1. Article

Esošās situācijas raksturojums Pašreizējā Latvijas ekonomikas attīstības līmenī esošais OI izmaksu apmērs elektroenerģijas gala lietotājiem ir radījis būtisku slogu, atstājot negatīvu ietekmi uz Latvijas globālo konkurētspēju, ko vēl vairāk pastiprināja globālās pandēmijas radītā ārējā ietekme, kā arī ārkārtējs un iepriekš neprognozēts visu būtiskāko energoresursu (ogles, nafta, dabasgāze, elektroenerģija) cenu pieaugums 2021. un 2022. gadā. Tādi energoresursi kā dabasgāze un elektroenerģija 2022. gadā sasniedza arī vēsturiskos cenu rekordus. Cenu rekordus ir sasniegušas arī emisijas kvotu cenas, vēl vairāk sadārdzinot elektroenerģijas ražošanu. Līdz šim ar Ministru kabineta lēmumiem OI komponente ir bijusi fiksēta noteiktā līmenī, attiecīgajam mērķim novirzot valsts budžeta līdzekļus, kā arī piešķirot finansējumu aizsargāto lietotāju atbalstam, kā arī virzībai uz klimatneitralitāti nepieciešamo pasākumu īstenošanai. Līdzekļi minētajiem pasākumiem ir plānoti vidēja termiņa valsts budžeta ietvarā attiecīgajam laika periodam. 2023. gada 16. februārī Saeimā pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā (publikācijas Nr.: 2023/38A.1, turpmāk ETL grozījumi), tādejādi likumdevējam atbalstot Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra rīkojuma Nr. 584 "Par kompleksiem pasākumiem OI komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai" 4. punktā piedāvāto risinājumu, kas paredzēja izstrādāt priekšlikumus grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kuru ietvaros OI izmaksas nesegtu Latvijas elektroenerģijas galalietotāji, t.i. elektroenerģijas rēķinos vairs neparādīsies izmaksu pozīcija "obligātā iepirkuma komponente". Šāds risinājums paredz, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Enerģijas publiskais tirgotājs" (turpmāk publiskais tirgotājs) darbības nesegtie izdevumi tiek kompensēti ar valsts budžetā ieskaitāmajām akciju sabiedrības "Latvenergo" dividendēm. No 2018. gada atbilstoši Centrālā statistikas pārvaldes (turpmāk CSP) izveidotajam un uzturētajam institucionālo vienību klasifikācijas sarakstam publiskais tirgotājs (akciju sabiedrības "Latvenergo" meitas sabiedrība) ir klasificēts vispārējās valdības sektorā, attiecīgi tā administrētās OI plūsmas tiek attiecinātas uz vispārējās valdības fiskālajiem rādītājiem. 1.1. Atbalsts elektroenerģijas ražošanai Lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem (turpmāk AER) un augstas efektivitātes koģenerācijā, Latvijā kā atbalsta instruments tiek izmantots elektroenerģijas OI un jaudas maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu1. Visas izmaksas, kas saistītas ar atbalsta sniegšanu OI un garantētās maksas ietvaros un kuras, sākot ar 2023. gada 1. maiju2, sedz no publiskā tirgotāja vai valsts budžeta līdzekļiem, veido fiksētā daļa, kas ir atkarīga no garantētas maksas par koģenerācijas stacijās uzstādīto elektrisko jaudu, un mainīgā daļa atkarībā no izmaksām par OI ietvaros iepirkto elektroenerģiju. Laika periodā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 30. aprīlim publiskā tirgotāja iepriekšējā gada fiksētās izmaksas tika segtas atkarībā no pieslēguma parametriem, izmaksas sadalot pēc sprieguma un patēriņa līmeņa grupām proporcionāli ieņēmumu fiksētajai daļai no sistēmas pakalpojumiem, bet mainīgās proporcionāli elektroenerģijas patēriņam. OI izmaksas ir atkarīgas no iepriekšējā gadā OI ietvaros iepirktās elektroenerģijas daudzuma un tās iepirkuma cenas. OI izmaksu pārsnieguma pār ieņēmumiem apmēru ietekmē elektroenerģijas vairumcena Nordpool biržā, par kuru tiek pārdota no elektroenerģijas ražotājiem OI ietvaros iepirktā elektroenerģija. Pieaugot elektroenerģijas cenai biržā, OI izmaksu apjoms samazinās. OI ietvaros iepirktais vēsturiskais elektroenerģijas apjoms, izmaksātās summas par enerģiju un uzstādīto jaudu un izmaksātais atbalsts (atbalsts virs tirgus cenas) euro 2019. 2022. gadā un turpmāko 3 gadu prognoze ir apkopota 1. tabulā. 1. tabula OI ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas OI apjoms, GWhRažotājiem kopumā izmaksātā naudas summa, milj. euroRažotājiem izmaksātā atbalsta summa (atbalsts virs tirgus cenas) , milj. euro201920202021202220232024202520192020202120222023202420252019202020212022202320242025OI no AER883891734374646349131,9131,5104,048,89,08,77,291,6102,342,4-17,22,60,81,0Biogāzes elektrostacijas 3163062138818171754,752,935,313,53,02,72,740,142,617,3-2,21,20,60,6Biomasas elektrostacijas 37137033016730303054,453,446,723,24,24,34,337,340,918,5-8,51,20,50,4Vēja elektrostacijas 137148126921516214,515,813,18,61,71,70,28,511,53,2-6,10,2-0,20,0Hidroelektrostacijas 596865271008,39,48,93,40,10,00,05,77,33,5-0,40,00,00,0OI no fosilajām koģenerācijas stacijām3642811893200038,920,315,74,10,00,00,022,110,92,0-0,10,00,00,0Jaudas maksa (fosilās koģenerācijas stacijas)n/an/an/an/an/an/an/a32,032,326,223,623,623,623,632,032,326,223,623,623,623,6Jaudas maksa (AER)n/an/an/an/an/an/an/a5,25,25,25,25,25,25,25,25,25,25,25,25,25,2Kopā1 2461 172923406646349207,9189,3151,181,637,737,536,0150,8150,775,811,531,429,629,7Atbalsta instrumenta ikgadējās izmaksas ir gan ar mainīgu raksturu (OI no AER un koģenerācijas stacijām), gan fiksētu jeb nemainīgu raksturu (jaudas maksājumi). OI izmaksas veidojas no elektroenerģijas iepirkšanas par fiksētām iepirkuma cenām no ražotājiem un šīs enerģijas pārdošanas elektroenerģijas biržā, un šīs izmaksas ir atkarīgas no iepirktās enerģijas apjomiem, iepirkuma cenas un tālākpārdošanas cenām biržā. Savukārt fiksētie maksājumi praktiski ir nemainīgi un ir atkarīgi no staciju atbalsta termiņa. 1.2. Avansa maksājums jaudas maksājuma kompensācijai 2017. gadā saskaņā ar tobrīd spēkā esošajiem Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumiem Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (turpmāk MK noteikumi Nr. 221) akciju sabiedrība "Latvenergo" pieteicās uz vienreizēju maksājumu, kas sastāv no diskontētām trim ceturtdaļām no atlikušajā atbalsta periodā saņemamās garantētās maksas par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu (turpmāk vienreizējs maksājums). Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 221 vienreizējo maksājumu veido divas daļas, par kuru apmēru lemj Ministru kabinets. Pirmā daļa, kas nepārsniedz vienu trešdaļu no kopējā apmēra, tiek izmaksāta komersantam kā kompensācija izmaksas gadā un komersanta grāmatvedības dokumentos ir grāmatojama kā attiecīgā gada ieņēmumi. Atlikusī daļa tiek izmaksāta kā avansa maksājums un komersanta grāmatvedībā ir atzīstama kā nākamo periodu ieņēmumi proporcionāli saistību izpildei līdz atbalsta perioda beigām. 2023. gada martā Eiropas Savienības statistikas birojs Eurostat publicēja konsultāciju materiālu attiecībā uz OI shēmas statistisko uzskaiti, un tā ietvaros CSP tika ieteikts pārrēķināt akciju sabiedrības "Latvenergo" ikgadējā vienreizējā maksājuma amortizējamo daļu3. Atbilstoši konsultāciju materiāliem valsts budžeta izmaksu uzskaitē vienreizējais maksājums vairs netiek dalīts divās daļās, bet tiek pilnā apjomā uzskaitīts kā avansa maksājums un valsts budžeta izmaksās atzīts proporcionāli līdz atbalsta perioda beigām. Avansa maksājums veido ikgadējo ietekmi uz budžeta fiskālo telpu saskaņā ar 2. tabulu. 2. tabula Vienreizējā maksājuma avansa daļas ietekme uz valsts budžetu GadsPrognozētā nepieciešamā atbalsta summa no valsts budžeta, euro202341 310 250202441 310 250202541 310 2501.3. Izmaksu segšana publiskajam tirgotājam ETL grozījumu 33. panta sestajā un septītajā daļā noteikts, ka elektroenerģijas OI izmaksas Ministru kabineta noteiktā kārtībā turpmāk tiek segtas no valsts budžeta, tādējādi nostiprinot pastāvīgu risinājumu elektroenerģijas OI finansēšanai, kas neparedz turpmākus elektroenerģijas galalietotāju maksājumus par OI. Attiecīgās likuma normas stājās spēkā 2023. gada 1. maijā4. Lai izpildītu ETL grozījumos doto deleģējumu Klimata un enerģētikas ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi"" (23-TA-803), paredzot normatīvo regulējumu ETL grozījumos paredzētā elektroenerģijas OI finansēšanas modeļa īstenošanai. Tā kā normatīvajā regulējumā tiek saglabāti nosacījumi, ka OI ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkuma un garantētās maksas par koģenerācijas stacijās uzstādīto elektrisko jaudu radītos izdevumus segs publiskais tirgotājs no saviem ieņēmumiem, kas veidojas no darbības elektroenerģijas tirgos, elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu pārdošanas, kā arī valsts dotācijas, var veidoties situācija, ka publiskā tirgotāja ar OI sistēmu saistītās izmaksas visā darbības periodā pārsniegs tā ieņēmumus, kas veidojas no darbības elektroenerģijas OI sistēmas ietvaros. Līdz ar to attiecīgo izmaksu pārsniegumu, ieskaitot pievienotās vērtība nodokli, paredzēts segt no valsts budžeta līdzekļiem. Piešķirot publiskos līdzekļus publiskajam tirgotājam, tam komercdarbības valsts atbalsta noteikumu kontekstā netiks sniegtas ekonomiskās priekšrocības tirgū, jo tiks segtas tikai faktiskās izmaksas, kas saistītas ar deleģētās funkcijas izpildi. Ņemot vērā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2022. gada 24. novembra lēmumu Nr. 263 "Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm no 2023. gada 1. janvāra", Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju izvērtēja un secināja, ka par 2022. gadu publiskajam tirgotājam nav kompensējamo izmaksu, kas saistītas ar 2022. gadā īstenoto elektroenerģijas OI un garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Vienlaikus, neskatoties uz to, ka 2022. gadā publiskā tirgotāja ieņēmumi ir pārsnieguši izdevumus, uz 2022. gada 31. decembri publiskajam tirgotājam bija vēl nesegtas ar elektroenerģijas OI un garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu saistītās izmaksas no iepriekšējiem gadiem, kuras no to maksimālā apmēra 165,8 milj. euro 2018. gada janvārī, ņemot vērā arī iepriekš saņemtās valsts budžeta dotācijas to segšanai un 2022. gada ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem, ir ievērojami samazinājušās. Uz 2022. gada 31. decembri publiskajam tirgotājam izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem veidoja 107 898,88 euro, kas kompensējams no valsts budžeta, iekļaujot to publiskā tirgotāja iesniegtajā aprēķinā Būvniecības valsts kontroles birojam 2024. gada 1. ceturksnī saskaņā a Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi"" (23-TA-803) izstrādāto kārtību. ETL grozījumu 33. panta sestajā daļā paredzēts, ka no valsts budžeta sedz ar elektroenerģijas OI un garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistīto publiskā tirgotāja izmaksu pārsniegumu pār ieņēmumiem visā publiskā tirgotāja darbības periodā. Līdz ar to likumprojektā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" būs nepieciešams paredzēt finanšu līdzekļus (3. tabula), kurus Būvniecības valsts kontroles birojs, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi"" (23-TA-803) izstrādāto kārtību, kompensēs publiskajam tirgotājam. 3. tabula Prognozētais publiskā tirgotāja izmaksu pārsniegums pār ieņēmumiem GadsPrognozētais finansējuma apjoms no valsts budžeta (bez PVN), euro202454 206 019,045202530 039 695,376202630 239 964,9772. Atbalsts aizsargātajiem lietotājiem Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma (turpmāk pakalpojums) ietvaros daudzbērnu ģimenēm, ģimenēm, kuras aprūpē bērnu/-us ar invaliditāti, personām ar I invaliditātes grupu, trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām / personām kopš 2015. gada, kad privātpersonām tika atvērts elektroenerģijas tirgus, no valsts budžeta līdzekļiem tiek kompensēta daļa no maksājuma par elektroenerģiju. Ministru kabinets 2021. gada 1. jūnija noteikumi Nr. 345 "Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi" (turpmāk MK noteikumi Nr. 345) paredz, ka Būvniecības valsts kontroles birojs nodrošina pakalpojuma īstenošanu un vienlaikus veic pārziņa funkciju aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēmai (turpmāk ALDIS), kas apkopo datus no valsts datu reģistriem, lai identificētu aizsargāto lietotāju statusam atbilstošās personas, kā arī no elektroenerģijas tirgotājiem8, lai aprēķinātu, kāds ir atbalsta apmērs un kuri attiecīgā elektroenerģijas tirgotāja klienti atbilst aizsargātā lietotāja statusam, kā rezultātā atbalsta apmērs ir jāattiecina to rēķinos par elektroenerģiju kā maksājuma samazinājums. Pakalpojums aizsargātajam lietotājam tiek sniegts automātiski (nepiesakoties atbalsta saņemšanai), tādējādi nodrošinot, ka aizsargātie lietotāji saņem pienākošos atbalstu norēķiniem par elektroenerģiju. 4. tabula Aizsargāto lietotāju skaits, kam piešķirts atbalsts,* pa kategorijām un izmaksātais finansējums, EUR 2022. gads2023. gads**Personas ar I. invaliditātes grupu un bērni ar invaliditāti21 7123 967 75722 5992 069 950Trūcīgās / maznodrošinātās ģimenes / personas36 2606 529 96332 8752 965 290Daudzbērnu ģimenes31 9847 681 97234 0574 096 226Kopā***89 95618 179 69289 5319 131 466* Būvniecības valsts kontroles biroja dati ** Informācija uz konceptuālā ziņojuma sagatavošanas brīdi *** Ikmēneša vidējais aizsargāto lietotāju skaits, kas saņēmis atbalstu Balstoties uz CSP tīmekļvietnē pieejamo informāciju, secināms, ka patēriņa cenu pārmaiņas 2023. gada augustā, salīdzinot ar 2019. gada augustu9, patēriņa grupai '04.5.1 Elektroenerģija' ir 95,6%. Tas nozīmē, ka pirktspēja patēriņa grupā '04.5.1 Elektroenerģija' 100 euro apmērā 2019. gada augustā ir vienāda ar 195,60 euro 2023. gada augustā. Paralēli elektroenerģijas cenu dinamikai elektroenerģijas biržā NordPool 2023. gada griezumā un ģeopolitiskās situācijas izraisītai ietekmei uz tautsaimniecību, no 2023. gada 1. jūlija spēkā stājušies sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības "Sadales tīkls" (turpmāk sistēmas operators) sistēmas pakalpojumu tarifi. Sistēmas operatora tarifs mājsaimniecību lietotājiem atsevišķos gadījumos pieaugums ir lielāks, nekā kopējais tarifa pieaugums. 92% mājsaimniecību lietotāju tarifa pieaugums ir apmēram 10 euro mēnesī. Līdz ar to, lai mazinātu ietekmi uz enerģētisko nabadzību, Klimata un enerģētikas ministrija, sākot ar 2024. gada 1. janvāri ierosina aizsargātajiem lietotājiem palielināt ikmēneša atbalstu sekojoši daudzbērnu ģimenēm 25 euro un pārējām kategorijām 20 euro apmērā. Savukārt, sistēmas operatora tarifa pieauguma daļēja kompensēšana tiks risināta, virzot apstiprināšanai likumprojektu "Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā" (23-TA-2143)10. Pēc konceptuālā ziņojuma pieņemšanas Klimata un enerģētikas ministrija virzīs Ministru kabinetā grozījumus normatīvajā regulējumā, priekšlikuma ietekme uz valsts budžetu vidējā termiņā ir aplūkojama 5. tabulā. 5. tabula Paaugstinātā pabalsta aizsargātajam lietotājam11 ietekme uz valsts budžetu, EUR GadsPrognozētais finansējuma apjoms no valsts budžeta, EUR202423 616 074202523 616 074202623 616 074Elektroenerģijas tirgus likuma 9. panta 2.3 daļā noteiktais deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtība, kādā finansē pieslēguma ierīkošanu aizsargātajam lietotājam, faktiski atjauno spēku zaudējušos Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumus Nr. 483 "Kārtība, kādā finansē pieslēguma ierīkošanu aizsargātajam lietotājam", kas paredz valsts līdzfinansējumu. Pēc AS "Sadales tīkls" lūguma no pašvaldībām saņemti dati par Latvijas teritorijā aptuveni 42 vēsturiski neelektrificētiem aizsargāto lietotāju mājokļiem, kuru pieslēgumu izbūvei plānots līdzfinansēt maksimums 7 500 euro uz pieslēgumu, kas kopumā sastāda 42*7 500 = 315 000 euro, jeb 105 000 euro/gadā, izdalot proporcionāli 3 gadu griezumā. Neskatoties uz pieejamo finansējumu, Klimata un enerģētikas ministrija nav saņēmusi iesniegumu par valsts līdzfinansējuma piešķiršanu pieslēguma ierīkošanai neelektrificētos aizsargāto lietotāju mājokļos. Klimata un enerģētikas ministrijas ieskatā iepriekš minētā iespēja ir saglabājama, dodot iespēju aizsargātajiem lietotājiem elektrificēt savus mājokļus. Papildus tam Būvniecības valsts kontroles birojam ir nepieciešams finansējums sekojošu informācijas sistēmu ALDIS un Energoefektivitātes monitoringa un nodevas administrēšanas informācijas sistēmu uzturēšanai un pilnveidei, tas ir, 202 530 euro ar pievienotās vērtības nodokli katru gadu. Pieņemot MK noteikumus Nr. 345, Ministru kabinets paredzēja, ka valsts segs izdevumus Rīgas domei, kas saistīti ar lietojumprogrammas SOPA risinājumu trūcīgo un maznodrošināto mājsaimniecību statusu datu nodošanai ALDIS (par visām Latvijas pašvaldībām), tai skaitā veikt datu apkopošanu un nodrošināt nodošanas moduļa funkcionalitāti, datu drošību, nepieciešamos sakaru kanālus, serverus un to programmatūru, līdz 20 000 euro katru gadu. Līdz ar to saskaņā ar šī ziņojuma 6. tabulu vidēja termiņa budžeta ietvarā 2024. 2026. gadam atbalstam aizsargātajiem lietotājiem nepieciešami 23 943 604 euro katru gadu. 6. tabula Aizsargāto lietotāju atbalstam nepieciešamais finansējums vidēja termiņa budžeta ietvarā 2024. 2026. gadam, EUR Pozīcija / gads2024. gads2025. gads2026. gadsAtbalsts aizsargātiem lietotājiem23 616 07423 616 07423 616 074Pieslēguma maksa105 000105 000105 000Būvniecības valsts kontroles biroja administratīvie izdevumi, tai skaitā informācijas sistēmu uzturēšana un pilnveide202 530202 530202 530SOPA uzturēšana un pilnveide (finansējums Rīgas domei)20 00020 00020 000Kopā23 943 60423 943 60423 943 6043. Mērķēta un automatizēta atbalsta sistēmas izveidošana energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija sēdē (protokols Nr. 32, 82. §) tika apstiprināts informatīvais ziņojums "Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām"12 (turpmāk ziņojums). Saskaņā ar ziņojuma protokollēmuma 4. punktu no 2023. gada oktobra plānots nodrošināt mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām automātiska un mērķēta atbalsta sniegšanu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai. Ņemot vērā minēto, Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju ir uzņēmusies iniciatīvu izstrādāt IT risinājumu sistēmu, kas veiks mājsaimniecību vidējo ienākumu aprēķinu uz vienu mājsaimniecības locekli, un spēs sistēmā reģistrētajiem elektroenerģijas, dabasgāzes un centralizētās siltumenerģijas pakalpojumu sniedzējiem sniegt informāciju par mājsaimniecībām, kuras kvalificējas energoresursu atbalsta saņemšanai. Tādējādi tiks nodrošināta iespēja sniegt mērķētu energoresursu atbalstu tām mājsaimniecībām, kuras ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam. Klimata un enerģētikas ministrija vērš uzmanību, ka 2022. 2023. gada apkures sezonā atbalstu saņēma visas mājsaimniecības neatkarīgi no to ienākumu līmeņa. Potenciāli iepriekš minētā risinājuma izmantošana ilgtermiņā sniegs ietaupījumu valsts budžetā (Klimata un enerģētikas ministrijas aprēķini liecina, ka ietaupījums ārkārtēja energoresursu cenu pieauguma gadījumā varētu būt lielāks par 100 milj. euro). Par attiecīgā risinājuma izveidi lēma Ministru kabinets 2023. gada 6. jūnija sēdē (protokols Nr. 30, 40. §), pieņemot informatīvajā ziņojumā "Par mērķēta un automatizēta atbalsta sistēmas izstrādi energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni" aprakstīto vienoto IT risinājumu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni automātiska un mērķēta atbalsta sniegšanai energoresursu cenu būtiska pieauguma ietekmes mazināšanai. Saskaņā ar iepriekš minēto informatīvo ziņojumu vienotais risinājums automatizētai oficiālo ienākumu apmēra aprēķināšanai uz vienu mājsaimniecības locekli nākotnē varētu tikt izmantots arī citos publiskās pārvaldes procesos, kuros pēc būtības ir nepieciešami dati par mājsaimniecību ienākumiem uz vienu tās locekli, piemēram, lai labklājības jomā varētu pieņemt šādos datos balstītus politikas maiņas lēmumus, lai izvērtētu mājsaimniecības materiālo situāciju sociālās palīdzības saņemšanai, tādejādi nodrošinot pašvaldībām iespēju izgūt no tās informāciju par mājsaimniecībām, kuras kvalificējas arī citas sociāla rakstura palīdzības un pabalstu saņemšanai. Līdz ar to izveidotais mērķētais un automatizētais atbalsta risinājums nedod priekšrocības neviena subjekta saimnieciskajai darbībai, bet tiks izmantots publiskās pārvaldes funkciju īstenošanai. Pamatojoties uz iepriekš minēto, pasākums nekvalificējās kā komercdarbības atbalsts. Iepriekš minētā IT risinājuma izstrādei un pēc tam pilnveidošanai un administrēšanai Būvniecības valsts kontroles birojam