5. Article

Ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu radītā apdraudējuma novēršana Darbu pret Latviju īsteno vairāku valstu izlūkošanas un drošības dienesti (turpmāk - specdienesti). Krievijas specdienestu īstenotās aktivitātes ir agresīvas un rada būtisku apdraudējumu gan NATO un ES dalībvalstu kolektīvajai drošībai, gan arī Latvijas valsts nacionālajai drošībai. Krievijas politika ietver gatavošanos visplašākā spektra konfliktam ar NATO. Tas nosaka Krievijas specdienestu darbību ietvaru - Krievija izstrādā un attīsta ne tikai militāru uzbrukumu scenārijus, bet plāno ienaidnieka vājināšanu visās hibrīdā kara jomās un fāzēs. Draudus Latvijas drošībai rada arī Baltkrievijas specdienesti, kas arvien lielākā mērā darbības koordinē ar Krievijas specdienestiem. Krievijas specdienesti īsteno mērķtiecīgu un sistemātisku darbu, lai iegūtu izlūkošanas informāciju par būtiskākajiem Latvijas ārpolitikas, drošības politikas, iekšpolitikas, ekonomikas un enerģētikas politikas aspektiem, kā arī seko līdzi sociālajiem procesiem un sabiedrības noskaņojumam. Krievijas īstenotā kara Ukrainā kontekstā izlūkošanas prioritāte ir rietumvalstu, tostarp Latvijas, sniegtais politiskais un militārais atbalsts Ukrainai, kā arī rīcībpolitikas veidošana attiecībā pret Krieviju. Latvijas drošības politika, militārās un civilās aizsardzības spējas, kritiskā infrastruktūra, krīžu pārvarēšanas mehānismi un robežu drošība ir nozīmīgi Krievijas specdienestu izlūkošanas mērķi. Pieaugošā Krievijas izolācija un spriedze attiecībās ar rietumvalstīm palielinās Kremļa pieprasījumu pēc izlūkošanas datiem. Prognozējams, ka spiegošanas aktivitāšu intensitāte pret rietumvalstīm, arī Latviju, palielināsies. Līdztekus izlūkošanas informācijas vākšanai un aģentūras pozīciju stiprināšanai, Krievijas specdienesti izvērš īstermiņa un ilgtermiņa ietekmes pasākumus: veido ietekmes aģentu tīklu, veic ietekmes sviru izpēti un stiprināšanu, kā arī īsteno mērķtiecīgas ietekmes operācijas, lai Kremlim izdevīgā veidā virzītu lēmumu pieņemšanu, sociālpolitiskos procesus un sabiedrisko domu. Ietekmes operācijas tiek veiktas, kombinējot dažādas metodes - ietekmes aģentus, kibertelpu un informatīvo telpu, kur nozīmīga komponente ir sociālās tīklošanas un video koplietošanas platformas. Tematiski ietekmes pasākumi visbiežāk saistīti ar centieniem veicināt spriedzi Latvijas sabiedrībā, neuzticību valsts varai un politikai, kā arī Kremļa pasaules redzējuma izplatīšanu noteiktās sabiedrības grupās. Krievijas specdienesti aktivitātes pret Latviju īsteno, strādājot no dažādām pozīcijām - no Krievijas un tās teritorijā, pierobežas zonā, diplomātisko pārstāvniecību piesegā, trešajās valstīs, starptautisko organizāciju ietvaros, arī kibertelpā un informatīvajā telpā. Mazinoties tradicionālām izlūkošanas iespējām, pieaug apdraudējums, ko veido no Krievijas teritorijas īstenotās specdienestu aktivitātes. Arvien lielāks risks nonākt Krievijas un arī Baltkrievijas specdienestu uzmanībā ir Latvijas valstpiederīgajiem, kuri ceļo uz šīm valstīm. Krievijas specdienestos ir izveidotas īpašas vienības agresīvu speciālo operāciju veikšanai ārvalstīs. Operāciju veikšanai individuāli vai grupā specdienestu virsnieki var ceļot gan ar savām īstajām, gan viltus identitātēm. Pieaugot Krievijas īstenotā kara Ukrainā noteiktai konfrontācijai ar rietumvalstīm, pieaugs arī agresīvu Krievijas specdienestu operāciju risks Latvijā. Krievijas specdienestu uzdevums ir attīstīt spējas, lai konflikta gadījumā pret Latviju vērstu plaša spektra operācijas - provokācijas, graujošas darbības un diversijas, informatīvo karadarbību, kiberuzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai, nozīmīgu valsts sektoru darbības kavēšanu. Valsts drošības iestāžu (Valsts drošības dienesta, Satversmes aizsardzības biroja un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta) stratēģiskais mērķis ir nodrošināt apsteidzošu un preventīvu pasākumu kopumu, lai neitralizētu ārvalstu specdienestu radīto apdraudējumu Latvijas nacionālajai, kā arī NATO un ES kolektīvajai drošībai un interesēm. Prioritāriem uzdevumiem ir jābūt balstītiem uz esošās valsts drošības iestāžu darbības stiprināšanu un pilnveidošanu, atbilstoši pastāvošajiem apdraudējuma veidiem. Prioritātes ārvalstu specdienestu radītā apdraudējuma novēršanai: Pretizlūkošanas un preventīvo pasākumu stiprināšana, spēju attīstīšana Valsts drošības iestāžu uzdevums ir veikt nepārtrauktus pretizlūkošanas pasākumus, identificējot ārvalstu specdienestu īstenotās aktivitātes, kas pret Latviju un Latvijas valstspiederīgajiem tiek īstenotas, izmantojot plašu metožu klāstu. Pretizlūkošanas darbībai jābūt virzītai ne tikai uz ārvalstu specdienestu darbinieku un to aģentūras atklāšanu un neitralizēšanu, kā arī valsts drošībai nozīmīgas informācijas un kritiskās infrastruktūras aizsardzību, bet arī uz ietekmes aģentu un ietekmes operāciju identificēšanu, tostarp medijos un sociālās tīklošanas un video koplietošanas platformās īstenotu informācijas operāciju atklāšanu. Ņemot vērā ārvalstu specdienestu augsto interesi par Latvijas aizsardzības spējām un ārējās robežas drošību, kompleksi pretizlūkošanas pasākumi pastiprināmi vietās un objektos, kur koncentrēti NBS un sabiedroto militārie spēki un infrastruktūra, Valsts robežsardzes struktūrvienības, kā arī pierobežas teritorijās. Pastiprināts pretizlūkošanas darbs jāīsteno kritiskās infrastruktūras objektos. Nepieciešams intensificēt pretizlūkošanas pasākumus sabiedrības grupās, kas pēc noteiktiem kritērijiem atbilst ārvalstu specdienestu prioritārām mērķa grupām ietekmes pasākumu izvēršanā un aģentūras tīkla veidošanā, un ir potenciāli uzņēmīgākas pret šiem riskiem. Valsts drošības iestādēm jāturpina darbs šo grupu identificēšanai, to uzskatu un rīcības potenciāla novērtēšanai, šī darba ietvaros sadarbojoties arī ar citām valsts institūcijām. Jāstiprina valsts drošības iestāžu spējas identificēt ārvalstu specdienestu izvērstas ietekmes un informācijas operācijas sociālās tīklošanas un video koplietošanas platformās. Sadarbībā ar citām institūcijām jāpilnveido rīcības shēmas, lai identificētās operācijas var ātri pārtraukt un efektīvi neitralizēt. Jāturpina attīstīt valsts drošības iestāžu rīcībā esošie tehniskie risinājumi gan sociālās tīklošanas un video koplietošanas platformās veikto aktivitāšu monitoringam, gan citu pretizlūkošanas pasākumu veikšanai. Koordinēta valsts drošības iestāžu sadarbība ar ārvalstu partneru dienestiem Latvijas valsts drošības iestāžu savstarpēja sadarbība, kā arī sadarbība ar NATO un ES dalībvalstu partneriem ir būtisks līdzeklis ārvalstu specdienestu apdraudējuma identificēšanai, novēršanai un kolektīvās drošības stiprināšanai. Reģionā augošais drošības apdraudējums un mainīgās ārvalstu specdienestu darba metodes prasa īpaši dinamisku valsts drošības iestāžu saziņu, lai savlaicīgi identificētu izmaiņas, ņemtu vērā partneru pieredzi, veidotu kopīgu pieeju konkrētu risku mazināšanai un draudu neitralizēšanai. Jāturpina koordinētu sadarbības mehānismu nostiprināšana. Starpinstitucionāla pieeja un sabiedrības iesaiste visaptverošai draudu identificēšanai un novēršanai Valsts drošības iestādēm atbilstoši kompetencei jāstiprina sadarbība ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstisko un privāto sektoru, kas var sniegt ieguldījumu ārvalstu specdienestu darbību identificēšanā, un vispārējas noturības veidošanā. Jāņem vērā, ka Krievijas specdienesti veic speciālās operācijas ārvalstīs, to virsniekiem ir piešķirtas viltus identitātes, un to izlūkdarbībā ir iesaistīti aģenti, kuru pārvietošanās un uzturēšanās ārvalstīs ir leģitīma. Pieaugot ārvalstu specdienestu radītajam apdraudējumam, svarīgi, lai sabiedrība spēj atpazīt pazīmes, kas liecina par iespējamiem šo dienestu radītajiem drošības riskiem. Valsts drošības iestādēm ir jāinformē un jāizglīto sabiedrība par ārvalstu specdienestu radītajiem drošības riskiem, lai iedzīvotāji vērstos valsts drošības iestādēs gadījumos, ja viņiem ir aizdomas par ārvalstu specdienestu veiktajām izlūkdarbībām. Šāda prakse jāstiprina arī valsts institūcijās, kur drošības risku vērtējumu savu funkciju ietvaros ir jāveido kā sistemātisku praksi. Izglītojošais darbs par ārvalstu specdienestu radītajiem riskiem jāveic attiecībā uz personām, kas ceļo uz paaugstināta riska valstīm, kā arī jāveic pasākumi, lai atsevišķos valsts pārvaldes un privātajos sektoros šādu ceļošanas praksi ierobežotu.