15. Article

Izvērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, Satversmes tiesai visupirms jāpārbauda tas, vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmo mērķu sasniegšanai, proti, vai ar izraudzītajiem līdzekļiem šos mērķus var sasniegt. Pieteikuma iesniedzējas norādījušas, ka Ministru kabineta izraudzītie līdzekļi neesot piemēroti, jo neaizliedzot dzīvnieku pārvietošanu starp ūdeļu novietnēm Latvijā, bet aizliedzot ievest ūdeles no ārvalstīm, turklāt arī no tādām, kurās Covid-19 infekcija ūdelēm nekad nav konstatēta, kā arī tādām, kurās ūdeles tiek vakcinētas. Tāpat aizliegums attiecoties uz tādām valstīm, kurās ūdeļu saslimšanas gadījumi ir bijuši, bet līdz apstrīdētās normas pieņemšanas brīdim jau pilnībā novērsti. Nefarmaceitiskie pasākumi ir zinātnē vispāratzīti efektīvi līdzekļi tādu vīrusu izplatības ierobežošanai, kuri izplatās ar pilieniem, kas izdalās no cilvēka elpceļiem, tātad arī SARS-CoV-2 vīrusa izplatības ierobežošanai. Pie šādiem pasākumiem pieder arī aizliegums ievest ūdeles no ārvalstīm. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs rekomendēja izmantot nefarmaceitiskos pasākumus arī Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai un uzsvēra to, ka, izņemot vakcināciju, nefarmaceitiskie pasākumi ir efektīvākais līdzeklis infekcijas izplatības ierobežošanai (sk. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2020. gada 24. septembra publikāciju "Guidelines for the implementation of nonpharmaceutical interventions against COVID-19". Pieejams: ecdc.europa.eu). Pasaules Veselības organizācijas, Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2021. gada 20. janvāra riska novērtējumā norādīts, ka SARS-CoV-2 starp kažokzvēru novietnēm var izplatīties dažādos veidos: tiešā saskarē ar inficētiem dzīvniekiem, netiešā kontaktā ar, piemēram, piesārņotiem materiāliem, barību vai arī novietņu darbiniekiem un apmeklētājiem, kuri pārnēsā vīrusu ar drēbēm, aprīkojumu vai transportlīdzekļiem. Infekcijas izplatīšanās iespējamība ir atkarīga no ūdeļu novietņu daudzuma un blīvuma valstī, no savienojamības starp novietnēm, pārvietojoties dzīvniekiem, cilvēkiem un transportlīdzekļiem, kā arī no dzīvnieku saslimstības uzraudzības sistēmas efektivitātes. No pieejamiem datiem un pētījumiem, kas veikti valstīs, kurās tika ziņots par Covid-19 izplatību ūdeļu novietnēs, secināts, ka darbinieki un citas personas, kas nonāk saskarsmē ar ūdelēm, ir pakļautas augstam saslimstības riskam (sk.: World Health Organization. SARS-CoV-2 in animals used for fur farming. Pieejams: woah.org). SARS-CoV-2 pārnešanas risks, kas izriet no dzīvu inficētu ūdeļu pārvietošanas starp novietnēm, ir augsts (sk.: World Organization for Animal Health. Guidance on working with farmed animals of species susceptible to infection with SARS-CoV-2. Pieejams: woah.org). Pārtikas un veterinārais dienests norādījis, ka nav gūta operatīva informācija no visām valstīm, kurās tiek audzētas ūdeles. Savukārt Slimību kontroles centrs vērsis uzmanību uz to, ka epidemioloģiskā situācija dinamiski mainās un jebkurā brīdī var strauji pasliktināties. SARS-CoV-2 vīrusa cirkulācijas uzraudzība katrā valstī var būt atšķirīga, līdz ar to ņemt vērā informāciju par epidemioloģisko situāciju citu valstu ūdeļu novietnēs var tikai ar ievērojamu piesardzību. Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka pasākums ar kvantitatīvam ierobežojumam līdzvērtīgu iedarbību var tikt pamatots ar cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības apsvērumiem vienīgi tad, ja šis pasākums ir piemērots iecerētā mērķa īstenošanai un nepārsniedz to, kas nepieciešams šā mērķa sasniegšanai (sk. Eiropas Savienības Tiesas 1976. gada 20. maija sprieduma lietā Nr. 104/75 "De Peijper" 15.-17. punktu un 2015. gada 23. decembra sprieduma lietā C-333/14 "Scotch Whisky Association u. c." 33. punktu). Tomēr katras dalībvalsts ziņā ir tāda līmeņa noteikšana, kādā tā plāno nodrošināt sabiedrības veselības aizsardzību, un, tā kā šis līmenis dažādās dalībvalstīs var atšķirties, dalībvalstīm būtu piešķirama rīcības brīvība (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 19. oktobra sprieduma C-148/15 "Deutsche Parkinson Vereinigung" 30. punktu). Satversmes tiesa secina: tā kā SARS-CoV-2 vīruss izplatījās ļoti strauji un tā izplatīšanās bija saistīta ar dzīvnieku, cilvēku, transportlīdzekļu un citu materiālu kustību, aizliegums ievest ūdeles Latvijā varēja mazināt iespējamo SARS-CoV-2 vīrusa un tā paveidu izplatību dzīvnieku populācijā un to cilvēku vidū, kuri nonāk saskarē ar dzīvniekiem. Ministru kabineta izraudzītie līdzekļi apstrīdētās normas spēkā esības laikā bija piemēroti leģitīmo mērķu sasniegšanai, jo ar tiem varēja tikt aizsargātas gan citu cilvēku tiesības uz veselību, gan sabiedrības labklājība. Līdz ar to Ministru kabineta izraudzītais līdzeklis ir piemērots pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai.