11. Article

No pašvaldības principa izriet valsts pienākums ievērot pašvaldību finanšu autonomiju. Saskaņā ar Hartas 9. panta pirmo daļu vietējai varai valsts ekonomiskās politikas ietvaros ir tiesības uz pietiekamiem pašas finanšu resursiem, ar kuriem tā drīkst brīvi rīkoties savu pilnvaru robežās. Atbilstoši Hartas 9. panta otrajai daļai attiecībai starp pašvaldībai pieejamiem finanšu resursiem un tās veicamajiem uzdevumiem ir jābūt adekvātai. Proti, šajā normā ir nostiprināts tā sauktais pašvaldību finanšu resursu sasaistes princips. Līdz ar to jebkuram uzdevumam, kas uzticēts vai nodots pašvaldībām, ir jāseko atbilstošam finansējumam vai ienākumu avotam, lai segtu papildu izdevumus (sk.: Vietējo pašvaldību kongresa paskaidrojošais memorands "Kongresa mūsdienu komentārs Eiropas Vietējo pašvaldību hartas Skaidrojošajam ziņojumam". Eiropas Padome, 2020. gada 12. februāris, CG38(2020)11prov, 149. un 150. punkts. Pieejams: rm.coe.int). Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka Likuma 8. panta pirmā daļa esot pretrunā ar pašvaldības finanšu autonomijas principu, jo objektu demontāžas pienākuma veikšana prasot no pašvaldības papildu finansējumu, kas tās budžetā iepriekš nav paredzēts. Katram pašvaldības uzdevumam vajagot būt paredzētam atbilstošam finansējumam. Savukārt Saeima uzsver, ka ar apstrīdētajām normām pašvaldībām ir noteikts vienreizējs un unikāls pienākums, kas zināmā mērā ierobežojot Pieteikuma iesniedzējas finanšu autonomiju, bet neierobežojot vispārējos pašvaldības budžeta, tostarp budžeta ieņēmumu, veidošanas principus. Finanšu autonomijas ierobežojums esot samērīgs. Pieteikuma iesniedzēja neesot pamatojusi apgalvojumu, ka tās budžeta līdzekļu izlietošana objektu demontāžai varētu būtiski ietekmēt Pieteikuma iesniedzējas spēju pildīt tās autonomajā kompetencē ietilpstošās funkcijas, rūpējoties par vietējiem iedzīvotājiem. Likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktais objektu demontāžas pienākuma izpildes izmaksu sadalījums paredz, ka objektu demontāžu finansē vienādā apmērā no valsts budžeta un pašvaldības budžeta līdzekļiem. Tas skar pašvaldības finanšu autonomiju, radot pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas demontējams objekts, 2022. gada budžetā iepriekš neparedzētus izdevumus. Tādējādi Satversmes tiesai ir jāpārbauda, vai apstrīdētā norma nosaka atbilstošu finansējumu objektu demontāžas pienākuma izpildei. Satversmes tiesa jau atzina, ka apstrīdētajās normās ir konkretizēts visām valsts pārvaldes iestādēm saistošais valsts nepārtrauktības princips. Proti, šajās normās ietvertais objektu demontāžas pienākums ir saistīts ar vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu un Latvijas valstiskuma aizsardzību. Okupācijas sekas ir nasta, kas netaisnīgi ietekmē visu sabiedrību, un ir jūtamas joprojām. Šo seku novēršanai un sabiedrības vienotības veicināšanai ir nepieciešama tāda uz vienu mērķi vērsta un solidāra sadarbība starp visiem valsts līmeņiem, kas aptvertu gan tiešo, gan pastarpināto valsts pārvaldi. Šāds modelis arī ir noteikts Likumā. Tādējādi visa Latvijas publiskā telpa tiek atbrīvota no padomju režīmu slavinošiem objektiem, no viltotas un nepatiesas vēstures, dodot Latvijas valstij un pašvaldībām iespēju skaidrot okupācijas radītos zaudējumus bez politiska uzslāņojuma, bet iedzīvotājiem ļaujot apzināties to, ka viņi dzīvo neatkarīgā un demokrātiskā valstī. Tieši valsts ir uzņēmusies lielāko finanšu slogu objektu demontāžas pienākuma īstenošanā, jo no valsts budžeta tiek finansēta arī objektu izvērtēšana un dokumentēšana, izmantojot trīsdimensionālo lāzerskenēšanu, un demontēto objektu oriģinālo detaļu un fragmentu, kam ir mākslinieciska vērtība, arhitektoniska kvalitāte vai kultūrvēsturiska vai izglītojoša nozīme, iekļaušana un uzturēšana Latvijas Okupācijas muzeja krājumā. Pašvaldības, kas Likuma kritērijiem atbilstošus objektus bija demontējušas jau pirms Likuma spēkā stāšanās, šo savu iniciatīvu pilnībā finansēja no pašu budžeta savas autonomās kompetences ietvaros. Likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktais objektu demontāžas pienākuma izpildes izmaksu sadalījums pašvaldības, kuras vēl nebija attiecīgos objektus demontējušas, faktiski nostādīja labākā finansiālā stāvoklī nekā tās pašvaldības, kuras objektu demontāžu bija veikušas jau iepriekš. Tā kā apstrīdētās normas pēc būtības regulē pašvaldības autonomās funkcijas - teritorijas labiekārtošanas - izpildes kārtību, objektu demontāžai bija izmantojami līdzekļi, kurus Pieteikuma iesniedzēja ieplānojusi pilsētvides uzturēšanai un sakārtošanai un kuri turklāt tika papildināti ar valsts un privātpersonu līdzfinansējumu. Lai gan Ministru kabineta noteikumos Nr. 448 ir iekļauti 69 objekti, atbilstoši publiski pieejamai informācijai pašvaldības Likumā noteiktajā termiņā bija demontējušas vismaz 120 objektus (sk.: Ozola-Balode Z. Kopš vasaras Latvijā demontēti 120 pieminekļi. LSM, 14.11.2022. Pieejams: lsm.lv). Saskaņā ar Likuma 4. panta trešo daļu un 8. pantu arī citu tādu objektu demontāža, kuri atbilst Likuma 3. panta kritērijiem, bet nav iekļauti Ministru kabineta noteikumos, tiek finansēta atbilstoši Likuma 8. pantā noteiktajai kārtībai. Turklāt finansējuma pieprasījumi atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 16. augusta noteikumos Nr. 516 "Valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas, kā arī fizisko un juridisko personu ziedojumu uzskaites un izlietošanas kārtība Latvijas Republikas teritorijā esošo padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu demontāžai" paredzētajai kārtībai bija iesniegti tikai par 90 objektu demontāžu (sk.: Pašvaldības prasa kompensēt 800 000 eiro par padomju režīmu slavinošo pieminekļu demontāžu. 23.11.2022. Pieejams: lsm.lv). Visbeidzot, tikai Pieteikuma iesniedzēja ir uzskatījusi, ka objektu demontāžas pienākums tai radījis nesamērīgu finansiālo slogu. Izvērtējot objektu demontāžas radītā finansiālā sloga faktisko ietekmi uz Pieteikuma iesniedzējas budžetu, Satversmes tiesa nekonstatē, ka šis slogs būtu liedzis pašvaldībai īstenot tās autonomās funkcijas vai citus uzdevumus. Atbilstoši Daugavpils domes 2022. gada 28. janvāra saistošajiem noteikumiem Nr. 8 "Par Daugavpils valstspilsētas pašvaldības budžetu 2022. gadam" objektu demontāžas izmaksas, kas Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai bija jāsedz no saviem resursiem, ir līdzvērtīgas 0,018 procentiem no iepriekš plānotajiem izdevumiem jeb 0,02 procentiem no plānotajiem ienākumiem. Fizisko un juridisko personu ziedojumi, kas ļautu pašvaldībai samazināt tās finansiālo slogu, sasnieguši tikai 1177,77 eiro, taču tiesību normas neatturēja pašvaldības no plašāku ziedošanas kampaņu rīkošanas. Turklāt jebkurā gadījumā līdzekļi tika izlietoti pašvaldības interesēs tās publiskās telpas labiekārtošanai. Līdz ar to apstrīdētajās normās ietvertā valsts nepārtrauktības principu konkretizējošā objektu demontāžas pienākuma izpildes kritēriji nav būtiski ietekmējuši Pieteikuma iesniedzējas finanšu autonomiju. Objektu demontāžas pienākuma pamatā esošais valsts nepārtrauktības princips, šā pienākuma vienreizējais raksturs un zemais finansiālais slogs ir faktori, kas to kopsakarā ļauj konkrētajā gadījumā secināt, ka pašvaldībai bija pieejams atbilstošs finansējums. Līdz ar to Likuma 8. panta pirmā daļa atbilst Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" 4. panta otro daļu, 5. panta otro un piekto daļu un 8. panta pirmo daļu par atbilstošu Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs A. Laviņš