9. Article

Latvijas ekonomikai radītā apdraudējuma novēršana Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš pret Ukrainu ir radījis būtiskus izaicinājumus Latvijas ekonomiskajai drošībai, ietekmējot daudzas svarīgas tautsaimniecības nozares. Šo notikumu ietekmē neatgriezeniskas pārmaiņas ir notikušas Latvijas elektroenerģijas tirgū, dabasgāzes cenas būtiskam pieaugumam veicinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā, tādejādi stiprinot Latvijas enerģētisko neatkarību un drošību. Ilgtermiņā enerģētisko drošību nodrošinās neatkarīga energosistēma, kuras pamatā ir atjaunīgo energoresursu izmantošana enerģijas ražošanā, kā arī pietiekamas jaudas starpsavienojumi ar citu valstu energosistēmām. Kopš dabasgāzes piegādes no Krievijas ir pārtrauktas, būtiski nodrošināt gan tās piegāžu pietiekamību un nepārtrauktību, gan zemāko iespējamo cenu, ņemot vērā, ka arī elektroenerģijas cena ir cieši saistīta ar dabasgāzes cenu. Dabasgāzes apgādes drošības jomā galvenā Latvijas prioritāte ir Baltijas valstu un Somijas dabasgāzes tirgu tālāka integrēšana un citu Baltijas enerģijas tirgus savienošanas plāna noteikto pasākumu īstenošana, nodrošinot dabasgāzes tirgus sekmīgu funkcionēšanu. Kopš pilna mēroga Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā ES ir noteikusi plašas individuālās un ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Sankciju mērķis ir vājināt Krievijas ekonomisko bāzi, liedzot tai piekļuvi kritiski svarīgām tehnoloģijām un tirgiem. Sankciju kontekstā aizvien aktuālāks kļūst jautājums par stingrāku sankciju režīma kontroli, lai novērstu to pārkāpšanu un apiešanu. Īpaša uzmanība ir jāpievērš sektorālo sankciju iespējamajiem pārkāpumiem, tostarp attīstot sadarbību loģistikas un citās jomas ar Centrālās Āzijas un citām valstīm, kas nav pievienojušās ES noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Pamatojoties uz minēto, ir jāturpina stiprināt sadarbība starp valsts institūcijām, kas atbildīgas par sankciju režīma ievērošanu, kā arī citu ES dalībvalstu atbildīgajām institūcijām, lai nepieļautu sankciju pārkāpšanu un apiešanu un nodrošinātu to, ka tiek ievēroti ES noteiktie aizliegumi. Krievijas pilna mēroga militārais iebrukums Ukrainā un starptautiskās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ir atstājušas būtisku ietekmi uz Latvijas transporta un loģistikas nozares darbību un tālāko attīstību. Nozare pielāgojas jaunajai ģeopolitiskai realitātei un meklē iespējas veidot alternatīvas loģistikas ķēdes kravu pārvadājumiem un aktīvāk piesaista kravas no jauniem mērķa tirgiem - Centrālās Āzijas, citām Āzijas valstīm un Āfrikas. Tomēr šo kravu plūsma pagaidām neaizstāj līdz šim ierastos tranzīta kravu apjomus. Līdz ar to nozarē saglabājas nenoteiktība un riski. Krievijas rīcībā ir dažādi instrumenti, lai negatīvi ietekmētu tranzīta kravu plūsmu Austrumu - Rietumu koridorā Latvijas ostu virzienā, gan no Centrālās Āzijas valstīm, gan no Ķīnas un citām Āzijas valstīm. Prioritātes ekonomikai radītā apdraudējuma novēršanai: Elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšana no atjaunīgajiem energoresursiem Elektroapgādes drošības nostiprināšanā svarīgs mērķis ir elektroenerģijas ražošanas jaudu kāpināšana, izmantojot atjaunīgos energoresursus. Lai to sasniegtu, būtiski ir īstenot Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja elektrostaciju kopprojektu ELWIND, kura ietvaros plānots izveidot divus vēja elektrostaciju parkus Latvijas un Igaunijas jūras teritorijā. Šis projekts ir jāpabeidz 2030. gadā. Nākotnē Latvijas jūras teritorijā kopumā varētu izveidot piecus vēja elektrostaciju parkus. Tas nozīmē, ka ilgtermiņā atkrastes vēja enerģija sniegs nozīmīgu pienesumu Latvijas elektroenerģijas bilancē. Enerģētiskās neatkarības un drošības mērķa sasniegšanai paredzēts attīstīt ne tikai atkrastes vēja enerģijas ražošanu, bet arī palielināt uzstādītās sauszemes vēja ģeneratoru jaudas, kā arī saules fotoelementu jaudas gan valsts kapitālsabiedrību, gan privātu komersantu īstenoto projektu rezultātā. Iepriekš minētie nākotnē potenciāli pieejamie atjaunīgo energoresursu jaudas apjomi vairākkārt pārsniedz Latvijas elektroenerģijas patēriņu, tāpēc svarīgi, lai līdz ar elektroenerģijas ražošanas jaudas attīstību un tās pieaugumu tiktu attīstīta arī elektroenerģijas pārvades un sadales sistēma. Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropas elektrotīkliem Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas vēsturiski darbojas sinhroni ar Krievijas un Baltkrievijas sistēmām saskaņā ar BRELL2 lokā iekļauto valstu savstarpēji noslēgtajiem līgumiem, tāpēc to droša darbība ir atkarīga no ārpus ES pieņemtiem lēmumiem, kas vērtējams kā apdraudējums drošai elektroapgādei. Lai šos riskus novērstu, ar ES atbalstu tiek īstenots Baltijas valstu elektrosistēmu sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas tīkliem projekts. Atbilstoši Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru 2023. gada 1. augusta deklarācijai, kurā noteikti galvenie tehniskie, organizatoriskie un juridiskie pasākumi, lai nodrošinātu paātrinātu sinhronizāciju, un to atbalstošai Baltijas valstu premjerministru deklarācijai, Baltijas valstu elektroenerģijas tīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīklu tiks īstenota ne vēlāk kā 2025. gada februārī. Dabasgāzes apgādes drošības nostiprināšana Dabasgāzes apgādes drošības jomā valsts ir paredzējusi vairākus būtiskus dabasgāzes infrastruktūras attīstības projektus. Viens no tiem attiecas uz Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizāciju, ko plānots pabeigt līdz 2025. gadam. Modernizācijas rezultātā tiks nodrošināta dabasgāzes izņemšana no krātuves ar kompresiju, samazinot atkarību starp izņemšanai pieejamo jaudu un dabasgāzes krājumiem krātuvē. Tas būtiski uzlabos dabasgāzes apgādes drošumu, kā arī krātuves darbības efektivitāti. Otrs svarīgs attīstības virziens ir Baltijas valstu gāzesvadu starpsavienojumu uzlabošana. Latvijas - Lietuvas starpsavienojuma uzlabošana ļaus nodrošināt lielāku dabasgāzes daudzuma apmaiņu starp Latviju un Lietuvu, kā arī garantēs pietiekamu Latvijas pārvades sistēmas jaudu dabasgāzes plūsmu nodrošināšanai Somijas, Igaunijas un Latvijas vienotajā dabasgāzes tirgū. Savukārt Igaunijas - Latvijas starpsavienojuma uzlabošanas projekts ļaus organizēt dabasgāzes piegādes virzienā no Igaunijas uz Latviju un palielināt dabasgāzes plūsmas apjomu virzienā no Latvijas uz Igauniju, efektivizējot dabasgāzes plūsmas Somijas un Baltijas dabasgāzes tirgū, kā arī labāku sistēmas lietotāju piekļuvi Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. Igaunija un Latvija paredz kopīgi izmantot Igaunijas Paldisku ostā izbūvēto dabasgāzes infrastruktūru. Abas valstis izveidos kārtību, lai kopīgi fraktētu peldošo uzglabāšanas un regazifikācijas iekārtu un apsaimniekotu Paldisku ostas piestātnes iekārtas un krasta dabasgāzes infrastruktūru dabasgāzes piegādes pārtraukumu, tostarp enerģētiskās krīzes gadījumos. Pievienošanās Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai Ņemot vērā pieaugošo globālo savstarpējo atkarību enerģētikas jomā, Latvijas pievienošanās un dalība Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā (International Energy Agency; IEA) ir svarīga no nacionālās drošības interesēm, jo IEA darbojas arī kā reaģēšanas pasākumus koordinējošā organizācija ārkārtas situācijās. Latvija kā IEA dalībniece varēs saņemt energoresursu nodrošinājumu kopējā kolektīvā drošības mehānisma ietvaros. Tautsaimniecības darbības nepārtrauktības stiprināšana Kritiskās infrastruktūras, tautsaimniecībai nozīmīgo objektu un uzņēmumu gatavības līmenis dažāda veida krīzēm ir atšķirīgs. Nepieciešams pilnveidot uzņēmēju zināšanas par to, kā plānot darbības nepārtrauktību, kā apzināt kritiskos pakalpojumus, kā izvērtēt alternatīvo elektroenerģijas jaudu ģenerācijas nepieciešamību un citu būtisku informāciju. Izvērtējama iespēja izveidot valsts atbalsta pasākumus drošības stiprināšanai - kiberaizsardzībai, drošības audita veikšanai, ģeneratoru iegādei un citiem ar darbības nepārtrauktību saistītiem pasākumiem. Naftas produktu drošības rezerves Lai stiprinātu degvielas pietiekamību krīzes situācijā, jāturpina uzsāktā reforma naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanas sistēmā, paredzot, ka līdz 2025. gadam valsts naftas produktu drošības rezerves 100% apmērā tiek uzglabātas Latvijas teritorijā, kā arī veikta pāreja uz aģentūras modeli un piecu gadu laikā valsts naftas produktu drošības rezerves tiek iegādātas valsts īpašumā. Atkarības no Krievijas un Baltkrievijas precēm un pakalpojumiem mazināšana Atsevišķās nozarēs vai nozaru uzņēmumos līdz Krievijas uzsāktajam pilna mēroga karam Ukrainā bija izveidojusies liela Krievijas un Baltkrievijas preču un izejvielu ietekme. Ieviešot sankcijas Krievijas un Baltkrievijas precēm un pakalpojumiem, uzņēmumiem nācās pārorientēt savas piegāžu ķēdes un diversificēt tās, kas īslaicīgi radīja atsevišķu preču un pakalpojumu būtisku sadārdzinājumu. Uzņēmumiem jāturpina meklēt jauni piegāžu ceļi, tādejādi mazinot atkarību no Krievijas un Baltkrievijas precēm un izejvielām. Tāpat uzņēmumiem jāturpina attīstīt piegādātāju diversifikācija un jāveicina preču un pakalpojumu, jo īpaši iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanai nepieciešamo preču un pakalpojumu, ražošana Latvijā. Tranzīta nozares konkurētspējas nodrošināšana Tranzīta nozarei nākotnē jārēķinās ar riskiem, ka līdz šim ierastās tranzīta kravu plūsmas tiktu pilnībā apturētas, tāpēc jāturpina attīstīt alternatīvas loģistikas ķēdes, kas apiet Krieviju un Baltkrieviju, lai diversificētu riskus. Latvijas lielajām ostām, starptautiskai lidostai "Rīga", dzelzceļa kravu pārvadājumu operatoriem un transporta loģistikas nozarē iesaistītiem uzņēmumiem ir jāturpina piesaistīt kravas no jauniem mērķa tirgiem, kas ienāk Latvijā pa jūru, gaisu un alternatīviem sauszemes koridoriem Ziemeļu - Dienvidu virzienā. Ostās ir jāturpina attīstīt industrializāciju, tostarp piesaistot ārvalstu investīcijas, lai veidotu nepieciešamo kravu bāzi. Jāturpina izmantot esošo infrastruktūru un brīvas jaudas kravu apkalpošanai, lai veidotu kravu konsolidāciju, apstrādi un tālāko izplatīšanu gan Baltijas jūras reģionā, gan globāli. Ir jāturpina kāpināt augstākās pievienotās vērtības konteinerizēto kravu piesaisti ostās un dzelzceļā. Latvijas transporta un loģistikas nozares turpmākai attīstībai izšķiroši svarīgi būs īstenot "Rail Baltica" projektu, kas pavērs iespējas jauno kravu plūsmu piesaistei Ziemeļu - Dienvidu virzienā, tostarp sniedzot iespējas piesaistīt kravas no Centrālās un Rietumeiropas, Ukrainas, Melnās un Egejas jūras reģioniem. Satiksmes ministrijai sadarbībā ar transporta loģistikas nozares uzņēmējiem jāstrādā pie multimodālo transporta pārvadājumu attīstības Latvijā, paredzot "Rail Baltica" projekta izmantošanu, tostarp labākās iespējas savienojamībai ar Latvijas lielajām ostām, lidostu "Rīga", kā arī citiem loģistikas un industriāliem centriem.