5. Article

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguves (ARO) nodaļa efektīvi nodrošina visplašāko starptautisko sadarbību saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un ar to saistīto predikatīvo noziedzīgo nodarījumu un terorisma finansēšanas novēršanu un apkarošanu. ARO nodrošina aktīvu meklēšanu kriminālprocesu un operatīvo procesu ietvaros visām Latvijas Republikā reģistrētajām tiesībaizsardzības iestādēm. Realizējot aktīvu meklēšanu, ARO veic arī kriminālprocesuālās darbības no Latvijā reģistrētām kredītiestādēm, iegūstot ziņas par banku kontiem un darbībām tajos. Iestāžu uzdevumā ARO veic samērīguma izvērtējumus ar mērķi novērtēt personu mantiskā stāvokļa atbilstību personu likumīgo ienākumu apmēram. ES dalībvalstīs no 2011. gada tiek realizēts ES Politikas cikls organizētās un smagās starptautiskās noziedzības apkarošanas jomā, pamatojoties uz ES Padomes secinājumiem par ES Politikas cikla izveidi un īstenošanu organizētās un smagās starptautiskās noziedzības jomā (pieņemti ES Padomē 2010. gada 8. 9. novembrī; 2010. gada 25. oktobra dokuments Nr. 15358/10). ES Politikas cikls smagās un organizētās noziedzības apkarošanas jomā tiek īstenots, balstoties uz Smagās un organizētās noziedzības apdraudējuma novērtējuma (SOCTA) secinājumiem, Eiropas daudznozaru platformas pret noziedzības draudiem (EMPACT) ietvarā. 2022. gadā VP GKrPP pārstāvis piedalījās Eiropola organizētajās SOCTA izstrādes un metodoloģijas pilnveidošanas darba grupas sanāksmēs, kurās tika veikta SOCTA 2021 novērtēšana, sniegta informācija par stratēģisko analīzi (sasniegumi un izaicinājumi) gan Eiropolā, gan ES dalībvalstīs, plānoto SOCTA 2023 starpziņojumu, kā arī SOCTA 2025 sagatavošanu. EMPACT platformā piedalās Latvijas Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes eksperti. 2021. gada 26. februārī tika pieņemti jauni ES Padomes secinājumi par ES politikas cikla organizētās un smagās starptautiskās noziedzības apkarošanai pastāvīgu turpināšanu: EMPACT 2022+ (dok. Nr. 6481/21). Tāpat 2021. gada 26. maijā tika pieņemti ES Padomes secinājumi, ar ko nosaka ES prioritātes cīņā pret smagu un organizētu noziedzību attiecībā uz EMPACT 2022. 2025. gadam (dok. Nr. 9184/21). Ar tiem ir apstiprinātas 15 prioritārās jomas ES smagās un organizētās noziedzības apkarošanā no 2022. 2025. gadam: 1) augsta riska kriminālie tīkli (HRCN); 2) kiberuzbrukumi (CAIS); 3) cilvēku tirdzniecība (THB); 4) bērnu seksuāla izmantošana tiešsaistē un bezsaistē (CSE/CSA); 5) migrantu kontrabanda (FII); 6) marihuāna, heroīns un kokaīns (CCH); 7) sintētiskās narkotikas un jaunas psihoaktīvās vielas (SYD/NPS); 8) tiešsaistes krāpšanas (OFS); 9) krāpšanās ar akcīzi (Excise Fraud); 10) karuseļveida vai PVN krāpšanas (MTIC); 11) intelektuālā īpašuma noziegumi, preču un naudas viltošana (IPRC); 12) organizētā īpašuma noziedzība (OPC); 13) vides noziegumi (EnviCrime); 14) šaujamieroču kontrabanda (FIA); 15) noziedzīgi iegūtas finanses, NILL, līdzekļu atguve (CF/ML/AR). Katrā no 15 apstiprinātajām prioritārajām jomām tika izstrādāti un īstenoti operacionālie rīcības plāni 2022. gadam. Latvijas dalības ietvars EMPACT ir apstiprināts ar ES Padomes 2022. gada 27. jūnijā izdoto EMPACT cikla 2022 2025 dalībnieku sarakstu (dok. Nr. 7236/1/22). Latvija 2022. gadā piedalījās 14 operacionālo rīcības plānu īstenošanā (visās prioritārajās jomās, izņemot intelektuālā īpašuma noziegumi, preču un naudas viltošana). Prioritārajās noziedzības apkarošanas jomās tika īstenotas 293 operacionālās aktivitātes, no kurām 160 piedalījās arī Latvija. Latvijas pārstāvji vadīja trīs operacionālās aktivitātes, vienu prioritātē CFMLAR par labdarības iestāžu un NVO izmantošanas mērogu atklāšanu un izpēti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jomā un divas prioritātē HRCN saistībā ar VP projektu "Inovatīvu proaktīvu instrumentu izstrāde un pielietošana, apkarojot narkotiku kontrabandas organizācijas ES Dalībvalstīs" (FIDR) Nr. 952819, izmantojot ES fondu līdzekļus iekšējās drošības stiprināšanai, un ES DV Slepkavību izmeklēšanas nodaļu tīkla izveide un attīstīšana. Tāpat Latvijas pārstāvji pildīja operacionālās aktivitātes vadītāja uzdevumus kā līdzvadītāji prioritātē "Akcīzes preces" par ONG darbības apkarošanu akcīzes preču jomā Baltijas jūras reģionā un prioritātē "MTIC krāpšanas" par Baltijas jūras reģiona valstu mērķtiecīgu rīcību ONG darbības apkarošanai nodokļu krāpšanas jomā. Vienlaikus 2022. gadā tika turpināta dalība kopīgo rīcības dienu (Joint Action Days (JAD)) pasākumu plānošanā, kā arī atsevišķu šādu aktivitāšu īstenošanā (prioritātēs: cilvēku tirdzniecība, organizētā īpašuma noziedzība, krāpšana akcīzes jomā). Tāpat Latvijas eksperti piedalījās vairākās starptautiskās operācijās un izmeklēšanās. Kibernoziegumi joprojām saglabā savu aktualitāti noziedzīgo nodarījumu struktūrā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība gan Latvijā, gan ārvalstīs ir sasniegusi nebijušu ātrumu un tvērumu. Līdz ar mūsdienu straujās digitālās vides attīstību pieaug arī noziegumu skaits, kas tiek izdarīti interneta vidē. 2021. gadā bija identificēti vairāki fenomeni, kas saistīti ar kibernoziegumiem un krāpšanām internetā, un tie joprojām nezaudē savu aktualitāti. Analizējot kriminogēno situāciju valstī, secināms, ka t.s. "ielu noziedzība" pamazām atkāpjas, pārejot uz kibervidi, līdz ar to internetā izdarīto noziegumu skaits turpina pieaugt. Pēdējos gados palielinājies krāpšanas gadījumu skaits digitālajā vidē, t.sk. telefonkrāpniecība. Konstatēti šādi krāpšanu gadījumi: krāpnieki mēģina iegūt banku attālināto pieslēgumu rīkus vai maksājumu karšu datus, stādoties priekšā par banku darbiniekiem; krāpnieki jeb tā saucamie "viltus brokeri" aicina investēt finanšu līdzekļus dažādās brokeru/ieguldījumu platformās; krāpnieki mēģina izkrāpt klientu maksājumu karšu datus, izmantojot loģistikas uzņēmumu "DPD Latvija" un "OMNIVA" logo; krāpnieki izvieto sludinājumus sociālajos tīklos vai sludinājumu portālos par dažādu preču iegādi un pasūtīšanu; viltus zvani, SMS, e-pasti iestāžu un uzņēmumu vārdā, kā arī citi krāpšanas veidi. 2021. gadā identificēti vairāki fenomeni, kas saistīti ar kibernoziegumiem un krāpšanām internetā: telefonkrāpniecības gadījumi: "phishing" ; "viltus brokeri"; krāpšanas gadījumi, kad krāpnieki, stādoties priekšā par banku darbiniekiem, cenšas iegūt personu banku attālināto pieslēgumu rīkus vai maksājumu karšu datus; krāpšanas gadījumi, kad krāpnieki mēģina izkrāpt klientu maksājumu karšu datus, izmantojot loģistikas uzņēmumu "DPD Latvija" un "Omniva" logo; krāpšanas gadījumi, kad krāpnieki aizklāj datus un pieprasa izpirkuma maksu (savu aktualitāti nav zaudējuši divi fenomeni moderno IT risinājumu jomā, t.i., nelikumīga piekļuve AS "Citadele banka" bankas kontam un krāpšana, kas vērsta pret Smart-ID lietotājiem); krāpšanas gadījumi, kad krāpnieki mēģina iegūt personu datus un bankas kontu piekļuves datus un izkrāpt naudas līdzekļus, zvanot, nosūtot īsziņu vai e-pastu pazīstama uzņēmuma vārdā, piemēram, "Latvijas Pasts", "CityBee", AS "Sadales tīkls", SIA "Rīgas namu pārvaldnieks", "Lidl", "PayPal" u.c. Interneta ēnu sektors ("DarkNet") tiek izmantots nelikumīgu darbību veikšanai, t.sk. jau izstrādātu ļaunatūru un citu uzbrukumu veidu izplatīšanai. Kibernoziegumu izdarīšanā organizēto noziedzīgo grupu dalībnieki plaši izmanto inovācijas un jaunus risinājumus IT jomā. Novērots straujš interneta ātruma un savienojuma kvalitātes pieaugums Latvijā, kā arī šī pakalpojuma starptautiskā konkurētspēja, kā rezultātā pieaug to gadījumu skaits, kad tiek nodrošināti savienojumi Latvijā ārvalstu noziedzīgās infrastruktūras uzturēšanai. Turklāt viens no galvenajiem faktoriem, kas atvieglo noziedzības jomu, ir vīrusu (piemēram, "Trojas zirgs"), ļaunprātīgas programmatūras un izpirkuma programmatūras pieejamība tiešsaistes tirgos un specializētos forumos. Tāpat arī, ņemot vērā "DarkNet" tirgu attīstību un dažādus specializētos forumus, iespēja iegūt maksājumu karšu datus ir kļuvusi daudz vienkāršāka. Turklāt kriptovalūtu attīstība un to pieejamība sabiedrībai ir ievērojami vienkāršojusi naudas darījumus starp noziedzniekiem. Kopējais noziedzīgo nodarījumu kibervidē apdraudējuma līmenis ir augsts, jo kiberapdraudējumi nav nodalāmi no politiskajiem, ekonomiskajiem, militārajiem un sociālajiem notikumiem un ģeopolitiskās situācijas kopumā un tie ir vērtējami nedalīti no vispārējā apdraudējuma, ko Latvijai rada citas valstis, kā arī ar apdraudējumu Latvijai kā starptautisko organizāciju (ES un NATO) un starptautisko misiju dalībniecei. Apdraudējumu rada arī tehnoloģiskā attīstība, kā arī pieaugošā kriptovalūtas popularitāte iedzīvotāju vidū, kas veicina kibervidē izdarīto noziegumu skaitu. Turklāt noziedznieku pielietotās metodes kļūst aizvien modernākas, veidojot sarežģītas shēmas, kas noziegumu atklāšanu un izmeklēšanu padara sarežģītāku. Kibernoziegumu skaits un intensitāte nākotnē pieaugs līdz ar digitālās vides attīstību. Lai efektivizētu kibernoziegumu novēršanu un atklāšanu, VP ar 2022. gada 1.augustu ir izveidota centralizēta kibernoziedzības apkarošanas struktūrvienība VP GKrPP sastāvā Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde. VP ir organizējusi aptaujas un IeM ir uzsākusi darbu pie sabiedrisko aptauju izstrādes par sabiedrības pieredzi ar noziedzību un tās apkarošanu, tajā skaitā arī jautājumos par sabiedrības iesaisti noziedzības apkarošanā, kas ļauj monitorēt sabiedrības vēlmi sniegt savu atbalstu noziedzības apkarošanā un identificēt faktorus, kas ļautu panākt plašāku sabiedrības iesaisti. Tāpat dažādos sadarbības formātos ir veicināta sadarbība un risināti aktuālie problēmjautājumi dažādās iekšējās drošības jomās ar NVO, komersantiem, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, lai paplašinātu un efektivizētu sadarbību organizētās noziedzības, smago un sevišķi smago noziegumu samazināšanas procesā. VP ir aktīvi sadarbojusies regulārās darba tikšanās un informācijas apmaiņā ar ārvalstu partneriem, piemēram, OLAF, FIB atašeju Baltijas valstīs, Moneyval pārstāvjiem, OECD pārstāvjiem, AFCOS pārstāvjiem u.c., nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Plāna sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem, nacionālajiem tiesību aktiem un Latvijai saistošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem: Nacionālās drošības koncepcija (apstiprināta Saeimā 2023. gada 28. septembrī); Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. 2027. gadam (pieņemts Saeimā 2020. gada 2.jūlijā); Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāns 2021. 2023. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra rīkojumu Nr. 690); Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2023. 2025. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra rīkojumu Nr. 940); Noziedzības novēršanas padomes rīcības plāns laikposmam no 2021. līdz 2026. gadam, kuru padome apstiprināja 2021. gada 3. jūnijā; Noziedzības novēršanas padomes 2021. gada 15. aprīlī apstiprinātais "Valsts kontroles lietderības revīzijā "Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte" ietverto priekšlikumu ieviešanas plāns"; Finanšu sektora attīstības padomes 2020. gada 27. novembrī atbalstītais Pasākumu plāns samērīgas pieejas nostiprināšanai, izpildot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības; Ministru kabineta 2017. gada 24. janvāra Instrukcija Nr. 1 "Tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības kārtība noziedzības novēršanā un apkarošanā". Līdz ar minētās instrukcijas spēkā stāšanos ir noteikts tiesiskais regulējums tiesībaizsardzības iestāžu vienotai sadarbības kārtībai; Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija pret transnacionālo organizēto noziedzību (ratificēta 2001. gada 17. maijā) mērķis ir veicināt sadarbību, lai efektīvāk novērstu un apkarotu transnacionālo organizēto noziedzību; Konvencija par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3. pants (Eiropola konvencija, ratificēta 2004. gada 7. aprīlī) Eiropola mērķis ir, sadarbojoties ar dalībvalstīm saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību K1. panta 9. punktu, ar šajā Konvencijā minētajiem līdzekļiem uzlabot dalībvalstu kompetento iestāžu efektivitāti un sadarbību, novēršot un apkarojot terorismu, nelegālu narkotisko vielu apriti un citus smagus starptautiskās noziedzības veidus, ja ir faktiskas norādes, ka ir iesaistīta kāda organizētās noziedzības struktūra un minētais noziedzīgais nodarījums ietekmē divas vai vairākas dalībvalstis, un attiecīgo noziedzīgo nodarījumu lielums, nozīmīgums un sekas prasa dalībvalstu kopīgu rīcību; ES Drošības savienības stratēģija (COM(2020) 605 final), kurā viena no prioritātēm ir noteikta arī organizētās noziedzības apkarošana; ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģija 2021. 2025. gadam (COM(2021) 170 final); ES Stratēģija cilvēku tirdzniecības apkarošanai 2021. 2025. gadam (COM(2021) 171 final); ES Narkomānijas apkarošanas programma un rīcības plāns 2021. 2025. gadam (COM(2020) 606 final). Plāna mērķisPalielināt TAI spējas novērst un atklāt organizēto noziedzīgo grupu izdarītos noziegumus un radīt instrumentus, ar kuriem samazināt organizēto noziedzīgo grupu interesi un iespējas īstenot noziedzīgo darbību Latvijā.Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-iPalielinājušās TAI spējas novērst un atklāt organizēto noziedzīgo grupu izdarītos noziegumus.Rezultatīvie rādītāji: