2. Article — , 7. pants, 15. panta 2. punkts,

22. panta pirmā daļa; 2) "Likuma par budžetu un finanšu vadību" 1. panta otrā daļa, 46. panta pirmā daļa; 3) Pašvaldību likuma 47. panta otrā daļa un 64. panta pirmā daļa; 4) likuma "Par pašvaldībām" 62. panta 4. punkts (ar 2023. gada 1. janvāri - Pašvaldību likuma 17. panta trešās daļas 5. punkts); 5) SPSP likuma 10. panta pirmā daļa; 6) Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmā daļa, 17. panta pirmā daļa; 7) MK noteikumu Nr. 445 32.1. apakšpunkts; 8) saistošo noteikumu Nr. 13 16.4. apakšpunkts un 52. punkts. [4] Likuma "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" 1. pants noteic, ka šā likuma mērķis ir reglamentēt kārtību, kādā tiek veikta pašvaldību finanšu stabilizācija, lai nodrošinātu likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi gadījumos, kad pašvaldības nonākušas ārkārtējās finansiālās grūtībās. Šā likuma 2. panta 2. punkts noteic, ka pašvaldības finanšu stabilizācija veicama, ja konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm: pašvaldība nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs nokārtot savas parāda saistības. Kā iepriekš minēts, pašvaldības dome 2023. gada 1. septembrī pieņēma lēmumu Nr. 968 "Par finanšu stabilizācijas pieteikumu", kurā norādīts, ka, izskatot pašvaldības domes priekšsēdētāja 2023. gada 22. augusta ierosinājumu un izvērtējot pašvaldības finanšu stāvokli, to, ka pašvaldība sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs nokārtot savas parāda saistības, pamatojoties uz likuma "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" 2. panta 2. punktu un 7. pantu, Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 21. punktu, dome nolemj apstiprināt pašvaldības domes priekšsēdētāja ierosināto stabilizācijas pieteikumu un domes priekšsēdētājam līdz 2023. gada 4. septembrim lēmumu par pašvaldības finanšu stabilizācijas pieteikumu apstiprināšanu nosūtīt finanšu ministram un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram. Pašvaldības domes priekšsēdētājs 2023. gada 19. septembra paskaidrojumā Nr. 3.1.1.17/1052 "Par paskaidrojuma sniegšanu" norādīja, ka ierosinājumu finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanai iesniedzis, ņemot vērā, ka, neskatoties uz apstiprināto rīcības plānu pašvaldības finanšu situācijas uzlabošanai, publiskajā telpā Finanšu ministrija esot norādījusi, ka ir šaubas, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības pret kreditoriem, kā arī to, ka pašvaldībai netiks piešķirti aizdevumi krīzes pārvarēšanai, kas, savukārt, rada risku pašvaldības saistību izpildei. Priekšsēdētāja rīcība, iesniedzot ierosinājumu finanšu stabilizācijas pieteikumu, viennozīmīgi norādot uz to, ka domes priekšsēdētājs dara visu iespējamo, lai atrisināt izveidojušos situāciju. Gan rīcības plāns, gan stabilizācijas pieteikumā apstiprinātais veicamo pasākumu plāns norādot uz konkrēto rīcību un darbību kopumu finanšu krīzes pārvarēšanai. Savukārt domes priekšsēdētāja atstādināšanas no amata process uzsākts, pamatojoties vienīgi uz ministrijas izdarītajiem pieņēmumiem, bet nesaturot pierādījumus par konkrētu normatīvo aktu pārkāpumiem. Kā norāda Satversmes tiesa, domes (padomes) priekšsēdētājs ir pašvaldības augstākā amatpersona, kam nepieciešamības gadījumā, balstoties uz pašvaldības domes (padomes) izstrādātajām pamatnostādnēm, jāuzņemas atbildība par pašvaldības pozīcijas prezentāciju konkrētā diskusijā vai jautājumā, arī meklējot kompromisa risinājumus, ja tādi nepieciešami.36 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres ieskatā, pašvaldībā šobrīd ir konstatējamas kaitīgās sekas - pašvaldības domes finanšu stabilizācijas procesa uzsākšana, kas pats par sevi liecina par to, ka pašvaldība bija nonākusi ārkārtējās finansiālās grūtībās un bija apdraudēta likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpilde. Tāpat jāņem vērā, ka pašvaldības domes priekšsēdētāja realizētie pārkāpumi ir būtiski, nevis formāli. Tie izpaužas ne tikai kā ārējo normatīvo aktu neievērošana un pārkāpšana, bet arī kā pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu neievērošana. Tiem ir ilgstošs un sistemātisks raksturs. Administratīvā apgabaltiesa ir norādījusi, ka neatkarīgi no domes priekšsēdētāja rīcības apstākļiem tā rīcībai ir jāatbilst Satversmei, likumam un Ministru kabineta noteikumiem, un šīs rīcības tiesiskuma kontrole saskaņā ar likumu piekrīt [vides aizsardzības un reģionālās attīstības] ministram.37 Ņemot vērā minēto, pašvaldības domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča atstādināšana no domes priekšsēdētāja amata ir nepieciešama, lai novērstu būtisku un ilgstošu pārkāpumu veikšanu, vadot pašvaldības darbu, nodrošinātu sabiedrības interešu un tiesību ievērošanu un radītu sabiedrībā apziņu un pārliecību, ka valsts pārvalde, tai skaitā pašvaldība, ir pakļauta likumam un tiesībām un darbojas pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju un sabiedrības interesēs, tādējādi veicinot arī tiesisko kultūru un politisko atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Vienlaikus Aleksandra Bartaševiča atstādināšana no domes priekšsēdētāja amata ir nepieciešama, lai nodrošinātu pašvaldības domes tiesisku darbību lēmumu pieņemšanā un nepieļautu turpmāku normatīvo aktu pārkāpumus un kompetento institūciju prasību nepildīšanu, tādējādi vairojot tiesisko nihilismu. [5] Izdodot šo rīkojumu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre balstās uz šādiem motīviem. Satversmes 101. pantā ir nostiprinātas pašvaldības kā vēlētas institūcijas tiesiskais statuss. No minētā panta kopsakarā ar Satversmes 1. pantu izriet pašvaldības princips, kas aptver minimālo prasību kopumu attiecībā uz vietējās pašpārvaldes organizāciju demokrātiskā tiesiskā valstī. Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk - Satversmes tiesa) ir atzinusi, ka Saeima Satversmes 101. pantā ir nostiprinājusi ne vien personas 38 vēlēt pašvaldību un no tām izrietošās tiesības piedalīties publisko lietu pārvaldīšanā ar vēlētu pašvaldību palīdzību, bet arī - atbilstoši Satversmes lakoniskajam stilam - pašvaldības kā vēlētas pašpārvaldes institūcijas statusu kopumā. Pašvaldības princips ietver vietējās pašpārvaldes esamību un tās demokrātisku leģitimāciju. Noskaidrojot pašvaldības principa saturu, jāņem vērā principi, piemēram, subsidiaritātes princips, sociāli atbildīgas valsts princips, kā arī sabiedriskā labuma apsvērumi. Turklāt šo principu izpratne laika gaitā var mainīties.39 Pašvaldības princips tika atvasināts no valsts pamatlikuma arī pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas, proti, pašvaldības ir valsts pārvaldes sastāvdaļa, jo Latvija saskaņā ar Satversmi nav federāla, bet gan unitāra valsts. Vienlaikus minētais nenozīmē neierobežotas pašpārvaldes institūcijas pilnvaras, jo no tiesiskas valsts principa izriet pašvaldības pienākums savā darbībā ievērot padotību likumam un tiesībām. Minētais princips attiecīgi nostiprināts arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmajā daļā. Savukārt valstij ir pienākums pārraudzīt, kā pašvaldība šo padotību ievēro, un, ja nepieciešams, panākt, lai tā tiktu ievērota.40 Satversmes 58. pants noteic, ka Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes. Minētā norma nosaka demokrātisku leģitimāciju, ko nodrošina pārvaldes iestādes atrašanās padotībā demokrātiski leģitimētai valdībai. Tas, ka pārvaldes iestāde ir padota demokrātiski leģitimētai valdībai, kuru veido tauta ar brīvās vēlēšanās ievēlētas Saeimas starpniecību, ir demokrātisku valsti raksturojošs elements.41 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmā daļa noteic, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. pants noteic, ka valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā un neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas. Ar hierarhiju (t. i., ar iestāžu un amatpersonu padotības ķēdi) tiek nodrošināta pārvaldes pakļaušanās demokrātiskā veidā izteiktai tautas gribai. Leģitimācijas ķēde "vēlētājs - parlaments - valdība - pārvalde" tādā veidā tiek novesta līdz viszemākajam pārvaldes darbiniekam. Tur, kur hierarhija pārtrūkst vai ir neefektīva, rodas birokrātiskas patvaļas, bet lielākā mērogā - birokrātiskas diktatūras draudi.42 Ņemot vērā minēto, pašvaldības darbībai jāatbilst ārējiem normatīvajiem aktiem. Vienlaikus atbilstoši publisko tiesību principam aizliegts ir viss, kas nav atļauts ar tiesību normu. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu valsts pārvaldes iestādes tiek iedalītas tiešās pārvaldes iestādēs un pastarpinātās pārvaldes iestādēs. Pastarpinātās pārvaldes iestādes ir pašvaldību un citu atvasināto publisko tiesību juridisko personu izveidotās iestādes. Pastarpināto pārvaldes iestāžu padotība Ministru kabinetam nozīmē pārraudzību (tiesiskuma kontroli), proti, valdībai jāgarantē, ka pastarpinātā pārvalde tās autonomā kompetencē nodotos uzdevumus veic tiesiski. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 64. panta pirmo daļu pašvaldības darbību atbilstoši šim likumam pārrauga ministrija. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 434 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums" 4.3. un 5.5. apakšpunktu ministrijas kompetencē ir pārraudzīt pašvaldību darbības likumību, kā arī pašvaldībām likumos un citos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi atbilstoši pašvaldību darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei. atbilstoši pašvaldību darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei. Pašvaldību likuma 64. panta otrā daļa noteic, ka valsts pārvaldes iestādēm un amatpersonām, kuras likumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā pārrauga pašvaldības darbības likumību, tostarp sociālās drošības un bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, un konstatē, ka pašvaldības institūcijas vai amatpersonas nepilda vai pārkāpj ārējos normatīvos aktus vai nepilda tiesas spriedumus, ir pienākums nekavējoties par to ziņot ministrijai. Vērtējot pārraudzības instrumentu izmantošanas proporcionalitāti, intensitāti un samērīgumu, jāpiemin, ka Eiropas vietējo pašvaldību hartas 8. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka jebkuru administratīvo pārraudzību pār vietējo varu darbību var veikt tikai saskaņā ar tādām procedūrām un tādos gadījumos, kuri ir noteikti konstitūcijā vai likumā. No šā panta otrās daļas izriet, ka jebkura administratīvā pārraudzība pār vietējo varu darbību parasti tiek virzīta uz to, lai nodrošinātu to atbilstību likumam un konstitucionāliem principiem.43 Administratīvajai uzraudzībai pār vietējām varām jātiek realizētai tā, lai kontrolējošās varas iejaukšanās būtu proporcionāla to interešu svarīgumam, kuras ar šādu darbību paredzēts aizsargāt.44 Ikvienam ierobežojumam jāatbilst no tiesiskas valsts atvasinātam samērīguma principam, ko vācu cilvēktiesību teorijā apzīmē arī kā patvaļas un nesamērīguma aizliegumu. Samērīguma princips prasa, lai valsts izvirzītais mērķis un personai uzliktais ierobežojums būtu savstarpēji saskaņoti pēc to vērtības, pakāpes, nozīmīguma, svarīguma, kvalitātes un intensitātes. Samērīguma princips noteic, ka tad, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp personas un valsts vai sabiedrības interesēm.45 Pašvaldību likuma 69. panta pirmā daļa noteic, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ar motivētu rīkojumu var atstādināt domes priekšsēdētāju no amata pienākumu pildīšanas, ja domes priekšsēdētājs nepilda vai pārkāpj ārējos normatīvos aktus vai nepilda tiesas spriedumus. Saskaņā ar šā panta otro daļu pirms rīkojuma izdošanas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pieprasa domes priekšsēdētājam sniegt rakstveida paskaidrojumu par pieļautajiem ārējo normatīvo aktu pārkāpumiem vai par tiesas sprieduma nepildīšanas iemesliem. Domes priekšsēdētājam ir pienākums sniegt paskaidrojumu piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Paskaidrojuma nesniegšana noteiktajā termiņā atzīstama par atteikšanos sniegt paskaidrojumu. Saskaņā ar šā panta ceturto un piekto daļu domes priekšsēdētājam mēneša laikā pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma publicēšanas ir tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par rīkojuma atcelšanu. Ja domes priekšsēdētājs noteiktajā termiņā neizmanto tiesības vērsties tiesā, uzskatāms, ka viņš ir atlaists. Ja tiesa noraida domes priekšsēdētāja pieteikumu par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma atcelšanu, uzskatāms, ka domes priekšsēdētājs ir atlaists ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums. Tādējādi ar šo rīkojumu noteiktais Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča tiesību un likumisko interešu ierobežojums ir noteikts ar likumu. Kā izriet no iepriekš minētā, Pašvaldību likuma 69. pantā ir nostiprināta leģitimācijas ķēde, kas nodrošina demokrātisku leģitimāciju un amatpersonas atbildību par savu darbību. Pašvaldību likuma 69. pants skaidri nosaka ministra hierarhiju attiecībā pret domes priekšsēdētāju. Līdz ar to nepārprotami, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, veicot hierarhisko pārraudzību pār pašvaldību un domes priekšsēdētāju, konstatējot demokrātijas un tiesiskuma apdraudējumu, ir pienācīgi jāreaģē un apdraudējums jānovērš. Vienlaikus Pašvaldību likuma 69. panta pirmajā daļā noteiktā pārraudzības instrumenta izlietošana neierobežo pašvaldības principa īstenošanu un tā saturā ietverto pašvaldības demokrātisko leģitimāciju. Šā pārraudzības instrumenta izlietošana neierobežo arī citas Aleksandra Bartaševiča kā domes deputāta tiesības, ciktāl uz tām neattiecas ar šo rīkojumu noteiktais ierobežojums pildīt domes priekšsēdētāja pienākumus. Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmajā daļā noteikts, ka, lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā. Domes priekšsēdētājs, atbildot uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2023. gada 12. septembra pieprasījumu Nr. 1-132/5249 "Par paskaidrojuma sniegšanu", 2023. gada 19. septembrī ir sniedzis paskaidrojumu Nr. 3.1.1.17/1052 "Par paskaidrojuma sniegšanu". Tādējādi pirms šā rīkojuma izdošanas ministrs ir noskaidrojis un izvērtējis šā rīkojuma adresāta - domes priekšsēdētāja - viedokli un argumentus saistībā ar ārējo normatīvo aktu nepildīšanu un pieļautajiem pārkāpumiem. Atbilstoši likuma Pašvaldību likuma 17. panta trešās daļas 1. un 2. punktam domes priekšsēdētājs vada domes darbu un pārstāv pašvaldības intereses, tostarp pārstāv domi tās sēžu starplaikos, kā arī vada domes sēdes un paraksta domes lēmumus. Līdz ar to domes priekšsēdētājs ir atbildīgs gan par ārējiem normatīvajiem aktiem atbilstošu domes sēžu norisi, gan par tiesiskas domes darbības nodrošināšanu kopumā. Jebkurai amatpersonai, tajā skaitā vietējās pašvaldības domes priekšsēdētājam, vienmēr jādarbojas visas sabiedrības un valsts interesēs ar mērķi nodrošināt efektīvu valsts pārvaldi. Kā izriet no iepriekš minētajām likuma normām, domes priekšsēdētājs ir hierarhiski pakļauta amatpersona, kura darbību likumā noteiktajā gadījumā pārrauga vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, tajā skaitā gadījumā, ja ir šaubas par valsts amatpersonas iespējamu ieinteresētību lēmumu pieņemšanā, atstādina no amata pienākumu pildīšanas. Pašvaldību likuma 69. pantā ietvertā tiesību institūta mērķis ir nodrošināt likumīgu, efektīvu, kā arī leģitīmu domes priekšsēdētāja, bet līdz ar to arī attiecīgās vietējās pašvaldības un visas valsts pārvaldes sistēmas darbu, liedzot atbildīgajā domes priekšsēdētāja amatā atrasties personai, kura ir pieļāvusi tiesību normām neatbilstošu rīcību. [6] Saskaņā ar Pašvaldību likuma 69. panta ceturto daļu domes priekšsēdētājam mēneša laikā pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma publicēšanas ir tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par rīkojuma atcelšanu. Ja domes priekšsēdētājs noteiktajā termiņā neizmanto tiesības vērsties tiesā, uzskatāms, ka viņš ir atlaists. 1 Likuma "Par pašvaldību budžetiem"