7. Article

Attiecībā uz Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā ietilpstošo objektu uzturēšanu likumdevējs ir noteicis aprobežojumus, kuri izriet no nepieciešamības aizsargāt vidi attiecīgajā teritorijā, kā arī nodrošināt, lai tajās esošās vides vērtības būtu pieejamas pēc iespējas plašākam sabiedrības lokam un kalpotu visas sabiedrības interesēm. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā noteikti papildu aprobežojumi, tai skaitā Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punktā noteikts zemes atsavināšanas aizliegums, pieļaujot tās atsavināšanu tikai izņēmuma gadījumā. Saskaņā ar Meža likuma 1. panta 13. punktu un 2. panta pirmo daļu minētā likuma mērķis ir regulēt visu Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un vitalitāti, kā arī atjaunošanās spēju un spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas tagad un nākotnē. Likumdevējs ir noteicis aizliegumu atsavināt zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, kā arī atsavināt valsts meža zemi, lai sasniegtu sabiedrības interesēm atbilstošu mērķi un nodrošinātu, ka šī zeme tiek saglabāta valsts īpašumā, tādējādi likumdevējs jau ir noteicis nepieciešamību saglabāt valsts īpašumtiesības uz zemi noteiktās teritorijās valsts pārvaldes funkciju īstenošanai. Atsavināšanas aizlieguma mērķis ir nodrošināt šīs zemes izmantošanu sabiedrības interesēs, lai saimnieciskā darbība, kas tiktu veikta, ievērojot likumā paredzētos ierobežojumus, kalpotu publiskām, nevis privātām interesēm. Saskaņā ar 1998. gada 28. aprīlī Ministru kabinetā apstiprināto Meža politiku (prot. Nr. 22 44. §) valsts meža īpašums ir valsts kapitāls un garants Latvijas cilvēku ekoloģisko un sociālo interešu īstenošanai. Tātad pastāv leģitīmas sabiedrības intereses, kas ir prioritāras attiecībā pret atsevišķu privātpersonu (privatizācijas subjektu) interesēm. 8