9. Article

Pašvaldības rīcības brīvība autonomās funkcijas īstenošanā var tikt regulēta ar ārēju normatīvo aktu, bet šim aktam jābūt tiesiskam. Visupirms pārbaudāms, vai apstrīdētās normas ir pieņemtas Satversmē noteiktajā kārtībā (sk. Satversmes tiesas 2023. gada 9. novembra sprieduma lietā Nr. 2022-17-01 21. punktu). Pieteikuma iesniedzēja neapšauba apstrīdēto normu pieņemšanas procesuālo kārtību, tomēr uzskata, ka apstrīdēto normu pieņemšanas laikā esot pārkāpts labas likumdošanas princips kopsakarā ar konsultēšanās pienākumu. Neesot ar izskaidrojošiem pētījumiem pamatots tas, kāpēc objektu demontāžas pienākums uzliekams tieši pašvaldībām; neesot norādītas aplēses par finansēm, kas pašvaldībām nepieciešamas objektu demontāžai, tāpat neesot pienācīgi izvērtēts objektu demontāžai nepieciešamais laiks. Apstrīdētās normas neesot atzīstamas arī par ilgtspējīgām. Apstrīdēto normu pieņemšanas gaitā neesot notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldībām. Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis neatspoguļojot visu pašvaldību viedokli, turklāt likumdevējs šo viedokli neesot ņēmis vērā. Arī sabiedrības viedokli Saeima neesot apzinājusi. Savukārt Saeima norāda, ka Pieteikuma iesniedzējai neesot subjektīvu tiesību prasīt, lai tai tiktu piešķirta noteikta apjoma un satura rīcības brīvība kāda tai izvirzīta uzdevuma izpildei pašas pašvaldības iecerētajā apjomā. To, ka likumdevēja noteiktais termiņš ir saprātīgs un samērīgs, apliecinot arī tas, ka pašvaldības paguvušas objektus demontēt Likumā noteiktajā termiņā. Apstrīdētajās normās noteiktais objektu demontāžas pienākums esot izpildāms tikai vienreiz. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēs esot uzklausīti gan pašvaldību, gan Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji un vērtēti dažādi priekšlikumi. Ieinteresētajām personām esot bijusi iespēja piedalīties likumprojekta sākotnējās izstrādes un apspriešanas posmos komisijas sēdēs un darba grupā vēl pirms tā iesniegšanas Saeimā. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka likumdevējam jātiecas uz to, lai ikvienas personas uzticēšanās valstij un tiesībām, kā arī demokrātiska procesa izpratne arvien pieaugtu. Labas likumdošanas principa ievērošana sekmē šā mērķa sasniegšanu (sal. sk. Satversmes tiesas 2023. gada 9. novembra sprieduma lietā Nr. 2022-17-01 21. punktu). No Satversmes 1. panta un 101. panta otrās daļas pirmā teikuma izriet pienākums konsultēties ar pašvaldību jautājumos, kas ietekmē pašvaldības principu, t. i., gadījumos, kad tiek ietekmēts pašvaldības juridiskais statuss, pašvaldības kompetence vai finanšu autonomija (sal. sk. Satversmes tiesas 2023. gada 9. novembra sprieduma lietā Nr. 2022-17-01 18.2.3. punktu). No lietas materiāliem izriet, ka likumprojekts ir apspriests Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Komisijas deputāti izvērtējuši paustos argumentus par objektu demontāžas pienākuma noteikšanu pašvaldībām, kā arī par objektu demontāžas finansēšanu no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem. Lai arī minētos priekšlikumus nav izteikusi tieši Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, tomēr tie pēc sava satura ir apspriesti. Argumentus izteikuši gan atsevišķi Saeimas deputāti, gan ministrijas, tostarp Finanšu ministrija, gan arī Latvijas Pašvaldību savienība un privātpersonas. Pēc savas iniciatīvas viedokli par likumprojektu izteikušas arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības dome un Tukuma novada dome. Tādējādi nevar uzskatīt, ka likumprojekts būtu izskatīts bez pienācīgas informēšanas un konsultēšanās. Pieteikuma iesniedzējas argumenti par apstrīdēto normu potenciālo ilgtspējas trūkumu ir saistīti ar grūtībām, kas tai, iespējams, varētu rasties objektu demontāžas pienākuma izpildes laikā. Šādas grūtības gan nenozīmē to, ka tiesību norma nav ilgtspējīga. Savukārt objekta demontāžas pienākuma specifiskie noteikumi, šā pienākuma izpildei noteiktie termiņi un finanšu sadalījums ir jāizvērtē, pārbaudot apstrīdēto normu ietekmi pēc būtības. Tādējādi apstrīdētās normas ir pieņemtas pienācīgā kārtā.