4. Article

Satversmes tiesa Spriedumā secināja, ka garantēto minimālo ienākumu pabalsts kopā ar citiem atbalsta pasākumiem nenodrošina pietiekamu atbalstu par ēdienu un apģērbu. Vienlaikus tā atzina, ka atbalsts vismaz minimālā apmērā tiek sniegts izdevumiem par mājokli un veselības aprūpi, kā arī pamatizglītības iegūšanai un iespējai piedalīties sociālajā un kultūras dzīvē un politiskajos procesos. Nevaru piekrist, ka Satversmes tiesai ir jāvērtē pamatvajadzību un noteiktu atbalsta avotu, no kuriem šīs pamatvajadzības apmierināt, konkrētu apmēru. Kā to norādīja Pieteikuma iesniedzējs, Satversmes tiesas uzskaitītās pamatvajadzības ir vispārējas. Tomēr atbalsta apjoms, kāds nepieciešams šo pamatvajadzību apmierināšanai, ir ļoti atkarīgs no katras konkrētās personas situācijas un dzīves apstākļiem. Piemēram, lai arī Labklājības ministrija ir aprēķinājusi mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžeta pārtikas groza apjomu, tomēr tas atšķiras no reālā iedzīvotāju pārtikas produktu patēriņa, salīdzinot to ar pārtikas patēriņa datiem. Reālais patēriņš parāda cilvēku izvēles, ko ietekmē cilvēku ienākumi, paradumi, tradīcijas un citi aspekti (sk. Labklājības ministrijas pētījumu "Jaunas metodoloģijas izstrāde iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza noteikšanai un tās aprobācija (izmēģinājumprojekti)". Pieejams: lm.gov.lv). Dzīvē gūtie novērojumi arī liecina, ka apdzīvotajās vietās, kurās pašvaldības mazāk finanšu līdzekļu var atvēlēt sociālajai palīdzībai, iedzīvotājiem nereti ir iespēja pašiem apstrādāt zemi un izaudzēt atsevišķus pārtikas produktus, un viņi to arī izmanto. Tādējādi, lai vērtētu atbalsta pietiekamību ēdienam, nevar ņemt vērā kādu konkrētu pārtikas patēriņa groza apjomu un matemātiski saskaitīt atbalsta avotu vērtību. Tas attiecas uz visām pamatvajadzībām. Satversmes tiesa atzina, ka, tā kā garantēto minimālo ienākumu pabalsts nesedz jau izmaksas par pārtiku, tad tas nekādi nevar tikt izmantots apģērba iegādei. Tomēr uzskatu, ka garantēto minimālo ienākumu pabalstu var izmantot gan pārtikas, gan apģērba iegādei. Viss pabalsts nav jāizmanto tikai pārtikai. Vienai personai vai mājsaimniecībai tas vairāk var būt nepieciešams ēdiena, citai - apģērba nodrošināšanai. Manuprāt, ir arī pieņemami, ka personas par zemām cenām var iegādāties lietotu apģērbu vai izmantot dažādu organizāciju, piemēram, Latvijas Sarkanā Krusta sniegto palīdzību, un tas nav pretēji cilvēka cieņai (sk.: Latvijas Sarkanais Krusts. Humānā palīdzība. Pieejams: redcross.lv). Tā kā tiesa atzina, ka citas pamatvajadzības tiek apmierinātas vismaz minimālā apmērā, tās atsevišķi neaplūkošu. Apkopojot iepriekš minēto, uzskatu, ka Satversmes tiesai bija jāvērtē, vai ir pieejami atbalsta pasākumi kā tādi. Ja tie ir pieejami, tad jāatzīst, ka garantēto minimālo ienākumu pabalsts kopsakarā ar citiem atbalsta pasākumiem rada ikvienai trūcīgai personai iespēju veidot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi.