10. Article

Starptautiskā terorisma radītā apdraudējuma novēršana Starptautiskais terorisms joprojām ir viens no galvenajiem apdraudējumiem Eiropas un citu pasaules valstu drošībai. Vairākos pasaules reģionos drošības riskus rada teroristu grupējumi Daesh un Al-Qaeda, kā arī citas ar tiem saistītās kaujinieku grupas. Tuvajos Austrumos, Afganistānā un Āfrikas reģionos joprojām ir novērojama Daesh un Al-Qaeda kaujinieku klātbūtne. Valstīs, kur šobrīd turpinās bruņoti konflikti (Sīrijā, Irākā, Afganistānā, Mjanmā, Jemenā, Ēģiptē, Lībijā, Nigērijā, Somālijā, Burkinafaso, Sudānā un Mali), islāmistu teroristi kontrolē atsevišķas teritorijas, plāno uzbrukumus, sagatavo kaujiniekus, slēpj līderus un veic nelikumīgas darbības finansējuma iegūšanai. Starptautiskās koalīcijas veiktās ofensīvas rezultātā Daesh 2019. gada sākumā zaudēja savā kontrolē uz laiku pārņemtās teritorijas Sīrijā un Irākā. Turklāt rietumvalstu bruņoto spēku veikto pretterorisma operāciju laikā tika likvidēti vairāki Daesh un Al-Qaeda līderi, kas ievērojami samazināja grupējumu kapacitāti. Tuvākā nākotnē teroristi turpinās atjaunot grupējuma kaujas spējas un pievērsties gūstā esošo kaujinieku atbrīvošanai. Arī pēc zaudējumiem Tuvajos Austrumos islāmistu teroristi saglabā kontroli Afganistānā un pār vairākiem reģioniem Āfrikā. Teroristi šajos reģionos turpina izmantot politiskās un sociālekonomiskās krīzes, lai vervētu jaunus kaujiniekus un iesaistītos uzbrukumu plānošanā pret vietējo valdību bruņotajiem spēkiem un rietumvalstu interešu objektiem. Personas, kuras šajos konflikta reģionos ieguva militāru apmācību var izmantot migrācijas plūsmu, lai ieceļotu Eiropā, kā arī izmantot konflikta zonā iegūtās zināšanas un kaujas pieredzi uzbrukumu plānošanai Eiropas valstīs. Laika posmā no 2019. līdz 2023. gadam Eiropas valstīs notikušo teroristu uzbrukumu analīze liecina, ka teroristi primāri vēršas pret civiliedzīvotājiem masveida pulcēšanās objektos, tiesību aizsardzības iestāžu amatpersonām, kā arī simboliskiem uzbrukuma mērķiem. Ilgtermiņa terorisma attīstības tendences apliecina, ka arī personas un objekti, kurus radikālie islāmisti vērtē kā islāma reliģijas zaimotājus, joprojām ir islāmistu teroristu uzbrukuma mērķi. Kopš 2019. gada Eiropā ievērojami pieauga arī labējo ekstrēmistu aktivitātes, kuri arvien biežāk iesaistās uzbrukumu veikšanā pret dažādām Eiropas minoritāšu grupām un kreisā politiskā spārna politiķiem. Uzbrukumu analīze liecina, ka asi priekšmeti un šaujamieroči arī turpmāk būs viens no galvenajiem teroristu izmantotajiem darbības veidiem. Tomēr teroristi turpina arī dažādu sprāgstvielu un indīgu vielu izpēti, kā arī var apgūt mūsdienu tehnoloģijas un militāros konfliktos izmantotās taktikas, lai tās pielāgotu un izmantotu terora aktu veikšanai. Latvijā nav identificētas aktīvas teroristu organizācijas vai personu grupas, kas plānotu terora aktus savu ideoloģisko mērķu sasniegšanai. Vienlaikus Latvijā ir identificēti indivīdi, kuri ir izrādījuši radikalizācijas pazīmes, tostarp interesi par teroristisko grupējumu izplatīto propagandu internetā. Dažāda mēroga krīzes un globāli notikumi var izraisīt sociālekonomisku spriedzi valstī, kas savukārt veicina dažādu sociālo grupu aktivitāti un kopējo agresijas pieaugumu sabiedrībā. Arī interneta vidē izplatītā dezinformācija un sazvērestību teorijas veicina iedzīvotāju pievēršanos dažādām politiskām, tostarp radikālām ideoloģijām. Kaut arī Latvijā līdz šim nav novērota radikālu ideoloģiju izplatība, citu Eiropas valstu atšķirīgā pieredze neļauj būtiski samazināt šādu draudu iespējamību. Lai gan Latvijā terorisma draudu līmenis saglabājas nemainīgi zems, terorisms ir viens no nopietnākajiem apdraudējumiem starptautiskajai drošībai. Turklāt sekām ir domino efekts - terorisms vienā Eiropas valstī tieši atsaucas uz drošību citās valstīs. Mūsu drošība ir atkarīga no citu Eiropas valstu drošības, jo Eiropā notiekošie procesi ietekmē arī Latvijas drošību un sabiedrību. Terorisma radītās sekas var ietekmēt arī sabiedroto spējas piedalīties Latvijas aizsardzības nodrošināšanā. Līdz ar to arī turpmāk Latvijas nacionālās drošības interesēs ir sniegt ieguldījumu cīņā pret starptautisko terorismu, lai novērstu terorisma draudu pieaugumu NATO un ES dalībvalstīs. Terorisma radītā apdraudējuma novēršanā būtiska loma ir starptautiskajai sadarbībai, kas ir viens no galvenajiem pretterorisma preventīvo pasākumu elementiem. NATO un ES sadarbībai pretterorisma jomā jābūt papildinošai un koordinētai. Savukārt nacionālā līmenī nepieciešams turpināt pilnveidot esošo pretterorisma sistēmu, lai nodrošinātu terorisma draudu savlaicīgu novēršanu. Prioritātes starptautiskā terorisma radītā apdraudējuma novēršanai: Līdzdalība starptautiskajās terorisma apkarošanas operācijās un starptautiskās sadarbības īstenošana Terorisma apkarošana pasaules reģionos ir viena no galvenajām Latvijas nacionālās drošības interesēm. Šobrīd ir vairāki teroristu grupējumi, kuri savas darbības bāzē Āfrikā un Āzijā. Ekstrēmistu kontrolē esošajos reģionos tiek veikta kaujinieku apmācīšana un terora aktu plānošana pret NATO un ES dalībvalstīm. Līdz ar to Latvijai kopā ar citu NATO un ES dalībvalstu spēkiem nepieciešams iesaistīties starptautiskajās miera nodrošināšanas misijās, lai atbalstītu citas valstis un veicinātu drošības spēku spējas veikt drošības situācijas kontroli savā teritorijā, vienlaicīgi novēršot ekstrēmisma ideju un terorisma tendenču izplatīšanos ārpus terorisma riska reģioniem. Starptautiskā sadarbība ir viens galvenajiem drošības pasākumu elementiem, kam ir būtiska loma teroristu organizāciju radītā apdraudējuma novēršanā. Pretterorisma politikas plānošanas jomā Latvijai ir nepieciešams aktīvi līdzdarboties un sniegt savu ieguldījumu NATO un ES īstenotajās aktivitātēs, lai mazinātu un savlaicīgi novērstu terorisma draudus, kas vērsti pret NATO un ES valstīm un to iedzīvotājiem. Vienlaicīgi valsts drošības iestādēm nepieciešams turpināt attīstīt un pilnveidot informācijas apmaiņu ar partneru valstu specdienestiem. Valsts un pašvaldību institūciju sadarbības stiprināšana pretterorisma jomā Nacionālajā pretterorisma sistēmā iesaistītajām institūcijām, tostarp valsts drošības iestādēm, nepieciešams nodrošināt efektīvu sadarbību un regulāru informācijas apmaiņu par identificētajiem riskiem un apdraudējumiem. Valsts drošības dienestam kā galvenajai pretterorisma pasākumus koordinējošai institūcijai jānodrošina esošo nacionāla līmeņa pretterorisma plānu un procedūru pārskatīšana un aktualizēšana atbilstoši drošības situācijai reģionā. Preventīvo pretterorisma pasākumu ietvaros jāattīsta ciešāku sadarbību ar pretterorisma sistēmā iesaistītajām institūcijām, ciešāk integrējot institūciju resursus, tostarp reģionos, kā arī veicinot izpratni par nacionālo pretterorisma sistēmu, rīcību terorisma apdraudējuma gadījumos un savstarpējo sadarbību teroristiska rakstura incidentu seku likvidēšanā. Pretterorisma reaģēšanas pasākumu ietvaros pretterorisma sistēmā iesaistītajām institūcijām jāpilnveido gatavība un reaģēšanas spējas, pārskatot institūciju plānus un procedūras, pieejamos materiāltehniskos un personāla resursus, kā arī organizējot apmācības institūciju personālam. Radikalizācijas novēršana Vardarbīgu attaisnojošu ideoloģiju pieņemšana un ekstrēmistu propagandas izplatība ir viens no galvenajiem Latvijas iedzīvotāju iespējamās radikalizācijas riskiem. Radikalizācija var ietekmēt dažādu sociālo grupu pārstāvjus, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, etniskās izcelsmes vai profesionālās nodarbošanās. Līdz ar to radikalizācijas riskam pakļauto personu identificēšana un viņu radīto draudu novēršana ir nozīmīgs terorisma draudu samazināšanas faktors. Tāpēc terorisma novēršanā iesaistītajām valsts un pašvaldību institūcijām savas kompetences ietvaros ir jāveic pasākumi, lai identificētu agrīnās radikalizācijas pazīmes un novērstu tās tālāku attīstību. Teroristiska satura pieejamības ierobežošana interneta vidē ir būtisks radikalizācijas risku samazināšanas pasākums. Teroristi turpina izmantot digitālās tehnoloģijas savstarpējai saziņai un teroristu propagandas izplatīšanai. Lai vērstos pret to, atbildīgajām institūcijām ir jāveicina sadarbība ar interneta pakalpojumu sniedzējiem un jāveicina savstarpēja izpratne par radikalizācijas draudiem, kā arī informācijas apmaiņa par terorisma atbalstoša satura identificēšanu. Terorisma riska objektu drošības paaugstināšana Valsts drošības iestādēm jāturpina veikt pasākumus terorisma riska objektu (kritiskās infrastruktūras un cilvēku masveida pulcēšanās objektu) fiziskās drošības līmeņa paaugstināšanai. Tāpat jānodrošina regulāra kritiskās infrastruktūras kopuma pārskatīšana un kritiskās infrastruktūras objektu drošības pasākumu pilnveidošana atbilstoši pastāvošajām terorisma draudu tendencēm Eiropā un reģionā. Ņemot vērā Krievijas radītā apdraudējuma pieaugumu reģionā, jāpilnveido kritiskās infrastruktūras objektu aizsardzības, darbības nepārtrauktības un noturības spējas, nodrošinot kritiskās infrastruktūras objektu drošības pasākumus reglamentējošo dokumentu, tostarp darbības nepārtrauktības un noturības pasākumu izstrādes koordināciju, personāla apmācību un drošības režīma efektivitātes kontroli. Terorisma finansēšanas novēršana Finanšu sektora uzraugošajām, kontrolējošajām un izmeklēšanas institūcijām ir jāturpina veikt pasākumus, lai novērstu iespēju izmantot finanšu un nefinanšu sektoru terorisma finansēšanai. Jānodrošina uz riskiem balstīta pieeja, kas paredz preventīvo, uzraudzības un kontroles pasākumu ieviešanu atbilstoši riska līmenim. Minētajām institūcijām nepieciešams stiprināt spējas cīnīties ar terorisma finansēšanu un samazināt vispārējos tās riskus, nodrošinot atbilstību starptautiskajām saistībām un standartiem terorisma finansēšanas novēršanas jomā. 1 https://rsf.org/en/country/latvia 2 Līgums par Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas elektrotīklu darbības savstarpējo sinhronizāciju.