53. Article — Ierobežojoši rīkojumi vai

aizsardzības rīkojumi 1. Dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka visiem tādas vardarbības upuriem, uz kuru attiecas šī konvencija, ir pieejami atbilstoši ierobežojoši rīkojumi vai aizsardzības rīkojumi. 2. Dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka 1. daļā minētie ierobežojošie rīkojumi vai aizsardzības rīkojumi: - ir izmantojami tūlītējai aizsardzībai un neuzliek vardarbības upurim pārmērīgu finansiālu vai administratīvu slogu; - tiek izdoti uz noteiktu periodu vai līdz to grozīšanai vai atcelšanai; - vajadzības gadījumā tiek izdoti ex parte un stājas spēkā uzreiz; - ir izmantojami neatkarīgi no citiem tiesas procesiem vai papildus tiem; - tos atļauts iesniegt tiesas procesā, kas notiek pēc to izdošanas. 3. Dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka gadījumos, kad tiek pārkāpti atbilstoši 1. daļai izdotie ierobežojošie rīkojumi vai aizsardzības rīkojumi, tiek piemēroti efektīvi, samērīgi un preventīvi kriminālsodi vai citas tiesiskas sankcijas.