6. Article

Iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma novēršana Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā iekšējās drošības nozīme ir strauji pieaugusi gan nacionālajā, gan ES līmenī. Nestabilā starptautiskā drošības vide un drošības situācijas pasliktināšanās Eiropā rada vairākus apdraudējumus Latvijai, jo sevišķi valsts austrumu robežas drošības, nelegālās migrācijas, sabiedrības saliedētības, hibrīdo uzbrukumu un organizētās noziedzības jomās. Kara rezultātā Krievija ir radikalizējusies un aktivizējusi tieši pret NATO vērstu agresīvu retoriku. Krievijas skatījumā hibrīdā kara instrumenti (propaganda, dezinformācija, un citas manipulācijas informatīvajā telpā, kiberuzbrukumi, ietekmes aģenti u.tml.) joprojām ir vitāli svarīgi, lai sasniegtu savus mērķus NATO un ES valstīs. Krievijas hibrīdie draudi pret Latviju un Rietumu pasauli kopumā tuvāko gadu laikā ne tikai saglabās savu aktualitāti, bet tiem būs tendence pieaugt. Krievijas agresīvā politika reģionālā un starptautiskā līmenī, tostarp uzsāktais karš pret Ukrainu, kā arī kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas, kas vērstas pret NATO un ES valstīm rada lielākos riskus Latvijas iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai. Krievijas karš Ukrainā ir spēcīgi atbalsojies Latvijas sabiedrībā, atklājot atsevišķu sabiedrības grupu uzskatu sistēmu, ideoloģiskās pārliecības un vēsturiskās atmiņas atšķirības no Latvijas sabiedrības vairākuma vērtībām. Šīs atšķirības uzskatāmi demonstrē Latvijas sabiedrības mazākumu pārstāvošo dažu iedzīvotāju grupu simpātijas pret Kremli, publiski paustais atbalsts Krievijas agresijai Ukrainā un atvērtība Krievijas ietekmes pasākumiem. Krievijas karš Ukrainā lielākajā sabiedrības daļā radīja ne tikai nedrošības sajūtu un nosodījumu, bet arī pieprasījumu pēc straujākas atteikšanās no padomju mantojuma, kas materializējās 2022. gadā valdības un daudzu pašvaldību īstenotajā padomju laika "pieminekļu" demontāžā. Vienlaikus šīs darbības, kā arī Latvijas valsts sniegtais atbalsts Ukrainai, izsauca agresijas vilni pret Kremli pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju vidū. Šī agresivitāte un naids, kas, galvenokārt, izpaužas komentāros sociālās tīklošanas un video koplietošanas platformās, taču nereti arī ielu vidē fiksētajos incidentos, tostarp pret bēgļiem no Ukrainas, kopumā negatīvi ietekmē iekšējās drošības situāciju. Turpinoties latentai etniskai spriedzei, kā arī neapmierinātībai ar esošo situāciju un agresivitātei, pastāv risks, ka šī spriedze noteiktos apstākļos var saasināties. Tāpēc valsts drošības iestādēm sadarbībā ar tiesību aizsardzības institūcijām ir pastāvīgi jāveic situācijas attīstības monitorings, lai novērstu spriedzes un saspīlējuma eskalāciju sabiedrībā, un savlaicīgi identificētu signālus, kad ārēji subjekti savās interesēs cenšas izmantot iepriekš minētos faktorus. Tāpat tiesību aizsardzības institūcijām konsekventi jāturpina ievērot nulles tolerances princips pret jebkādām atbalsta izpausmēm Krievijas agresijai, kas parādās publiskajā vidē un informatīvajā telpā. Iekšējo drošību ietekmē arī demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, augstais nabadzības līmenis un sabiedrības ienākumu nevienlīdzība, kā arī izglītības kvalitāte. Depopulācija, kas pārskatāmā nākotnē ir nenovēršama, kā arī iedzīvotāju novecošana radīs pieaugošu spiedienu pret valsts pārvaldi kopumā, vājinot tās spēju nodrošināt sabiedrības funkciju kvalitatīvu izpildi visā valsts teritorijā. Tas uzturēs paaugstinātu neapmierinātību sabiedrībā ar valsts pārvaldes nepietiekamo kapacitāti un darba kvalitāti, un ilgtermiņā turpinās veicināt iedzīvotāju neuzticību valsts varai. Darbaspēka resursa sašaurināšanās un pieaugoša konkurence par darbiniekiem skars visus valsts pārvaldes sektorus. Nacionālās drošības kontekstā pieaugs izaicinājumi personāla rekrutēšanai aizsardzības, iekšējās drošības un tieslietu sektoros. Šie faktori radīs arī pieaugošus izaicinājumus nodrošināt kritiskās infrastruktūras aizsardzību atbilstošā līmenī. Iekšlietu un tieslietu nozares infrastruktūras attīstība var tikt kavēta inflācijas ietekmē pieaugošo būvniecības un ēku uzturēšanas izmaksu dēļ. Iepriekš minētie riski veicinās jaunus iekšējās un ārējās drošības izaicinājumus. Galvenie iekšējās drošības riski, kas saistīti ar iepriekš minētajiem faktoriem ir pieaugošā noziedzība, ēnu ekonomika, kontrabanda, alkohola un narkotiku lietošana, dažādu drošības noteikumu un prasību neievērošana sadzīves līmenī un uzņēmējdarbībā. Prioritātes iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma novēršanai: Saliedētas sabiedrības stiprināšana Iekšējās drošības un saliedētas sabiedrības stiprināšanas nolūkā ir jāveicina sabiedrības vairākuma saliedēšana ap kopīgām vērtībām, kuru pamatā ir valsts neatkarība, tās piederība Rietumu pasaulei, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda un tāda vēstures izpratne, kas nosoda totalitāro režīmu veiktos noziegumus pret cilvēci, un analoģisku vēstures notikumu atkārtošanos mūsdienās. Atbildīgajām valsts institūcijām ir jāturpina mērķtiecīgs darbs, lai mazinātu svešu režīmu atstātā mantojuma atrašanos Latvijas kultūrvidē. Vienlīdz svarīgs ir ilgtermiņa darbs pie Latvijas valsts, tās vēsturē nozīmīgu notikumu un personību piemiņas liecību eksponēšanas, veidojot pieminekļus un piemiņas vietas pilsētvidē un attīstot muzeju ekspozīcijas. Šim darbam ir jābūt vērstam uz piederības sajūtas Latvijas valstij, kā arī vienotas vēstures izpratnes nostiprināšanu sabiedrībā. Valsts robežas drošības un aizsardzības stiprināšana Valsts robežas drošība ir priekšnoteikums valsts robežas neaizskaramības garantēšanai un valsts apdraudējuma novēršanai. Jāturpina Latvijas ārējās robežas neaizskaramības stiprināšana, kas vienlaikus ir NATO un ES ārējā robeža, jāpabeidz ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūve un tehniskā aprīkošana. Jāturpina valsts robežas telekomunikāciju tīkla infrastruktūras modernizācija, nodrošinot atbilstību Eiropas robežu novērošanas sistēmas tīkla prasībām. Vienlaikus jau tagad valsts pārvaldes iestādēm jāstrādā pie konkrētiem atturēšanas un pretmobilitātes risinājumiem pierobežā, kas atturētu potenciālu pretinieku no Latvijas drošības apdraudēšanas. Ņemot vērā, ka Baltkrievija turpina izmantot migrāciju, lai ar hibrīdām metodēm destabilizētu situāciju uz robežas ar Latviju, jāpilnveido Latvijas - Baltkrievijas robežas uzraudzības infrastruktūra, lai nodrošinātu robežas viedo un digitālo uzraudzību, kā arī nepārtrauktu novērošanu. Nelegālās migrācijas un pārrobežu organizētās noziedzības riski uz Latvijas ārējās robežas nemazinās, līdz ar to jāīsteno efektīvi pasākumi šo risku mazināšanai, tostarp stiprinot robežsargu un muitas darbinieku cilvēkresursu kapacitāti, vienlaikus nodrošinot kontroli, lai novērstu attiecīgo valsts iestāžu amatpersonu iesaisti valsts robežas neaizskaramību apdraudošo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā. Sadarbībā ar NBS jāturpina pasākumu īstenošana, lai nodrošinātu Valsts robežsardzes (turpmāk - VRS) spēju palielināšanu, kā arī Latvijas ārējās robežas aprīkošanu ar savstarpēji integrētiem robežuzraudzības un robežpārbaudes tehniskajiem līdzekļiem. Tāpat ir jāuzlabo VRS mobilitāte, tostarp plānojot un organizējot regulāras kopīgas VRS un NBS mācības. Civilā aizsardzība un katastrofu pārvaldīšana Iepriekšējo gadu pieredze un krīzes pārvaldības mācību secinājumi, ka arī Covid-19 pandēmijas gūtās atziņas parāda, ka nepieciešams pilnveidot krīzes vadības sistēmu, izveidojot valstiska līmeņa starpinstitucionālu krīžu pārvaldības mehānismu, lai nodrošinātu krīzes pārvaldības noturību un nepārtrauktību. Nepieciešams īstenot katastrofu pārvaldības sistēmas reformu, lai nodrošinātu vienlīdz efektīvu, ātru un kvalitatīvu katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu darbu visā valsts teritorijā, uzlabojot reaģēšanā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu sadarbību un koordināciju, izveidojot katastrofu pārvaldības centrus, tādējādi arī uzlabojot atbildīgajās institūcijās nodarbināto darba apstākļus un darba drošību. Jāturpina attīstīt un pilnveidot valsts un pašvaldību institūciju, kā arī sabiedrības izpratne par civilās aizsardzības sistēmu, tostarp nodrošinot apmācības par tās galvenajiem elementiem, lai veicinātu sabiedrības drošības un gatavības krīzes situācijām kultūras veidošanu. Par civilo aizsardzību atbildīgajām valsts institūcijām un NBS ir jāsniedz atbalsts pašvaldībām civilās aizsardzības plānu izstrādāšanā, integrējot tajos rīcību krīzes un kara gadījumā. Iedzīvotāju apziņošanai krīzes situācijās ir nepieciešams ieviest un nodrošināt efektīvas agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību un uzturēšanu, papildinot esošo sistēmu ar šūnu apraides risinājumu. Kritiskās infrastruktūras noturība Lai efektīvi nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju drošību, nepieciešams īstenot pasākumus ar mērķi mazināt tās infrastruktūras neaizsargātību, kas ir būtiska sabiedrības un ekonomikas stabilai un nepārtrauktai darbībai. Iedzīvotāju labklājība un netraucēta tautsaimniecības darbība ir atkarīga no kritiskās infrastruktūras. Tā ir kritiski svarīga tādu pakalpojumu sniegšanā, kas nepieciešami būtiskāko sabiedrības sociālo funkciju un tautsaimniecības funkcionēšanas nepārtrauktības nodrošināšanai. Kritiskai infrastruktūrai jābūt aizsargātai pret apdraudējumiem, kas var izraisīt nopietnus tās darbības traucējumus. Kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumiem jābūt vērstiem uz to, lai savlaicīgi saņemtu informāciju par iespējamu valsts apdraudējumu un reaģētu uz šādiem apdraudējumiem, novērstu un pārvarētu tos. Valsts institūcijām, valsts drošības iestādēm un komercsabiedrībām jāveic pasākumi kritiskās infrastruktūras noturības stiprināšanai pret iespējamiem apdraudējumiem, tostarp pastiprinot prasības šajā jomā nodarbinātajiem. Iekšlietu un tieslietu sistēmas institūciju kapacitātes stiprināšana Iekšējās drošības un tiesību aizsardzības, kā arī tieslietu sistēmas iestādēm jāatbilst mūsdienu prasībām un jābūt spējīgām pārvarēt aktuālos izaicinājumus un apdraudējumus. Lai novērstu apdraudējumu iekšējai drošībai un sabiedriskajai kārtībai, jāturpina stiprināt iekšlietu un tieslietu sistēmas institūciju spējas, plānojot cilvēkresursus, nodrošinot izglītību un profesionālo pilnveidi atbilstošajā līmenī, nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu, kā arī īstenojot infrastruktūras izbūves un modernizācijas projektus.