2. Article

Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu Saistošie noteikumi var ietekmēt pašvaldības budžeta ieņēmumu daļu ieņēmumi var palielināties iekasēto administratīvo sodu apmērā. Ieņēmumu apmēru no administratīvajiem sodiem gan par teritoriju kopšanu, gan par būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju atbilstības prasību neievērošanu nav iespējams noteikt, jo nevienā pašvaldības normatīvajā aktā iepriekš šādi nosacījumi nav bijuši paredzēti. Saistošo noteikumu īstenošana ietekmēs pašvaldībai pieejamos resursus, t.i., ar saistošajos noteikumos ietvertajām tiesību normām tiek paplašināta Pašvaldības policijas un Būvvaldes kompetence kontrolēt saistošajos noteikumos ietverto pienākumu izpildi.
  1. 1)) pilsētās un ciemos nereti ir sastopami meža zvēri (lapsas, zaķi, stirnas) un nenopļauts zāliens ir viena no vietām, kur šie meža zvēri patveras un uzskata par savu mājvietu. Savukārt meža zvēri rada apdraudējumu gan cilvēkam, gan mājdzīvniekiem, jo var būt neprognozējami savā rīcībā, kā arī pārnēsāt slimības, tie var nodarīt kaitējumu cilvēku ierīkotiem apstādījumiem, kā arī radīt apdraudējumu satiksmes drošībai, jo liela daļa ceļu satiksmes negadījumu notiek saduroties ar dzīvnieku. Līdz ar to, lai pilsētās un ciemos neradītu labvēlīgu vidi dzīvošanai šiem zvēriem, nepieciešama regulāra zāliena pļaušana;
  2. 2)) zālienā uzturas dažādi kaitēkļi, tai skaitā ērces, kuras var pārnēsāt slimības un kļūt par apdraudējumu cilvēka veselībai. Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos apstākļos tā var būt arī garāka. Tādēļ, lai samazinātu ērču daudzumu apkārtējā vidē, ir svarīgi kopt nekustamā īpašuma teritoriju, tai skaitā, regulāri pļaut zālienu4;
  3. 3)) nereti, lai atbrīvotos no pērnajā gadā nenopļautā zāliena (kūlas), cilvēki izvēlas to dedzināt, tādā veidā nodarot kaitējumu gan videi, gan arī rada apdraudējumu gan savai, gan citu cilvēku veselībai un dzīvībai. Tādējādi, lai neveidotos kūla un samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, ir nepieciešams kopt nekustamo īpašumu, tajā skaitā regulāri veicot zāliena pļaušanu, līdz ar to saistošajos noteikumos ir svarīgi noteikt minimālo reižu skaits gadā, kad zāliens ir jānopļauj. Vispārējā gadījumā zāle nopļaujama pirmo reizi līdz 20. jūnijam, lai nodrošinātu teritoriju sakopšanu līdz vasaras saulgriežiem, un otro reizi – līdz 1. oktobrim, lai nodrošinātu teritoriju sakopšanu pēc ražas novākšanas un pirms iestājies aukstums. Attiecībā uz teritorijām, kuras pieteiktas Lauku atbalsta dienestā, zāliena pļaušana jāveic reizi gadā līdz 15. septembrim, ņemot vērā Lauku atbalsta dienesta nosacījumus par atbalsta saņemšanu (zālājiem jābūt noganītiem vai nopļautiem un zālei novāktai līdz 15. augustam; līdz 15. septembrim ir jābūt noganītiem vai nopļautiem un novāktiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem vai zālājiem, kas atzīti par ES nozīmes biotopiem5);
  4. 4)) saskaņā ar šobrīd spēkā esošo bijušā Bauskas novada teritorijas plānojumu, pilsētas un ciemu teritorijās žogiem gar ielām un ceļiem jābūt vismaz 20 procenti caurredzamiem6, bijušā Iecavas novada teritorijas plānojums nosaka, ka ciemu teritorijās, atkarībā no žoga augstuma, caurredzamībai jābūt līdz 80 procentiem7, bijušajā Rundāles novada teritorijas plānojums nosaka, ka žogi gar ielām un ceļiem nedrīkst būt necaurredzami8, savukārt bijušā Vecumnieku novada teritorijas plānojumā noteikts, ka žoga minimālajai caurredzamībai jābūt 50 procentiem9. Izvērtējot nosacījumus, kādi šobrīd pašvaldībā ir attiecībā uz žogu būvniecību, ir noteikti nosacījumi attiecībā uz zāles pļaušanu iežogotās teritorijās. Prasības ir noteiktas, ņemot vērā nekustamā īpašuma ietekmi uz kopējo ainavu. Līdz ar to gadījumā, ja žogs ir caurredzams un teritorija ir pamanāma no publiskās ārtelpas, zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus.
  5. 1)) par zāliena pļaušanas noteikumu neievērošanu:
  6. 2)) par ietvju, celiņu, laukumu, iekšpagalma un piebraucamo ceļu tīrīšanas ziemas periodā noteikumu neievērošanu:
asfinejoint-stockpenaltytax-authorityvid