7. Article

Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana Latvijas informatīvās telpas drošība ir būtisks aspekts Latvijas nacionālās drošības nodrošināšanai. Spēcīgas un aizsargātas informatīvās telpas pamatā ir stipri vietējie Latvijas mediji un kvalitatīvs vietējais saturs latviešu valodā. Jānodrošina, ka visa Latvijas sabiedrība atrodas vienotā informatīvajā telpā, patērē vienotu saturu, tādējādi tiek pārtraukta sabiedrības šķelšana un veicināta tās saliedēšanās uz valsts valodas pamata. Turpmākā valsts informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politika fundamentāli balstāma uz latviešu valodas un Satversmes vērtību bāzes. Veidojama tāda mediju politika un tiesiskā vide, kas atbalsta saturu valsts valodā. Ņemot vērā, ka Latvijā notiek valsts valodas lomas stiprināšana visās dzīves sfērās, no 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, tādējādi veicinot visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās ES, Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās. Valstij pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiktu noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides process, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā par privātiem līdzekļiem turpinātu pastāvēt. Lai stiprinātu vietējo mediju telpu, jāturpina atbalstīt kvalitatīvs un uzticams saturs latviešu valodā. Kvalitatīvs vietējais saturs vienlaikus samazina ārējās propagandas ietekmes riskus un palielina sabiedrības uzticēšanos vietējiem medijiem. Tikpat svarīgi ir pastāvīgi palielināt satura pieejamību, īpaši subtitru un latviešu valodas celiņa pieejamību programmās un pakalpojumos Latvijā. Šādi tiek veicināta personu izpratne par dzirdēto un vairotas Latvijas iedzīvotāju iespējas apgūt valsts valodu. Vienlaikus subtitru nodrošināšana ir vienīgais veids kā sabiedrības daļa, kam ir dzirdes traucējumi, var būt informēta un saņemt kvalitatīvu informāciju par notikumiem Latvijā un ārvalstīs. Tādējādi subtitru un citu satura pieejamības pakalpojumu nodrošināšana elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos ir arī nacionālās drošības jautājums. Valsts valodas kā Satversmes pamatvērtības aizsardzība ir būtisks Latvijas informatīvās telpas drošības pamats. Gan pirms 2014. gadā, gan 2022. gadā īstenotajiem iebrukumiem Ukrainā Krievija starptautiski izplatīja daudzveidīgus propagandas vēstījumus. Krievijas kara propagandas un dezinformācijas vēstījumi, kā arī citas manipulācijas turpinās joprojām, radot apdraudējumu Latvijas informatīvajai telpai. Pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvija ir veikusi vairākus pasākumus, lai stiprinātu Latvijas informatīvo telpu un ierobežotu programmas un pakalpojumus, kas atbalsta vai attaisno Krievijas iebrukumu Ukrainā. Krievijas masveidīgās propagandas kampaņas un informatīvās ietekmes aktivitātes galvenokārt ir vērstas uz to, lai slavinātu Krievijā valdošo režīmu un attaisnotu Krievijas pastrādātos kara un agresijas noziegumus, kā arī cilvēktiesību pārkāpumus. Neskatoties uz to, ka šo propagandas kampaņu primārā mērķauditorija ir Krievijas sabiedrība, tās sasniedz arī auditoriju Latvijā. Pret Latviju vērstajā Kremļa propagandā būtiska loma ir "viedokļa līderiem" un "ekspertiem" - personām, kuras nāk klajā ar Kremli atbalstošiem komentāriem vai viedokļiem par konkrētā brīdī aktuālajiem jautājumiem, galvenokārt, reaģējot uz notikumiem Latvijā vai informāciju par Latviju starptautiskajā vidē. Šādiem nolūkiem Kremļa propagandas resursi vēstījumu izplatīšanai izmanto gan ietekmes aģentus, gan plašākai sabiedrībai iepriekš nezināmas personas. Krievijā radīto propagandas audiovizuālo saturu auditorija Latvijā patērē, izmantojot arī sociālās tīklošanās un video koplietošanas platformas un nereģistrētu, prettiesisku satura izplatītāju pakalpojumus. Ņemot vērā minēto, Latvijas informatīvās telpas un nacionālās drošības interesēs jāturpina monitorēt jebkāds ar Krievijas valsti saistīts saturs, tostarp izklaides saturs (filmas, seriāli, šovi u. c.), kurā tiek iekļauti Krievijas izplatītie vēstījumi. Regulāri uzraugot šādu saturu, Latvijai ir iespējams identificēt iespējamos pārkāpumus un sistemātiski rīkoties, lai novērstu šāda satura kaitīgo ietekmi uz sabiedrību. Latvijas informatīvās telpas aizsardzībā nozīme ir arī prettiesiski izplatīta satura ierobežošanai. Jāturpina ierobežot piekļuve resursiem, kuros tiek prettiesiski izplatīts dažāda veida saturs, vienlaikus uzlabojot ierobežojošo pasākumu efektivitāti. Mazinot prettiesisku satura izplatību Latvijā, tiek aizsargāts vietējais mediju tirgus, finanšu līdzekļi neaizplūst pie satura prettiesiskiem izplatītājiem, vienlaikus tiek samazinātas arī propagandas izplatīšanas iespējas Latvijā. Tāpat jāveicina arī sabiedrības izpratne par satura prettiesiskas izplatīšanas negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un informatīvās telpas drošību. Arī turpmāk stiprināma Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes cilvēkresursu un tehnoloģiskā kapacitāte. Prioritātes informatīvās telpas drošības un aizsardzības nodrošināšanai: Sabiedrības informācijpratības un medijpratības veicināšana Ir būtiski veicināt visas sabiedrības izglītošanu, palielinot tās informācijpratību un medijpratību, lai cilvēki spētu atšķirt viltus ziņas un dezinformāciju, kā arī tiktu attīstītas spējas kritiski izvērtēt informatīvajā telpā izplatīto informāciju, lai neizplatītu tālāk nepārbaudītas ziņas. Tādējādi tiks stiprināta Latvijas demokrātija, veicināta katra sabiedrības locekļa patstāvīga spriestspēja un lēmumu pieņemšana, izglītotība, kā arī sabiedrības drošība kopumā, vienlaikus tiks mazināti ārējās propagandas ietekmes draudi. Lai sasniegtu šo mērķi, izglītības sistēmai visos līmeņos (augstāko izglītības iestāžu pasniedzēji, topošo un strādājošo pedagogu prasmes, metodiskie mācību materiāli u. c.) jābūt sagatavotai, lai nodrošinātu skolēniem un studentiem medijpratības un kritiskās domāšanas prasmes tādā līmenī, kas ļauj identificēt riskus informatīvajā telpā. Tāpat ar mērķētām aktivitātēm jācenšas sasniegt iedzīvotāju grupas, kuras ir ārpus izglītības sistēmas, lai šajās iedzīvotāju grupās stiprinātu noturību pret manipulācijām informatīvajā telpā, pret valstiskumu vērstiem naidīgiem vēstījumiem un dezinformāciju. Jāveicina pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas attīstība, kā arī īpaša mediju satura veidošana, kas ir vērsts uz dezinformācijas un manipulāciju izgaismošanu un atspēkošanu un ir pielāgots, pieejams un atraktīvs dažādām Latvijas auditorijām. Stipri vietējie mediji Stipri un mūsdienīgi vietējie mediji un kvalitatīvs vietējais saturs latviešu valodā, kā arī mediju vides daudzveidība sekmē iedzīvotājiem nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, lai pieņemtu pārdomātus un faktos balstītus lēmumus. Mediju vide transformējas, tādēļ jāveicina visu mediju konkurētspēja, vienlaikus saglabājot reģionālo mediju daudzveidību. Latvijā jāizveido vienots un mūsdienīgs sabiedriskais medijs, kuram jānodrošina neatkarīgs, atbilstošs un prognozējams finansējums. Latvijā ienākot globālajiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, arvien palielinās konkurence un mazinās tradicionālo mediju platformu izmantošana, tādējādi medijiem un to darbiniekiem jāturpina savu prasmju un zināšanu pilnveide, tostarp medijpratības, satura veidošanas un tehnoloģiju jomā. Tāpat medijiem jānodrošina satura izplatīšana mūsdienu prasībām atbilstošās platformās, lai spētu saglabāt auditoriju Latvijas informatīvajā telpā. Vienlaikus jānostiprina izpratne, ka elektroniskie mediji ievēro ētikas standartus un atbildību par izplatīto saturu neatkarīgi no platformas. Jāpilnveido normatīvo aktu bāze, lai nodrošinātu, ka likumi, kuru ievērošanu uzrauga Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome elektronisko mediju vidē, ir attiecināmi arī uz digitālo vidi, piemēram, reklāmas izplatīšanas nosacījumiem komerciālajiem medijiem vai komerciālās reklāmas aizliegums sabiedriskajiem medijiem. Jāturpina iesaistīt Latvijas medijus valsts aizsardzības un krīžu sagatavotības pasākumos, tostarp iesaistot žurnālistus civilās un militārās mācībās, kā arī veicot apmācības un citus atbalsta pasākumus mediju darbības nepārtrauktības nodrošināšanai krīzes un apdraudējuma situācijās. Žurnālistu drošība un prasmes Kopumā Latvija ir droša valsts žurnālistiem. Organizācijas "Reportieri bez robežām" Pasaules preses brīvības indeksa izdevumā par 2022. gadu1 Latvija ierindota 22. vietā no 180 valstīm. Jāveicina žurnālistu un mediju drošība gan tiešsaistē, gan fiziskajā vidē pret dažāda rakstura potenciāliem uzbrukumiem no vietējiem un ārvalstu subjektiem, tostarp dezinformatoriem. Tas iekļauj bargu vēršanos, ievērojot nulles tolerances principu, pret jebkuru gadījumu, kad mediju brīvība un drošība ir apdraudēta. Lai uzlabotu žurnālistu prasmes, Latvijai ir jāiegulda līdzekļi žurnālistu mūžizglītības veicināšanā, tostarp satura veidošanas jautājumos. Jāpanāk, lai žurnālisti mācētu veidot uzticamu un kvalitatīvu saturu, prastu atpazīt viltus ziņas un dezinformāciju, kā arī spētu atklāt sabiedrībai šāda satura radītājus un izplatītājus. Spēcīga un vienota valsts stratēģiskā komunikācija Jāturpina stiprināt un attīstīt spēcīgas stratēģiskās komunikācijas spējas valdības centrā, kas darbojas sinerģijā ar valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju īstenotu stratēģisku un efektīvu komunikāciju ar savām auditorijām. Šādas komunikācijas mērķis ir veicināt iedzīvotāju patriotismu un piederības sajūtu Latvijas valstij un tās vērtībām, uzticēšanos valsts pārvaldes institūcijām, pilsonisko līdzdarbošanos demokrātiskos procesos un valsts attīstībā, kā arī zināšanas, prasmes un vēlmi aizstāvēt valsti krīzes vai apdraudējuma situācijās. Valsts pārvaldei vienoti un mērķēti jāturpina strādāt ar prioritārajām mērķauditorijām, īpaši jauniešiem un iedzīvotājiem reģionos (īpaši Latgales un Vidzemes pierobežas novados).