7. Article
Pašvaldības palīdzības saņemšanai vispārējā kārtībā reģistrē:
7.1. personas, kurām pašvaldības izīrēto dzīvojamo telpu Liepājas valstspilsētas pašvaldības iestādes "Liepājas Nekustamā īpašuma pārvalde" Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisija ir atzinusi par dzīvošanai nederīgu (vai ir sertificēta speciālista slēdziens) un turpmākai ekspluatācijai ir nepieciešama tās pārbūve vai atjaunošana, kuru nevar veikt, kamēr īrnieks lieto dzīvojamo telpu;
7.2. personas, kuras īrē tādu pašvaldības dzīvojamo telpu, kurā vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kuras deklarējušas dzīvesvietu šajā dzīvojamā telpā, tām vismaz viena gada periodā nav īres maksas, maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar pašvaldības dzīvojamās telpas lietošanu, parādu, ja:
7.2.1. ar personu kopā dzīvo un tās aizgādībā vai aizbildnībā ir nepilngadīgi bērni, vecāki par septiņiem gadiem;
7.2.2. ar personu kopā dzīvo un tās aizgādībā vai aizbildnībā ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti vai persona ar invaliditāti, kurai invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, un nav nodrošināta atsevišķa istaba;
7.2.3. ģimenē visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas ar invaliditāti;
7.2.4. ģimenē ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni, kas dzīvo vienā istabā;
7.3. Sociālā mājā dzīvojošas pensijas vecumu sasniegušas personas, personas ar invaliditāti vai personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru aizgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns vai aizgādnībā esoša persona, ja šīs personas regulāri (vismaz 6 mēnešus) pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus un tām nav parādu par pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas īri;
7.4. ja nekustamajā īpašumā dzīvo un ir deklarējušas savu pamata dzīves vietu personas, kuras ir atsevišķas ģimenes, un tām ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, ja šīm personām nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa un tām nav īres maksas un citu ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu parādu. Dzīvojamās telpas īres līguma maksimālais termiņš izīrētajam dzīvoklim nosakāms uz trīs gadiem;
7.5. ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, kuras vismaz sešus mēnešus pēc kārtas bijušas izceļojušas no Latvijas Republikas pastāvīgās dzīvesvietas Liepājā un saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma 14. panta trešo daļu paziņojušas par savu un bērnu dzīvesvietu ārvalstīs, un ir atgriezušās Liepājā, ja tās nav nodrošinātas ar atsevišķu dzīvojamo platību un tām nav parādu par dzīvojamās telpas īri, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem.
8
(Grozīts ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes 20.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)
In plain words
Pašvaldības palīdzību vispārējā kārtībā var saņemt:
1) personas, kuru pašvaldības izīrēto dzīvokli atzinusi par dzīvošanai nederīgu un tam nepieciešama pārbūve vai atjaunošana, kuru nevar veikt, kamēr īrnieks dzīvo telpā;
2) personas, kuras īrē pašvaldības dzīvokli, kurā vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma cilvēkiem (izņemot laulātos), un kurām nav īres un komunālo maksājumu parādu vismaz gadu, ja:
- ar personu dzīvo nepilngadīgi bērni vecāki par 7 gadiem;
- ar personu dzīvo nepilngadīgs bērns ar invaliditāti vai cilvēks, kam invaliditāte kopš bērnības, un nav nodrošināta atsevišķa istaba;
- visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai cilvēki ar invaliditāti;
- ģimenē ir 3 vai vairāk nepilngadīgi bērni vienā istabā;
3) Sociālajā mājā dzīvojošas personas (pensionāri, cilvēki ar invaliditāti vai ar nepilngadīgu bērnu aizgādībā), ja vismaz 6 mēnešus pilda īres līguma nosacījumus un nav parādu;
4) personas, kuras dzīvo nekustamajā īpašumā kā atsevišķas ģimenes un kurām ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, ja viņām nepieder cits dzīvoklis un nav maksājumu parādu. Īres līguma termiņš — līdz 3 gadiem;
5) ģimenes ar bērniem, kuras vismaz 6 mēnešus bijušas izceļojušas no Liepājas un paziņojušas par dzīvesvietu ārvalstīs, bet tagad atgriezušās, ja nav nodrošinātas ar dzīvojamo platību un nav parādu.
civilconstructionfinancereal_estate