16. Article

Satversmes tiesai, vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, jāpārbauda arī tas, vai izraudzītie līdzekļi ir nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai, proti, vai leģitīmo mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kuri būtu tikpat iedarbīgi (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 14. punktu). Saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022. gada 10. marta sprieduma lietā Nr. 2021-24-03 28. punktu). 16.1. Pieteikuma iesniedzējas norāda, ka Ministru kabinets esot varējis ieviest alternatīvus risinājumus apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai - aizliegt ievest ūdeles tikai no konkrētām valstīm, kurās attiecīgajā laika posmā konstatēta plaša ūdeļu inficēšanās ar Covid-19; noteikt laika posmu, kas no citām valstīm ievestajām ūdelēm jāpavada izolācijā; paredzēt, piemēram, Pārtikas un veterinārā dienesta atļaujas izsniegšanu ūdeļu ievešanai Latvijā, ja ūdeles ir testētas un testa rezultāts ir negatīvs; noteikt aizliegumu ūdeļu pārvietošanai starp novietnēm Latvijā, nevis ūdeļu ievešanas aizliegumu, jo Covid-19 infekcijas uzliesmojums ticis konstatēts tikai vienā no Latvijā esošajām ūdeļu novietnēm. Savukārt Ministru kabinets uzskata, ka Pieteikuma iesniedzēju norādītie alternatīvi līdzekļi nesasniegtu pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus vismaz tādā pašā kvalitātē, jo neizslēgtu risku, ka Latvijas teritorijā no ārvalstīm var tikt ievestas potenciāli inficētas ūdeles. Pārtikas un veterinārais dienests sakarā ar Pieteikuma iesniedzēju piedāvāto alternatīvo līdzekli - aizliegt ievest ūdeles tikai no konkrētām valstīm, kurās attiecīgajā laika posmā konstatēta plaša ūdeļu inficēšanās ar Covid-19, - norādījis, ka attiecīgā informācija ātri zaudētu savu aktualitāti Covid-19 straujās izplatības dēļ. Savukārt ievesto ūdeļu izolācija, kā arī aizliegums pārvietot ūdeles starp novietnēm Latvijā jebkurā gadījumā prasītu ūdeļu apkopi, ko var nodrošināt vienīgi cilvēki, tātad infekcijas izplatību arī cilvēku vidū nevarētu pilnībā novērst. Arī atļauju sistēmu nevarot uzskatīt par tikpat efektīvu līdzekli kā pilnīgs ūdeļu ievešanas aizliegums, jo būtu jāvērtē gan saņemtie paraugi, gan atļaujas piešķiršanas pamatojums, tas viss prasītu daudz vairāk resursu, un to visu vajadzētu paveikt ļoti īsā laika posmā, ņemot vērā negatīva Covid-19 testa derīguma termiņu. Vides institūts, atsaucoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes viedokli, norāda, ka ūdeles esot ļoti uzņēmīgas pret SARS-CoV-2 un tas strauji izplatoties ūdeļu audzētavās tiešu un netiešu kontaktu ceļā. Lielās ūdeļu novietnēs esot labvēlīgi apstākļi SARS-CoV-2 vīrusa replikācijai un pārnešanai. Slimības klīniskās pazīmes ūdelēm bieži vien esot nespecifiskas un varot parādīties tikai daļai inficēto dzīvnieku, bet infekcijas skartajās saimniecībās inficēto dzīvnieku skaits esot ļoti liels, parasti sniedzoties līdz pat 100 procentiem. 16.2. Apstākļos, kad pastāv nenoteiktība un, lai aizsargātu svarīgas personu vai sabiedrības tiesības un likumiskās intereses, ir nepieciešama tūlītēja valsts rīcība, arī pamattiesību ierobežojuma samērīguma vērtēšanā būtiska nozīme ir piesardzības principam. Atbilstoši šim principam institūcijai, kas izdod normatīvo aktu un apsver, vai attiecīgajā tiesiskajā regulējumā paredzētā pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus nevarētu sasniegt tādā pašā kvalitātē ar saudzējošākiem līdzekļiem, ir tiesības šaubu gadījumā no vairākām iespējamām alternatīvām izvēlēties to risinājumu, kas ar augstāku varbūtības pakāpi nodrošinās personu vai sabiedrības tiesību un interešu aizsardzību (sk. Satversmes tiesas 2022. gada 10. marta sprieduma lietā Nr. 2021-24-03 28. punktu). Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija apkopojusi pieejamos datus par dzīvnieku saslimstību ar Covid-19 un norādījusi, ka, piemēram, līdz 2021. gada 30. septembrim bijušas ziņas par 12 dažādu sugu, tostarp ūdeļu, saslimstību 30 pasaules valstīs (sk.: World Organization for Animal Health. SARS-CoV-2 in animals - situation report 5. Pieejams: woah.org). Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde norādījusi, ka 2021. gada janvārī tika ziņots par SARS-CoV-2 vīrusa izplatību 400 ūdeļu novietnēs astoņās Eiropas Savienības valstīs (sk.: European Food Safety Authority. Monitoring of SARS‐CoV‐2 infection in mustelids. Pieejams: efsa.europa.eu). Savukārt Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija jau līdz 2023. gada 30. jūnijam apkopojusi ziņas par 775 Covid-19 uzliesmojumiem starp 29 sugām 36 valstīs. Turklāt šajos ziņojumos uzmanība sevišķi vērsta uz to, ka Covid-19 konstatēšana dzīvniekiem ir cieši saistīta ar katras valsts īstenoto uzraudzības mehānismu un dzīvnieku saslimstība ar Covid-19, visticamāk, ir daudz augstāka. Vislielākais Covid-19 infekcijas izplatības risks, kā arī konstatēto dzīvnieku saslimšanas gadījumu skaits visās pasaules valstīs esot tieši ūdeļu novietnēs (sk.: World Organization for Animal Health. SARS-CoV-2 in animals - situation report 22. Pieejams: woah.org). Nepārtraukta un pareiza biodrošības pasākumu īstenošana ūdeļu novietnēs, tostarp nefarmaceitisko metožu izmantošana, var samazināt iespējamību, ka ūdeles un cilvēki inficējas ar Covid-19. Tomēr tad, ja ūdeļu novietnē inficēšanās ar SARS-CoV-2 vīrusu jau ir notikusi, infekcija strauji izplatās dzīvnieku populācijā, izraisot plašu vīrusa cirkulāciju un risku, ka notiks vīrusa pārnese starp sugām (sk.: Nielsen S. S. et al. SARS-CoV-2 in animals: susceptibility of animal species, risk for animal and public health, monitoring, prevention and control. Pieejams: ecdc.europa.eu). Pirms apstrīdētā norma tika pieņemta, Covid-19 ierobežošanas noteikumi paredzēja dažādus biodrošības pasākumus Covid-19 izplatības mazināšanai ūdeļu novietnēs, tostarp arī sejas masku valkāšanu, apģērba un apavu maiņu, roku un saskares virsmu dezinficēšanu, videonovērošanas ierīkošanu (sk. Covid-19 ierobežošanas noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021. gada 24. decembrim). Tomēr iknedēļas ar Covid-19 saslimušo un mirušo ūdeļu monitoringa ietvaros vienā no Latvijā esošajām ūdeļu novietnēm tika konstatēts Covid-19 uzliesmojums un tādējādi secināts, ka iepriekš noteiktās stingrās epidemioloģiskās drošības prasības nenovērš ūdeļu inficēšanos ar vīrusu un saslimstību (sk.: Nielsen S. S. et al. SARS-CoV-2 in animals: susceptibility of animal species, risk for animal and public health, monitoring, prevention and control. Pieejams: ecdc.europa.eu). Daļa no Pieteikuma iesniedzēju norādītajiem alternatīvajiem līdzekļiem pēc būtības ir vērsti uz to, lai tiktu noteiktas stingrākas epidemioloģiskās drošības prasības un būtu atļauts ievest no citām valstīm Latvijas teritorijā ūdeles. Satversmes tiesa secina, ka šādi alternatīvi līdzekļi nesasniegtu pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus vismaz tādā pašā kvalitātē, jo neizslēgtu iespēju, ka Latvijā var tikt ievestas ar Covid-19 inficētas ūdeles. Kā to savā viedoklī norāda Vides institūts, Covid-19 ir respiratora infekcija, kura pēc nonākšanas ūdeļu novietnē strauji izplatās, tā ka ar Covid-19 var saslimt līdz pat 100 procentiem ūdeļu, un esot pierādīts, ka gadījumos, kad notiek SARS-CoV-2 vīrusa pārnese starp cilvēku un ūdeli, rodas neprognozējamu vīrusa mutāciju veidošanās risks. Satversmes tiesa secina, ka nepastāv tādas datubāzes, kurās varētu iegūt operatīvu informāciju par dažādās valstīs konstatētajiem Covid-19 saslimšanas gadījumiem ūdeļu vidū, un ka arī SARS-CoV-2 vīrusa uzraudzības mehānismi dažādās valstīs ir atšķirīgi. Tādējādi nedz aizliegums ievest ūdeles tikai no konkrētām valstīm, kurās attiecīgajā laika posmā konstatēta ūdeļu inficēšanās ar Covid-19, nedz karantīnas paredzēšana ievestajām ūdelēm, nedz arī ievešanas atļauju sistēma nevar nodrošināt to, ka Latvijas teritorijā netiek ievestas ar Covid-19 inficētas ūdeles un tās nenonāk kontaktā ar cilvēkiem. Savukārt aizliegums pārvietot ūdeles starp novietnēm Latvijā nav uzskatāms par alternatīvu līdzekli apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai, jo tas acīmredzami nevar novērst Ministru kabineta identificēto risku - ar Covid-19 inficētu ūdeļu ievešanu no ārvalstīm. Līdz ar to nav citu, saudzējošāku līdzekļu, ar kuriem pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus būtu iespējams sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē.