12. Article — ), kas aptver visas tautsaimniecības nozares. Tās

koordinē darba devēju organizācijas. Plānojot tautsaimniecībai nepieciešamo nākotnes speciālistu skaitu, prof. vid. un augst. izglītības plānošanā vērā tiek ņemts Nozaru ekspertu padomju viedoklis, kā arī EM īstenotās darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes. Pieaugušo izglītībā papildus tiek vērtētas arī darba tirgus īstermiņa attīstības prognozes. Skatīt arī 3. pielikumu. 58. 2. absolventu gaitu apzināšanas mehānismus un pakalpojumus kvalitatīvu un efektīvu konsultāciju sniegšanai visu vecumu audzēkņiem. Jā a) Augstskolu likums b) Izglītības likums c) Profesionālās izglītības likums d) Studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtība (MK 27.03.2007. not. Nr.203) e) Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi (MK 26.06.2019. not. Nr.276) f) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021.rīk. Nr.436) IAP 4.2.2.uzd. un Profesionālās izglītības likuma 211.pants paredz līdztekus izveidotajai augstākās izglītības absolventu monitoringa sistēmai izveidot prof. izgl. absolventu monitoringa sistēmu, nodrošinot visaptveroša monitoringa un iekļaušanās darba tirgū izvērtējumu īstenošanu par absolventu nodarbinātību un ienākumiem sākot ar 2024.g. Karjeras atbalsta pasākumi ir integrēti vispārējās un prof. izgl. procesā. Tie ietver informācijas un konsultāciju pasākumus visās izglītības pakāpēs. E-vidē publiskoti materiāli karjeras atbalsta īstenošanai, izstrādāti plānu paraugi un ar tiem var iepazīties gan izglītojamie, gan vecāki. Ikvienā pašvaldībā ir izglītoti pedagogi-karjeras konsultanti, kuri regulāri apgūst profesionālās pilnveides pasākumus. Karjeras konsultācijas pieaugušajiem piedāvā NVA, sniedzot vispārēju informāciju un atbalstu konkrētas situācijas risināšanā. Atsevišķās pašvaldības ir pieejami pašvaldību īstenoti karjeras atbalsta pasākumi pieaugušajiem. Skatīt 3. pielikumu. 59. 3. pasākumus kvalitatīvas, finansiāli pieejamas, atbilstīgas un iekļaujošas izglītības un apmācības, kurā nepastāv nošķiršana, nodrošināšanai un pamatkompetenču apguvei visos līmeņos, tostarp augstākajā izglītībā. Jā a) Izglītības likums b) Vispārējās izglītības likums c) Profesionālās izglītības likums d) Augstskolu likums e) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk. Nr.436) Iekļaujošas, pieejamas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanas pamatprincipi ir noteikti izglītības sistēmas darbību regulējošajos normatīvajos aktos, paredzot izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanu vispārējā izglītībā; asistenta pakalpojumu vispārējā, profesionālā un augstākajā izglītībā. Investīcijas izglītības infrastruktūrā tiek veiktas atbilstoši būvnormatīvam par vides pieejamību, iespēju robežās nodrošinot vides un informācijas pieejamību izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām. Vispārējās izglītības apguvei tiek nodrošināts atbalsta personāls un speciāli mācību līdzekļi. Turpmāk plānots stiprināt iekļaujošu izglītību, nodrošinot izglītības pieejamību un atbilstību izglītojamo vajadzībām, veicinot IAP prioritāri īstenojamos rīcības virzienus vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanai kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai visos izglītības veidos un pakāpēs (rīcības virzieni 2.1., 2.2., 3.1., 3.2.). Aprakstu skatīt 3.pielikumā. 60. 4. koordinācijas mehānismu, kas aptver visus izglītības un apmācības līmeņus, tostarp augstāko izglītību, un skaidru pienākumu sadali starp attiecīgajām valsts un/vai reģionālajām struktūrām. Jā a) Izglītības likums b) Vispārējās izglītības likums c) Profesionālās izglītības likums d) Augstskolu likums e) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk. Nr.436) Izglītības sistēmas darbības pamatprincipi, tiesību un pienākumu sadale starp valsts, pašvaldības, dibinātāja un iestādes līmeni, dažādu līmeņu sadarbības mehānismi un atbildība par to īstenošanu ir noteikta izglītības sistēmas darbību regulējošajos normatīvajos aktos (IAP 2.3.2., 3.1.1., 4.1.1., 4.1.2. uzd.). Datu uzkrāšanai un apmaiņai par izglītības sistēmas procesiem (izgl. iestādes, pedagogi, izglītojamie) visās izglītības pakāpēs ir izveidota Valsts izglītības informācijas sistēma. Dati tiek izmantoti izgl. procesu vadībai, plānošanai un finansējuma aprēķināšanai. Dažādu procesu koordinācija izgl. nozarē notiek ar konsultatīvu vai lemjošu institūciju - padomju starpniecību. Starp nozīmīgākajām padome "Izglītība visiem", Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējā apakšpadome, kurā piedalās valsts, darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji, un Pieaugušo izglītības pārvaldības padome. 61. 5. stratēģiskās politikas satvara uzraudzības, izvērtēšanas un pārskatīšanas kārtību. Jā a) Izglītības likums b) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk. Nr.436) Izglītības likuma 131.pants nosaka vienotas valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā izstrādes, apstiprināšanas un īstenošanas ietvaru. Ievērojot Izglītības likuma 15. pantā noteikto, IZM vada IAP noteiktās vienotās valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā īstenošanu, koordinējot to ar citām izglītības procesā iesaistītajām institūcijām. IAP nosaka prioritāri veicamos uzdevumus šī pienākuma nodrošināšanas pilnveidošanai: 4.2.1., 4.2.2. uzdevums. Aprakstu skatīt 3.pielikumā. 62. 6. pasākumus, kas vērsti uz mazprasmīgiem, mazkvalificētiem pieaugušajiem un pieaugušajiem no nelabvēlīgas sociāli ekonomiskās vides, un prasmju pilnveides iespējām. Jā a) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk. Nr.436) b) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (MK 01.09.2021. rīk Nr.616) IAP noteikti prioritārie rīcības virzieni un uzdevumi, kas īstenojami pieaugušo ar zemām prasmēm un nelabvēlīgā situācijā esošo pieaugušo iesaistīšanai izglītībā, kā arī attiecīgi politikas rezultatīvie rezultāti, to sasniedzamās (t.sk. vidusposma vērtības; 3.3.1., 3.3.2.uzdevums.). Atbalstu mērķa grupai nosaka arī SADTPP 3.rīcības virziena 1.uzdevums "Paaugstināt bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspēju un reaģēšanu uz darba tirgus transformāciju un nepieciešamību pielāgoties aktuālajai situācijai darba tirgū, t.sk.: 1.1. Pilnveidojot bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu darba tirgum nepieciešamās zināšanas un prasmes; 1.5. pilnveidojot subsidētās, pagaidu nodarbinātības un darbam nepieciešamo iemaņu attīstības pasākumus". Aprakstu skatīt 3.pielikumā. 63. 7. pasākumus, ar ko attiecībā uz piemērotām mācīšanās metodēm atbalsta skolotājus, pasniedzējus un akadēmiskos mācībspēkus, kā arī pamatkompetenču novērtējumu un apstiprinājumu. Jā a) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk. Nr.436) b) Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021. -2027.gadam "Kultūrvalsts" (MK 01.03.2022. rīk. Nr. 143) IAP noteikti rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi augsti kvalificētu, kompetentu uz izcilību vērstu pedagogu un akadēmiskā personāla nodrošināšanai izglītības sistēmā: 1.1.1., 1.1.2., 1.1.3., 1.2.1.uzdevums. Aprakstu skatīt 3.pielikumā. Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2021. -2027.g. 4.prioritāte "Talantu ataudze un kultūras darbinieku profesionālā izaugsme" paredz stiprināt kultūrizglītības sistēmu, lai stimulētu jaunu talantu attīstību un izaugsmi, nodrošināt kultūras nozarē strādājošo profesionālās pilnveides iespējas, kā arī stiprināt kultūras komponenti vispārējā izglītībā. Pamatnostādnes papildinās Kultūrizglītības nozares stratēģija 2021-2027.g. kas tiks izstrādāta kā nozares detalizētāks rīcības plāns pamatnostādņu īstenošanai. 64. 8. pasākumus, ar ko veicina audzēkņu un mācībspēku mobilitāti un izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzēju starptautisko sadarbību, tostarp atzīstot mācību rezultātus un kvalifikāciju. Jā Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk. Nr.436)file://C:\Users\sandra.zerande\Downloads\Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai", apstiprinātas ar 22.06.2021. MK rīkojumu Nr.436 "Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027gadam") https:\likumi.lv\ta\id\324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam) IAP nosaka pasākumus, kas ir īstenojami izglītības iestāžu internacionalizācijas nostiprināšanai, starptautiskās sadarbības attīstībai un mācību mobilitātes veicināšanai visos izglītības līmeņos (2.3.1.uzdevums). Aprakstu skatīt 3.pielikumā. 65. Tematiskais priekšnosacījums Nr.13 (4.4.) Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā ERAF, ESF+ 4.1.2.SAM 4.2.1.SAM 4.3.1.SAM 4.3.3.SAM 4.3.4.SAM 4.3.5.SAM 4.3.6.SAM Nē Ir izstrādāta valsts vai reģionālā stratēģiskā politika vai atbilstošās tiesību normas sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā, kas ietver: 1.uz pierādījumiem balstītus secinājumus par nabadzību un sociālo atstumtību, tostarp par bērnu nabadzību, jo īpaši attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, kas paredzēti bērniem neaizsargātās situācijās, kā arī bezpajumtniecību, teritoriālo un izglītības segregāciju, ierobežotu piekļuvi pamatpakalpojumiem un infrastruktūrai, un par visu vecuma grupu neaizsargāto personu īpašajām vajadzībām. Nē a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.g. (SADTPP) b) Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai c) Resocializācijas politikas pamatnostādnes 2022.-2027.g. d) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.g. e) Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnes 2021- 2027.g. f) Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027.g. (projekts) SADTPP sekmēs sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību, attīstot pieejamu, individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo un juridisko pakalpojumu sistēmu, veicinot nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē. Agrīnā preventīvā atbalsta sistēma bērniem veicinās to veselīgu attīstību un pašrealizāciju. IAP uzlabos kvalitatīvas izglītības pieejamību, mazinot sociālekonomiskā stāvokļa ietekmi uz bērnu/jauniešu iespējām iegūt kvalitatīvu izglītību. RPP risinās nepietiekamu PII un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma pieejamību. Resocializācijas politika mazinās noziedzīgās uzvedības riskus ieslodzītajiem un probācijas klientiem, veicinot iekļaušanos sabiedrībā. Sabiedrības saliedētības pamatnostādnes paredz stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, veidojot pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu pilsoniskumu. Bērnu un ģimenes attīstības pamatnostādnes veicinās ģimenēm draudzīgu sabiedrību, bērnu un jaunatnes labklājību un vienlīdzīgas iespējas. Apraksts 5.pielikumā. 66. 2. pasākumus segregācijas novēršanai un apkarošanai visās jomās, tostarp sociālo aizsardzību, iekļaujošu darba tirgu un piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, kas paredzēti neaizsargātām personām, tostarp migrantiem un bēgļiem. Jā a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. g. (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616); b) Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024.gadam (MK 17.09.2021. rīk. Nr. 657) SADTPP galvenais mērķis ir sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē. Attiecīgi visi uzdevumi ir vērsti uz nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu. SADTPP paredz modernu un pieejamu sociālo pakalpojumu sistēmu, kas cita starpā uzlabos iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū. Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai noteiktu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas parametru noteikšanas kritērijus, kārtību un metodi, kā arī pārskatīšanas kārtību, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstību. 67. 3. pasākumus pārejai no institucionālās aprūpes uz aprūpi ģimenē un vietējā kopienā. Jā Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. g. (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616) SADTPP rīcības virzienā "Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū" paredzēts īstenot pasākumu - palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un atbilstību mērķa grupas vajadzībām. Rīcības virzienā iekļauto uzdevumu īstenošanai tiks izstrādāts Plāns sociālo pakalpojumu pilnveidošanai un attīstībai 2021.-2024.gadam. 68. 4. kārtību, kādā nodrošina, ka tā izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un pārskatīšanu veic ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Jā a) LM 20.03.2014. rīk. nr.26 "Par Sociālo pakalpojumu attīstības padomes izveidošanu" (turpmāk - SPAP) b) Sociālo pakalpojumu attīstības padomes nolikums (21.05.2014.) c) LM 27.04.2016. rīk. nr.38 "Par Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas izveidi" (SIPKK) d) LM 28.08.2006. rīk. Nr. 128 "Par Sociālā darba speciālistu sadarbības padomes sastāvu" (SDSSP) e) SDSSP nolikums (apstiprināts 17.10.2006., grozījumi 17.12.2014., 27.06.2018.) SPAP sastāvā ir nozaru ministrijas, pašvaldības un NVO, tā ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, lai sekmētu sociālo pakalpojumu ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību. SPAP izvērtē ar pakalpojumu nodrošināšanu un attīstību saistītās problēmas un risinājumus, sniedz atbalstu DI īstenošanā un uzraudzībā. SPAP ir skatīts SADTPP projekts. SIPKK sastāvā ir nozaru ministrijas, pašvaldības, NVO, CSP, Valsts policija, kā arī sociālie partneri. SIPKK izskata nabadzības, ienākumu nevienlīdzības un sociālās atstumtības situāciju, sniedz priekšlikumus plānošanas dokumentiem. SDSSP sastāvā ir sociālā darba jomas NVO, izglītības iestādes, saistītās valsts un pašvaldību iestādes. SDSSP izskata sociālā darba attīstības jautājumus. Vides pieejamības plāna izstrāde notika sadarbībā ar institūcijām, apvienību "Apeirons", SUSTENTO. 2022.g. 2.pusg. tiks gatavots ziņojums par tā īstenošanu. Jauni pasākumi tika iekļauti Plānā personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai. Apraksts 5.pielikumā. 69. Tematiskais priekšnosacījums Nr.15 (4.6.) Stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības un ilgtermiņa aprūpes jomā ERAF, ESF+ 4.1.1.SAM 4.1.2.SAM 4.3.5.SAM Jā Ir ieviests valsts vai reģionāls stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības jomā, un tas ietver: 1.veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes vajadzību apzināšanu, tostarp attiecībā uz medicīnisko un aprūpes personālu, lai nodrošinātu ilgtspējīgus un saskaņotus pasākumus. Jā 1) Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība (MK 28.08.2018. not. Nr.555); 2) Informatīvais ziņojums "Par veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīcija stratēģija 2021.-2027.gadam (apstiprināts MK 14.07.2022 prot.Nr.36/105.§); 3) Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.g. (apstiprināts MK 24.05.2022.) 4) Konceptuālais ziņojums "Par veselības aprūpes sistēmas reformu" (apstiprināts MK 07.08.2017.). 5) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.g. (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616 ) Stratēģiskais VA satvars noteikts Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā, ietverot primāro, sekundāro ambulatoro un stacionāro pakalpojumu plānošanu. Ilgtspējīgas VA infrastruktūras investīciju prioritātes valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai ietvertas informatīvajā ziņojumā "Par veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju stratēģiju 2021.-2027.g. Lai nodrošinātu kvalitatīvus un efektīvus VA pakalpojumus, to sniegšanai nepieciešamos cilvēkresursus un infrastruktūru, Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.g. paredz 5 stratēģiskos rīcības virzienus. Cilvēkresursu attīstība notiek atbilstoši Konceptuālajā ziņojumā plānotajam cilvēkresursu palielinājumam līdz 2025.g. Piesaistot papildu valsts, AF plāna un TAI līdzekļus, paredzēti pasākumi mediķu izglītošanai, piesaistei un atalgojuma sistēmas attīstībai. Cilvēkresursu attīstības stratēģija tiks izstrādāta līdz 30.06.2023. un ilgtermiņā risinās cilvēkresursu attīstības izaicinājumus. Apraksts 6.pielikumā. 70. 2. pasākumus veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu efektivitātes, ilgtspējas, piekļūstamības un pieejamības izmaksu ziņā nodrošināšanai, tostarp īpašu uzmanību pievēršot personām, kuras ir atstumtas no veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmām, tostarp personām, kas ir visgrūtāk sasniedzamas. Jā a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.g. (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616 ) b) Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.g. (apstiprinātas MK 24.05.2022) SADTPP paredz modernu, iekļaujošu un pieejamu sociālo pakalpojumu sistēmu. Lai mazinātu teritoriālās atšķirības, tiks noteikti pašvaldībās obligāti nodrošināmi sociālie pakalpojumi bērniem ar invaliditāti, pilngadīgām personām ar smagiem FT, pensijas vecuma cilvēkiem ar aprūpes vajadzībām, t.sk. demenci. Obligāti nodrošināmo pakalpojumu klāsts pamatos ieguldījumus SBSP attīstībā. Pamatnostādņu uzdevumu īstenošanai ir izstrādāts Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plāns 2022.-2024.g. Sabiedrības veselības pamatnostādnes prioritārajās jomās (SAS, onkoloģija, psihiskā VA, mātes/bērna VA, retās slimības, paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija) paredz integrēti attīstīt infrastruktūru, pakalpojumu organizācijas procesu, cilvēkresursu pieejamību, kvalitātes sistēmu, prevenciju. Neskatoties uz to, ka mērķa grupa ir visi iedzīvotāji, ieguldījumi tiks vērsti uz mazaizsargātākām mērķa grupām. Apraksts 6.pielikumā. 71. 3. pasākumus, kas veicina pakalpojumu sniegšanu vietējā kopienā un ģimenē, īstenojot deinstitucionalizāciju, tostarp profilakses un primārās veselības aprūpes pakalpojumus, aprūpi mājās un pakalpojumus vietējā kopienā. Jā a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616 ) b) Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas 24.05.2022.) SADTPP paredz nodrošināt līdzvērtīgu soc. pakalpojumu grozu reģionos, tuvināt ģimeniskai videi ilgstošas aprūpes pakalpojumus bērniem ar smagiem FT, integrēt pakalpojumus hroniski/nedziedināmi slimiem cilvēkiem, cilvēkiem ar smagiem FT, demenci, paliatīvajā aprūpē, gados vecākiem cilvēkiem, bērniem ar smagu diagnozi. Ir izstrādāts Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plāns 2022.-2024.g. Sabiedrības veselības pamatnostādnes paredz attīstīt psihiatriskās slimnīcas, stacionāro un ambulatoro aprūpi, primāro un mājas aprūpi, mobilos pakalpojumus (SBSP), atbalstot DI. Pirms ieguldījumiem tiks izstrādāts plāns, nodrošinot integrētu hronisko slimību un paliatīvās aprūpes pacientu aprūpi, t.sk. HOSPICE. Integrēta pieeja nodrošinās ieguldījumus infrastruktūrā, cilvēkresursos, pakalpojumos. Izstrādājot plānu, nodrošināma starpnozaru sadarbība ar sociālajiem pakalpojumiem. Apraksts 6.pielikumā. 5. Programmā iesaistītās iestādes 26.tabula (13) Programmā iesaistītās iestādes Programmā iesaistītās iestādes Iestādes nosaukums Kontaktpersonas vārds, uzvārds E-pasts Vadošā iestāde Finanšu ministrija Armands Eberhards, Valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos Armands.Eberhards@fm.gov.lv Revīzijas iestāde Finanšu ministrija Nata Lasmane, ES fondu revīzijas departamenta direktore Nata.Lasmane@fm.gov.lv Struktūra, kas saņem maksājumus no Komisijas Valsts kase Kaspars Āboliņš, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars.Abolins@kase.gov.lv Kur attiecināms, struktūra kas saņem maksājumus no Komisijas, ja Tehniskā palīdzība tiek saņemta atbilstoši KNR 36.panta (5) daļai Valsts kase Kaspars Āboliņš, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars.Abolins@kase.gov.lv Grāmatvedības funkcija gadījumā, ja šī funkcija ir deleģēta citai struktūrai, nevis vadošajai iestādei Valsts kase Kaspars Āboliņš, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars.Abolins@kase.gov.lv 27.tabula (13A) Atmaksāto summu pārdalīšana tehniskajai palīdzībai saskaņā ar 30. panta 5. punktu 30. panta 5. punkta b) apakšpunktā noteikto procentuālo daļu daļa, kas tiktu atmaksāta iestādei, kas saņem maksājumus no Komisijas, ja tehniskā palīdzība ir sniegta saskaņā ar 30. panta 5. punktu (procentos) Procentuālā daļu daļa Valsts kase 100% 6. Partnerība (427) Lai nodrošinātu lielāku sabiedrības pārstāvību un ciešāku iesaisti plānošanas procesā līdz 2021.-2027.gada plānošanās perioda UK izveidošanai, atsevišķa pagaidu UK netika veidota, izmantojot forumu, kas joprojām aktīvi strādā par ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda jautājumiem, t.i. UK 2014.-2020.gadam un visu prioritāro virzienu apakškomitejas. UK darbības principus nosaka FM apstiprināts reglaments. Tās sastāvā ir iesaistīti KP fondu ieviešanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju, teritoriālās pārvaldības, sociālo un ekonomisko partneru, NVO, kā arī citu KP fondu plānošanā un īstenošanā iesaistīto institūciju pārstāvji. UK un apakškomiteju sastāvu papildinot ar KNR fondu vadošajām iestādēm, tiek aptverts pēc iespējas plašāks partneru loks, nodrošinot vienotu informācijas aprites platformu. (428) Lai nodrošinātu visaptverošu iesaisti un līdzdalības iespēju programmas projekta izstrādē, tika veikta programmas projekta publiskā apspriešana132, kur kopumā tika saņemti vairāk kā 700 komentāru no vairāk kā 60 sadarbības partneriem, dažādām NVO, biedrībām un nodibinājumiem, pašvaldībām un juridiskām personām, un privātpersonām. (429) Tāpat tika organizētās tiešsaistes tematiskās diskusijas par programmas projektu, sniedzot iespēju detalizētāk diskutēt par interesējošām nozarēm. Kopumā 2020.g. un 2021.g. notikušas 11 tematiskās publiskās diskusijas, kuru ietvaros piedalījušies 1 204 pārstāvji no ļoti plaša interesentu loka - sadarbības partneri, dažādas NVO, biedrības un nodibinājumi, pašvaldības, juridiskās personas un privātpersonas. (430) 2021.-2027.gada plānošanas periodā paredzēta plaša un mērķtiecīga partneru iesaiste pakalpojumu nodrošināšanā nozaru mērķu sasniegšanā, piem., sociālajā iekļaušanā, nodarbinātībā, saimnieciskās darbības vides uzlabošanā, vides aizsardzībā, izglītībā u.c., balstoties uz biedrību un nodibinājumu ekspertīzi, tādējādi nodrošinot sadarbības partneru zināšanu un pieredzes izmantošanu nozaru ietvaros. (431) Saskaņā ar KNR preambulā un 38.pantā izteiktajiem nosacījumiem, vadošās iestādes pēc plānošanas dokumentu apstiprināšanas kā galveno partneru iesaistes formu izveidos pārziņā esošo fondu UK, tajās iesaistot pārstāvjus gan no publiskās pārvaldes institūcijām un plānošanas reģioniem, gan arī sadarbības partneru pārstāvjus, kā arī pārējo vadošo iestāžu pārstāvjus. (432) UK galvenais uzdevums būs nodrošināt koordinētu fondu ieviešanu un uzraudzību, minētajā procesā iesaistot pārstāvjus no plaša partneru loka. FM kā ES fondu vadošā iestāde, turpinot 2014.-2020.gada plānošanas perioda labo praksi, lai līdztekus UK nodrošinātu forumus operatīvākām un saturiskākām diskusijām, veidos arī UK tematiskas apakškomitejas katram politikas mērķim. (433) NAP 2027 plānotos mērķus par nozarēm atbildīgās institūcijas sasniedz dažādos veidos, finansējuma nodrošināšanai piesaistot dažādu finansējumu, piem., ERAF, KF, ESF+, EJZAF, kā arī izmantojot iespēju piesaistīt finansējumu no piem., EISI, kas paredzēts ieguldījumiem ES infrastruktūras prioritātēs transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomā, un AF un React-EU, kas izveidoti ar mērķi palīdzēt dalībvalstīm mazināt COVID-19 krīzes radītās sekas. (434) Tā kā izvirzītie mērķi ir apjomīgi, un to īstenošanai plānots piesaistīt finansējumu no dažādiem pieejamajiem finanšu avotiem, būtiska loma ir ieguldījumu demarkācijai un pārkāšanās riska novēršanai. Demarkācijas uzraudzība tiek nodrošināta jau plānošanas posmā, ņemot vērā KP un AF plāna plānošanas dokumentu paralēlo virzību, kā arī tā tiks nodrošināta tālāk ieviešanas nosacījumu izstrādes posmā. (435) Ņemot vērā EZK uzstādījumus, viens no būtiskiem nozaru plānošanas dokumentiem ir EM sadarbībā ar VARAM izstrādātais NEKP. Lai NEKP izvirzītos mērķus izdotos sasniegt iespējami ātrāk un efektīvāk, papildus programmā plānotajām aktivitātēm, plānots īstenot vairākas aktivitātes (saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku) AF plāna ietvaros, piesaistot AF finansējumu. AF plānā plānotie darbības virzieni nodrošinās saskaņotību ar programmu, tādejādi nodrošinot sinerģiju un papildinātību virzībā uz zaļāku Eiropu un digitalizācijas attīstību, arī uz sociālekonomisko atšķirību mazināšanas, VA pieejamības uzlabošanas, pētniecības attīstības un likuma varas stiprināšanas mērķu sasniegšanu. AF plānā paredzētās investīcijas papildinās vairākus programmā ietvertos specifiskā atbalsta mērķus un pasākumus. (436) Programmas un AF plāna īstenošanā būtiska ir savstarpējā koordinācija un koordinācija ar ES u.c. ārvalstu programmām, lai nodrošinātu to savstarpējo sinerģiju un nepārklāšanos, tāpēc gan plānošanas gan pasākumu īstenošanas posmā koordinācija tiks nodrošināta sadarbībā ar nozaru ministrijām, vērtējot plānoto investīciju saturu un savstarpējo sinerģiju, lai novērstu iespējamu investīciju pārklāšanos, savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku. (437) Papildinošu darbību koordinācijai un uzraudzībai plānots izmantot dubultfinansējuma matricu, kura jau šobrīd aptver informāciju par vairākos plānošanas periodos Latvijai pieejamo ārvalstu instrumentu finanšu investīcijām un tiek regulāri atjaunināta un papildināta, vienlaikus paredzot dažādu līmeņu iekšējās procedūrās nepieciešamību pārliecināties, vai vienas un tās pašas vai līdzīgas atbalstāmās darbības nav plānots finansēt no vairākiem finanšu avotiem. (438) Lai novērtētu plānoto pasākumu ietekmi uz vidi, ņemot vērā normatīvo aktu prasības, ir veikts programmas stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums133, kura mērķis ir apzināt programmas un tās ietvaros plānoto pasākumu ietekmi uz vides un klimata mērķu sasniegšanu, kā arī veicināt sabiedrības līdzdalību vides pārskata sagatavošanā un ņemt vērā vides pārskata un tā sabiedriskās apspriešanas rezultātus programmas sagatavošanā un atbilstošu lēmumu pieņemšanā. (439) Vides pārskata izstrādē ir ņemti vērā valsts vides institūciju - Vides pārraudzības valsts biroja, Dabas aizsardzības pārvaldes, Vides valsts dienesta un Veselības inspekcijas, ieteikumi attiecībā uz vides pārskata detalizācijas pakāpi un saturu. Vides pārskatā atspoguļots esošais vides stāvoklis, ar programmas īstenošanu saistītās ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī piedāvāti risinājumi būtisko ietekmju novēršanai un samazināšanai. Pēc sabiedriskās apspriešanas, kura norisinājās 2020.gada beigās, ir izvērtēti saņemtie priekšlikumi un veikti precizējumi dokumentos. 2021.gada 25.februārī Vides pārraudzības valsts birojs ir sniedzis atzinumu Nr.4-03/2 "Par Darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam Vides pārskatu"134. Atzinumā sniegtie priekšlikumi izvērtēti un vides pārskatā attiecīgi veikti precizējumi atbilstoši norādītajam. (440) Programmas īstenošanas laikā vadošā iestāde veicinās stratēģisku publiskā iepirkuma izmantošanu PM ietvaros plānoto investīciju ieviešanai (t.sk. veicinot profesionalizāciju kapacitātes trūkumu mazināšanai). Finansējuma saņēmēji tiks mudināti iepirkumos izmantot kvalitātes kritērijus, kas veicina ilgtspēju. Kur iespējams, publiskā iepirkuma ietvaros tiks piemēroti uz vidi (t.i. zaļais publiskais iepirkums) un sociālo atbildību (t.i. sociāli atbildīgs publiskais iepirkumas, kā arī uz inovācijām (t.i. inovatīvais iepirkums) vērsti kritēriji un nosacījumi. (441) Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana ir noteiktas kā horizontāls princips visās Programmas atbalsta jomās. Programmas sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā, ziņošanā un novērtēšanā tiks ņemta vērā un veicināta dzimumu līdztiesība un veikti pasākumi, lai novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālā orientācijas dēļ. Īpaši tiks ņemta vērā nepieciešamība nodrošināt piekļuvi personām ar invaliditāti. (442) Ievērojot partnerības principu, Programmas īstenošanā tiks iesaistītas attiecīgās pilsonisko sabiedrību pārstāvošas institūcijas, piemēram, NVO, kas ir atbildīgas par sociālās iekļaušanas, pamattiesību, personu ar invaliditāti tiesībām, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu, lai nodrošinātu, ka tiek ievērota sociālās integrācijas politiku. (443) Latvija uzsāks veidot integritātes paktu ieviešanas sistēmu 2021.-2027.gada periodā, ar mērķi veicināt, uz riska analīzes vai vērtības pamata, indikatīvi 3 iepirkumu ieviešanu integritātes paktu procedūras/ standartu veidā Programmas īstenošanas laikā, iesaistot diskusijās un domnīcās plašu publiskās pārvaldes, privātā un nevalstiskā sektora institūciju loku, kā rezultātā tiks izstrādāti integritātes paktu darbības standarti publiskajai pārvaldei, kas nodrošinās plašāku šī instrumenta pielietošanu ES fondu projektu īstenošanā, sekmējot sabiedrības uzticēšanās pieaugumu publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesa caurspīdībai un ārvalstu finanšu investīciju projektu vadībai, īstenošanai un izlietotā finansējuma lietderībai sabiedrības interesēs. 7. Komunikācija un redzamība (444) KP fondu komunikācijas plānošana, ieviešana, uzraudzība un izvērtēšana. Komunikācija tiks plānota un realizēta, balstoties uz KNR IV sadaļas 22. panta 3. punkta j) apakšpunktā, 46.- 50. pantā un III nodaļā "Redzamība, pārredzamība un komunikācija" noteikto. (445) Stratēģiskie komunikācijas mērķi tiks definēti, pamatojoties uz KP fondu komunikācijas ieviešanas efektivitātes izvērtējumā135 gūtajiem rezultātiem un EK rekomendācijām. (446) Balstoties uz stratēģijā definētajiem mērķiem, KP fondu vadībā iesaistītās institūcijas izstrādās komunikācijas plānus, paredzot specifiskus pasākumus mērķgrupu informēšanai un izpratnes par KP fondu ieguldījumu veicināšanai. (447) 2021.-2027.gada periodā īpašs uzsvars tiks likts uz Programmā noteiktajām stratēģiski svarīgajām darbībām un projektiem, nodrošinot pastiprinātu komunikāciju par šo projektu/darbību īstenošanu un sabiedrības ieguvumiem no tiem. Šo projektu publicitātes pasākumos pēc iespējas tiks nodrošināta EK vai EK pārstāvniecības Latvijā pārstāvju dalība, tā pastiprinot projektu nozīmību. (448) Tiks attīstīta jau esošās Komunikācijas vadības darba grupas veiksmīgā sadarbība, tādejādi nodrošinot koordinētu KP fondu komunikāciju Latvijas un ES ietvaros. (449) Plānots turpināt kopējās KP fondu komunikācijas stratēģijas ieviešanas efektivitātes izvērtēšanu, ik gadu veicot kvantitatīvos socioloģiskos mērījumus pēc vairākiem kritērijiem, te noteikti 3 galvenie: - sabiedrības informētības līmenis par ES fondiem (2021.g.vērtība - 96%, 2027.g. - 97%); - sabiedrības apmierinātība ar informācijas pieejamību par ES fondiem (2020.g. - 80%, 2021.g. - 87%, 2027.g. - 85%); - sabiedrības vērtējums par ES fondu ietekmi uz tautsaimniecību un sabiedrības attīstību (2021.g. - 80%, 2027.g. - 81%). (450) Plānots pastiprināti veikt ES fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu komunikācijas rezultatīvo rādītāju (noteikti komunikācijas stratēģijā un komunikācijas plānos) sasniegšanas izvērtēšanu. (451) KP fondu komunikācijas mērķi. Virsmērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par ES fondu īstenoto projektu ieguldījumu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā, ekonomiskajā attīstībā un katra Latvijas iedzīvotāja labklājības līmeņa celšanā, kā arī sekmēt sabiedrības atbalstu un uzticēšanos ES fondu ieguldījumam un Latvijā īstenoto projektu realizācijai. Savukārt specifiskie komunikācijas mērķi balstāmi uz KP fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda programmas un aktivitāšu izvirzītajiem sasniedzamajiem mērķiem. (452) KP fondu komunikācijas mērķauditorija (turpmāk m.a.). Būtiska ir kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas nodrošināšana gan finansējuma saņēmējiem, gan KP fondu vadībā iesaistītajām institūcijām, gan sabiedrībai kopumā. KP fondu komunikācijā pamatā noteiktas 4 galvenās m.a. ar apakšgrupām: a) Specifiskās m.a.: - Faktiskie labuma guvēji ES fondu projektu īstenošanā; - Potenciālie projektu iesniedzēji un finansējuma saņēmēji; - Sociālie un sadarbības partneri; - ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas. b) Sabiedrība kopumā: - Latvijas iedzīvotāji vecuma grupā no 16 gadiem; - Jaunieši vecumā līdz 15 gadiem; - Cilvēki ar invaliditāti. c) Korporatīvās (iekšējās) auditorijas: valsts pārvaldes un ES fondu vadībā iesaistīto iestāžu darbinieki. d) Mediji un informācijas starpnieki/partneri (informācijas sniedzēji ES jautājumos; sabiedriskās domas viedokļu līderi u.c.). (453) KP fondos izmantojamie komunikācijas kanāli. Tiks izmantots plašs komunikācijas kanālu klāsts, nodrošinot objektīvu un izsmeļošu informāciju un veicinot atgriezenisko saiti: - vienotā programmas mājas lapa un citas KP fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu mājas lapas (m.a.: potenciālie un esošie projektu iesniedzēji un finansējuma saņēmēji; soc. un sadarbības partneri; valsts pārvaldes iestāžu darbinieki; mediji un informācijas starpnieki/partneri); - plašsaziņas līdzekļi - sadarbība ar medijiem (m.a.: mediji un informācijas starpnieki/partneri; potenciālie projektu īstenotāji un finansējuma saņēmēji; sabiedrība kopumā); - informatīvie pasākumi - semināri, preses konferences u.c. (m.a.: mediji un informācijas starpnieki/partneri; potenciālie un esošie projektu īstenotāji un finansējuma saņēmēji; soc. un sadarbības partneri; valsts pārvaldes iestāžu darbinieki); - vides reklāma (m.as: mediji un informācijas starpnieki/partneri; sabiedrība kopumā); - drukātie materiāli (m.a.: mediji un informācijas starpnieki/partneri; potenciālie un esošie projektu īstenotāji un finansējuma saņēmēji; sabiedrība kopumā); - sociālie mediji (m.a.: sabiedrība kopumā). (454) KP fondu komunikācijas aktivitāšu un funkcijas nodrošināšanai paredzētais finansējums plānots 0,3 % apmērā no kopējā programmās finansējuma, vai lielāks. (455) ES fondu komunikācijas nacionālais koordinators - Ieva Gaigala, Ieva.Gaigala@fm.gov.lv, Finanšu ministrija, Rīga. 8. Vienas vienības izmaksu, vienreizējo maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām 28. tabula (14) Vienas vienības izmaksu, vienreizējo maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām Plānotā KNR 94.panta un 95.panta izmantošana Jā Nē No apstiprinātas programmas tiks izmantoti attaisnotie izdevumi, kas balstīti uz vienas vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotas likmes saskaņā ar KNR 94. pantu (ja jā, aizpildiet 1. papildinājumu) ■ □ No apstiprinātas programmas finansējuma izmantošana, kas nav saistīta ar izmaksām saskaņā ar KNR 95. pantu (ja jā, aizpildiet 2. papildinājumu) ■136 □ 29. tabula Komisijas nodrošināta attiecināmo izdevumu atlīdzināšana dalībvalstij, pamatojoties uz vienas vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotām likmēm (1.papildinājums) Veidne datu iesniegšanai Komisijā izskatīšanai (88. pants) A. Galveno elementu kopsavilkums Prioritāte Fonds Konkrētais mērķis Reģiona kategorija Tā aplēstā proporcija no kopējā finanšu piešķīruma attiecīgajā prioritātē, kurai piemēros vienkāršotu izmaksu iespējas, % Segtās darbības veids(-i) Rādītājs, pēc kura sasniegšanas veic atlīdzināšanu Rādītāja, pēc kura sasniegšanas veic atlīdzināšanu, mērvienība Vienkāršotu izmaksu iespējas veids (vienības izmaksu standarta likmes, fiksētas summas maksājumi vai vienotas likmes) Vienkāršotu izmaksu iespējas summa (EUR) vai procentuālā daļa (vienotu likmju gadījumā) Kods Apraksts Kods Apraksts 2.2.Prioritāte "Vides aizsardzība un attīstība" ERAF 2.2.3.SAM "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" Mazāk attīstīts 5,66% 077 Gaisa kvalitātes uzlabošanas un trokšņa mazināšanas pasākumi N/A Faktiski uzstādītās iekārtas nominālā jauda kW Vienas vienības izmaksas Viena vienība = (I + S + P) + C izšķirot šādus gadījumus atbilstoši uzstādāmajai tehnoloģijai: 1) ( Iiek. + S + P ); 2) ( Iiek. + S + P ) + C; 3) Ism; 4) Ism. + Ik.ūd. + Iapk.s.. 5) Iiek + S + P, Finansējuma saņēmējs izmanto metodikas pielikuma tabulās definētās izmaksas, ko ievieto kā skaitliskas vērtības atbilstoši attiecīgajai aprēķina formulai. Detalizēts formulas komponentu apraksts un izmaksu vērtības ir norādītas C daļā attiecīgajās tabulās. B. Sīkāka informācija pa darbības veidiem (aizpilda par katru darbības veidu) Vai vadošā iestāde ir saņēmusi atbalstu no ārēja uzņēmuma, lai noteiktu turpmāk norādītās vienkāršotās izmaksas? Ja tā ir, norādiet attiecīgo ārējo uzņēmumu: Jā/Nē - ārējā uzņēmuma nosaukums 1. Darbības veida apraksts, tostarp īstenošanas termiņš Pasākuma 2.2.3.6. "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas" (turpmāk - pasākums Nr.2.2.3.6.) ietvaros paredzēta piesārņojošo sadedzināšanas iekārtu aizstāšana mājsaimniecību sektora ēkās, individuālās siltumapgādes ēkās pret bezizmešu tehnoloģijām vai jaunām biomasas iekārtām, kas ir atbilstošas ekodizaina prasībām. Atbalsts sniedzams arī pieslēgumam efektīvām centralizētajām siltumapgādes sistēmām, ja tas ekonomiski un tehniski iespējams. Šo darbību īstenošanai paredzēts piemērot vienkāršoto izmaksu iespējas, piemērojot vienas vienības izmaksu likmes, kas definētas šādiem gadījumiem: 1) iegādājoties jaunu pamata siltumapgādes iekārtu, to pievienojot esošai apkures sistēmai ar sildelementiem; 2) iegādājoties jaunu pamata siltumapgādes iekārtu, vienlaikus paredzot arī apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi; 3) paredzot pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes sistēmai, siltummezglu pievienojot esošajai siltumapgādes sadales sistēmai; 4) paredzot pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes sistēmai, un ir paredzēta centralizētās siltumapgādes sistēmas apkures sadales sistēmas ar sildelementiem pilnīga atjaunošana, pārbūve vai izveide un/vai centralizētās siltumapgādes sistēmas karstā ūdens sadales sistēmas atjaunošana, pārbūve vai izveide; 5) iegādājoties gaiss-gaiss tipa siltumsūkni telpu apsildei. Pasākuma Nr.2.2.3.6. atlases izsludināšana paredzēta 2023.gada I ceturksnī. Pasākums plānots kā atklāta projektu iesniegumu atlase vienas kārtas ietvaros četros uzsaukumos. Projektus paredzēts īstenot līdz 2025.gada beigām. Pasākuma finansējuma saņēmēji - privātmāju un daudzdzīvokļu māju īpašnieki. Pasākuma rezultāta un iznākuma rādītāji: RKR 50 - Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem (2795 iedzīvotāji); smalko PM2,5 daļiņu emisijas samazinājums t/gadā (50 t/gadā). 2. Konkrētais(-ie) mērķis(-i) 2.2.3.SAM "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 3. Rādītājs, pēc kura sasniegšanas veic atlīdzināšanu Faktiski uzstādītās iekārtas nominālā jauda 4. Rādītāja, pēc kura sasniegšanas veic atlīdzināšanu, mērvienība kW 5. Vienības izmaksu standarta likme, fiksētas summas maksājums vai vienotā likme Vienas vienības izmaksas 6. Vienkāršotu izmaksu iespējas mērvienības summa vai procentuālā daļa (vienotām likmēm) Viena vienība = (I + S + P) + C izšķirot šādus gadījumus atbilstoši uzstādāmajai tehnoloģijai: 1) ( Iiek. + S + P ); 2) ( Iiek. + S + P ) + C; 3) Ism; 4) Ism.+ Ik.ūd. + Iapk.s.; 5) Iiek.+ S + P Finansējuma saņēmējs izmanto metodikas pielikuma tabulās definētās izmaksas, ko ievieto kā skaitliskas vērtības atbilstoši attiecīgajai aprēķina formulai. Detalizēts formulas komponentu apraksts un izmaksu vērtības ir norādītas C daļā attiecīgajās tabulās. 7. Izmaksu kategorijas, kas tiek segtas ar vienības cenu, fiksētas summas maksājumu vai vienotu likmi Vienas vienības izmaksu likmēs iekļautas izmaksas atbilstoši uzstādāmajai tehnoloģijai (tiešās attiecināmās izmaksas - pamatlikmes izmaksas): 1) koksnes biomasas apkures katls, kas piemērots granulu kurināmajam; siltumsūknis (dažādu tipu zemes un ūdens siltumsūkņi); siltumsūknis (gaiss-ūdens tipa); siltumsūknis (gaiss-gaiss): a) apkures katla vai siltumapgādes risinājuma pamatiekārtas izmaksas; b) apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgas atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas (ja attiecināms); c) pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas palielinājuma izmaksas (ja attiecināms). 2) centralizēta siltumapgādes sistēma: a) siltummezgla izveides un pieslēguma centralizētajiem siltumtīkliem projekta sagatavošanas izmaksas; b) apkures sadales sistēmas pilnīgas atjaunošanas, pārbūves, vai izveides izmaksas (ja attiecināms); c) karstā ūdens sadales sistēmas pilnīgas atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas (ja attiecināms). 3) Saules paneļu sistēmas uzstādīšana (ar pieslēgumu elektrotīklam) (tikai kopā ar 1) apakšpunktā norādītajām tehnoloģijām); a) iekārtu iegādes, uzstādīšanas un ierīkošanas izmaksas; b) pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas palielinājuma izmaksas (ja attiecināms). 8. Vai šīs izmaksu kategorijas sedz visus darbības attiecināmos izdevumus? (JĀ/NĒ) Jā 9. Korekcijas(-u) metode (-es) Ja tirgū pieejamo siltumapgādes iekārtu un citu tehnoloģiju izmaksu izmaiņu ietekme uz metodikas ietvaros noteikto vienas vienības izmaksu likmju apmēru pirms pasākuma kārtu atlašu izsludināšanas pārsniegs 10 procentpunktus pret 2022.gada janvāra mēneša Centrālās statistikas pārvaldes publicēto "Būvniecības izmaksu indeksi pa resursu veidiem - Būvniecība - pavisam" indeksu137 (128,0), tad tiks veikta metodikas aktualizēšana un vienas vienības izmaksu likmju aprēķinos izmantoto datu indeksēšana. 10. Vienību sasniegšanas verifikācija: - aprakstiet, kādu(-s) dokumentu(-s)/ sistēmu izmantos, lai verificētu norādīto vienību sasniegšanu; - aprakstiet, ko pārbaudīs pārvaldības verifikāciju laikā un kurš to veiks; - aprakstiet, kāda būs attiecīgo datu/dokumentu vākšanas un glabāšanas kārtība. Lai saņemtu atbalsta maksājumu pēc plānoto darbību veikšanas, finansējuma saņēmējs vai tā pilnvarotā persona iesniedz: 1) 1. un 2.likmes (1. un 2.formulas) gadījumiem: a) uzstādītās ēkas siltumapgādes sistēmas fotofiksāciju; b) ražotāja vai uzstādītāja sastādītu un finansējuma saņēmēja parakstītu pieņemšanas-nodošanas aktu; c) AS "Sadales tīkls" izziņu (ja attiecināms); 2) 3. un 4. likmes (3. un 4.formulas) gadījumiem: a) uzstādītā pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai fotofiksāciju, b) sistēmas uzstādītāja un finansējuma saņēmēja vai pilnvarotās personas parakstītu pieņemšanas-nodošanas aktu; c) sabiedriskā siltumapgādes pakalpojuma sniedzēja izziņu/aktu par pieslēgšanas tehnisko noteikumu izpildi; 3) 5. likmes (5.formulas) gadījumam: a) uzstādītās ēkas siltumapgādes sistēmas fotofiksāciju, b) ražotāja vai uzstādītāja sastādītu un finansējuma saņēmēja parakstītu pieņemšanas-nodošanas aktu; c) AS "Sadales tīkls" izziņu (ja attiecināms). Investīciju ieviešanu, dokumentu pirmspārbaudi un pēcpārbaudi īstenos sadarbības iestāde - Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā ES fondu sadarbības iestāde. Sadarbības iestāde projektu īstenošanas uzraudzību veiks izlases veidā, ņemot vērā projekta risku novērtējumu un profesionālo novērtējumu. Uzraudzības aktivitātes ietvers, bet ne tikai, dokumentu (pierādījumu) priekš un pēckontroli, kā arī iespēju veikt pārbaudes uz vietas, pamatojoties uz projekta riska novērtējumu un profesionālu novērtējumu. Sadarbības iestāde nodrošinās, ka visi pierādījumi par projekta īstenošanas dokumentāciju un, jo īpaši dati un dokumenti par veiktajām izmaksām un maksājumiem, projektiem tiks glabāti elektroniski Vadības informācijas sistēmā atbilstoši Regulas 2021/1060 69.panta 8.punktam - tas ir sistēmā, kas ļauj vākt un uzglabāt attiecīgos datus/dokumentus un nodrošināt audita izsekojamību. Attiecīgie radušos izmaksu dokumenti (pierādījumi) un visa projekta dokumentācija finansējuma saņēmējam jāglabā visu projekta īstenošanas un uzraudzības periodu. Atbilstoši iekšējās darbības procedūras noteiktajai kārtībai Sadarbības iestāde veiks pārbaudes un kontroles projekta līmenī, t.sk. dubultā finansējuma riska kontroli. Dubultā finansējuma pārbaudes un kontroles tiek veiktas galvenokārt analizējot visu pieejamo informāciju (gan Vadības informācijas sistēmā, gan internetā, t.sk. pašvaldību un citu iestāžu mājas lapās) par finansējuma saņēmēja un sadarbības partneriem, t.sk. iepriekšējo pieredzi ES fondos vai citos finansēšanas rīkos, patreizējo darbību, trešo pušu sniegto informāciju un arī informāciju, kas tiek atklātā Sadarbības iestādes veikto pārbaužu laikā (maksājumu pieprasījuma pārbaudes un pārbaudes projekta īstenošanas vietā). 11. Iespējamais nevēlamais stimuls, riska mazināšanas pasākum un paredzamais riska līmenis (augsts/vidējs/zems) Pastāv vidējs risks, ka pasākuma īstenošanas laikā būs nepieciešams pārskatīt metodikā noteiktos izmaksu līmeņus izmaksu sadārdzinājuma dēļ, kas var ietekmēt pasākuma noteikto rezultatīvo rādītāju sasniegšanu. Pastāv zems risks, ka pasākuma īstenošanas laikā tirgū ienāks jaunas tehnoloģijas, kuru izmaksas nav aptvertas noteiktajos izmaksu likmju datos. Nepieciešamības gadījumā, izmaksu korekcijas atbalsta mehānisma ietvaros tiks precizētas atbilstoši aktuālajām tirgus tendencēm. Lai izvairītos no dubultas darbību finansēšanas riska, projektu izvērtēšanā tiks pārbaudīts, vai atbalstāmā darbība nav finansēta Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros, Attīstības finanšu institūcijas Altum programmās, Kohēzijas politikas programmu vai Atveseļošanas fonda ietvaros attiecībā uz mājsaimniecību atbalstu. 12. Kopsumma (valsts un Savienības), ko paredzēts, ka Komisija šajā saistībā atlīdzinās 12 443 220 EUR C. Vienības izmaksu standarta likmju, fiksētas summas maksājumu vai vienotu likmju aprēķināšana 1. Vienības izmaksu standarta likmju, fiksētas summas maksājumu vai vienotu likmju aprēķināšanai izmantoto datu avots (kas sagatavojis, savācis un reģistrējis datus); kur dati tiek glabāti; robeždatumi; validācija u. c.). Metodoloģija, vienas vienības likmes nosakāmas ar šādām formulām: 1) ( Iiek. + S + P ); 2) ( Iiek. + S + P ) + C; 3) Ism; 4) Ism.+ Ik.ūd. + Iapk.s.; 5) Iiek + S + P, kur: Iiek.- izmaksas par pamata siltumapgādes iekārtas iegādi (EUR); S - izmaksas par papildu siltumapgādes iekārtu, kas kombinēta ar izvēlēto siltumapgādes risinājumu (piemēram, saules paneļu sistēma siltumsūkņa elektroenerģijas patēriņa segšanai), ja tādu plānots uzstādīt (EUR), S=0, ja nav paredzēts; P - pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas palielinājuma izmaksas (slodzes vienības izbūves izmaksas), kas nosakāmas 50% apmērā atbilstoši mājsaimniecības izmaksu daļai saskaņā ar 2021.gada 3.jūnija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmumu Nr. 1/8 "Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sadales sistēmai" 50.punkta prasībām. Vienas vienības izmaksu likmes P komponenti aprēķina ar formulu (P = I [A] * 76.05 [EUR/A] * 0,5 * 1,07), kur I - atļautās maksimālās slodzes lieluma palielinājums ampēros [A]. Vienas vienības izmaksu likmes aprēķinos atļautā maksimālā slodze nepārsniedz vai ir vienāda ar 40 A. Ja paredzēts palielināt pieslēguma atļauto maksimālo slodzi lielāku par 40 A, atļautās maksimālās slodzes lieluma izmaksu palielinājumu virs 40 A vienas vienības izmaksu likmes aprēķinos neiekļauj. P=0, ja nav paredzēts pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas palielinājums. Pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas palielinājuma izmaksu komponentes P izmaksas noapaļo līdz veselam centam; C - izmaksas par apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi (EUR); Ism. - centralizētās siltumapgādes sistēmas siltummezgla izveides un pieslēguma projektēšanas izmaksas (EUR); Ik.ūd. - centralizētās siltumapgādes sistēmas karstā ūdens sadales sistēmas pilnīgas atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas (ja nepieciešams) (EUR). Ja karstā ūdens sadales sistēmas atjaunošana, pārbūve vai izveide nav nepieciešama, Ik.ūd.=0; Iapk.s. - centralizētās siltumapgādes sistēmas apkures sadales sistēmas ar sildelementiem pilnīgas atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas (EUR); Visas vienības izmaksu likmes un formulu komponentes izteiktas ietverot PVN. Izstrādājot metodiku, par pamatu ņemta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2021. gada decembrī un 2022. gada janvārī veiktā cenu aptauja, tirgus izpēte, kuras ietvaros ar vēstuļu starpniecību tika uzrunāti 108 nozares uzņēmumi un biedrība "Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija" ar tās 35 biedriem, kuras rezultātā atbildes sniedza 20 % uzrunāto uzņēmumu. Aptaujas rezultātā datu kopas izveidošanai saņemtas atbildes no: • 7 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā koksnes biomasas iekārtas, kas piemērotas granulu kurināmajam, ietverot informāciju par 66 siltumapgādes iekārtām; • 4 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā zeme-ūdens siltumsūkņu iekārtas, ietverot informāciju par 19 siltumapgādes iekārtām; • 11 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā gaiss-ūdens siltumsūkņu iekārtas, ietverot informāciju par 79 siltumapgādes iekārtām; • 7 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā gaiss-gaiss siltumsūkņu iekārtas, ietverot informāciju par 32 siltumapgādes iekārtām; • 6 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā saules paneļu sistēmas, ietverot informāciju par 40 dažādām sistēmām; • 8 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā apkures sistēmu ar sildelementiem uzstādīšanu vai tiem pieejama informācija par šādu sistēmu izmaksām, ietverot informāciju par 36 dažādām sistēmām; • 4 uzņēmumiem, kas nodrošina centralizētās siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus, sniedzot izmaksu informāciju par 20 gadījumiem, nodrošinot pieslēgumus centralizētajai siltumapgādes sistēmai. Tirgus izpētes komersantu atlase balstīta uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā iekļautajiem datiem, SIA "Lursoft IT" interneta portāla www.zo.lv datiem, gan interneta portāla meklētāja www.google.lv datiem. Komersantu atlase tika veikta atbilstoši atslēgas vārdiem: "Apkure", "Apkures sistēma", "Elektroenerģija", "apkures katli", "apkures katlu ražošana", "malkas katli", "granulu katli", "siltumsūkņi", "saules kolektors", "saules paneļi", "saules enerģija", "vēja mikroģenerators", "vēja ģenerators", "vēja ģenerators privātmājai". Pēc komersantu atlases tika sagatavota tirgus izpētes, datu apkopošanas veidne, kas tika nosūtīta atlasītajiem komersantiem. Lai iegūtu katrai tehnoloģijai pieņemamu datu kopu (vismaz 3 komersantu datus), komersanti ar vēstulēm un telefonsarunām tika uzrunāti atkārtoti, līdz gala rezultātā tika sastādīta metodikas ietvaros piemērotā datu kopa. Visi dati un korespondence ir reģistrēti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lietvedības sistēmā. 2. Norādiet, kāpēc ierosinātā metode un aprēķins, kura pamatā ir 94. panta 2. punkts, atbilst darbības veidam. Cenu aptauja, tirgus izpēte izvēlēta, jo mājsaimniecību siltumapgādes iekārtu izmaksu vēsturiskie dati Latvijas budžeta un ES fondu 2014.-2020.gadam plānošanas perioda programmu ietvaros iekļauj tehnoloģijas, kas šobrīd vairs netiek kvalificētas kā labākie pieejami tehnoloģiskie risinājumi, kā arī 2010.-2015.gadā īstenotie projekti vai to izmaksas vairs nav korekti indeksējami attiecībā uz pasākuma īstenošanas periodu 2023.gadā. Cenu aptauja, tirgus izpēte aptver pietiekošu apjomu komersantu un siltumapgādes iekārtu klāstu, kas darbojas un ir pieejami Latvijas tirgū, līdz ar to noteiktās izmaksas ir ticamas un piemērojamas pasākuma investīciju īstenošanai. 3. Norādiet, kā tika veikti aprēķini, jo īpaši, norādot pieņēmumus, kas veikti attiecībā uz kvalitāti vai daudzumu. Attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto statistikas dati un kritēriji, un vajadzības gadījumā tos iesniedz tādā formātā, kādā tos Komisija var izmantot. Tirgus izpētes datu apstrādes procesā komersantiem tika pieprasīta informācija par siltumapgādes iekārtu izmaksām, papildaprīkojuma izmaksām, veco katliekārtu demontāžas, jauno iekārtu uzstādīšanas, pieslēgšanas, ieregulēšanas, instruktāžas izmaksām. Izmaksu datnēs tika norādīts tehnoloģiju jaudu diapazons līdz 50 kW, kas piemērots mājsaimniecību siltumapgādes sistēmām, vienlaikus ļaujot komersantam norādīt dažādu skaitu iekārtu vai sistēmu, katru ar citādākiem tehniskajiem parametriem. Rezultātā tika apkopotas izmaksas par šādām tehnoloģijām un pasākumiem: 1) koksnes biomasas apkures katls138, kas piemērots granulu kurināmajam, iekļaujot izmaksas par šādu izmaksu pozīciju - siltumapgādes pamatiekārtas iegādes izmaksas; 2) zeme-zeme tipa siltumsūknis, iekļaujot izmaksas par šādu izmaksu pozīciju - siltumapgādes pamatiekārtas iegādes izmaksas; 3) gaiss-ūdens siltumsūknis, iekļaujot izmaksas par šādu izmaksu pozīciju - siltumapgādes pamatiekārtas iegādes izmaksas; 4) gaiss-gaiss tipa siltumsūknis, iekļaujot izmaksas par šādu izmaksu pozīciju - siltumapgādes pamatiekārtas iegādes izmaksas; 5) saules paneļu sistēma ar pieslēgumu elektrotīklam, iekļaujot izmaksas par šādām izmaksu pozīcijām; - saules paneļi; - uzlādes kontrolieris, invertors; - nesošās konstrukcijas, palīgmateriāli; - iekārtu uzstādīšana, pieslēgšana, ieregulēšana, instruktāža, nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana; - transports, sagāde, drošības elementi; 6) centralizētās siltumapgādes sistēmas pieslēgums139, iekļaujot izmaksas par šādām izmaksu pozīcijām: a) centralizētas siltumapgādes sistēmas siltummezgla izveidei: - siltummezgla vadības, automātikas bloks; - siltummezgla karstā ūdens sadales sistēma (siltummainis, skaitītāji, mērierīces, cauruļvadi, sūkņi, citas iekārtas un materiāli); - siltummezgla apkures sadales sistēma (siltummainis, skaitītāji, mērierīces, cauruļvadi, sūkņi, citas iekārtas un materiāli); - siltummezgla projektēšana; - pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai projekta izstrāde; - siltummezgla uzstādīšana, pieslēgšana, ieregulēšana, instruktāža; - transports, sagāde, drošības elementi; b) centralizētas siltumapgādes sistēmas karstā ūdens sadales sistēmas pilnīgai atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei: - caurules, stiprinājumi, vārsti, cirkulācijas sūkņi, skaitītāji, palīgmateriāli un palīgiekārtas; - sistēmas projektēšanas izmaksas; - uzstādīšana, pieslēgšana, ieregulēšana, instruktāža; - transports, sagāde, drošības elementi; c) centralizētas siltumapgādes sistēmas apkures sadales sistēmas pilnīgai atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei: - sildķermeņi (radiatori); - termostatiskie vārsti (regulatori), automātikas vadības bloki, siltumenerģijas skaitītāji, nepieciešamā programmatūra, mākoņservisu izmantošanas izmaksas; - caurules, stiprinājumi, vārsti, cirkulācijas sūkņi, palīgmateriāli un palīgiekārtas; - sistēmas projektēšanas izmaksas; - uzstādīšana, pieslēgšana, ieregulēšana, instruktāža; - transports, sagāde, drošības elementi; 7) apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīga atjaunošana, pārbūve vai izveide, kas var būt nepieciešamas līdz ar siltumapgādes iekārtu uzstādīšanu, iekļaujot izmaksas par šādām izmaksu pozīcijām: - sildķermeņi (radiatori); - termostatiskie vārsti (regulatori), automātikas vadības bloki, nepieciešamā programmatūra, mākoņservisu izmantošanas izmaksas; - caurules, stiprinājumi, vārsti, cirkulācijas sūkņi, palīgmateriāli un palīgiekārtas; - sistēmas projektēšanas izmaksas; - uzstādīšana, pieslēgšana, ieregulēšana, instruktāža; - transports, sagāde, drošības elementi; Papildus tika apkopota informācija par pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas palielināšanas izmaksām, kas noteiktas atbilstoši 2021. gada 3. jūnija lēmuma Nr.1/8 "Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sadales sistēmai"140 prasībām. Tirgus izpētes rezultātā tika saņemta objektīva un salīdzināma informācija par siltumapgādes iekārtu iegādi un neviendabīga informācija par uzstādīšanu un ierīkošanu. Attiecīgi vērtējot datus, tika pieņemts lēmums metodikas izmantojamā datu kopā iekļaut tikai siltumapgādes iekārtas iegādes izmaksas. Attiecībā uz apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgu atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksām, un saules paneļu sistēmu ar pieslēgumu elektrotīklam izmaksām, tika pieņemts lēmums izmaksu likmēs iekļaut izmaksas arī uzstādīšanai un ierīkošanai. Konsultējoties ar "Latvijas Siltumuzņēmumu asociāciju", attiecībā uz Centralizētās siltumapgādes sistēmas pieslēguma izmaksām, tika pieņemts lēmums izmaksu likmēs neiekļaut izmaksas, kas nepieciešamas infrastruktūras izbūvei aiz ēkās siltumapgādes sistēmas piederības robežām (izmaksas par materiāliem un būvdarbiem, nodrošinot centralizētās siltumapgādes sistēmas infrastruktūru no maģistrālajiem tīkliem līdz ēkas siltummezglam, kur šī infrastruktūra pēc projekta īstenošanas tiek iekļauta siltumapgādes operatora bilancē). Datu izpētes rezultātā siltumapgādes iekārtas tika savstarpēji salīdzinātas, noteiktas katras siltumapgādes iekārtas izmaksas uz 1 kW un, izmantojot Microsoft Excel rīka grafisko attēlu piedāvāto funkcionalitāti "Trendline", katram siltumapgādes iekārtu veidam tika izrēķināta vidējo izmaksu funkcija, no kuras aprēķinātas siltumapgādes iekārtu iegādes vidējās izmaksas, kas iekļautas metodikas 1.pielikumā. Tirgus izpētes rezultātā izstrādātas vienas vienības izmaksu apkopojuma tabulas (izmaksas ar PVN), kas pievienotas pielikumā: Vienas vienības likmju izmaksas: 1) koksnes biomasas katlam, kas piemērots granulu kurināmajam izmaksas variē no 3682-5632 EUR; 2) siltumsūknim (dažādu tipu zemes un ūdens siltumsūkņi) izmaksas variē no 7861-20715 EUR; 3) siltumsūknim (gaiss-ūdens tipa) izmaksas variē no 4699 -7898 EUR; 4) siltumsūknim (gaiss-gaiss) izmaksas variē no 1107- 4583 EUR; 5) apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgai atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei izmaksas variē no 2977-11132 EUR; 6) centralizētai siltumapgādes sistēmai izmaksas variē no 6668 - 21450 EUR; 7) saules paneļu sistēmas uzstādīšanai (ar pieslēgumu elektrotīklam) izmaksas variē no 2489 - 11899 EUR. 4. Izskaidrojiet, kā Jūs nodrošinājāt, ka vienības izmaksu standarta likmes, fiksētas summas maksājuma vai vienotu likmju aprēķināšanā tika ietverti tikai attiecināmie izdevumi. Tirgus izpētes pieprasījuma vēstulēs komersantiem tika nosūtītas vienādas formas aptaujas anketas, kurās tika definētas izmaksu pozīcijas katrai tehnoloģijai, līdz ar to visi komersanti datus iesniedza balstoties uz vienādiem principiem par vienādām pozīcijām. Vienas vienības izmaksu likmēs ir iekļautas tikai tās attiecināmās izmaksu pozīcijas, kas tieši nepieciešamas pasākuma Nr.2.2.3.6. mērķu sasniegšanai - gaisa kvalitātes uzlabošanai. Projektos paredzēts atbalstīt tikai normatīvajiem aktiem atbilstošas iekārtas un sistēmas. Vienas vienības izmaksu likmēs nav iekļautas izmaksu pozīcijas, kas nebūs attiecināmās atbalsta pasākuma īstenošanai. 5. Revīzijas iestādes(-žu) veikts aprēķināšanas metodoloģijas un summu novērtējums, un kārtība, kas nodrošina datu verifikāciju, kvalitāti, vākšanu un glabāšanu Metodikas vienas vienības izmaksu likmes tika noteiktas saskaņā ar Vispārējās Regulas Nr. 2021/1060 94.panta 2.punktu un metodikā piemērotie aprēķini tika balstīti uz taisnīgu, objektīvu un pārbaudāmu aprēķina metodi atbilstoši tirgus izpētes datiem (cita objektīva informācija). Pamatojoties uz metodikas izvērtējuma secinājumiem, Revīzijas iestāde var apliecināt atbilstību šādām prasībām nosacījumiem: 1. Aprēķini ir veikti saskaņā ar taisnīgu, objektīvu un pārbaudāmu aprēķina metodi, kuras pamatā ir tādi dati, kas ir: a) pamatoti ar objektīvu informāciju - tirgus izpēte; b) vērtējami kā ticami un atbilstoši paredzētajām projekta darbībām. 2. Izdevumu kategorijas/veidi, kas tika piemēroti vienas vienības izmaksu likmes noteikšanā atbilst nosacījumiem, kas noteikti nacionālajos normatīvajos aktos (SAMP 2.2.3.6 MKN). Revīzijas iestāde veica izmaksu kategoriju/pozīciju pārbaudi pret Ministru kabineta noteikumu projektu par SAMP īstenošanu (iesniegts ar VARAM 28.05.2022 e-pastu). 3. Lai arī atbilstoši pieejamai informācijai uz izvērtējuma veikšanas brīdi, pastāv dubultā finansējuma risks SAMP līmeņa ievaros, kad līdzīga veida pasākumi ir pieejami finansējuma saņēmējiem no citiem finansēšanas instrumentiem: - MK noteikumi Nr.103 "Noteikumi par atbalsta programmu viena dzīvokļa dzīvojamo māju un divu dzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai", - MK noteikumi Nr.150 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās - atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai" nolikums" VI sadarbībā ar Atbildīgo iestādi un Sadarbības iestādi nodrošinās darbības dubultā finansējuma risku mazināšanai, tai skaitā attiecīgas pārbaudes projektu apstiprināšanas un izdevumu apstiprināšanas posmā. 4. Noteiktās vienas vienības izmaksu likmes atbilst veiktajiem pieņēmumiem un aprēķiniem, kā arī likmju aprēķinos izmantotajiem datiem. 5. Metodikā ir norādīta pietiekama informācija par metodikas aktualizēšanu - likmju pārskatīšanu tai skaitā aktualizēšanas biežums. 6. Attiecībā uz pasākumiem par datu pārbaudi un kvalitāti, to vākšanu un glabāšanu, kā arī pamatojošo dokumentu uzglabāšanu, ir plānots nodrošināt, ka visi pierādījumi par projekta īstenošanas dokumentāciju un jo īpaši dati un dokumenti par izmaksām un maksājumiem projektu gala saņēmējiem tiks saglabāti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2021/1060 69.panta 8.punktu, t.i. sistēmā, kas uzkrāj un glabā attiecīgos datus/dokumentus un nodrošina pietiekamas revīzijas liecības. Šis novērtējums aptver visus attiecīgos elementus, kas uzskaitīti Komisijas revīzijas dienestu SCO pārbaudes lapas 1. iedaļā. Tirgus izpētes rezultātā katrai vienībai (izmaksas ar PVN) ir sastādītas sekojošas izmaksu tabulas: 1. Koksnes biomasas katls, kas piemērots granulu kurināmajam Siltumapgādes iekārtas nominālā jauda (kW)141 Izmaksas par siltumapgādes iekārtas iegādi ar PVN (EUR) atbilstoši uzstādāmās iekārtas jaudai Iiek. (EUR) Izmaksas par apkures sistēmas ar sildelementiem (apkures sistēmas infrastruktūra) pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi ar PVN (EUR) atbilstoši uzstādāmās iekārtas jaudai. C (EUR) 6 3682 2977 7 3797 3278 8 3904 3562 9 3996 3833 10 4079 4090 11 4159 4339 12 4241 4588 13 4309 4813 14 4369 5048 15 4428 5264 16 4495 5479 17 4556 5698 18 4591 5902 19 4649 6092 20 4687 6292 21 4758 6505 22 4785 6682 23 4824 6874 24 4878 7057 25 4920 7230 26 4949 7425 27 4999 7579 28 5039 7759 29 5069 7930 30 5088 8095 31 5137 8290 32 5179 8441 33 5212 8625 34 5239 8763 35 5257 8936 36 5314 9104 37 5317 9223 38 5363 9380 39 5402 9532 40 5386 9680 41 5414 9872 42 5438 10012 43 5512 10146 44 5525 10275 45 5535 10454 46 5538 10575 47 5598 10748 48 5593 10861 49 5646 11028 50 5632 11132 2. Siltumsūknis (dažādu tipu zemes un ūdens siltumsūkņi) Siltumapgādes iekārtas nominālā jauda (kW)142 Izmaksas par siltumapgādes iekārtas iegādi ar PVN (EUR) atbilstoši uzstādāmās iekārtas jaudai Iiek. (EUR) Izmaksas par apkures sistēmas ar sildelementiem (apkures sistēmas infrastruktūra) pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi ar PVN (EUR) atbilstoši uzstādāmās iekārtas jaudai. C (EUR) 6 7861 2977 7 8438 3278 8 8970 3562 9 9462 3833 10 9931 4090 11 10368 4339 12 10797 4588 13 11192 4813 14 11583 5048 15 11963 5264 16 12305 5479 17 12656 5698 18 13004 5902 19 13309 6092 20 13646 6292 21 13947 6505 22 14242 6682 23 14532 6874 24 14822 7057 25 15084 7230 26 15383 7425 27 15625 7579 28 15914 7759 29 16145 7930 30 16391 8095 31 16657 8290 32 16904 8441 33 17133 8625 34 17388 8763 35 17627 8936 36 17851 9104 37 18059 9223 38 18302 9380 39 18481 9532 40 18695 9680 41 18951 9872 42 19141 10012 43 19318 10146 44 19539 10275 45 19751 10454 46 19951 10575 47 20142 10748 48 20321 10861 49 20555 11028 50 20715 11132 3. Siltumsūknis (gaiss-ūdens tipa) Siltumapgādes iekārtas nominālā jauda (kW)143 Izmaksas par siltumapgādes iekārtas iegādi ar PVN (EUR) atbilstoši uzstādāmās iekārtas jaudai Iiek. (EUR) Izmaksas par apkures sistēmas ar sildelementiem (apkures sistēmas infrastruktūra) pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi ar PVN (EUR) atbilstoši uzstādāmās iekārtas jaudai. C (EUR) 3 4699 1931 4 5086 2314 5 5406 2656 6 5678 2977 7 5927 3278 8 6142 3562 9 6350 3833 10 6539 4090 11 6708 4339 12 6867 4588 13 7018 4813 14 7159 5048 15 7302 5264 16 7437 5479 17 7550 5698 18 7668 5902 19 7798 6092 20 7898 6292 4. Siltumsūknis (gaiss-gaiss)144 Iekārtas nominālā jauda (kW) Izmaksas ar PVN par siltumapgādes iekārtām, kas vienas pašas pilnīgi aizstāj esošās siltumapgādes sistēmas patēriņu S, (EUR) 3 1107 4 1373 5 1625 6 1856 7 2084 8 2310 9 2517 10 2719 11 2920 12 3123 13 3316 14 3498 15 3690 16 3873 17 4050 18 4218 19 4403 20 4583 5. Centralizēta siltumapgādes sistēma Dzīvojamās mājas siltumenerģijas pieprasījuma jauda, (kW)145 centralizētās siltumapgādes sistēmas (siltummezgla) izveides un pieslēguma projektēšanas izmaksas ar PVN Ism. (EUR) centralizētās siltumapgādes sistēmas karstā ūdens sadales sistēmas (karstā ūdens sistēmas infrastruktūra) pilnīgas atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas ar PVN (ja nepieciešams) Ik.ūd. (EUR) centralizētās siltumapgādes sistēmas apkures sadales sistēmas ar sildelementiem (apkures sistēmas infrastruktūra) pilnīgas atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas ar PVN Iapk.s. (EUR) 10 6668 1815 4090 11 6737 1850 4339 12 6789 1873 4588 13 6850 1903 4813 14 6906 1931 5048 15 6953 1942 5264 16 7002 1975 5479 17 7043 1995 5698 18 7084 2004 5902 19 7134 2023 6092 20 7172 2033 6292 21 7205 2058 6505 22 7234 2076 6682 23 7266 2087 6874 24 7302 2120 7057 25 7348 2118 7230 26 7372 2139 7425 27 7411 2156 7579 28 7431 2168 7759 29 7472 2176 7930 30 7496 2178 8095 31 7505 2213 8290 32 7540 2207 8441 33 7563 2236 8625 34 7571 2222 8763 35 7613 2245 8936 36 7644 2265 9104 37 7664 2283 9223 38 7675 2299 9380 39 7675 2312 9532 40 7717 2323 9680 41 7750 2332 9872 42 7721 2338 10012 43 7794 2341 10146 44 7805 2343 10275 45 7807 2341 10454 46 7801 2338 10575 47 7850 2389 10748 48 7830 2381 10861 49 7867 2372 11028 50 7898 2420 11132 Saules paneļu sistēmas uzstādīšana (ar pieslēgumu elektrotīklam)146 Iekārtas nominālā jauda (kW)147 Izmaksas ar PVN par papildu siltumapgādes iekārtām, kas kombinētas ar izvēlēto siltumapgādes risinājumu S, (EUR) 1,0 2489 1,1 2646 1,2 2801 1,3 2951 1,4 3096 1,5 3238 1,6 3377 1,7 3513 1,8 3644 1,9 3777 2,0 3904 2,1 4030 2,2 4154 2,3 4277 2,4 4394 2,5 4512 2,6 4629 2,7 4743 2,8 4858 2,9 4971 3,0 5080 3,1 5190 3,2 5300 3,3 5406 3,4 5512 3,5 5615 3,6 5719 3,7 5825 3,8 5924 3,9 6024 4,0 6127 4,1 6226 4,2 6325 4,3 6419 4,4 6517 4,5 6614 4,6 6707 4,7 6804 4,8 6898 4,9 6991 5,0 7082 5,1 7171 5,2 7264 5,3 7356 5,4 7446 5,5 7534 5,6 7621 5,7 7713 5,8 7801 5,9 7884 6,0 7970 6,1 8056 6,2 8148 6,3 8230 6,4 8311 6,5 8398 6,6 8485 6,7 8562 6,8 8646 6,9 8728 7,0 8809 7,1 8898 7,2 8977 7,3 9054 7,4 9141 7,5 9216 7,6 9298 7,7 9382 7,8 9452 7,9 9533 8,0 9612 8,1 9690 8,2 9767 8,3 9844 8,4 9919 8,5 10005 8,6 10076 8,7 10149 8,8 10230 8,9 10302 9,0 10382 9,1 10451 9,2 10530 9,3 10596 9,4 10673 9,5 10750 9,6 10826 9,7 10901 9,8 10962 9,9 11036 10,0 11109 10,1 11182 10,2 11251 10,3 11322 10,4 11405 10,5 11474 10,6 11542 10,7 11610 10,8 11676 10,9 11756 11,0 11820 11,1 11899 9. Plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts un to plānotais laika grafiks (3.papildinājums) (456) Programmas ietvaros plānotas šādas stratēģiski svarīgas darbības (projekti) minēto pasākumu ietvaros148;149: 1) 1.1.1.2.pasākums "RIS3 pētniecības un inovāciju centri" (2023.g. II cet.); 2) 1.3.1.1.pasākums "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" (2024.g. II cet.); 3) 1.4.1.1. pasākums "Platjoslas infrastruktūras attīstība (pēdējā jūdze)" (2024.g. I cet.); 4) 2.1.1.1.pasākums "Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, t.sk. attīstot ESKO tirgu (daudzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos)" (2023.g. II cet.); 5) 2.2.3.6.pasākums "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēma" (2023.g. I cet.); 6) 2.3.1.2.pasākums "Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls" (2024.g. I cet.); 7) 3.1.1.1.pasākums "Dzelzceļa transporta attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos" (2023.g. III cet.); 8) 4.1.1.2.pasākums "P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība" (2023.g. I cet.); 9) 4.1.2.6.pasākums "Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros" (2023.g. I cet.); 10) 4.2.3.1.pasākums "Integrēta "skola-kopiena" sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs" (2023.g. III cet.); 11) 4.2.4.2.pasākums "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" (2023.g. IV cet.); 12) 4.3.3.3. pasākums "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" (2023.g. IV cet.); 13) 4.3.5.1. pasākums "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana" (2024.g. I cet.); 14) 4.4.1.1. pasākums "Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā (inovācijas)" (2023.g. I cet.); 15) 5.1.1.5.pasākums "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to pieejamību, attīstot kultūras pakalpojumus" (2023.g. IV cet.). Pielikumi: 1) 1.pielikums "Programmas stratēģija: galvenās problēmas un politikas risinājumi (izvērstā versija)"; 2) 2.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.10 (4.1.) Stratēģiskās politikas satvars aktīvai darba tirgus politikai: 5.kritērijs - Jaunatnes nodarbinātības intervences"; 3) 3.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.12 (4.3.) Stratēģiskās politikas satvars izglītībai un apmācībai visos līmeņos"; 4) 4.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.1 (1.1) Valsts vai reģionālas pārdomātas specializācijas stratēģijas laba pārvaldība"; 5) 5.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.13 (4.4.) Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā"; 6) 6.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.15 (4.6.) "Stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības un ilgtermiņa aprūpes jomā"; 7) 7.pielikums "Papildus informācija par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros plānotajām stratēģiski svarīgajām darbībām (projektiem)"; 8) 8.pielikums "Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns"; 9) 9.pielikums "Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna darbībām pieejamā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma, sasniedzamo rādītāju un atbildības sadalījums"; 10) 10.pielikums "Kapacitātes stiprināšanas pasākumi - Administratīvās kapacitātes ceļakarte"; 11) 11.pielikums "Kapacitātes stiprināšanas pasākumi - Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas attīstība". 1 https://ieej.lv/jeLe9 2 Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam | POLSIS (mk.gov.lv) 3 https://ieej.lv/VRdCm, https://ieej.lv/iZht9 4 https://ej.uz/akc8 5 https://ieej.lv/ED0qg 6 RPP 7 CSP, 2016 8 Reģionālās attīstības indikatoru moduļa dati. 9 CSP, 2021 10 European Innovation Scoreboard 2019 11 NIP 12 ZTAI 13 CSP, 2019.gads 14 EIS 2019 datubāze https://ieej.lv/Vu9v6 15 Informatīvais ziņojums "Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu" apstiprināts 12.04.2022.; MK protokols Nr.20 40§) 16 Digital Economy and Society Index 2020 - 9%. 17 Digital Economy and Society Index 2020 18 Pašvaldību sniegtie dati,2020.gada oktobris 19 https://ieej.lv/2nMjQ 20 https://ieej.lv/2FThA; https://ieej.lv/60xUM 21 https://ieej.lv/LSZrr 22 https://ieej.lv/TtZRl 23 https://ieej.lv/bggp8 24 https://ieej.lv/kzm38 25 https://ieej.lv/bWAm1 26. https://ieej.lv/9RaBR 27 The Forth Work Plan of the North Sea - Baltic Core Network Corridor 28 https://ieej.lv/bk8oH 29 https://ieej.lv/h8yKr 30 https://ieej.lv/wH2bh 31 https://ej.uz/pmnc 32 NEKP, Autotransporta direkcija 33 https://ieej.lv/2rznO 34 https://ieej.lv/5A6uP 35 https://ieej.lv/n5k2o 36 Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/746a6c77-a9f4-4182-9084-e4ab10484b2e 37 VK 2018.g., "Par sabiedrības līdzdalību valsts un pašvaldību iestāžu darbā"; 2020.g. SKDS , https://ieej.lv/A5uYw 38 Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā 2017, BISS 39 https://ieej.lv/UATSF 40 CSP https://ieej.lv/36gzf 41 OECD dati (2018) 42 https://ieej.lv/AD6q8 43 2018.gads, CSP 44 2018.gads 45 https://ieej.lv/vT6IG (skatīt nodevuma 26.-34.lpp). 46 SIA PricewaterhouseCoopers Izvērtējuma ziņojums "ES fondu ieguldījumu izvērtēšana informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pasākumu atbalstam 2007.-2013.gada plānošanas periodā un šo ieguldījumu ietekmes noteikšana", 124. 47 Digital Economy and Society Index 2020 48 https://ieej.lv/NXKh4 49 https://ieej.lv/Ptwu7 50 https://ieej.lv/rwpCf 51 https://ieej.lv/vslp1, https://ieej.lv/sADAI 52 CSP 53 https://ieej.lv/DzYfQ 55 Pieņemot, ka līdz 2026.g.pakāpeniski tiek izbeigta t. s. pirmās paaudzes biodegvielu ieskaite. Latvijā ir plaši pieejami dabas resursi, kas izmantojami videi draudzīgu, viedu, tautsaimniecības attīstībai nozīmīgu materiālu un pakalpojumu radīšanai. 56 https://ieej.lv/FQFcK 57 https://ieej.lv/wVDp3 58 https://ieej.lv/EGfTg 59 https://ieej.lv/gpi47 60 https://ieej.lv/JbvwY 61 https://ieej.lv/JJcl8 62 https://ieej.lv/huXoW 63 Piemēram, ES kvalitātes zīmogu saņēmušu P&A projektu atbalstīšana no ES fondiem ir sinerģijas mehānisms ar citām ES pētniecības programmām, tādām kā "Apvārsnis Eiropa", Komisijas paziņojums "EPT - pētniecības un inovācijas jaunā ēra", t.sk., ar Eiropas Pētniecības telpas prioritārajām jomām, Eiropas partnerībām un misijām, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu un Erasmus+ programmu Eiropas Universitātes 64 Vērtējot RIS 3 pētniecības un inovāciju centru attīstību un izveidi par pamatu tiks izmantos Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvais ziņojums "Par Latvijas dalības aktualizāciju Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģijas foruma (ESFRI) Eiropas pētniecības infrastruktūru Ceļa kartes konsorcijos" un plānotais nacionālās nozīmes pētniecības infrastruktūras kartējums, kuru plānots izstrādāt 2022.g. 65 Atbalsts plānots praktiskas ievirzes un sadarbības (ZI un saimnieciskās darbības veicēji) pētījumu īstenošanai, kas paredz Latvijas tautsaimniecības inovācijas sistēmas kapacitātes un eksportspējas palielināšanu atbilstoši RIS3 stratēģijai. Inovācijas sistēmas kapacitāti tieši palielina to zināšanu pārnese, t.sk., tehnoloģiju tiesību komercializācija, kas iegūtas rūpniecisko pētījumu, tostarp agrīnas stadijas rūpniecisko pētījumu, un eksperimentālo izstrāžu ietvaros. Praktisko pētījumu ietvaros fundamentālie pētījumi atbalstāmi tiktāl, ciktāl to ietvaros iegūst tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamās zināšanas rūpniecisko pētījumu un eksperimentālo izstrāžu veikšanai, lai izstrādātu prototipus ar tehnoloģiskās gatavības līmeni TRL 4-5, (atsevišķos gadījumos līdz TRL 7 (uzsākot projektu TRL var būt zemāks, taču ne zemāks par TRL2). 66 Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27) apakšpunktu un 18.panta izpratnē. 67 Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27) apakšpunktu un 18.panta izpratnē. 68Atbilstoši TAPL, vietējās (pašvaldību) klimata pielāgošanās stratēģijas tiek plānotas kā pašvaldību attīstības programmu sastāvdaļa (likuma 22.pants) 69 LVĢMC, Sākotnējais plūdu riska novērtējums 2019.-2024.gadam https://ieej.lv/znvgC 70 Plūdu riska pārvaldības plāni 2021.-2027.gadam. 71 https://ieej.lv/Kk76o 72 https://ieej.lv/DWKFP 73 https://ieej.lv/ykje9 74 Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmā 2021.-2027.gadam (saskaņošanā ar EK) 75 Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību 76 Dabas aizsardzības pārvalde. (2019) Biotopu direktīvas ziņojums https://ieej.lv/yOo6h 77 EK Bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2030. gadam https://ieej.lv/ZDLfi 78 Direktīva 2020/2184 par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādātā redakcija) https://ieej.lv/mToBx 79 https://ieej.lv/DqW8f 80 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 21.maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 15.decembra Direktīva 2004/107/EK par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem. 81 https://ieej.lv/y5vBh 82 Mobilitātes punkta nolūks ir atvieglot pāreju no viena transporta veida uz otru, nodrošināt ērtu savienojumu starp galamērķiem un nodrošināt daudzveidīgu atbalsta infrastruktūru (norādes, pārvietošanos atbalstoši pakalpojumi, aplikācijas utt.) "pēdējam kilometram". Mobilitātes punktā koncentrējas vairāki transporta veidi (vilciens, autotransports, sabiedriskais transports), no tā ir izveidota velo un gājēju infrastruktūra līdz apkārtnē esošajiem iepirkšanās, izklaides, atpūtas un citiem pakalpojumiem. Mobilitātes punktu attīstība ietver dalītās lietošanas automašīnu, velosipēdu, skrejriteņu nomas pakalpojumus, viedtālruņa lietotnes, kurās apkopoti sabiedriskā transporta maršruti, transporta veidu pakalpojumi un apkārtnē pieejamie pakalpojumi. 83 https://ieej.lv/hm57c 84 Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvais ziņojums "Par speciālās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu" 85 Valsts kontroles revīzijas ziņojums Nr. 2.4.1-8/2020 "Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?" 86 zemas kvalifikācijas profesijas atbilstoši Latvijas profesiju klasifikatoram ir 8. un 9. profesiju pamatgrupas profesijas - vienkāršās profesijas un iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri 87 BD, darba meklētāju un bezdarba RP personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšanas pasākumi tiks īstenoti sākot ar 2026.g. elastības finansējuma ietvaros 88 Zaļā infrastruktūra - stratēģiski plānots pilnīgi vai daļēji dabisku teritoriju tīkls kombinācijā ar citiem vides objektiem, kas ir izveidots un tiek pārvaldīts, lai sniegtu plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu. Tas ietver zaļās zonas (vai zilās, ja attiecas uz ūdens ekosistēmām) un citus fiziskus elementus sauszemes (tostarp piekrastes) un jūras teritorijās. Avots: https://ieej.lv/tfHmD 89 https://ieej.lv/FAGrV 90 ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam Pieejams: https://ieej.lv/CUeCh 91 Prioritāro rīcību programma Natura 2000 tīklam Latvijā (2021-2027). Pieejams: https://ieej.lv/RnbqB 92 TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" 93 TPTP 1. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" 94 TPTP 1. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" 95 TPTP 3. darbība "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu" 96 TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" 97 Mācību programma ietvers atbalstāmā reģiona specifikai un vajadzībām atbilstošus seminārus, darba grupas, konferences, un citus pasākumus pašvaldību un reģionu speciālistu prasmju un zināšanu paaugstināšanai un/vai pār-kvalifikācijai darbam ar klimatneitrālas ekonomikas jautājumiem, veicinot sociālekonomisko seku, kas saistīti ar pāreju uz klimatneitralitāti, mazināšanu. 98 Pa vienai mācību programmai katrā no atbalstāmajiem reģioniem. 99 TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" 100 TPTP 3.darbība "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu" 101 Sākotnējā rādītāja vērtība norādīta saskaņā ar KŪDRA2030 un LKA datiem par vēsturisko kūdras ieguves vietu platībām Latvijas reģionos un aprēķinot TPF ietvaros plānoto rekultivēto platību radītās SEG emisijas pirms rekultivācijas pasākumu veikšanas. Mērķa vērtība 2029. gadam parāda rekultivēto platību CO2 piesaisti pēc pasākumu veikšanas. 102 Rādītājs parāda CO2 ietaupījumu 103 Mācību dalībnieku skaits. Paredzēts, ka dažādu iemeslu dēļ dalību izglītības programmās uzsāk un nepabeidz 10% izglītojamo. No nodarbinātiem, kas ir ieguvuši jaunu kvalifikāciju 40% strādās uzlabotos darba apstākļos. 104 Mērķa vērtība (2029) veidojas, sākuma vai atskaites vērtībai, kas izriet no 2014-2020. gada ES fondu plānošanas perioda investīcijām projektos pēc veiktajām ES nozīmes dzīvotņu atjaunošanas darbībām faktiskajās platībās (2021. g. ziņotie dati un kopumā īstenošanā esošajos projektos līdz 2023. gadam), pieskaitot 2. darbības "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana" ietvaros plānoto sasniedzamo vērtību 1500 ha. 105 Mācību dalībnieku skaits. Pieņemts, ka 10% no visiem iesaistītajiem jauniešiem dažādu iemeslu dēļ mācības nepabeigs un neiegūs kvalifikāciju. 80% no kvalifikāciju ieguvušajiem audzēkņiem sešu mēnešu laikā pēc dalības pārtraukšanas būs nodarbināti, tai skaitā pašnodarbināti 106 Rezultātus skatīt kumulatīvi. Ir pieļaujams, ka viens speciālists piedalās vairākās aktivitātēs, lai nodrošinātu regulāru zināšanu un prasmju pilnveidošanu, līdz ar to netiek uzskaitīti unikālie dalībnieki. Speciālists var apmeklēt vairākus apmācību pasākumus un katru reizi tiek ieskaitīts kā jauna vērtība (jauns apmeklētājs/ persona) 107 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 108 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 109 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 110 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 111 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 112 Atbilstoši SFC2021 tehniskajam risinājumam 2.papildinājums tiks iesniegts atsevišķi no Programmas, tādēļ ir 2.papildinājuma informācija ir iekļauta Programmas 10. un 11. pielikumos 113 Atbilstoši SFC2021 tehniskajam risinājumam 2.papildinājums tiks iesniegts atsevišķi no Programmas, tādēļ ir 2.papildinājuma informācija ir iekļauta Programmas 10. un 11. pielikumos 114 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 115 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 116 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 117 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 19.maija Direktīva Nr. 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti 118 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2018.gada 11.decembra regula Nr. 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 119 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu 120 Kā novērtēts riska pārvaldības spēju izvērtējumā, kas prasīts Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā 121 https://ieej.lv/AHImr 122 Padomes 1991.gada 21.maija Direktīva Nr. 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu 123 Padomes 1998.gada 3.novembra Direktīva Nr. 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti 124 Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 16.decembra Direktīva Nr. (ES) 2020/2184 par dzeramā ūdens kvalitāti 125 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra Direktīva Nr. 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu 126 Padomes 1992.gada 21.maija Direktīva Nr. 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras aizsardzību 127 Saskaņā ar mērķi, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā un saistītajā (25). apsvērumā (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.) 128 Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīvas (ES) Nr. 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi 22. pantu 129 Pieejams šeit: https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi. 130 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija direktīva Nr. 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai 131 Komisijas 2017.gada 5.janvāra Īstenošanas regula Nr. (ES) 2017/6 attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas Eiropas stratēģisko izvēršanas plānu 132 Publiskā apspriešana notika no 2020.gada 10.augusta līdz 2020.gada 9.septembrim: https://ieej.lv/8JtqZ 133 Saskaņā ar likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumos Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" noteikto kārtību un nosacījumiem programma ir plānošanas dokuments, kam ir nepieciešams veikt stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu. 134 https://ieej.lv/ttnVF 135 "KP fondu komunikācijas stratēģijā 2021.-2027.gadam". Stratēģijas izstrāde tiks balstīta uz "ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda komunikācijas stratēģijas 2015.-2023. gadam ieviešanas efektivitātes vidusposma (mid-term) izvērtējumā" secināto. 136 Atbilstoši SFC2021 tehniskajam risinājumam 2.papildinājums tiks iesniegts atsevišķi no Programmas, tādēļ ir 2.papildinājuma informācija ir iekļauta Programmas 10. un 11. pielikumos. 137 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VEK__RC__RCB/RCB010m/ 138 Iekārta, kas ir atbilstoša Ekodizaina prasībām (EK Regula (ES) 2015/1189) 139 Atbalsts paredzēts tikai tādām centralizētajām siltumapgādes sistēmām, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK 2.panta 41.punktā noteiktās efektīvas centralizētās siltumapgādes definīcijas nosacījumiem. 140 Izmaksas publicētas: https://sadalestikls.lv/lv/cenradis 141 Faktiskās iekārtas jauda jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem. 142 Faktiskās iekārtas jauda jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem. 143 Faktiskās iekārtas jauda jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem. 144 Faktiskās iekārtas jauda jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem. 145 Faktiskās iekārtas jauda jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem. 146 Faktiskās iekārtas jauda jānoapaļo līdz desmitdaļai. 147 Izmaksu aprēķinos izmanto invertora jaudas vērtību. Ja saules paneļu kopējā jauda ir mazāka par invertora jaudas vērtību, aprēķinos izmanto saules paneļu kopējās jaudas vērtību. 148 Citi pasākumu datumi tiks noteikti pēc konkrētu projektu identificēšanas un apstiprināšanas. 149 Norādīti indikatīvie projektu iesniegumu atlases uzsākšanas termiņi. Detalizētāka informācija iekļauta 7.pielikumā.