5. Article — Par Latvijā nodzīvoto laiku piešķiramo sertifikātu daudzums

1. (1)) Latvijas pilsonim (arī nepilngadīgam pilsonim) piešķir vienu sertifikātu par katru līdz 1992. gada 31.decembrim nodzīvoto gadu, ja laika posmā no 1945. gada 9. maija līdz 1992.gada 31.decembrim viņa pastāvīgā dzīvesvieta bijusi Latvijā, neatkarīgi no tā, cik ilgi šajā laika posmā viņš dzīvojis Latvijā. Latvijas pilsonim, kurš laika posmā no 1945.gada 9.maija līdz 1992.gada 31.decembrim nav dzīvojis Latvijā, piešķir vienu sertifikātu par katru līdz 1944.gada 31.decembrim nodzīvoto gadu.
2. (2)) Katram Latvijas pilsonim, kuram bija Latvijas pilsonība 1940.gada 17.jūnijā, un katram Latvijas pilsonim (arī nepilngadīgam pilsonim), no kura priekštečiem kaut vienam bija Latvijas pilsonība pirms 1940.gada 17.jūnija, neatkarīgi no viņa dzīvesvietas un dzimšanas datuma piešķir 15 sertifikātus, tādējādi ņemot vērā viņa priekšteču radīto valsts un pašvaldību īpašumu, kā arī to valsts īpašumu, kuru radījuši Latvijas pilsoņi līdz 1940.gada 17.jūnijam.
3. (3)) Latvijas iedzīvotājam (arī nepilngadīgam iedzīvotājam), kurš dzimis Latvijā, bet nav Latvijas pilsonis, piešķir vienu sertifikātu par katru pēc pēdējās ierašanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā līdz 1992.gada 31.decembrim nodzīvoto gadu, ja laika posmā no 1945.gada 9.maija līdz 1992.gada 31.decembrim viņa pastāvīgā dzīvesvieta bijusi Latvijā, neatkarīgi no tā, cik ilgi šajā laika posmā viņš dzīvojis Latvijā. Ja šis Latvijas iedzīvotājs nav dzīvojis Latvijā laika posmā no 1945.gada 9.maija līdz 1992.gada 31.decembrim, viņam piešķir vienu sertifikātu par katru līdz 1944.gada 31.decembrim nodzīvoto gadu. Par Latvijā dzimušu šā likuma izpratnē nav uzskatāms Latvijas iedzīvotājs, kurš ir dzimis pirms viņa mātes ierašanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.
4. (4)) Latvijas iedzīvotājam (arī nepilngadīgam iedzīvotājam), kurš nav dzimis Latvijā un nav Latvijas pilsonis, piešķir par pieciem sertifikātiem mazāk, nekā viņam pienāktos atbilstoši laikam, ko viņš pēc pēdējās ierašanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā nodzīvojis līdz 1992.gada 31. decembrim, tādējādi kompensējot jau izveidoto sociālās, komunālās un citu veidu infrastruktūras objektu izmantošanu. Ja Latvijas iedzīvotājs ieradies Latvijā pēc vispārējā pensijas vecuma (sievietēm — 55 gadi, vīriešiem — 60 gadu) sasniegšanas un nav strādājis Latvijā algotu darbu vismaz piecus gadus, sertifikātus par Latvijā nodzīvoto laiku viņam nepiešķir. Par algotu darbu Latvijā nav uzskatāms šā likuma 6.panta 1. un 2.punktā minētais darbs vai dienests, kā arī darbs ārvalstu (arī PSRS) karaspēka daļā.
5. (5)) Latvijas iedzīvotājam (arī nepilngadīgam iedzīvotājam), kurš nav dzimis Latvijā un nav Latvijas pilsonis, ja viņš dokumentāri pierāda, ka viņš vai viņa priekšteči ir pastāvīgi dzīvojuši Latvijā pirms 1940.gada 17.jūnija, piešķir vienu sertifikātu par katru gadu, ko viņš pēc pēdējās ierašanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā nodzīvojis līdz 1992.gada 31.decembrim, un uz viņu nav attiecināmi šā panta ceturtās daļas noteikumi.