34. Article

1. Jebkurš tāds strīds starp divām vai vairākām līgumslēdzējām valdībām par šīs konvencijas piemērošanu vai interpretāciju, ko nevar atrisināt iestādes, kurām ir piešķirtas lēmumu pieņemšanas pilnvaras saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem, ir strīda pušu sarunu priekšmets. 2. Ja šajās sarunās īsā laikā netiek panākta vienošanās, jebkura puse nosūta šo jautājumu Biroja priekšsēdētājam un lūdz viņam iecelt samierinātāju. Ja samierinātājs nevar panākt strīdā iesaistīto pušu vienošanos par risinājumu, viņš savā ziņojumā priekšsēdētājam ņem vērā un definē strīda būtību un apmēru. 3. Tiklīdz tiek paziņots, ka vienošanās nav panākta, strīds kļūst par šķīrējtiesas prāvas priekšmetu. Šajā nolūkā jebkura puse divu mēnešu laikā no dienas, kad ziņojums tika nosūtīts strīda pusēm, iesniedz Biroja ģenerālsekretāram lūgumu izskatīt jautājumu šķīrējtiesā, nosaucot savu izvēlēto šķīrējtiesnesi. Otrai strīda pusei vai katrai no pārējām strīda pusēm divu mēnešu laikā jānosauc savi attiecīgie šķīrējtiesneši. Ja tas neizdodas, jebkura puse par to paziņo Starptautiskās Tiesas priekšsēdētājam, lūdzot, lai viņš ieceļ šķīrējtiesnesi vai šķīrējtiesnešus. Ja vairākas puses rīkojas vienoti, lai sasniegtu iepriekšējā daļā minētos mērķus, tās uzskatāmas par vienu subjektu. Šaubu gadījumā lēmumu pieņem ģenerālsekretārs. Šķīrējtiesneši savukārt izvirza papildu šķīrējtiesnesi. Ja šķīrējtiesneši nevar vienoties par šo izvēli divu mēnešu laikā, par papildu šķīrējtiesneša izvirzīšanu pēc jebkuras puses paziņojuma saņemšanas ir atbildīgs Starptautiskās Tiesas priekšsēdētājs. 4. Šķīrējtiesas institūcija pieņem lēmumu ar savu locekļu balsu vairākumu, un, ja šķīrējtiesnešu balsis sadalās vienādi, papildu šķīrējtiesnesim ir izšķirošā balss. Šis lēmums galīgi un bez pārsūdzības tiesībām ir saistošs visām strīda pusēm. 5. Jebkura valsts, parakstot vai ratificējot šo konvenciju vai pievienojoties tai, var paziņot, ka iepriekš minētā 3. un 4. daļas noteikumi tai nav saistoši. Citām līgumslēdzējām pusēm šie noteikumi nebūs saistoši attiecībā uz tām valstīm, kas būs izdarījušas atrunas par savu nostāju. 6. Ikviena līgumslēdzēja puse, kas ir izdarījusi atrunu par savu nostāju saskaņā ar iepriekšējās daļas noteikumiem, var jebkurā laikā atcelt savu atrunu, paziņojot par to depozitārei valdībai.