4. Article

Benzīna un dīzeļdegvielas tirgus 4.1. Konkrētās preces tirgus 28 KOOL, SIA "Naples" un EWT pamatdarbība pārklājas dīzeļdegvielas un benzīna mazumtirdzniecībā saistībā ar DUS darbību. KOOL veic arī autogāzes tirdzniecību savos DUS, bet EWT ir norādījusi, ka Latvijas naftas DUS tīklā esošās autogāzes uzpildes stacijas operators ir SIA "Latgas Energy", kas veic autogāzes uzpildes nodrošināšanu, kā arī ar to saistīto tehnisko nodrošinājumu. Tāpēc autogāzes tirdzniecībā apvienošanās dalībnieku darbība nepārklājas. 29 Ziņojumā norādīti 16 konkrētie tirgi, kuros kopīgi darbojas apvienošanās dalībnieki, t.i., KOOL, EWT un SIA "Naples": 1) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū Rīgā un tā tuvākajā apkārtnē 20 km robežās (Ogres virzienā - 10 km) (turpmāk - "Rīgas konkrētais tirgus"); 2) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū uz valsts nozīmes autoceļa A2 posmā no Rīgas administratīvās teritorijas robežas līdz Igaunijas valsts robežai (turpmāk - "Autoceļa A2 konkrētais tirgus"); 3) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū Valmierā un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk - "Valmieras konkrētais tirgus"); 4) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū uz valsts nozīmes autoceļa A10 posmā no Rīgas administratīvās teritorijas līdz Ventspils administratīvajai teritorijai (turpmāk - "Autoceļa A10 konkrētais tirgus"); 5) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū Balvos un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk - "Balvu konkrētais tirgus"); 6) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū uz valsts nozīmes autoceļa A6 posmā no Rīgas līdz Baltkrievijas robežai (turpmāk - "Autoceļa A6 konkrētais tirgus"); 7) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū uz valsts nozīmes autoceļa A3 posmā no Inčukalna līdz Igaunijas robežai (turpmāk - "Autoceļa A3 konkrētais tirgus"); 8) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū Ventspilī un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk - "Ventspils konkrētais tirgus"); 9) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus uz valsts nozīmes autoceļa A1 posmā no Rīgas (Baltezera) līdz Igaunijas robežai (Ainažiem) (turpmāk - "Autoceļa A1 konkrētais tirgus"); 10) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus uz valsts nozīmes autoceļa A9 posmā no Rīgas līdz Liepājai (turpmāk - "Autoceļa A9 konkrētais tirgus"); 11) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus uz valsts nozīmes autoceļa A8 no Rīgas administratīvās teritorijas līdz Lietuvas robežai; 12) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū Rūjienā un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk - " Rūjienas konkrētais tirgus"); 13) benzīna un dīzeļdegvielas vairumtirdzniecības tirgus. 30 Ziņojumā ir norādīts, ka AQUA MARINA, EWT un Naples apvienošanās rezultātā KOOL iegūs 4 (četras) neaktīvas degvielas uzpildes stacijas ēkas, kuras tiks attīstītas un izmantotas, lai nodarbotos ar benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecību šādos 3 (trīs) jaunos konkrētajos tirgos: 1) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus Daugavpilī un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk - "Daugavpils konkrētais tirgus"); 2) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus Krāslavā un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk - "Krāslavas konkrētais tirgus"); 3) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus Jēkabpilī un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk - "Jēkabpils konkrētais tirgus"). KP iepriekšējā prakse 31 KP savā praksē (piemēram, 10.09.2015. lēmumā Nr. 38 "Par SIA "Akselss" un AS "VIADA Baltija" apvienošanos", 21.08.2014. lēmumā Nr. 42 "Par AS "Virši-A", SIA "Viršu nekustamie īpašumi" un SIA "Sumata" apvienošanos", u.c.) iepriekš ir analizējusi šādas DUS piedāvātās preces un sniedzamos pakalpojumus, kā atsevišķus konkrētās preces tirgus izdalot: 1) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgu; 2) autogāzes mazumtirdzniecības tirgu. 32 Vērtējot patērētāju pieprasījumu, dažādi auto degvielas veidi ir nošķirami no pieprasījuma puses, jo autobraucējam ir nepieciešama tā automašīnas dzinējam paredzētā degviela. No piedāvājuma puses mazumtirdzniecībā šie produkti bieži vien tiek piedāvāti vienuviet (vienā DUS).2 Īpaši iepriekš minētais attiecināms uz dīzeļdegvielu un benzīnu. Klientu ērtībai DUS bieži vien tiek piedāvāta arī iespēja iegādāties dažādus auto piederumus, pārtiku un citas autobraucējiem nepieciešamās preces. Benzīns un dīzeļdegviela 33 KP iepriekšējā praksē tradicionāli degvielas veidus - benzīnu un dīzeļdegvielu - apskatīja kopā.3 Neskatoties uz to, ka dažādi auto degvielas veidi ir nošķirami no pieprasījuma puses, jo autobraucējam ir nepieciešama tā automašīnas dzinējam paredzētā degviela, no piedāvājuma puses mazumtirdzniecībā šie produkti bieži vien tiek piedāvāti vienuviet (vienā DUS). Klientu ērtībai DUS bieži vien tiek piedāvāta arī iespēja iegādāties dažādas pārtikas, saimniecības preces un auto piederumus. 34 Lietas izpētes laikā tika vērtēts, cik lietderīgi benzīnu un dīzeļdegvielu būtu apskatīt atsevišķi. Minētajam par pamatu bija apsvērumi, kad patērētāji izvēlējušies transporta līdzekli ar atbilstošo degvielas veidu, tos neinteresē viss degvielas klāsts, bet tikai tas degvielas veids, kas nepieciešams viņu transportlīdzeklim. Konkurences apstākļi ne vienmēr ir vienādi benzīna un dīzeļdegvielas tirdzniecībā. Turklāt dīzeļdegvielai B2B klientu īpatsvars ir lielāks nekā benzīnam. Ievērojot minētos un citus apsvērumus, arī Vācijas Federālā karteļa birojs (turpmāk - VFKB) ir secinājis, ka attiecībā uz tirgus definīciju ir lietderīgi nošķirt dīzeļdegvielu un benzīnu.4 35 Izpētes rezultātā tika secināts, ka, aprēķinot tirgus daļas gan atsevišķi, gan abiem norādītajiem degvielas veidiem kopā, iegūtais rezultāts būtiski neatšķiras. Tāpēc, lai konstatētu, vai konkrētā apvienošanās izraisīs konkurences problēmas attiecīgajos lietā ietekmētajos tirgos, šāda nodalīšana nav lietderīga. Tā varētu būt nepieciešama, veicot detalizētu analīzi tirgos, kuros apvienošanās rezultātā var rasties konkurences problēmas. B2C/B2B 36 KP iepriekšējā praksē neizdalīja atsevišķi degvielas gala patērētājus un biznesa klientus. EK savā praksē izmanto šādu segmentāciju, piemēram Orlen/Lotos lietā, EK secinot, ka: 1) cenu noteikšana un līdz ar to cenu līmenis abos B2B un B2C segmentos ir atšķirīgs. Tā B2C klientiem tiek piemērota DUS cena, ko vismaz daļēji nosaka lokālie konkurences apstākļi. Tā, iespējams, var tikt koriģēta atbilstoši lokāliem konkurences apstākļiem. Savukārt B2B klienti ar tirgotājiem vienojas par degvielas pirkšanas nosacījumiem visā valsts teritorijā, bet pirkšanas procesa nodrošināšanai tiek izmantotas pārdevēja degvielas kartes; 2) B2C un B2B klientiem ir dažādas prasības attiecībā uz DUS tīklu. DUS tīkls ar būtisku staciju skaitu uz automaģistrāles ir būtiska nepieciešamība B2B klientiem, savukārt B2C klientiem svarīgāka ir augstākās kvalitātes degvielas produktu pieejamība; 3) piedāvājuma puses aizstājamība ir ierobežota, jo daži no B2C segmenta konkurentiem nevar efektīvi konkurēt par B2B klientiem valsts mēroga pārklājuma trūkuma dēļ, u.c.5 37 Ņemot vērā minētos apstākļus, pamatojoties uz būtiski atšķirīgām konkurences apstākļos starp šiem segmentiem, EK secināja, ka degvielas mazumtirdzniecības tirgu var iedalīt sīkāk B2B un B2C apakšsegmentos.6 38 Lietas izpētes laikā tika vērtēts, vai benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgu būtu iespējams segmentēt attiecībā pēc darījuma veida. 39 Lietā iegūtā informācija liecina, ka DUS sniedz pakalpojumus gan B2C, gan B2B klientiem, bet ne visās ir izveidotas stāvvietas kravas transportam, kā arī atsevišķas DUS nav aprīkotas ar kravas transportam paredzēto degvielas uzpildes aprīkojumu. AQUA MARINA ir norādījusi, ka B2B tirdzniecības process ir personalizēts un pielāgots klientam. Katram B2B klientam tiek veidots piedāvājums, balstoties uz plānoto klienta degvielas patēriņu, apmaksas kārtību un apmaksas veidu. Tiem ir iespēja iegādāties degvielu ar lielākām atlaidēm, izvērtējot konkrētā uzņēmuma patēriņu. Turklāt biznesa klientiem ir iespēja iegādāties degvielu kredītā jeb pēcapmaksā un apmaksāt rēķinu par izlietoto degvielu mēneša beigās. Ar B2B segmenta klientiem pārsvarā tiek slēgti beztermiņa līgumi, bet iepirkuma konkursos pārsvarā līgumi tiek slēgti uz konkrētiem termiņiem.7 Līdzīgu informāciju ir snieguši arī citi degvielas tirgus dalībnieki, norādot, ka B2B klientiem degvielas piegāde var tikt veikta arī uz uzņēmumu degvielas uzpildes vietām. B2B klientiem norēķini tiek apvienoti visiem uzņēmuma lietotājiem (transporta līdzekļiem) ikmēneša rēķinā. Šādu klientu piesaiste nodrošina stabilu, regulāru un salīdzinoši lielu degvielas realizācijas apjomu. Turklāt B2B transportlīdzekļu vadītāji un to pasažieri bieži kļūst par DUS veikala apmeklētājiem un citu pakalpojumu lietotājiem. B2B klientiem ir nepieciešams nodrošināt adBlue degvielas piedevas un ātrgaitas sūkņus, kā arī konkrētajā DUS jābūt iespējai nomaksāt transporta nodevas. Parastās DUS un DUS automaģistrālēm 40 KP iepriekšējā praksē kā konkrētos tirgus ir definējusi autoceļus vai autoceļu posmus.8 Arī Ziņojuma iesniedzējs, definējot ietekmētos tirgus, izmantoja šo praksi. 41 Apskatot šo praksi kopsakarā ar EK praksi un Lietas izpētē iegūto informāciju, tika secināts, ka iepriekšējā prakse varētu neatbilst faktoriem, kas nosaka konkurences apstākļus degvielas mazumtirdzniecībā, un to ir nepieciešams mainīt. 42 Attiecībā uz iespējamo segmentāciju starp DUS, kas atrodas uz un ārpus automaģistrāles, EK pagātnē lielākoties ir lēmusi par labu šādai segmentācijai. Tomēr, aplūkojot jaunāko praksi, EK atzinusi, ka DUS uz automaģistrālēm veido atsevišķu tirgu, nodalot tās no pārējām DUS, ņemot vērā būtiskas atšķirības konkurences apstākļos, kas raksturo degvielas pārdošanu šajās divās DUS kategorijās, piemēram, nodevu esība (maksas ceļi), cenu atšķirības, piedāvājuma struktūras atšķirības (piemēram, uz automaģistrāles stacijas pārsvarā vada augstākās kvalitātes zīmoli), atšķirīgi ir būvniecības/ierīkošanas nosacījumi, piemēram, jāuzvar automaģistrāles operatora rīkotā konkursā, u.c.9 EK savā praksē ir norādījusi, ka uz automaģistrāles esošās DUS (tostarp tās, kas atrodas uz maksas un bez maksas automaģistrālēm un ātrgaitas ceļiem) Polijā, iespējams, bija atsevišķs tirgus segments, taču pierādījumi šādai segmentācijai nebija pietiekami, un EK atstāja atklātu precīzu tirgus definīciju.10 43 Lietā iegūtā informācija liecina, ka šāds tirgus definējums ir nepieciešams valstīs, kas ir izteiktas tranzītvalstis ar lielu automaģistrāļu apjomu, kas ir nepieciešams, lai apmierinātu atbilstošo tranzīta autovadītāju pieprasījumu. 44 Izvērtējot autoceļu tīklu Latvijas teritorijā, var secināt, ka automaģistrāļu (ātrgaitas ceļu) apjoms kopējā autoceļu apjomā ir salīdzinoši neliels.. Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka tirgotāji nosaka degvielas cenas, vadoties no vairākiem apstākļiem (degvielas iepirkuma cena, konkurences apstākļi konkrētajā teritorijā u.c.), starp kuriem nav minēts, ka īpašas cenas tiek noteiktas DUS, kas atrodas uz autoceļiem. 45 Vairāki Lietā definētie konkrētie tirgi vienlaikus atrodas pilsētas, vairākos gadījumos Rīgas administratīvajās robežās un vienlaicīgi uz kāda no autoceļiem, piemēram, uz A6, A8 u.c. Tāpēc Lietas izpētes laikā tirgus dalībniekiem tika jautāts, kāds ir galvenais klientu loks (piemēram, vietējie iedzīvotāji, caurbraucēji u.c.) minētajās DUS. Daļa aptaujāto uzņēmumu nesniedza atbildi uz šo jautājumu, norādot, ka to rīcībā nav šādas informācijas. Viens no aptaujātajiem uzņēmumiem ir norādījis, ka, piemēram, autoceļa A6 degvielas uzpildes staciju Rīga, Ķegums, Koknese, Pļaviņas, Jēkabpils, Līvāni, galvenie klienti ir vietējie iedzīvotāji.11 Vēl ir ticis norādīts, ka galvenais klientu loks uz galvenajiem autoceļiem ir kravas transports un tūristi no ārvalstīm un iekšzemes. Savukārt pilsētās un to apkārtnēs šāda veida DUS galvenais klientu loks pamatā ir vietējie iedzīvotāji un uzņēmumi.12 Vienlaicīgi ir ticis norādīts, ka arī nav izteikta pārsvara kādai no klientu raksturojošām grupām. DUS, kas atrodas vienlaicīgi gan pie galvenā autoceļa, gan pilsētas teritorijā (piemēram, Valmiera, Rumbula, Ādaži) aptuveni vienādās proporcijās apmeklē gan caurbraucēji, gan apkaimes un pilsētas vietējie iedzīvotāji.13 46 Ievērojot minēto, KP secina, ka vairākums respondentu norāda uz lokālo klientu nozīmīgumu šāda veida DUS. Latvijā nav attīstīts automaģistrāļu tīkls, uz kurām būs DUS, kuru izveidošanai un operēšanai ir izvirzītas īpašas prasības, kas ir būtiski atšķirīgas no pārējām DUS. 47 Tādējādi Lietas izpētē netika konstatēti kvalificējošie apstākļi, kas ļautu izdalīt DUS, kas atrodas uz Latvijas autoceļiem atsevišķā segmentā vai konkrētajā tirgū. 48 Ievērojot minēto, tika secināts, ka degvielas mazumtirdzniecības tirgu var sadalīt divos segmentos: - benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecība gala patērētājiem (B2C); - benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecība industriālajiem klientiem (B2B). 49 Apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts degvielas vairumtirdzniecības tirgus, jo pārdevēji SIA "Naples" un EWT darbību šajā tirgū pēc apvienošanās turpinās. Pārdevēja aktīvi, kas ir saistīti ar degvielas vairumtirdzniecību, šajā apvienošanās darījumā nav iesaistīti (nav darījuma priekšmets). Līdz ar to degvielas vairumtirdzniecības tirgus šajā lietā netiks analizēts. 4.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 50 Ziņojuma iesniedzējs konkrētos ģeogrāfiskos tirgus, kur notiek tieša apvienošanās dalībnieku darbības pārklāšanās, ir definējis atbilstoši KP iepriekšējai praksei. 51 KP līdz šim ir secinājusi, ka degvielas mazumtirdzniecības tirgus ir ģeogrāfiski ierobežots un aptver teritoriju, kurā veidojas autobraucēju pieprasījums, kas parasti ir vērsts uz to DUS piedāvājumu, kuras atrodas tuvu autobraucēju darbības aktivitāšu centram, un šīs teritorijas ir pilsētas un to tuvākā apkārtne, parasti 2-3 km robežās. Savukārt, attiecībā uz Rīgas pilsētu, KP kā ģeogrāfisko tirgu līdz šim noteica Rīgas pilsētas administratīvo teritoriju un 20 km ap tās robežu (Ogres virzienā - 10 km). 52 KP līdzšinējā praksē ir secināts, ka DUS pakalpojumu sasniedzamības teritorijas parasti pārklājas. Pārklāšanās ne tikai nosaka konkurējošu mijiedarbību starp blakus teritorijās esošajām DUS, bet tai zināmā mērā ir "ķēdes reakcijas" efekts arī uz attālākajām DUS. Tādēļ no pieprasījuma puses pietiekami līdzīgus konkurences apstākļus DUS piedāvājumam uz autoceļa veido autobraucēji, kas brauc daļu vai visu autoceļa posmu. Līdz ar to KP savā praksē kā ģeogrāfisko tirgu ir noteikusi arī konkrētus autoceļus vai to posmus. 53 Lietas izpētē iegūtā informācija no tirgus dalībniekiem liecina, ka salīdzinoši liela DUS klientu daļa ir iedzīvotāji, kas dzīvo apdzīvotajās vietās, kas ir DUS tuvumā. Turklāt tirgus dalībnieki degvielas cenas noteikšanas procesā, jaunas DUS izveides gadījumā u.c. gadījumos detalizēti vērtē lokālos konkurences apstākļus. Minētais apstāklis norāda, ka ģeogrāfiskā tirgus noteikšanā vairāk vērības ir jāpievērš lokālajam aspektam. 54 Ģeogrāfiskā tirgus definīcijas uzdevums ir noteikt konkrēto ģeogrāfisko apgabalu, kurā notiek konkurence ietekmētajā preču tirgū attiecībā uz vērtējamo koncentrāciju. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir teritorija, kurā iesaistītie uzņēmumi regulāri piedāvā savas preces un kurā tās ir arī pieprasītas, kurā konkurences apstākļi ir pietiekami viendabīgi un kas atšķiras no kaimiņu teritorijām ar ievērojami atšķirīgiem konkurences apstākļiem.14 Attiecīgi konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definīciju nosaka pieejamās ģeogrāfiskās alternatīvas no klientu viedokļa. Šeit svarīga ir klientu faktiskā uztvere un uzvedība. Tāpēc katrā konkrētajā gadījumā uzmanība tiek pievērsta nevis teorētiskām alternatīvām, bet gan klientiem faktiski pieejamajām alternatīvām.15 55 Lietas izpētes laikā tika analizēta EK pieeja un VFKB prakse, kas dažos aspektos ir atšķirīga no KP iepriekšējās pieejas, nosakot ģeogrāfisko tirgu. EK DUS darbību analizēja: - nacionālās valsts teritorijā; - lokāli, izmantojot 15 minūšu braukšanas izohronu (turpmāk arī lokālais tirgus). 56 EK norādītie argumenti attiecībā par ģeogrāfiskā tirgus noteikšanu vienas nacionālās valsts ietvaros: - vadoties no iepriekšējās prakses,16 EK secināja, ka tirgus ir valsts teritorija, ņemot vērā, ka vispārīgās vadlīnijas par cenām, reklāmu, kā arī par pārdošanas veicināšanas pasākumiem tiek noteiktas valsts līmenī; - vēlākos lēmumos EK apstiprināja, ka degvielas tirgus B2C klientiem ir valsts mēroga, tomēr atzīstot, ka šajā tirgū ir lokālā tirgus iezīmes, jo transporta līdzekļu īpašnieki parasti izmanto degvielas uzpildes stacijas savas atrašanās teritorijas apkārtnē; - PKN Orlen / Grupa Lotos17 lietā EK secināja, ka īpaši attiecībā uz B2C klientiem konkurences apstākļi, attiecīgi Polijā un Dānijā, bija pietiekami viendabīgi, lai secinātu, ka ģeogrāfiskais tirgus ir valsts teritorija, vienlaicīgi vērtējot arī lokālos konkurences apstākļus. 57 KP norāda, ka pārklāšanās vietējā līmenī nosaka to, cik intensīvi apvienošanās dalībnieki konkurē viens ar otru. Citiem vārdiem sakot, pat tur, kur tirgus ir nacionāls un cenu konkurence galvenokārt notiek valsts līmenī, lai šāda konkurence labi funkcionētu, ir nepieciešams pārliecināties, vai tirgus dalībnieki konkurētu arī lokālajos tirgos. Piemēram, ja diviem uzņēmumiem ir ievērojama tirgus daļa valsts līmenī, bet to DUS tīkli neatrodas tajā pašā apgabalā (piemēram, viens atrodas valsts austrumos, bet otrs - valsts rietumos), tad uzņēmumi nesacentīsies viens ar otru un būs tikai attāli konkurenti. Lietas izpētē ir secināts, ka DUS mijiedarbība un jo īpaši konkurējošo DUS ģeogrāfiskajam tuvumam ir svarīga loma konkurences procesā. Kad autovadītājs nolemj uzpildīt degvielu, viņš parasti izlemj starp dažādu veidu stacijām, kas atrodas noteiktā rādiusā ikdienas maršruta ietvaros.18 Arī EK ir norādījusi, ka lokālās cenu atšķirības un cenu noteikšana vietējā līmenī ir izplatīta prakse tirgū, secinot, ka darījuma ietekme ir jāvērtē lokāli.19 58 Savukārt VFKB, pamatojoties uz datiem, kas iegūti no klientu kartēm un tirgus pētījumiem, piemēro ģeogrāfiskā tirgus noteikšanas praksi DUS apvienošanās lietās, nosakot attālumu, cik tālu klienti parasti veic, lai iegādātos degvielu: lauku reģionos brauciena laiks ir 20 līdz 30 minūtes, bet pilsētās autobraucēji parasti nobrauc mazāku attālumu, lai pa ceļam sasniegtu citu DUS, norādot, ka degvielas uzpildīšana notiek ierasti izbraucamo maršrutu ietvaros, t.i., 20 līdz 30 minūšu brauciena laikā.20 59 Lai iegūtu informāciju, kas norādītu uz ģeogrāfiskā tirgus robežām Lietā, KP tirgus dalībniekus lūdza raksturot faktorus, kas ietekmē to cenu noteikšanu benzīnam un dīzeļdegvielai. 60 Ievērojot minēto, ņemot vērā EK un VFKB praksi, KP secina, ka pilsētu ietvaros degvielas tirgus būtu jāapskata 15-20 minūšu braukšanas attālumā, kas būtiski neatšķiras no KP iepriekšējās prakses, samērā nelielu administratīvo teritoriju ietvaros apskatot šādu teritoriju un tās tuvāko apkārtni 2-3 km robežās kā vienu ģeogrāfisko tirgu. Šāds tirgus ir, piemēram, ir Rūjienas tirgus vai citu salīdzinoši nelielu pilsētu tirgus. Savukārt lielāku administratīvo teritoriju ietvaros un autoceļu gadījumā apvienošanās ietekme primāri ir jāvērtē izohronu līmenī. B2B ģeogrāfiskais tirgus 61 EK ir secinājusi, ka B2B ģeogrāfiskais tirgus ir jāaplūko nacionālās valsts ietvaros, jo līgumi ar B2B klientiem tiek apspriesti visas valsts robežās un vienošanās cenas parasti ir piemērojamas visam degvielas tīklam. Līdz ar to konkurences nosacījumi ir viendabīgi visā valsts teritorijā, un tāpēc EK secināja, ka degvielas mazumtirdzniecības piegādes ģeogrāfiskais tirgus B2B klientiem ir valsts mērogā.21 62 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka B2B tirgus ir apskatāms gan Latvijas teritorijā kopumā, gan arī lokālo tirgu ietvaros. Lietas ietvaros informācija par B2B tirgu tiks analizēta attiecīgajās lokālajās teritorijās un autoceļu ietvaros. 63 Atbilstoši KL 1. panta 5. punktam "konkrētās preces tirgus - noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt ar šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības". 64 Ievērojot teikto, piemērojot KP iepriekšējo praksi, Lietā tiek apskatīti šādi konkrētie tirgi, kur apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas, t.i., šādos benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgos, izdalot atsevišķi B2C un B2B segmentu, vienlaicīgi izvērtējot tiešo apvienošanās dalībnieku darbības pārklāšanos lokāli (15 līdz 30 minūšu braukšanas attālumā): 1) Rīga un tās tuvākā apkārtnē 20 km robežās (Ogres virzienā - 10 km) (turpmāk - Rīgas tirgus), turpmākajā izpētes posmā, apskatot šo tirgu arī Rīgas administratīvajās robežās; 2) autoceļa A1 posms Baltezers - Ainaži (Igaunijas robeža) (turpmāk - autoceļa A1 tirgus); 3) autoceļa A2 posms Rīga - Veclaicene (Igaunijas robeža) (turpmāk - autoceļa A2 tirgus); 4) autoceļa A3 posms no Inčukalna līdz Igaunijas robežai (turpmāk - autoceļa A3 tirgus); 5) autoceļa A6 posms no Rīgas - līdz Baltkrievijas robežai (turpmāk - autoceļa A6 tirgus); 6) autoceļa A8 posms no Rīgas līdz Lietuvas robežai (turpmāk - autoceļa A8 tirgus); 7) autoceļa A9 posmā no Rīgas līdz Liepājai (turpmāk - autoceļa A9 tirgus); 8) autoceļa A10 posms Rīga - Ventspils" (turpmāk - autoceļa A10 tirgus); 9) Ventspils un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk - Ventspils tirgus); 10) Valmieras administratīvā teritorija un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk - Valmieras tirgus); 11) Rūjienas administratīvā teritorija un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk - Rūjienas tirgus); 12) Balvu administratīvā teritorija un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk - Balvu tirgus); 13) Liepājas administratīvā teritorija un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk - Liepājas tirgus). 65 Ņemot vērā Lietā veikto konkurences apstākļu novērtējumu, ir secināms, ka lielākajā daļā Lietā apskatīto tirgu konkurences problēmas netiek konstatētas, un tāpēc ietekmēto tirgu definējumu ir iespējams atstāt atklātu. Izņēmums ir Rūjienas tirgus, kur tiek konstatētas konkurences problēmas. Izvērtējot situāciju Rūjienas tirgū gan pēc 15 līdz 20 minūšu izohrona, gan Rūjienas administratīvajā teritorijā un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km robežās, konkurences apstākļu novērtējums būtiski nemainās, tāpēc atbilstoši KL 1. panta 5. punktam Lietā kā konkrētais tirgus tiek definēts kā Rūjienas administratīvā teritorija un tās tuvākā apkārtne. 66 Lietas izpētes ietvaros tika vērtēta apvienošanās dalībnieku darbības pārklāšanās Alojas un Mazsalacas apkārtnē, kā arī autoceļa P37 posmā virzienā uz Madonu. Pirmajā teritorijā apvienošanās procesā par iesaistīto DUS, kas atrodas Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Ziņojuma iesniedzējs ir norādījis, ka šī DUS jau trīs gadus ir slēgta un tās darbība netiks atjaunota zemās rentabilitātes dēļ. Līdzīga situācija ir otrajā norādītajā teritorijā, kur apvienošanās procesā iesaistītā DUS, kas atrodas Madonas novada Kalsnavas pagastā, arī ilgstoši nedarbojas. Turklāt Ziņojuma iesniedzējs ir norādījis, ka šī DUS darbu neatsāks, jo tuvumā ir divas apvienošanās darījumā iesaistītās EWT DUS, viena no kurām atrodas uz autoceļa P37 tuvāk Madonai, bet otra - Madonas pilsētas teritorijā. Tika secināts, ka koncentrācija minētajās teritorijās faktiski nenotiek. V Apvienošanās ietekmes izvērtējums