2. Article

Nacionālā drošība un nacionālās drošības politika Latvijas valsts pastāvēšana ir atkarīga no visu Latvijas iedzīvotāju atbildīgasattieksmes pret valsti un tās drošību. Latvijas nacionālo drošību un aizsardzību raksturo visas sabiedrības un valsts institūciju gatavība pārvarēt apdraudējumus, noturība pret negatīvu ārējo ietekmi, un spēja pretoties un patstāvīgi atjaunoties pēc izaicinājumiem un krīzēm. Latvijas nacionālās drošības pamatā ir visaptveroša valsts aizsardzības sistēma, kas veicina iedzīvotāju vēlmi un gatavību aizstāvēt valsti, rada priekšnoteikumus apdraudējumu pārvarēšanai un nodrošina valstij svarīgu funkciju izpildi krīžu un citu satricinājumu laikā. Nacionālā drošība ir mērķtiecīgi īstenotu pasākumu rezultātā sasniegts apstākļu kopums. Valstij un sabiedrībai īstenojot konkrētus pasākumus, tiek mazināta Latvijas iekšējā un ārējā ievainojamība, kā arī uzlabojas valsts kopējās spējas un vispārējā gatavība nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanā, novēršanā un pārvarēšanā. Latvijas nacionālajai drošībai ir militārā, ārpolitiskā un iekšējās drošības dimensija, kas ir savstarpēji saistītas. Militāro dimensiju raksturo Krievijas izvērstais karš Ukrainā un tā iespējamā attīstība, kā arī Krievijas militārās aktivitātes Baltijas jūras reģionā. Ārpolitisko dimensiju raksturo pašreizējā nestabilā starptautiskā drošības vide, iespējamās izmaiņas tajā un ārējie draudi. Iekšējās drošības dimensiju raksturo Latvijas Republikas Satversmē noteikto pamatvērtību nodrošināšana no valsts puses, kā arī hibrīda rakstura drošības riski un apdraudējumi, kas skar visas trīs dimensijas. Iekšējās drošības pamatā ir saliedēta pilsoniskā sabiedrība ar vienotu izpratni par pamatvērtībām un vēlmi redzēt Latviju kā neatkarīgu, demokrātisku, tiesisku un Rietumu pasaulei piederīgu valsti. Pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, organizējot un līdzdarbojoties dažādās pilsoniskajās aktivitātēs, tostarp iesaistoties valsts aizsardzībā kritiskos brīžos. Iekšējās drošības dimensijai svarīga ir arī Civilās aizsardzības sistēmā ietilpstošo institūciju kapacitāte un to spēju attīstīšana. Visu trīs minēto nacionālās drošības dimensiju efektīvai funkcionēšanai ārkārtīgi svarīga ir Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk - NBS), Valsts robežsardzes, valsts drošības iestāžu, tiesību aizsardzības institūciju un ārlietu dienesta kapacitāte un spējas reaģēt apdraudējuma gadījumā. Latvijas dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (turpmāk - NATO) un Eiropas Savienībā (turpmāk - ES) ir svarīgs Latvijas nacionālās drošības pamatelements, kas papildina nacionālos centienus risināt ar nacionālo drošību un aizsardzību saistītus jautājumus. Saskaņā ar NATO kolektīvās aizsardzības principu, militārs apdraudējums Latvijai tiek uzskatīts par kopēju apdraudējumu aliansei. Nacionālās drošības politika ir pasākumu kopums, kas vērsts uz nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanu, novēršanu un pārvarēšanu. Latvijas nacionālajai drošībai iespējamo apdraudējumu apjoms un to dažādais raksturs pārsniedz aizsardzības un iekšlietu sistēmas institūciju kompetenci. Līdz ar to nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanā, novēršanā un pārvarēšanā ir jāiesaistās visai valsts pārvaldei, kā arī sabiedrībai. Ņemot vērā lielo iesaistīto institūciju skaitu, svarīga ir nacionālās drošības politikas centralizēta vadīšana un šo institūciju savstarpējā koordinācija. Svarīga loma nacionālās drošības politikas īstenošanā ir sabiedrībai un tās sniegtajam atbalstam valsts pārvaldes institūcijām. Šādu atbalstu var sniegt izglītoti un pilsoniski aktīvi iedzīvotāji ar atbilstošu izpratni un spējām kritiski izvērtēt, piemēram, informatīvo vēstījumu saturu un nozīmi. Sabiedrības izglītošana nacionālās drošības jomā ir ilglaicīgas nacionālās drošības politikas pamatā.