20. Article

Migrācija 1. Puses atkārtoti apstiprina sadarbības nozīmi migrācijas plūsmas starp to teritorijām pārvaldīšanai. Lai stiprinātu sadarbību, Puses - attiecīgā gadījumā un kad nepieciešams - var uzsākt dialogu, kas risinātu visus savstarpēji interesējošos ar migrāciju saistītos jautājumus, vienlaicīgi ņemot vērā īpašo vajadzību novērtējumu, kas minēts 2. punktā. Katra Puse var pēc sava ieskata tās ekonomiskās un sociālās attīstības stratēģijās iekļaut migrācijas jautājumus, apskatot tos no tāda viedokļa, kad tā ir migrantu izcelsmes, tranzīta un/vai galamērķa valsts. Sadarbība migrācijas jomā var cita starpā ietvert spēju veidošanas un tehnisko palīdzību, par ko Puses vienojušās. 2. Sadarbība starp Pusēm tiek balstīta uz vajadzībām, to īsteno, Pusēm savstarpēji apspriežoties, un tajā galvenā uzmanība tiks pievērsta šādiem jautājumiem: a) migrācijas pamatcēloņi, b) viedokļu apmaiņa par praksi un normām, kas attiecas uz starptautiskās aizsardzības nodrošināšanu personām, kurām tā ir vajadzīga, c) efektīvas un preventīvas politikas izstrāde cīņai pret neatbilstīgu imigrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, tostarp metožu izstrāde cilvēku kontrabandistu un tirgoņu tīklu apkarošanai un šādas tirdzniecības upuru aizsardzībai, d) personu, kuras uzturas nelikumīgi, atgriešana, nodrošinot piemērotus, humānus un cilvēka cienīgus apstākļus, tostarp viņu brīvprātīgas atgriešanās veicināšana, un šo personu atpakaļuzņemšana atbilstīgi 3. punktam, e) jautājumi, kas atzīti par savstarpēji interesējošiem vīzu un ceļošanas dokumentu drošības jomā, f) jautājumi, kas atzīti par savstarpēji interesējošiem robežu pārvaldības jomā. 3. Sadarbības ietvaros, lai novērstu un kontrolētu nelegālu imigrāciju, un neskarot vajadzību aizsargāt cilvēku tirdzniecības upurus, Puses arī vienojas, ka: a) Malaizija, ievērojot nepieciešamību apstiprināt valstspiederību, uzņem atpakaļ visus savus valstspiederīgos, kuri nelegāli uzturas kādas dalībvalsts teritorijā, pēc šīs dalībvalsts pieprasījuma un bez papildu formalitātēm, izņemot tās, kas minētas 4. punktā, b) katra dalībvalsts, ievērojot nepieciešamību apstiprināt valstspiederību, uzņem atpakaļ visus savus valstspiederīgos, kuri nelegāli uzturas Malaizijas teritorijā, pēc Malaizijas pieprasījuma un bez papildu formalitātēm, izņemot tās, kas minētas 4. punktā. 4. Šā panta 3. punkta nolūkā dalībvalstis un Malaizija nekavējoties nodrošina saviem valstspiederīgajiem šādiem mērķiem atbilstošus ceļošanas dokumentus. Ja personai, kura jāuzņem atpakaļ, nav nekādu dokumentu vai citu pierādījumu, kas apliecina tās valstspiederību, Malaizijas vai attiecīgās dalībvalsts kompetentās diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības veic pasākumus, lai intervētu šo personu nolūkā noteikt tās valstspiederību. Šis pants neskar Pušu attiecīgos tiesību aktus, normas un noteikumus, kas saistīti ar valstspiederības noteikšanu. 5. Ja kāda no Pusēm to uzskata par nepieciešamu, Puses sāk sarunas starp ES un Malaiziju par nolīgumu, ar ko reglamentē konkrētus pienākumus attiecībā uz atpakaļuzņemšanu, tostarp pienākumu attiecībā uz tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras nav to valstspiederīgās personas, bet kurām ir derīga uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi kāda no Pusēm, vai kuras ir ieceļojušas Puses teritorijā tieši no otras Puses teritorijas.