5. Article

Manuprāt, ir svarīgi ņemt vērā to, ka kopš Satversmes tiesas 2020. gada 25. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019‑24‑03 un 2020. gada 16. jūlija sprieduma lietā Nr. 2019‑25‑03 ir būtiski mainījusies kārtība, kādā tiek noteikts minimālo ienākumu slieksnis. Ja iepriekš tas tika noteikts, pamatojoties uz politisku izšķiršanos un ņemot vērā pašvaldību finansiālās iespējas, tad šobrīd likumdevējs ir izraudzījies objektīvi pamatotu minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi. Turklāt metodē izmantots tāds apmērs - 20 procenti - no ienākumu mediānas, pie kāda vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs trūcīgām personām tiek sniegta sociālā palīdzība. Satversmes tiesa Spriedumā likumdevēja izraudzīto metodi atzina par pamatotu un tādu, kura ir vērsta cilvēka cieņas aizsargāšanu. Ja tiek vērtēts pamatvajadzību un noteiktu atbalsta avotu, no kuriem šīs pamatvajadzības apmierināt, konkrēts apmērs un secināts, ka garantēto minimālo ienākumu pabalsts kopā ar citiem sociālās drošības sistēmas pasākumiem nenodrošina iespēju radīt iespēju veidot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi, tad tas nonāk pretrunā secinājumam, ka likumdevēja izraudzītā metode ir pamatota. Rezultātā arī likumdevējam var nebūt skaidrs, vai tam ir jāpalielina zemākais minimālo ienākumu sliekšņa apmērs vai jāparedz papildu atbalsta pasākumi.