3. Article

Krievijas agresija pret Ukrainu un izmaiņas starptautiskajā drošības vidē Izvēršot pilna mēroga karadarbību Ukrainā, Krievija ir apliecinājusi gatavību izmantot visaugstākā līmeņa militāro spēku pret citām valstīm, pārkāpjot starptautiskās tiesības un neņemot vērā humānus apsvērumus. Par agresiju pret Ukrainu pilnībā atbildīga ir Krievijas valdība kopā ar savu līdzdalībnieci Baltkrieviju. Krievijas izvērstajam karam Ukrainā ir tieša negatīva ietekme uz Latvijas nacionālo drošību, kā arī drošības situāciju Eiropā. Krievijas īstenotā neizprovocētā un pilna mēroga militārā agresija pret Ukrainu, kara noziegumi, prettiesiskā atsevišķu Ukrainas teritoriju aneksija, kā arī starptautiskās sabiedrības šantažēšana, draudot ar masu iznīcināšanas ieroču izmantošanu, kodolkatastrofas izraisīšanu, ir sagrāvusi Krievijas kā atbildīga partnera uzticamību un būtiski ietekmējusi drošības situāciju Eiropā. Krievijas agresija ir padziļinājusi esošos drošības un stabilitātes izaicinājumus un radījusi jaunus. Kopējā drošības situācija Eiropā ir kļuvusi nestabilāka, sarežģītāka un sadrumstalotāka nekā jebkad kopš 2. Pasaules kara. Drošības situāciju Eiropā šobrīd raksturo daudzpusīgi apdraudējumi, sākot ar terorismu, vardarbīgo ekstrēmismu un organizēto noziedzību un beidzot ar hibrīda rakstura apdraudējumiem un kiberuzbrukumiem, migrācijas instrumentalizāciju, ieroču izplatīšanu un bruņojuma kontroles arhitektūras vājināšanos. Finansiālā nestabilitāte, sociālās un ekonomiskās atšķirības var vēl vairāk saasināt apdraudējuma dinamiku un ietekmēt Eiropas drošību. Papildus Krievijas darbības ir saasinājušas globālo pārtikas krīzi un radījušas traucējumus energoresursu piegādēs. Krievija agresiju pret Ukrainu uztver kā daļu no plašāka konflikta, kurā izpaužas tās pretstāve Rietumiem kopumā, bet īpaši ASV. Uzsāktā kara Ukrainā aizsegā Krievija mēģina atgriezt pasauli pie ietekmes sfēru politikas. Izmantojot bruņoto iejaukšanos Gruzijā un Ukrainā, de facto kontroli pār Baltkrieviju, kā arī Krievijas karaspēka pastāvīgu klātbūtni ieilgušajos konfliktos, tostarp Moldovā, Krievijas valdība aktīvi cenšas uzturēt jau esošās un izveidot jaunas tā dēvētās ietekmes sfēras. Krievija ir klātesoša arī citviet pasaulē, piemēram, Lībijā, Sīrijā, Centrālāfrikas Republikā un Mali. Tā oportūniski izmanto nestabilitāti un sarežģīto iekšpolitisko situāciju šajās valstīs, tostarp, izmantojot dezinformāciju un algotņus, piemēram, privāto militāro kompāniju "Vāgnera grupa". Tāpat Krievija turpina militarizēt Arktiku un vairot spriedzi šajā reģionā. Ar neizprovocētu un nepamatoto militāro agresiju pret Ukrainu, Krievija ir rupji pārkāpusi Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk - ANO) Statūtus un citas starptautiskās tiesības. Apdraudot Eiropas un starptautisko drošību un stabilitāti, Krievija ignorē starptautiskās normas jau kopš tās militārās agresijas Gruzijā 2008. gadā. Vispārēja starptautiskās drošības situācijas pasliktināšanās ir sasniegusi līmeni, kad ir pamats starpvalstu sarunu dienas kārtībā iekļaut jautājumus par kopējiem pūliņiem stratēģiskās stabilitātes nodrošināšanai, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas un bruņojuma kontroles, un atbruņošanās režīmu saglabāšanai. Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu ir daļēji sagrāvis pastāvošo bruņojuma kontroles arhitektūru. Krievija jau ilgstoši nav godprātīgi attiekusies pret savu saistību īstenošanu bruņojuma kontroles mehānismos. Tās pieeja ir bijusi manipulatīva, selektīva un apzināti maldinoša. Jau vairākus gadus Krievija ir apšaubījusi pastāvošo noteikumu integritāti, klaji pārkāpjot vai izvairoties no tajos noteikto saistību ievērošanas. Vienlaicīgi, jebkādi mēģinājumi pārskatīt esošo bruņojuma kontroles arhitektūru, vai tās aizstāšana ar sarunām par jauniem instrumentiem automātiski nenovedīs pie pozitīvām pārmaiņām, bet drīzāk novērsīs uzmanību no Krievijas agresīvajām darbībām Eiropā. Tādēļ jebkādiem risinājumiem nākotnē jābūt balstītiem stingrā savstarpējā samērīgumā un pārbaudāmībā. Baltkrievija kopš 2020. gada augusta starptautiski neatzītajām prezidenta vēlēšanām rada apdraudējumu reģionālajai stabilitātei un drošībai. Baltkrievijā vērojamais autoritārisms izpaužas vardarbīgās represijās pret šīs valsts iedzīvotājiem un režīma oponentiem, aktīvā militārā atbalstā Krievijas agresijai pret Ukrainu un hibrīdā taktikā pret ES. Pieaugošā atkarība no Krievijas padara Baltkrieviju par Krievijas rīcībā esošu instrumentu savu agresīvo mērķu sasniegšanai. Baltkrievija de facto ir zaudējusi no kodolieročiem brīvas zonas statusu. Baltkrievija turpina 2021. gadā uzsākto migrācijas instrumentalizāciju, cenšoties ar hibrīdām metodēm destabilizēt situāciju uz robežas ar Latviju un citām ES dalībvalstīm. Tādejādi Baltkrievija rada nopietnus draudus NATO un ES ārējai robežai. Autoritāro režīmu un nevalstisko spēlētāju veiktās hibrīdās aktivitātes turpina pieaugt intensitātē un daudzveidībā. Hibrīdo draudu loks ir plašs, ietverot gan ekonomisko, tostarp enerģētikas šantāžu, gan iejaukšanos zinātnes, finanšu un izglītības jomās. Hibrīdās aktivitātes tiek veiktas ar mērķi vājināt Rietumu vienotību, demokrātiskās vērtības, lēmumu pieņemšanu un vispārējo spēju pretoties vai kavēt agresoru darbības. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropā arvien vairāk aktualizējušies tādi jautājumi kā enerģijas avotu dažādošana, kritiskās infrastruktūras aizsardzība un piegādes ķēžu drošība. Pārejā uz jauniem enerģijas avotiem un piegāžu ceļiem, svarīgi ir neradīt jaunas atkarības, īpaši no autoritāriem režīmiem. Visefektīvākais veids kā cīnīties pret hibrīdajiem draudiem, ir veicināt nacionālo un kolektīvo noturību, identificējot un novēršot ievainojamības un atkarības. Hibrīdais apdraudējums skar gan valsts, gan nevalstisko sektoru, tāpēc tā mazināšanai ir jāizmanto visu valsts pārvaldi un sabiedrību iekļaujoša pieeja noturības stiprināšanā. Latvijai jāsniedz viss iespējamais atbalsts arī mūsu partneriem, īpaši ES paplašināšanās valstīm, veicinot to noturības stiprināšanu un spēju pretoties hibrīdajiem uzbrukumiem. Pēdējo gadu laikā vērojams straujš Ķīnas ekonomisko, militāro un tehnoloģisko spēju pieaugums, kā rezultātā Ķīna arvien uzstājīgāk cenšas nostiprināt savu globālo politisko ietekmi un īstenot drošības intereses, tostarp piedāvājot alternatīvu skatījumu un virzot iniciatīvas, kas skar multilaterālismu, demokrātijas normu ievērošanu, globālo attīstību un drošības politiku. Ķīnas intereses tādejādi nereti nonāk pretrunā ar universālajās vērtībās balstīto Rietumu nostāju un globālo drošības arhitektūru. Rietumiem ar Ķīnu ir daudzšķautņainas attiecības, kuras raksturo gan sadarbība un dialogs, gan konkurence un sistēmiskas pretrunas. Ķīna tiecas ierobežot piekļuvi savam tirgum un mainīt starptautiskos standartus saskaņā ar savām interesēm. Tā īsteno savu politiku, palielinot klātbūtni pasaulē, tostarp jūrās un kosmosā, kā arī izmantojot plašu ietekmes instrumentu klāstu. Kopīgās Krievijas un Ķīnas militārās mācības ir daļa no abu valstu stratēģiskās partnerības un tuvināšanās centieniem, kas vērsti pret rietumvalstīm un paredz kopīgu pozicionēšanos ar Krieviju, tostarp globālās drošības jautājumos. Arvien vairāk pieaug Ķīnas loma un iesaiste reģionālos saspīlējumos. Vērojama Ķīnas militāro spēju, tostarp stratēģiskā bruņojuma sistēmu, attīstība. Ķīna ir būtiski attīstījusi savus militāros līdzekļus. Tās mērķis ir līdz 2035. gadam pabeigt savu bruņoto spēku vispārējo modernizāciju, tādējādi potenciāli ietekmējot reģionālo un globālo drošību. Vienlaikus ir vērojama Ķīnas noraidošā pieeja iesaistīties bruņojuma kontroles, atbruņošanās un neizplatīšanas sarunās. Ķīnas īstenotās hibrīdās operācijas un dezinformācijas kampaņas rada riskus ne tikai Indijas un Klusā okeāna reģionā, bet arī ārpus tā. Latvijas interesēs ir sadarbības stiprināšana ar partneriem Indijas un Klusā okeānu reģionā, lai risinātu reģionālus izaicinājumus kopīgās drošības interesēs. Publiskajā un privātajā sektorā būtiski turpināt darbu pie stratēģisko atkarību un ievainojamību mazināšanas, tostarp rūpīgi izvērtējot Ķīnas investīcijas visās ekonomikas nozarēs. Drošības situācija Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Sāhila reģionā ir cieši saistīta ar Eiropas un starptautisko drošību kopumā. Smagas ekonomiska un sociāla rakstura satricinājumu sekas, ko izraisa politiskā nestabilitāte, vardarbība, bruņoti konflikti, pārtikas trūkums un klimata pārmaiņas šajā reģionā, paaugstina migrācijas, radikalizācijas un terorisma riskus. Šiem riskiem ir potenciāls strauji saasināties. Terorisms visās tā formās un izpausmēs rada vistiešākos draudus starptautiskajai drošībai. Terorisma apdraudējuma neprognozējamība un pārrobežu izplatība pieaug ne tikai politiskas nestabilitātes un vardarbīgu konfliktu dēļ, bet arī attīstoties modernajām tehnoloģijām. Līdz ar moderno tehnoloģiju attīstību, pieaug riski izmantot, piemēram, dronus, 3D printerus, kriptovalūtas un mākslīgā intelekta sniegtās iespējas terorisma nolūkos. Krievijas uzsāktā kara rezultātā pieaug arī radikalizācijas un vardarbīgā ekstrēmisma izplatības riski un ekstrēmistiski noskaņotu indivīdu darbību neprognozējamība. Papildus, palielinās arī tādi riski kā šaujamieroču nelegāla aprite, kā arī ķīmiskā, bioloģiskā, radioaktīvā un kodolapdraudējuma (CBRN) radītie izaicinājumi. Prioritātes starptautiskajai drošības videi radītā apdraudējuma novēršanai: NATO kolektīvās aizsardzības un Austrumu flanga stiprināšana Latvijas un tās sabiedroto interesēs ir noturīgi ilgtermiņa drošības risinājumi. Lai nodrošinātu NATO atbilstību nākotnes izaicinājumiem un vajadzībām, 2022. gadā notikušajā Madrides samitā sabiedrotie apstiprināja jauno NATO Stratēģisko koncepciju. Šajā dokumentā NATO atkārtoti apliecina kolektīvo aizsardzību kā Alianses pamatuzdevumu, kā arī sniedz vadlīnijas, kā NATO pielāgoties izmaiņām drošības situācijai pasaulē un iezīmē galvenos Alianses uzdevumus - stiprināt atturēšanu un aizsardzību, krīžu novēršanu un pārvaldību, kā arī sadarbību drošības jomā. NATO Krieviju ir atzinis par galveno draudu eiroatlantiskajai drošībai, mieram un stabilitātei. Darbs pie Madrides samitā noteikto uzdevumu izpildes turpinājās 2023. gada Viļņas samitā. Latvijai ir svarīgi panākt pēc iespējas drīzāku NATO pielāgošanos aktuālajai drošības situācijai: NATO "priekšējās aizsardzības" praktisku ieviešanu, reģionālo plānu izpildāmības nodrošināšanu, sabiedroto spēku klātbūtnes palielināšanu Latvijā, kā arī pretgaisa un pretraķešu aizsardzības stiprināšanu. Šajos centienos būtiska loma ir arī spējai objektīvi novērtēt un reaģēt uz hibrīdo apdraudējumu un jauno tehnoloģiju piedāvātajām iespējām. Vienlaikus Latvijai ir jāturpina attīstīt nepieciešamās uzņemošās valsts atbalsta spējas. Somijas un gaidāmajai Zviedrijas dalībai NATO un integrācijai alianses militārajās struktūrās ir neatsverama loma Baltijas jūras reģiona drošības vides stiprināšanā un Baltijas - Ziemeļvalstu sadarbības veicināšanā. ES starptautiskās lomas stiprināšana Latvijas interesēs ir veicināt iekšēji un ārēji spēcīgas ES tālāku nostiprināšanos kā globāli ietekmīgai nacionālu valstu savienībai, kuru vieno kopīgas demokrātiskās vērtības un atbalsts cilvēktiesībām. Jāturpina stiprināt ES attiecības ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju, transatlantiskās attiecības ar ASV un Kanādu, kā arī jāveicina reģiona līdzīgi domājošo valstu tālāka konsolidācija. Jāturpina atbalsts kritēriju izpildei, katras valsts pašas sasniegumiem un Eiropas vērtībās balstītai ES paplašināšanās politikai. Iesaiste starptautiskajos centienos panākt karadarbības apturēšanu Ukrainā Jāstiprina noteikumos balstīta starptautiskā kārtība un uzticamība efektīva multilaterālisma pieejai starptautiskajās attiecībās. Šāda pieeja konsekventi jāīsteno jebkādās attiecībās ar Krieviju un Baltkrieviju, lai novērstu līdzīgu agresijas noziegumu atkārtošanos nākotnē. Krievijas izraisīto apdraudējumu ierobežošana būs tuvāko gadu galvenā prioritāte. Aktīva Latvijas ārpolitiskā darbība dažādos starptautiskos formātos Latvija ir aktīva un uzticama dalībvalsts starptautiskās sadarbības formātos ar starptautiskās tiesībās balstītām vērtībām. Ārpolitikā Latvija uztur aktīvu dialogu un veicina ciešu reģionālo sadarbību ar Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un Poliju. Drošības politikā īpaša uzmanība tiek veltīta konsultācijām un vienotas politikas veidošanai ar NATO sabiedrotajiem un ES dalībvalstīm. Latvija konstruktīvi darbojas dažādos daudzpusējos formātos, tostarp jautājumos, kas saistīti ar miera nodrošināšanu, drošību, ilgtspējīgu attīstību (inovatīva un dabai saudzīga ekonomika, tiesiskums un laba pārvaldība, starptautiskā sadarbība un kvalitatīva izglītība), sieviešu tiesību ievērošanu, digitalizāciju, klimata risinājumu labās prakses veicināšanu, atbildīgu tehnoloģiju attīstības izmantošanu un citos. Latvija plāno sniegt ieguldījumu šo nozīmīgo uzdevumu risināšanā, kļūstot par ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekli 2026.-2027. gadā.