4. Article

Militārā apdraudējuma novēršana Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš pret Ukrainu kopumā palielina Latvijas militāro apdraudējumu. Neskatoties uz ievērojamajiem zaudējumiem, Krievija ir un būs galvenais draudu avots Latvijas drošībai, kā arī drauds Baltijas jūras reģionam kopumā. Krievija mācīsies no savām kļūdām un īstenos mērķtiecīgus pasākumus savu kaujas spēju atjaunošanai. Krievija atbildēs uz Somijas, kā arī gaidāmo Zviedrijas pievienošanos NATO ar papildus konvencionālo spēku izvietošanu Baltijas jūras reģionā. Tam var sekot arī biežākas un lielākas Krievijas un Baltkrievijas kopīgas militārās mācības Rietumu stratēģiskajā virzienā. Konvencionālo spēku zaudējumus karā Ukrainā Krievija centīsies kompensēt ar pieaugošiem kodolieroču izmantošanas draudiem, kā arī hibrīdā kara instrumentiem. Krievijas ideologi un propagandisti veido šīs valsts sabiedrībā negatīvu un agresīvu attieksmi pret Baltijas valstīm. Krievija joprojām izmanto plašu spektru tās rīcībā esošos līdzekļus, ieskaitot dezinformāciju, lai ietekmētu Baltijas valstu politiku. Krievija ir gatava izmantot militāru spēku savu ģeopolitisko mērķu sasniegšanai. Lai gan Krievijas Bruņoto spēku konvencionālās spējas izrādījās vājākas nekā iepriekš tika vērtēts (korupcija, slikts tehniskais stāvoklis, zems apmācību līmenis), tas nav atturējis Kremli no kara turpināšanas. Pēc zaudējumiem un atkāpšanās Krievija nav atteikusies no sākotnējiem mērķiem, tā ir tikai mainījusi taktiku un pielāgojusies ilgstošas karadarbības formai. Krievija atrod veidus, kā kompensēt dzīvā spēka un apbruņojuma zaudējumus, tehnoloģiju un munīcijas trūkumu, kamēr Krievijas sabiedrība saglabā apātiju un pasivitāti, iedrošinot Kremli uz karadarbības turpināšanu. Krievijas karadarbībā pret Ukrainu svarīga loma ir Baltkrievijai, kuras autoritārais līderis cenšas sevi apliecināt kā nozīmīgāko Krievijas stratēģisko partneri Eiropas kontinentā. Krievija izmantoja Baltkrievijas teritoriju spēku koncentrēšanai svarīgākajā uzbrukuma virzienā pirms iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Baltkrievijas teritorija joprojām tiek izmantota aviācijas un raķešu triecieniem, loģistikai - spēku, tehnikas pārvietošanai, apgādei, rotācijai, ievainoto ārstēšanai, bojātās tehnikas remontēšanai, kā arī pastāvīga spiediena uzturēšanai, lai Ukrainas spēkus piesaistītu prom no galvenajiem karadarbības rajoniem. Nepieciešamības gadījumā Krievija var rēķināties ar iespēju atkārtoti izmantot Baltkrievijas teritoriju agresijai pret kaimiņvalstīm. Ukrainas ieņemtajās teritorijās Krievijas spēki nodrošina nesaudzīgu okupācijas režīmu, kara noziegumus un vardarbību pret civiliedzīvotājiem padarot par standarta praksi. Lai gan Krievijas pastrādātie kara noziegumi ietekmē starptautiskās sabiedrības attieksmi pret to, nekas neliecina, ka pašā Krievijā tie izsauktu sabiedrības nosodījumu, drīzāk pretēji - Krievijas oficiālā nostāja un sabiedrības attieksme iedrošina un veicina noziegumus pret okupēto teritoriju civiliedzīvotājiem. Iekšpolitiski Krievijā sabiedrības neapmierinātības izpausmes tiek maksimāli kontrolētas, kas nodrošina esošā režīma stabilitāti tuvāko gadu laikā. Turpinoties agresijai pret Ukrainu un propagandā aktivizējot t.s. "visas tautas kara" vēstījumu, atbalsts valdošajam režīmam Krievijas sabiedrībā var pat pieaugt. Neskatoties uz ievērojamiem zaudējumiem, ko Krievijas Bruņotie spēki ir cietuši Ukrainā, to militārais potenciāls saglabājas augsts. Krievijai ir pietiekami finanšu līdzekļi un militāras rezerves, lai turpinātu karu. Tāpat Krievijai ir kodolieroči, lai turpinātu konfrontāciju ar rietumvalstīm. Tādēļ Maskava joprojām apdraud un turpinās apdraudēt Krievijas kaimiņvalstis. Pašlaik visi Krievijas militārie resursi tiek virzīti uzvaras gūšanai Ukrainā, bet, karam beidzoties, tas noteikti mainīsies. Prognozējams, ka mēģinājumi destabilizēt situāciju Baltijas valstīs, izmantojot Krievijai pieejamos līdzekļus, turpināsies vai pat pastiprināsies. Ja Krievijai izdosies nostiprināties, tā mēģinās iegūt papildus ietekmes instrumentus plašākā reģionā, tostarp arī Baltijas valstīs - cenšoties saglabāt un stiprināt krievu valodas un kultūras vidi, Krievijas pozīciju atbalstošus medijus gan krievu, gan citās Eiropas valodās. Krievija arī turpmāk izmantos hibrīdās metodes vai militāras operācijas savas ietekmes izplatīšanai. Karā gūtās mācības mainīs Krievijas Bruņotos spēkus. Spējīgāku komandieru atlase, cīņa ar korupciju u.c. izmaiņas var palielināt Krievijas Bruņoto spēku kaujas spējas ātrāk nekā tiks izveidotas plānotās jaunās vienības un atjaunoti modernā apbruņojuma krājumi. Jaunas militārās tehnikas ražošanai Krievijai būs nepieciešamas Rietumu tehnoloģijas, kas iekļautas sankciju sarakstā, bet Krievija jau vairākkārt ir pierādījusi, ka spēj sistemātiski apiet sankcijas. Iespējams, tehnikas atjaunošanai līdz pirmskara līmenim būs nepieciešami līdz pat desmit gadiem, bet līdz tam Krievija varēs izlīdzēties ar saremontētu vecākas paaudzes tehniku, kas joprojām ir pieejama. Prioritātes militārā apdraudējuma novēršanai: Visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas tālāka stiprināšana un rīcības gatavības kultūras modeļa ieviešana Latvijas valsts attīstība un drošība ir saistīta ar kopējo sabiedrības vienotību. Latvijas valsts aizsardzība un tās tālākā izaugsme ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas tiek īstenota no individuālā un nevalstiskā sektora līdz valstiskajam līmenim. Kopējā atbildība tiek īstenota ar visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas modeļa tālāku ieviešanu, aptverot plašu pasākumu kopumu atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanai un sabiedrības noturības veicināšanai. Attīstīta rīcības gatavības kultūra, un vienots demokrātisko vērtību kopums ir sabiedrības noturības un valsts izdzīvotspējas priekšnoteikums, kas paredz sabiedrības gatavību rīkoties krīzes un kara gadījumā, spēju nodrošināt visu jomu nepārtrauktu funkcionēšanu un atbalstu NBS aizsardzības operācijām. NBS nacionālo atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšana Latvijas atturēšanas un aizsardzības pamatu veido NBS militārās spējas un to izmantošanas stratēģija, NATO kolektīvās aizsardzības mehānismi un stratēģiskās partnerības divpusējā un daudzpusējā līmenī. Latvija kopā ar sabiedrotajiem uztur un attīsta kaujas spējas, demonstrējot apņemšanos un gatavību aizsargāt Latviju pret jebkura veida apdraudējumu. NBS vienības demonstrē augstu kaujas gatavību un reaģē uz dažādiem drošības izaicinājumiem, kā ar sniedz nepieciešamo atbalstu civilajām institūcijām. Nepieciešams investēt un attīstīt skaitliski ievērojami lielāku kaujas spējīgu armiju. Valsts aizsardzības dienesta ieviešana nodrošinās personālsastāvu NBS prioritāro spēju attīstībai, personālsastāva pieaugumu, kā arī apmācītus rezerves karavīrus augstas un vispārējās gatavības rezerves vienībām, ilgtermiņā veicinot NBS strukturālu transformāciju. Valsts aizsardzības dienesta pakāpeniska ieviešana sekmēs NBS kaujas spēju palielināšanu, vienlaikus nostiprinot sabiedrības saikni ar NBS un veicinot sabiedrības izpratni par valsts aizsardzību. NATO kolektīvās aizsardzības sistēmas stiprināšana Latvijas aizsardzība tiek attīstīta NATO kolektīvās aizsardzības ietvaros, kas ir spēcīgākais ienaidnieka atturēšanas instruments. NATO ir kodolalianse, kas sniedz kodolatturēšanas lietussargu visām organizācijas dalībvalstīm. Latvija nodrošina savu lomu šīs nozīmīgās misijas sekmēšanā. Lai atturētu ienaidnieku no uzbrukuma Latvijai un nodrošinātu tūlītēju aizsardzību, svarīga ir attīstīta un praktiski ieviesta NATO "priekšējās aizsardzības" stratēģija. Tāpat nacionālās atturēšanas un aizsardzības spējas palielina stratēģisko partnerību un starptautiskās sadarbības centieni, nodrošinot gan papildus militāro un drošības atbalstu, gan ieguldot pastāvošajā likumos balstītajā starptautiskajā kārtībā. Transporta infrastruktūras militārās kapacitātes attīstība Lai attīstītu NATO spēju reaģēt uz jebkuru ārējo apdraudējumu Latvijā un nodrošinātu NATO kolektīvās aizsardzības principu, nepieciešams attīstīt Eiropas Transporta tīkla (Trans-European Transport Network; TEN-T) programmā iekļauto divējādas lietojamības infrastruktūras projektus, palielinot to militāro kapacitāti un atbalsta funkciju, tādejādi veidojot multifunkcionālus transporta koridorus, ar spēju apkalpot liela apjoma militāros pārvadājumus.