10. Article

Jēdziens "apstrīdētā norma" Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkta izpratnē nav saprotams formāli, proti, vienīgi kā normatīvajā aktā ietverts teksts. Apstrīdētā norma ir noteikts tiesiskais regulējums, kuru pieteikuma iesniedzējs uzskata par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018-21-01 9. punktu). Gadījumos, kad ir grozīts normatīvā regulējuma saturs, bet apstrīdētās normas teksts no regulējuma nav izslēgts, Satversmes tiesai jānoskaidro veikto izmaiņu apjoms, lai secinātu, ka tiesību normas saturs pēc būtības ir mainījies (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 3. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2013-11-01 10.1. punktu). Likuma "Par valsts pensijām" 3. panta pirmās daļas pirmais teikums noteic, ka tiesības uz valsts pensiju saskaņā ar šā likuma nosacījumiem ir Latvijas teritorijā dzīvojošām personām, kas bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai. Senāts uzskata, ka minētā norma neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam, jo liedz tiesības uz valsts vecuma pensiju personai, kura pensijas pieprasīšanas brīdī nedzīvo Latvijas teritorijā. Ar 2023. gada 15. jūnija grozījumiem likuma "Par valsts pensijām" 3. panta pirmās daļas pirmais teikums netika grozīts. Tomēr ar minētajiem grozījumiem šis pants tika papildināts ar ceturto daļu, kas paredz, ka personai, kura pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas un kurai nav tiesību uz pensiju atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajam, saskaņā ar šā likuma nosacījumiem ir tiesības uz vecuma un apgādnieka zaudējuma pensiju, ja saskaņā ar šo likumu ir uzkrāts pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs. Līdz ar to uz personām, kurām līdz šim tiesības uz valsts vecuma pensiju bija liegtas tikai tādēļ vien, ka pensijas pieprasīšanas brīdī tās dzīvoja ārpus Latvijas teritorijas, likuma "Par valsts pensijām" 3. panta pirmās daļas pirmajā teikumā ietvertais nosacījums vairs nav attiecināms. Proti, likumdevējs, papildinot likuma "Par valsts pensijām" 3. pantu ar ceturto daļu, pēc būtības ir mainījis šā panta pirmās daļas pirmajā teikumā ietverto regulējumu attiecībā uz to personu loku, kurām ir tiesības uz valsts vecuma pensiju. Tādējādi apstrīdētās normas saturs ir mainījies pēc būtības.