vai un kuras personu grupas atrodas pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, tai ir jāizvērtē arī tas, vai nepastāv kādi būtiski apsvērumi, kas norāda, ka šādas personu grupas neatrodas savstarpēji salīdzināmos apstākļos (sal. sk. Satversmes tiesas 2013. gada 9. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2012-14-03 17.2. punktu). Uzskatu, ka izskatāmajā lietā ir konstatējamas vairākas atšķirības pirmsskolas izglītības pedagoga un vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu darbā, kas ir būtiskas un nepārprotami norāda uz to, ka minētās personu grupas neatrodas savstarpēji salīdzināmos apstākļos. Tā, piemēram, ir konstatējamas atšķirības pirmsskolas izglītības pedagogiem un vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem Noteikumu Nr. 569 2. un 5. punktā izvirzītajās profesionālās kvalifikācijas prasībās. Šo atšķirību dēļ persona ar pirmsskolas izglītības pedagoga profesionālo kvalifikāciju ir tiesīga strādāt pamatizglītības pakāpē sākumskolas posmā, taču nav tiesīga strādāt, piemēram, vispārējās vidējās izglītības pakāpē. Savukārt, persona, kuras profesionālā kvalifikācija atbilst konkrētai pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, pirmsskolas izglītības pakāpē ir tiesīga strādāt tikai tad, ja apgūta profesionālās kompetences pilnveides programma pirmsskolas saturā un didaktikā. Profesionālās kvalifikācijas prasības, manuprāt, ir būtiskas, jo attiecas tieši uz personas piemērotību veikt noteiktu darbu. Tāpat atšķiras arī izmantotās metodes un paņēmieni mācību procesa organizēšanā pirmsskolas izglītības pakāpē un vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē. Proti, pirmsskolas izglītības pakāpē mācību organizācijas forma ir rotaļnodarbība, savukārt vispārējās pamatizglītības pakāpē un vispārējās vidējās izglītības pakāpē mācību organizācijas forma ir mācību stunda konkrētos mācību priekšmetos. Turklāt, tā kā atšķirības mācību priekšmetu apguves metodikā, mācību līdzekļos un izglītojamo iesaistē mācību procesā kļūst arvien ievērojamākas, izglītojamam pārejot augstākā vispārējās izglītības pakāpē, uzskatu, ka mācību process pirmsskolas izglītības pakāpē, kas noris rotaļnodarbības formā, ir acīmredzami atšķirīgs no mācību procesa vispārējās vidējās izglītības pakāpē. Visbeidzot, būtiskas atšķirības ir konstatējamas arī pirmsskolas izglītības pakāpē un vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē sasniedzamajos izglītības mērķos, kā arī pedagogiem noteiktajos pamatuzdevumos un to nozīmīgumā katrā no minētajām izglītības pakāpēm. Secinot, ka pirmsskolas izglītības pedagogi, vispārējās pamatizglītības pedagogi un vispārējās vidējās izglītības pedagogi veic vienādas vērtības darbu, Satversmes tiesa Sprieduma 16.4. punktā uzsver: tā kā pieeja izglītības saturam ir mainījusies, bērnam jau pirmsskolas izglītības pakāpē ir jāapgūst caurviju prasmes, zināšanas, izpratne un pamatprasmes dažādās mācību jomās, lai šis mācību process sekmīgi turpinātos un padziļinātos vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības posmos. Tomēr, neskatoties uz šīm izmaiņām, joprojām pastāv būtiskas atšķirības pirmsskolas izglītības pedagogu, vispārējās pamatizglītības pedagogu un vispārējās vidējās izglītības pedagogu darbā, kas Spriedumā nav detalizēti izvērtētas. Ņemot vērā iepriekš minēto, nepiekrītu Satversmes tiesas secinājumam, ka pirmsskolas izglītības pedagogi, vispārējās pamatizglītības pedagogi un vispārējās vidējās izglītības pedagogi veic vienādas vērtības darbu. Tādējādi uzskatu, ka minētās personu grupas neatrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Līdz ar to tiesvedība daļā par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam bija izbeidzama un šādos apstākļos lietā bija nepieciešams vērtēt apstrīdēto normu atbilstību arī Satversmes 107. pantam. Satversmes tiesas tiesnesis G. Kusiņš Rīgā 2023. gada 30. jūnijā