2. Article
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklī un tā
teritorijā:
2.1. Uzturēšanas režīms:
2.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai
tiktu saglabāts valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas ir
to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo valsts nozīmes
arhitektūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.
2.1.2. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašnieka
(valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos
aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par valsts nozīmes
arhitektūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt
Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā)
esošajam valsts nozīmes arhitektūras piemineklim; laikus informēt
Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību,
kas pārveido valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.
2.1.3. Lai nodrošinātu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa
aizsardzību, ir noteikta aizsardzības zona. Ar valsts nozīmes
arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonu un tās uzturēšanas
režīmu var iepazīties informācijas sistēmas "Mantojums"
(https://mantojums.lv) sadaļā "Režīmi un ĢEO".
2.1.4. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli izmanto tā
sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma,
saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts valsts
nozīmes arhitektūras piemineklis un kultūrvēsturiskā vide tās
teritorijā un aizsardzības zonā.
2.1.5. Lai nodrošinātu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa
uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un
regulāri jāveic valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa apsekošana
(vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos
apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot ēkas jumtam, lietusūdens
novadīšanas sistēmas elementiem, fasādēm, pamatiem un ailu
aizpildījumam. Ja valsts nozīmes arhitektūras piemineklī
saglabājušies vēsturiskie interjeri, īpašniekam (valdītājam)
jāveicina to saglabāšanai atbilstošs mikroklimats, izvairoties no
straujām mitruma un temperatūras svārstībām.
2.1.6. Lai nodrošinātu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa
teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam)
savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot
vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus),
nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt
valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.
2.1.7. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu,
konservāciju, remontu un restaurāciju veic ēkas īpašnieks
(valdītājs) par saviem līdzekļiem, pieaicinot attiecīgus
speciālistus darbu veikšanai.
2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:
2.2.1. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli ir aizliegts
iznīcināt. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa pārveidošana
vai tās oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama
tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt valsts nozīmes
arhitektūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā
nepazeminās valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa vērtība.
2.2.2. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa konservācijā,
remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku
vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus
materiālus.
2.2.3. Ja paredzēti valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa
pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas valsts nozīmes
arhitektūras pieminekļa saglabājamajās vērtībās, nepieciešams
saņemt Pārvaldes atļauju izpētes, konservācijas vai restaurācijas
darbiem.
2.2.4. Pārvalde valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa
īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz
iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms un
izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu
dokumentācijas saskaņošanas Pārvaldē. Projektā, vadoties no darbu
rakstura un apjoma, ietver vizuālās fiksācijas dokumentus,
projekta darba uzdevuma aprakstu, metodiku, izmantojamo materiālu
pamatojumu un citu nepieciešamo informāciju darbu veikšanai.
2.2.5. Dokumentācijas izstrādē un darbu veikšanā ir
jāpieaicina sertificēti vai diplomēti restauratori (u.c.
speciālisti) ar pieredzi arhitektūras pieminekļu remontēšanā,
konservācijā, restaurācijā un rekonstrukcijā. Darbi veicami
restauratoru un speciālistu uzraudzībā.
2.2.6. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašnieks
(valdītājs) 10 dienas pirms darbu sākšanas par tiem rakstiski
informē Pārvaldes Rīgas reģionālo nodaļu.
2.2.7. Pēc darbu pabeigšanas un Pārvaldes atzinuma par darbu
atbilstību saņemšanai, 3 mēnešu laikā jāiesniedz pārskatu
(restaurācijas darbu atskaite) par veiktajiem darbiem.
2.2.8. Kultūras pieminekļa energoefektivitātes uzlabošana un
inženiertīklu ierīkošana, ja netiek pārveidota ēkas arhitektūra
un tās ārējais veidols, kā arī netiek nomainīti vēsturiskie logi,
durvis un netiek skarti vēsturiskie interjeri, veicama pēc
konsultēšanās ar Pārvaldi.
2.2.9. Kultūras pieminekļa vides pieejamības risinājumi
īstenojami pēc konsultēšanās ar Pārvaldi. Vides pieejamības
risinājumus izstrādā diplomēts arhitekts ar pieredzi kultūras
mantojuma saglabāšanā, tie nedrīkst pārveidot kultūras pieminekļa
saglabājamās vērtības, nepasliktina kultūras pieminekļa uztveri
un nerada no publiskās ārtelpas vizuāli uztveramas izmaiņas
kultūras pieminekļa ārējā veidolā.
2.2.10. Par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa
aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota
administratīvā atbildība.
2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:
2.3.1. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa kopšanai,
uzturēšanai un citai saimnieciskai darbībai, kas tiek veikta
izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, to
nepārveido un nesamazina pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību.
In plain words
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklī un tā teritorijā piemēro šādus noteikumus:
2.1. Uzturēšanas režīms:
2.1.1. Fiziskām un juridiskām personām jāgādā, lai piemineklis, kas ir to īpašumā vai valdījumā, tiktu saglabāts. Ja piemineklis pieder valstij, par saglabāšanu atbild tā valdītājs.
2.1.2. Pieminekļa īpašniekam vai valdītājam ir pienākums: ievērot likumus, citus normatīvos aktus un Pārvaldes norādījumus par pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu; laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un par jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido pieminekli.
2.1.3. Pieminekļa aizsardzībai ir noteikta aizsardzības zona. Ar zonas robežām un tās uzturēšanas režīmu var iepazīties informācijas sistēmas "Mantojums" (https://mantojums.lv) sadaļā "Režīmi un ĢEO".
2.1.4. Pieminekli izmanto tā sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem — tā, lai saglabātos gan pats piemineklis, gan kultūrvēsturiskā vide tā teritorijā un aizsardzības zonā.
2.1.5. Īpašniekam vai valdītājam regulāri un savlaicīgi jāveic pieminekļa vizuālā apskate, lai konstatētu bojājumus un apdraudējumus. Īpaša uzmanība jāpievērš jumtam, lietusūdens novadīšanas sistēmai, fasādēm, pamatiem un ailu aizpildījumam. Ja saglabājušies vēsturiskie interjeri, jānodrošina tiem piemērots mikroklimats un jāizvairās no straujām mitruma un temperatūras svārstībām.
2.1.6. Īpašniekam vai valdītājam regulāri un savlaicīgi jāuztur arī teritorija, saglabājot vēsturisko labiekārtojuma raksturu (tostarp žogus un stādījumus) un nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt pieminekli.
2.1.7. Pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju īpašnieks vai valdītājs veic par saviem līdzekļiem, pieaicinot atbilstošus speciālistus.
2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:
2.2.1. Pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Pārveidot pieminekli vai aizstāt tā oriģinālās daļas ar jaunām drīkst tikai tad, ja tas ir labākais veids, kā pieminekli saglabāt, vai ja pārveidojums nepazemina tā vērtību.
2.2.2. Konservācijā, remontā un restaurācijā jālieto materiāli, kas ir saderīgi ar oriģinālu un ar vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem.
2.2.3. Ja paredzēti pārveidošanas darbi, kas maina pieminekļa saglabājamās vērtības, jāsaņem Pārvaldes atļauja izpētes, konservācijas vai restaurācijas darbiem.
2.2.4. Atļauju Pārvalde izsniedz pēc īpašnieka vai valdītāja iesnieguma, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz tikai pēc darbu dokumentācijas saskaņošanas Pārvaldē. Atkarībā no darbu rakstura un apjoma projektā iekļauj vizuālās fiksācijas dokumentus, darba uzdevuma aprakstu, metodiku, izmantojamo materiālu pamatojumu un citu darbu veikšanai nepieciešamo informāciju.
2.2.5. Dokumentāciju izstrādā un darbus veic sertificēti vai diplomēti restauratori un citi speciālisti ar pieredzi arhitektūras pieminekļu remontā, konservācijā, restaurācijā un rekonstrukcijā. Darbi notiek šo speciālistu uzraudzībā.
2.2.6. Īpašnieks vai valdītājs 10 dienas pirms darbu sākšanas par tiem rakstiski informē Pārvaldes Rīgas reģionālo nodaļu.
2.2.7. 3 mēnešu laikā pēc darbu pabeigšanas un pēc Pārvaldes atzinuma par darbu atbilstību saņemšanas jāiesniedz pārskats (restaurācijas darbu atskaite) par paveikto.
2.2.8. Energoefektivitātes uzlabošanu un inženiertīklu ierīkošanu drīkst veikt pēc konsultēšanās ar Pārvaldi — ar nosacījumu, ka netiek pārveidota ēkas arhitektūra un ārējais veidols, netiek nomainīti vēsturiskie logi un durvis un netiek skarti vēsturiskie interjeri.
2.2.9. Vides pieejamības risinājumus īsteno pēc konsultēšanās ar Pārvaldi. Tos izstrādā diplomēts arhitekts ar pieredzi kultūras mantojuma saglabāšanā. Risinājumi nedrīkst pārveidot pieminekļa saglabājamās vērtības, nedrīkst pasliktināt tā uztveri un nedrīkst radīt no publiskās ārtelpas redzamas izmaiņas pieminekļa ārējā veidolā.
2.2.10. Par pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var piemērot administratīvo atbildību.
2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:
2.3.1. Pieminekļa kopšana, uzturēšana un cita saimnieciskā darbība, kas tiek veikta ar oriģinālam atbilstošiem materiāliem un tehnoloģiju, to nepārveido un nesamazina pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību.
asbuilding-codeconstructiondeadlinejoint-stocktax-authorityvid