3. Article

Masu iznīcināšanas ieroči 1. Puses uzskata, ka MII un to nogādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskajai stabilitātei un drošībai. Puses vienojas sadarboties un dot savu ieguldījumu cīņā pret MII un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnībā ievērojot un valstu līmenī īstenojot to pastāvošās saistības, kas izriet no starptautiskajiem atbruņošanās un neizplatīšanas līgumiem, kā arī citām starptautiskām saistībām ANO ietvaros, ieskaitot ANO DP rezolūcijas. Puses vienojas, ka šis noteikums ir šā nolīguma būtisks elements. 2. Turklāt Puses vienojas sadarboties un sniegt ieguldījumu cīņā pret MII un to nogādes līdzekļu izplatīšanu un veicināt starptautisku atbruņošanās instrumentu īstenošanu: a) veicot pasākumus, lai kļūtu par dalībnieci visos pārējos attiecīgos starptautiskajos instrumentos un tos pilnībā īstenotu; b) saskaņā ar to attiecīgajām starptautiskajām saistībām uzlabojot valsts eksporta kontroles efektivitāti un kontrolējot ar MII saistītu preču eksportu un tranzītu, tostarp attiecīgā gadījumā divējāda lietojuma tehnoloģiju galapatēriņu saistībā ar MII, ar efektīviem tiesiskās vai administratīvās izpildes līdzekļiem, tostarp ar efektīviem sodiem un preventīviem pasākumiem par eksporta kontroles pārkāpumiem, jo īpaši izmantojot sadarbību un spēju veidošanu; c) veicinot to, lai pilnībā un efektīvi tiktu īstenots 1968. gada 1. jūlijā Londonā, Maskavā un Vašingtonā parakstītais Kodolieroču neizplatīšanas līgums (KNL), kas ir globālā kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās režīma stūrakmens un svarīgs elements tajā, lai attīstītu kodolenerģijas lietojumu miermīlīgiem mērķiem, Konvencija par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu (BTIK), kas parakstīta Londonā, Maskavā un Vašingtonā 1972. gada 10. aprīlī, un Konvencija par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu (CWC), kas parakstīta Parīzē un Ņujorkā 1993. gada 13. janvārī. 3. Puses vienojas veidot regulāru dialogu, ar kuru 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētos elementus papildinās un konsolidēs. Šādu dialogu var risināt uz reģionāla pamata.