19. Article

Ar apstrīdēto Ostu likuma 7. panta 1.1 daļu ir noteikts, ka ostas pārvalde Rīgas ostā un Ventspils ostā ir kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļas (akcijas) pieder valstij un var piederēt arī attiecīgajai pašvaldībai. Šī kapitālsabiedrība īsteno ostas pārvaldes funkcijas Rīgas ostā un Ventspils ostā un atrodas Satiksmes ministrijas pārraudzībā. Minētajām kapitālsabiedrībām ir nodota attiecīgi Rīgas brīvostas likumā un Ventspils brīvostas likumā noteikto ostas pārvaldes funkciju, uzdevumu un pienākumu īstenošana. Tādējādi no apstrīdētajām normām izriet tas, ka Rīgas ostas un Ventspils ostas teritoriju pārvaldību īsteno privāto tiesību juridiskā persona. Pieteikumu iesniedzēji pēc būtības uzskata, ka no pašvaldības principa izrietošais kompetenču autonomijas princips garantē pašvaldības tiesības brīvi rīkoties un īstenot savas iniciatīvas ikvienā jautājumā tās administratīvajā teritorijā. Lemjot par ostu pārvaldību un ievērojot gan to valstisko, gan vietējo nozīmi, likumdevējam vajagot respektēt vietējo varu un saskaņot atšķirīgās intereses, rodot racionālos un ilgtspējīgas attīstības apsvērumos balstītu līdzsvaru starp valsts un pašvaldības interesēm. Ar apstrīdētajām normām pašvaldība esot izslēgta no tai nozīmīgās ostas pārvaldes. Saeima uzskata, ka lielajām Latvijas ostām, tādām kā Rīgas osta un Ventspils osta, ir stratēģiski svarīga nozīme Latvijas attīstībā. Šīm ostām primāri vajagot kalpot kopējām sabiedrības interesēm, proti, šo ostu pārvaldīšanai un darbībai vajagot būt vērstai uz to, lai apmierinātu visas Latvijas sabiedrības intereses. No pašvaldības principa neizrietot vietējās pašpārvaldes tiesības iesaistīties ostu pārvaldībā tikai tāpēc vien, ka attiecīgās ostas teritorijā ietilpst pašvaldībai piederoša zeme. Savukārt biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība" pārstāve uzsver, ka pašvaldību teritorijas plānošanas ziņā ostas ir stratēģiski svarīgs objekts ne tikai valstij, bet arī pašvaldībai. Vēsturiski sadarbība ar ostu pārvaldēm bijusi vērsta arī uz vietējo iedzīvotāju interešu nodrošināšanu. Tāpēc likumdevējam vajadzējis izvērtēt to, vai kapitālsabiedrība, pārvaldot ostas teritoriju, ir tiesīga pieņemt lēmumus, kas saistīti ar pašvaldības autonomo kompetenču īstenošanu. Turpretī Dr. iur. E. Danovskis norāda, ka no Satversmes nevarot atvasināt kādus konkrētākus noteikumus, kas paredzētu pašvaldības tiesības līdzdarboties ostas pārvaldē. 19.1. Valsts politika transporta un loģistikas jomas attīstīšanā ir saistīta arī ar ostu infrastruktūras izveidi un valsts kopējām tautsaimniecības interesēm atbilstošākā ostu pārvaldības modeļa izvēli. Ostu institucionālajā pārvaldībā ir iespējami dažādi risinājumi. Arī Eiropas Savienības regulējums pieļauj dažādus ostu pārvaldības modeļus ar noteikumu, ka tiek ievērota ostas pakalpojumu sniegšanas sistēma un dalībvalstīm kopīgie noteikumi par finanšu pārredzamību (sk. Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra regulas (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību 10. apsvērumu). Ostu institucionālās pārvaldības modeļa izvēle ir likumdevēja kompetence. Tas, kādu ostu institucionālo pārvaldību likumdevējs izvēlas un vai pašvaldības tajā tiek iesaistītas, ir lietderības jautājums. Valsts veiktajai ostu institucionālās pārvaldības modeļa izvēlei nav jābūt pakārtotai pašvaldības interesēm līdzdarboties ostu pārvaldīšanas funkciju īstenošanā. 19.2. Latvijas ostu pārvaldīšanas sistēma ir veidota pēc zemes un infrastruktūras pārvaldības (landlord - angļu val.) principa. Ostu zeme un akvatorija pamatā pieder valstij un pašvaldībai, kuras nodevušas to pārvaldīt ostas pārvaldei (sk. Latvijas ostu attīstības programmas 2014.-2020. gadam 24. lp., pieejama: sam.gov.lv.). Vēsturiski ir pastāvējuši vairāki ostu pārvaldības institucionālie modeļi. Sākotnēji ostu pārvaldes veidoja attiecīgo pilsētu domes vai pagastu padomes. Valsts bija noteikusi, ka Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvalžu valdēs līdz ar pašvaldību pārstāvjiem jāiekļauj arī tiešās pārvaldes iestāžu pārstāvji. Savukārt ar 2019. gada 12. decembra Ostu likuma grozījumiem Rīgas ostas pārvalde un Ventspils ostas pārvalde kā atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas tika nodotas Ministru kabineta pārraudzībā. Tāpat ar minētajiem grozījumiem no ostu pārvaldes tika izslēgti pašvaldību pārstāvji. Ar 2019. gada 18. decembra Ostu likuma grozījumiem ostas pārvaldes funkcijas Ventspils ostā tika nodotas Ministru kabineta noteiktai valsts kapitālsabiedrībai. Tādējādi Ostu likums jau kopš 2019. gada neparedzēja pašvaldību dalību Rīgas ostas un Ventspils ostas institucionālajā pārvaldībā un tām nebija likumā noteiktu tiesību iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz ostas teritorijā noteikto ostas pārvaldīšanas funkciju īstenošanu. Turklāt Ventspils ostas institucionālo pārvaldību saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 18. decembra rīkojumu Nr. 640 "Par valsts akciju sabiedrības "Ventas osta" dibināšanu" īstenoja privāto tiesību juridiskā persona. Līdz ar to Ventspils ostā kopš 2019. gada ostas pārvaldību un Ostu likumā noteiktās ostas pārvaldes funkcijas īstenoja privāto tiesību juridiskā persona. Savukārt 2022. gadā ar apstrīdētajām normām arī Rīgas ostas institucionālā pārvaldība tika nodota kapitālsabiedrības atbildībā. Tādējādi ar apstrīdētajām normām Rīgas ostā tika noteikts tāds pats ostas pārvaldības institucionālais modelis, kāds jau 2019. gadā bija noteikts Ventspils ostā. 19.3. Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldība jau sākotnēji ir bijusi valsts pārvaldes funkcija (sk. sākotnējo Ostu likuma 8. panta trešās, ceturtās un piektās daļas, 10. un 11. panta redakciju). Ar apstrīdētajām normām nav grozīts Ostu likumā noteiktais, ka ostas pārvalde veic šajā likumā noteiktās valsts pārvaldes funkcijas (sk. Ostu likuma 7. panta otro daļu). Tātad neatkarīgi no tā, vai pašvaldības vēsturiski bija vai nebija iesaistītas ostu institucionālajā pārvaldībā, Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldības funkciju īstenošana nebija un nav saistīta ar kādu no likumā noteiktajām pašvaldības autonomajām kompetencēm. Tādējādi ar apstrīdētajām normām nav pārkāpts no Satversmes 1. pantā un 101. panta otrās daļas pirmajā teikumā ietvertā pašvaldības principa izrietošais pašvaldības kompetenču autonomijas princips.