21. Article

Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdēto normu pieņemšanas gaitā nav notikušas savlaicīgas, godīgas un īstas konsultācijas ar attiecīgajām pašvaldībām. Savukārt labas likumdošanas princips esot pārkāpts tādējādi, ka apstrīdētās normas neesot pienācīgi pamatotas ar izskaidrojošiem pētījumiem. Tāpat Likuma grozījumu izstrādes un apspriešanas gaitā Ministru kabineta ietvaros un vēlāk Saeimas atbildīgajā komisijā neesot pienācīgi izvērtēts pašvaldības viedoklis par jautājumiem, kas skar ievērojamas pašvaldības teritorijas daļas pārvaldību un autonomo funkciju izpildi. Saeima norāda, ka Satiksmes ministrijas uzdevumā tika sagatavots pētījums par Latvijas lielo ostu pārvalžu iespējamo pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām, izvērtējot arī citu valstu praksi ostu pārvaldībā (sk.: pētījums "Atzinums par Latvijas lielo ostu pārvalžu iespējamo pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām", pieejams: petijumi.mk.gov.lv/). Tāpat Saeima uzsver, ka pašvaldības pārstāvji esot uzklausīti un iesniegtie viedokļi vērtēti likumdošanas procesā. No tiesiskas valsts principa ir atvasināms arī labas likumdošanas princips. Demokrātiskas tiesiskas valsts varas atzariem, tostarp likumdevējam, ir jātiecas uz to, lai ikvienas personas uzticēšanās valstij un tiesībām, kā arī demokrātiska procesa izpratne arvien pieaugtu. Labas likumdošanas principa ievērošana sekmē šā mērķa sasniegšanu (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018-11-01 18.1. punktu). Līdz ar to Satversmes tiesai jānoskaidro, vai, izstrādājot un pieņemot apstrīdētās normas, ir ievērots labas likumdošanas princips un no pašvaldības principa izrietošais konsultēšanās princips. 2020. gada 30. jūnijā Satiksmes ministrija izsludināja Likuma grozījumu sabiedrisko apspriešanu. Turklāt Pārresoru koordinācijas centra un Satiksmes ministrijas tīmekļvietnē tika publicēts "Atzinums par Latvijas lielo ostu pārvalžu iespējamo pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām". Minētajā atzinumā analizēts pastāvošais lielo Latvijas ostu pārvaldības modelis, tā piemērošanas prakse, ārvalstīs pastāvošie ostu pārvaldības modeļi, tiesiskais regulējums kapitālsabiedrību pārvaldības jomā, kā arī sniegts novērtējums par esošā ostu pārvaldības modeļa priekšrocībām un trūkumiem, kā arī iespējām ostu pārvaldes pārveidot par kapitālsabiedrībām. Ventspils valstspilsētas pašvaldības izteiktie iebildumi par Likuma grozījumiem tika izskatīti starpministriju un starpinstitūciju sanāksmē (sk. likumprojekta "Grozījumi Likumā par ostām" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) un likumprojekta "Grozījumi Likumā par ostām" izziņu par atzinumos izteiktajiem iebildumiem). Papildus tam Likuma grozījumi tika izskatīti Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē, kā arī Satiksmes ministrijas rīkotajā sanāksmē ar ostu lietotājiem, kurā piedalījās 48 dalībnieki - dažādu ostu uzņēmumu, nevalstisko organizāciju un ostu pārvalžu pārstāvji. Likuma grozījumi Saeimai tika iesniegti 2021. gada 19. aprīlī. Likuma grozījumu izskatīšanas laikā Ventspils valstspilsētas pašvaldības pārstāvji piedalījās atbildīgās Saeimas komisijas sēdēs un viņu viedoklis par izmaiņām, kas skar Ventspils ostas pārvaldīšanu, tika uzklausīts. Tāpat likumdošanas procesā tika vērtēti iesniegtie Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Ventspils valstspilsētas pašvaldības priekšlikumi (sk. ar likumprojektu "Grozījumi Ostu likumā" Nr. 1045/Lp13 saistītos Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes materiālus, pieejami: saeima.lv). Likuma grozījumi tika izskatīti trijos lasījumos, un to izskatīšana Saeimā ilga nepilnus 10 mēnešus. Pašvaldībām bija pietiekami daudz laika iepazīties ar plānotajām ostu pārvaldības modeļa izmaiņām un vajadzības gadījumā sagatavot viedokli par šīm izmaiņām un savus priekšlikumus. No apstrīdēto normu izstrādes un pieņemšanas materiāliem secināms, ka šo normu sākotnējā izstrāde bija pētījumā balstīta un likumdevējs ir nodrošinājis pašvaldību viedokļu uzklausīšanu. Tas, ka likumdevējs nav ņēmis vērā visus paustos iebildumus un sniegtos priekšlikumus, nevar būt par pamatu tam, lai atzītu, ka labas likumdošanas princips nav ievērots (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2014-11-0103 18.1. punktu). Līdz ar to apstrīdētās normas ir izstrādātas un pieņemtas, ievērojot labas likumdošanas principu, un ar tām nav pārkāpts no Satversmes 1. pantā un 101. panta otrās daļas pirmajā teikumā ietvertā pašvaldības principa izrietošais konsultēšanās princips. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Ostu likuma 4. panta trešās daļas 1. un 3. punktu, 4. panta piekto un devīto daļu, 7. panta 1.1 daļu, pārejas noteikumu 16. punkta 1. un 2. apakšpunktu, 2022. gada 10. februāra likuma "Grozījumi Likumā par ostām" 11. panta otro daļu, kā arī Ventspils brīvostas likuma 4. panta pirmo daļu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. Tiesas sēdes priekšsēdētājs A. Laviņš