5. Article

Rīga Mārupe.306 312 314 434SM1 - 3) VM 2) LM1) 30.10.2026 2) 30.10.2026 3) 30.12.2025 4) 30.10.2026II. Latviska un iekļaujoša Latvija 016. 16.3. Veicināsim sabiedrības izpratni un atbildību par savu drošību, pienākumu gan valstiskā, gan individuālā līmenī rūpēties par drošību mājās, sabiedrībā un savstarpējā saskarsmē, tostarp par drošību ceļu satiksmē, darba aizsardzības pasākumiem, nelaimes gadījumu novēršanu un drošas apkārtējās vides uzturēšanu.Apzināti Latvijas dominējoši riski iedzīvotāju mirstībai no ārējiem nāves cēloņiem un noteikta rīcība to mazināšanai. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā1) Iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā ziņojums par pasākumiem mirstības no ārējiem nāves cēloņiem samazināšanai un uzsākta pasākumu ieviešana. 2) Mirušo skaita no ārējiem nāves cēloņiem (uz 100 000 iedzīvotājiem) pakāpenisks samazinājums.434 442VKSM, IeM, LM, VM, IZM, pašvaldības, NVO1) 31.03.2024 2) 30.10.2026II. Latviska un iekļaujoša Latvija 016. 16.4. Veicināsim sabiedrības izpratni un atbildību par savu drošību, pienākumu gan valstiskā, gan individuālā līmenī rūpēties par drošību mājās, sabiedrībā un savstarpējā saskarsmē, tostarp par drošību ceļu satiksmē, darba aizsardzības pasākumiem, nelaimes gadījumu novēršanu un drošas apkārtējās vides uzturēšanu.Izstrādāta valsts videonovērošanas sistēma, nodrošinot personas tiesību aizsardzību. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.Ieviesta vienota tehnoloģiskā platforma transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai, uzlabojot kompetento iestāžu spējas savlaicīgi novērst un atklāt iespējamo sabiedriskās kārtības apdraudējumu, noziedzīgu nodarījumu, atrast meklēšanā izsludinātas personas vai transportlīdzekļus, fiksēt pārkāpumus ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, un veiktu ceļu seguma stāvokļa monitoringu.437IeM 30.10.2026II. Latviska un iekļaujoša Latvija 016. 16.5. Veicināsim sabiedrības izpratni un atbildību par savu drošību, pienākumu gan valstiskā, gan individuālā līmenī rūpēties par drošību mājās, sabiedrībā un savstarpējā saskarsmē, tostarp par drošību ceļu satiksmē, darba aizsardzības pasākumiem, nelaimes gadījumu novēršanu un drošas apkārtējās vides uzturēšanu.Pilnveidotas sabiedrības zināšanas, prasmes un attieksmju kopums par ugunsdrošības un civilās aizsardzības jautājumiem.Izveidotas piecas stacionārās un pārvietojamās drošības klases, pilnveidojot infrastruktūru sabiedrības zināšanu, prasmju un attieksmju kopuma par ugunsdrošības un civilās aizsardzības jautājumiem līmeņa celšanai.434 437 439IeM 30.10.2026II. Latviska un iekļaujoša Latvija 016. 16.6. Veicināsim sabiedrības izpratni un atbildību par savu drošību, pienākumu gan valstiskā, gan individuālā līmenī rūpēties par drošību mājās, sabiedrībā un savstarpējā saskarsmē, tostarp par drošību ceļu satiksmē, darba aizsardzības pasākumiem, nelaimes gadījumu novēršanu un drošas apkārtējās vides uzturēšanu.Panākta veselības nozares gatavība ārkārtas situācijām, kas ļautu nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem ārkārtas situācijās. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.1) Izvērtēta veselības nozares kritiskās infrastruktūras gatavība darbības nepārtrauktības nodrošināšanai ārkārtas situācijās un veicamie pasākumi, lai to pilnveidotu. 2) Pārskatīta un aktualizēta veselības nozares materiālo rezervju nomenklatūra, nodrošināts finansējums valsts materiālo rezervju iegādēm, atjaunošanai un uzturēšanai.4391) VM, veselības nozares kritiskās infrastruktūras ārstniecības iestādes; 2) VM1) VM VDD, EM, KEM, AizM; veselības nozares kritiskās infrastruktūras ārstniecības iestādes 2) VM (NMPD), IeM1 - 2) IkgadējiII. Latviska un iekļaujoša Latvija 017. (LM, EM) 17.1. 2025. un 2026. gadā turpināsim minimālās algas paaugstināšanu, izstrādājot skaidru mehānismu tās noteikšanai, lai nosegtu dzīves dārdzības pieaugumu un mazinātu ienākumu nevienlīdzību un nabadzības riskus.Sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādāti kritēriji minimālās darba algas apmēra noteikšanai un regulārai pārskatīšanai.Iesniegti MK noteikumi par minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību, paredzot kritērijus minimālās darba algas celšanai un regularitātei, tai skaitā, ņemot vērā direktīvā par minimālajām algām Eiropas Savienībā noteiktos principus. LMFM, EM, LBAS, LDDK15.11.2024II. Latviska un iekļaujoša Latvija 017. 17.2. 2025. un 2026. gadā turpināsim minimālās algas paaugstināšanu, izstrādājot skaidru mehānismu tās noteikšanai, lai nosegtu dzīves dārdzības pieaugumu un mazinātu ienākumu nevienlīdzību un nabadzības riskus.Sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādāti priekšlikumi koplīgumu veicināšanai un sociālā dialoga stiprināšanai.Veikti pasākumi direktīvas par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā pārņemšanai un ieviešanai Latvijā attiecībā uz koplīgumu sarunu veicināšanu, tādējādi sekmējot sociālo partneru dialogu. LMLBAS, LDDK15.11.2024II. Latviska un iekļaujoša Latvija 018. (EM, VARAM) 18.1. Uzlabosim mājokļu pieejamību, palielinot investīcijas mājokļu, tai skaitā īres mājokļu, būvniecībā un renovācijā dažādos Latvijas reģionos.Nodrošinātas īres māju būvniecības programmas, kas paredz ieguldīt finansējuma atkārtoti nākamo zemas īres maksas mājokļu būvniecībā, un sociālo mājokļu būvniecības un atjaunošanas īstenošanu. (Mājokļu pieejamības pamatnostādņu 2023. - 2027. gadam 1.5. un 2.1. rīcības virziena uzdevums).1) Uzbūvēti vismaz 450 īres dzīvokļi. 2) Atjaunoti vai uzbūvēti kopā 1500 sociālie dzīvokļi. 3) Uzsākta vismaz 1500 īres dzīvokļu būvniecība, attīstot jaunus finanšu instrumentus.349 350EMPašvaldības1 - 3) 30.10.2026II. Latviska un iekļaujoša Latvija 018. 18.2. Uzlabosim mājokļu pieejamību, palielinot investīcijas mājokļu, tai skaitā īres mājokļu, būvniecībā un renovācijā dažādos Latvijas reģionos.Nodrošinātas mājokļa garantiju programmas un programmas "Balsts" īstenošana, samazinot garantijas maksu jaunajiem speciālistiem un sniedzot atbalstu arī ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti. (Mājokļu pieejamības pamatnostādņu 2023. - 2027. gadam 3.1. un 3.2. rīcības virziena uzdevumi).Izsniegtas 9000 garantijas un 1200 subsīdijas.352EM 30.10.2026II. Latviska un iekļaujoša Latvija 018. 18.3. Uzlabosim mājokļu pieejamību, palielinot investīcijas mājokļu, tai skaitā īres mājokļu, būvniecībā un renovācijā dažādos Latvijas reģionos.Nodrošināta aizdevumu izsniegšana mājokļu atjaunošanai. (Mājokļu pieejamības pamatnostādņu 2023. - 2027. gadam 4.5. un 4.6. rīcības virziena uzdevumi).Izsniegti 300 aizdevumi mājokļu atjaunošanai.345EM 30.10.2026II. Latviska un iekļaujoša Latvija 019. (VARAM) 19.1. Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņāmAttīstīti moderni un iedzīvotājiem un komersantiem draudzīgi valsts digitālie pakalpojumi un saimnieciski pārvaldīta valsts digitālā vide, kā arī veicināta digitālo iespēju izmantošana iedzīvotājiem, piesaistot ES fondu investīcijas un turpinot esošo investīciju programmu ieviešanas uzraudzību.Piesaistītas ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīcijas valsts IKT risinājumu un pakalpojumu attīstībai, digitālo aģentu apmācībai un digitālo iespēju izmantošanas veicināšanai 152,60 milj.euro apmērā (ieskaitot elastības finansējumu) un turpināta iepriekšējā perioda investīciju programmu ieviešanas uzraudzība. Īstenojot projektus, tiks digitalizēti un pilnveidoti valsts procesi, lai ne tikai uzlabotu e-pakalpojumu (iedzīvotājiem un komersantiem) kvalitāti un tvērumu, bet arī nodrošinātu ērtu un drošu datu apmaiņu, nodrošinot, ka projektos par kopējo finansējumu vismaz 88 milj. eiro apmērā tiek izstrādāti uz saimnieciskās darbības veicējiem vērsti pakalpojumi vai procesi, kā arī tiks veicināta valsts radīto digitālo iespēju izmantošana, apmācot vismaz 2000 digitālos līderus, kas kopumā sekmēs ne tikai administratīvā sloga samazinājumu iedzīvotājiem un komersantiem, bet arī valsts pārvaldes procesu efektivitāti, caurspīdīgumu un proaktivitāti.307 316 317VARAMVisas ministrijas30.10.2026II. Latviska un iekļaujoša Latvija 019. 19.2. Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņāmValsts pakalpojumu pārvaldības transformācija sabiedrības vajadzībām atbilstošai un racionāli organizētai pakalpojumu pieejamībai elektroniski un klātienē.Tiks noteikts minimālais pakalpojumu "standarts" valsts iestādēm un nodrošināta tā sistēmiska un metodikas ieviešana visā valsts pārvaldē. 1) Izveidota un apstiprināta pakalpojumu pārvaldības politika, tostarp pārvaldības uzdevumi, pakalpojumu izveides, sniegšanas un pilnveides nosacījumi un nepieciešamās spējas un resursi. 2) Izveidots un apstiprināts valstī vienots pakalpojumu vides pilnveides plāns 2024. 2027. gadam. 3) Iestādes atbilstoši plānam ir pilnveidojušas savu pakalpojumu pārvaldību, pakalpojumus un nepieciešamās spējas un resursus, tostarp īstenojot programmas "Digitālās desmitgades ceļa" 2030.gadam pasākumus. 4) Palielināta valsts pakalpojumu pieejamība, teritoriāli paplašinot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīklu līdz 592 punktiem. 5) Nodrošināta valsts pakalpojumu pieejamība ES dalībvalstu lietotājiem atbilstoši Vienotās digitālās vārtejas regulas prasībām. Iestādēm pakalpojumu sniedzējiem ir vienota izpratne un pieeja kā veidot, sniegt un pilnveidot savus pakalpojumus (ir skaidras un saskaņotas veicamās pilnveides aktivitātes tuvākajiem gadiem atbilstoši politikai un pilnveides plānam). Valstī masveidā (visās iestādēs atbilstoši plānam) ir uzsākta pakalpojumu un pakalpojumu pārvaldības pilnveide. Iestādes ir pilnveidojušas savus pakalpojumus un pakalpojumu pārvaldību kopumā. Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) tīkla attīstība gan ģeogrāfiski, gan pieejamo valsts pakalpojumu klāstā, lai būtu nodrošināta valsts pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kuriem ir nepietiekamas digitālās prasmes, un iedzīvotājiem reģionos, tuvāk dzīvesvietai. VPVKAC kompensē valsts iestāžu slēgtos apkalpošanas centrus reģionos, attīstot VPVKAC tīklu kā valsts koplietošanas pakalpojumu klientu klātienes apkalpošanai.307 424 316VARAMVARAM (VRAA), visas ministrijas, pašvaldības1) 30.12.2024 2) 30.12.2024 3) 30.12.2027 4) 30.06.2026 5) 30.06.2026II. Latviska un iekļaujoša Latvija 019. 19.3. Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņāmAttīstīts nacionālās e-identifikācijas un uzticamības pakalpojumu klāsts, nodrošināti sabiedrībai ērti digitālās identifikācijas un uzticamības pakalpojumi drošam darbam digitālajā vidē.Iedzīvotājiem garantēti nacionālie e-paraksta un elektroniskās identifikācijas līdzekļi, t.sk. tiks īstenots ES Digitālās identitātes maka pilotprojekts, kas būs mobilais elektroniskās identifikācijas līdzeklis, kas iedzīvotājiem un uzņēmējiem ļaus digitālā vidē apliecināt savu identitāti, parakstīt dokumentus izmantojot kvalificētu elektronisko parakstu vai eZīmogu, ko varēs izmantot valsts un privātajā sektorā.307 317VARAMSM (LVRTC), IeM (PMLP), VARAM (VRAA), visas ministrijas30.10.2026II. Latviska un iekļaujoša Latvija 019. 19.4. Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņāmNodrošināta nacionālās digitālās politikas un ES digitālās dekādes mērķu sasniegšanas vadība un koordinācija. Nodrošināta nozaru koordinēta digitālā attīstība.Izveidots pārraudzības un sadarbības mehānisms Eiropas digitālās dekādes mērķu un Latvijas sasniedzamo mērķrādītāju definēšanai un sasniegšanai. Izveidota un strādā Ministru Digitālās modernizācijas komiteja VARAM ministra vadībā, lai kāpinātu digitālo prasmju pieaugumu sabiedrībā, digitālās infrastruktūras pieejamību un uzņēmumu un publisko digitālo pakalpojumu plašāku izmantošanu.307 317VARAMVisas ministrijas30.10.2026II. Latviska un iekļaujoša Latvija 019. 19.5. Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņāmNostiprināta IKT pārvaldība, t.sk. vienotas IKT arhitektūras un koplietošanas pakalpojumu attīstība valsts pārvaldē.1) Izveidota profesionāla Valsts digitālās attīstības aģentūra, kas nodrošinās kvalitatīvus IKT koplietošanas pakalpojumus iestādēm, vadīs nacionālas nozīmes digitālās transformācijas iniciatīvas, kā arī veidos integrētus un ērtus pakalpojumus iedzīvotājiem. 2) Būtiski paplašināts valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām pieejamo koplietošanas pakalpojumu loks, kas ietver gan IKT infrastruktūras, gan koplietošanas platformu, gan citus IKT atbalsta pakalpojumus. 3) Atjaunināti valsts pārvaldes vienotās IKT arhitektūras principi un vadlīnijas, kā arī ieviesta arhitektūras pārvaldības pieeja valsts pārvaldes nozarēs, nodrošinot visaptverošu valsts digitālo risinājumu attīstības plānošanu un vadību, risinājumu sadarboties spēju un koplietošanu.307 317VARAMVARAM (VRAA), visas ministrijas1) 30.06.2024 2) 30.10.2026 3) 30.06.2025II. Latviska un iekļaujoša Latvija 019. 19.6. Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņāmIzveidots digitālais risinājums (platforma) līdzdalības budžeta procesa atbalstam.Izveidots un ieviests līdzdalības budžeta informācijas sistēmas (LBIS) modulis - atbalsta rīks, kas sniegs iespēju e-vidē visām pašvaldībām organizēt līdzdalības budžeta projektu ideju konkursus un iedzīvotājiem tajos piedalīties. Šī sistēma iedzīvotājiem sniegs iespēju gan piedalīties līdzdalības budžeta iniciatīvā, iesniedzot projektu pieteikumus vai balsojot par citiem projektiem, gan aplūkot citus līdzdalības budžeta konkursos iesniegtos teritorijas attīstības projektu īstenošanas piemērus. LBIS funkcionalitātei ir tieša ietekme uz visām pašvaldībām, informācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas procesā tiks iesaistīti gan pašvaldību, gan biedrību un nodibinājumu pārstāvji, lai ieviestu labāko iespējamo risinājumu, kas nepieciešams pašvaldībām316 317VARAM 30.12.2024II. Latviska un iekļaujoša Latvija 019. 19.7. Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņāmOptimizēta iedzīvotājiem pieejamo atvieglojumu pārvaldība un uzskaite, nodrošinot efektīvu publisko līdzekļu izlietošanu, ieviešot izstrādāto Atvieglojumu vienoto informācijas sistēmu.1) Ieviesta atvieglojumu vienotā informācijas sistēma (AVIS), vienotai atvieglojumu pārvaldībai un uzskaitei. 2) Valsts un pašvaldību iestādes uzsāk izmantot AVIS savā pārziņā esošo pakalpojumu atvieglojumu piemērošanai un uzskaitei119 307VARAMIZM, LM, VM, valsts iestādes, pašvaldības un to iestādes1 - 2) 30.10.2024II. Latviska un iekļaujoša Latvija 019. 19.8. Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņāmĪstenota iedzīvotāju digitālo pamatprasmju pilnveides programma sadarbībā ar pašvaldībām un sabiedrisko sektoru, vienlaikus stiprinot pašvaldību spējas iedzīvotāju digitālo prasmju sistēmiskai pilnveidei.1) Sadarbībā ar NVO un pašvaldībām vismaz 10'000 jauniešu pilnveidojuši tehnoloģiju un inovāciju spējas. 2) Sadarbībā ar pašvaldībām 40 000 iedzīvotāju, t.sk. no sociāli mazaizsargātām grupām, ir nodrošinātas vai paaugstinātas digitālās pašapkalpošanās prasmes.307 317VARAMIZM, pašvaldības un to iestādes, neatkarīgās iestādes, NVO1 - 2) 30.05.2026II. Latviska un iekļaujoša Latvija 019. 19.9. Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņāmIeviests centralizēts risinājums ērtai un elastīgai datu koplietošanai publiskajā un privātajā sektorā, samazinot datu aprites izveidei nepieciešamo laiku un administratīvo slogu.Ieviests vienots piekļuves punkts valsts informācijas sistēmās (reģistros) uzkrāto datu saņemšanai. 1) Ieviesta vienotās datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR) un uzsākta tā izmantošana valsts pārvaldē. 2) Vienkāršota un paātrināta datu pieslēgumu veidošana, ieviešot datu piekļuves atļauju automatizāciju. 3) Nodrošināta valsts pamatreģistru datu ērta pieejamība vienuviet, tiem pieslēdzoties DAGR platformai, t.sk. vienuviet nodrošinot klientu izpētei nepieciešamo datu pieejamība, atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajam.307 3171-2) VARAM (VRAA) 3) VARAM1-2) VARAM1 - 3) 31.12.2025II. Latviska un iekļaujoša Latvija 019. 19.10. Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņāmIzveidota Ministru kabineta darba digitālā transformācija pilnībā pārejot uz e-valdību, attīstot vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla (TAP) 2.kārtu.1) Nodrošināta TAP portāla atbilstība obligāto normatīvo aktu prasībām, izstrādājot automātisku datu arhivēšanu, analītisku statistikas pārskatu rīku. Ņemot vērā drošības aktualitāti, izveidots sēžu norises ārkārtas modulis. 2) Īstenota sabiedrības līdzdalības un interešu pārstāvības iespēju attīstība un lietotāju pieredzes uzlabošana, nodrošinot izstrādes un saskaņošanas procesā izteikto viedokļu sistematizēšanu, pārnesi, plašāku pieejamību un izsekojamību. 3) Nodrošināta papildus tiesību aktu veidu integrācija TAP portālā strukturētu datu veidā. 4) Nodrošināta datu apmaiņa ar "Latvijas Vēstnesi", paplašinot datu apstrādes kvalitāti un to izmantošanas iespējas sabiedrībai.307 316VKVisas ministrijas1 - 4) 30.10.2026II. Latviska un iekļaujoša Latvija 020. (TM, LM) 20.1. Iestāsimies par mūsdienīgu cilvēktiesību pamatjautājumu regulējumu, nostiprinot likumos jebkādas vardarbības un naida noziegumu izskaušanu un pāru kopdzīves regulējumu.Ratificēta Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kā arī izvērtētas ANO Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas Nr.190 "Konvencija par vardarbības un uzmākšanās apkarošanu darba vidē" ratificēšanas iespējas.1) Iesniegts likumprojekts Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ratificēšanai. 2) Sagatavots izvērtējums par ANO Starptautiskās Darba organizācija konvencijas Nr.190 "Konvencija par vardarbības un uzmākšanās apkarošanu darba vidē" ratifikācijas iespējām. LM1) TM 2) TM, LBAS, LDDK1) 31.12.2023 2) 30.10.2026II. Latviska un iekļaujoša Latvija 020. 20.2. Iestāsimies par mūsdienīgu cilvēktiesību pamatjautājumu regulējumu, nostiprinot likumos jebkādas vardarbības un naida noziegumu izskaušanu un pāru kopdzīves regulējumu.Mazināta vardarbības īstenošanas iespējamība pret vardarbībai pakļautajām personām, paredzot iespēju pielietot elektroniskās uzraudzības tehnoloģijas.1) Pieņemti normatīvie akti, kas nodrošina elektronisko uzraudzības tehnoloģiju piemērošanas procedūru, lai nodrošinātu aizsargājamās personas drošību un reaģētu uz personai, kas rada draudus, noteikto ierobežojumu pārkāpumiem. 2) Izstrādāta un uzsākta elektroniskās uzraudzības sistēmas darbība, lai praktiski samazinātu vardarbības iespējamību pret vardarbībai pakļauto personu. IeM1) TM1) 29.02.2024 2) 30.12.2024II. Latviska un iekļaujoša Latvija 020. 20.3. Iestāsimies par mūsdienīgu cilvēktiesību pamatjautājumu regulējumu, nostiprinot likumos jebkādas vardarbības un naida noziegumu izskaušanu un pāru kopdzīves regulējumu.Nostiprināts pāru kopdzīves regulējums.1) Veikti grozījumi Notariāta likumā, lai ieviestu notariālus aktus par partnerību divu pilngadīgu personu tuvu personisku attiecību juridiskas aizsardzības nodrošināšanai, kā arī veikti grozījumi Fizisko personu reģistra likumā, lai nodrošinātu ziņu par partnerību iekļaušanu fizisko personu reģistrā. 2) Veikti grozījumi citos normatīvajos aktos, kas nepieciešami, lai uzsāktu partnerību izveidojušo personu sociālo un ekonomisko aizsardzību. TM1) LM, IEM, 2) LM, FM1 -2) 31.12.2023II. Latviska un iekļaujoša Latvija 020. 20.4. Iestāsimies par mūsdienīgu cilvēktiesību pamatjautājumu regulējumu, nostiprinot likumos jebkādas vardarbības un naida noziegumu izskaušanu un pāru kopdzīves regulējumu.Nodrošināta datu par vardarbību uzkrāšana, apkopošana un analīze.Izveidota pierādījumos un vienotā metodoloģijā balstīta vardarbības monitoringa sistēma.87LMIZM, TM, IeM, VM, pašvaldības31.12.2025II. Latviska un iekļaujoša Latvija 020. 20.5. Iestāsimies par mūsdienīgu cilvēktiesību pamatjautājumu regulējumu, nostiprinot likumos jebkādas vardarbības un naida noziegumu izskaušanu un pāru kopdzīves regulējumu.Sniegts mērķtiecīgs atbalsts no vardarbības cietušām personām un vardarbību veikušajām personām.1) Izstrādāts algoritms sociālajiem dienestiem, lai sniegtu mērķtiecīgu atbalstu iedzīvotājiem, par kuriem saņemti policijas ziņojumi par notikušu vardarbību, bet personas atteikušās no sociālo dienestu atbalsta. 2) Pārskatītas valsts sociālās rehabilitācijas programmas no vardarbības cietušajiem, nodrošinot tās atbilstoši mērķgrupas specifiskajām vajadzībām un pilotējot jaunas metodes darbā ar vardarbībā cietušām personām. 3) Pilnveidota sociālās rehabilitācijas programma vardarbību veikušām personām, veicot esošās programmas izvērtējumu un aktualizētās programmas aprobāciju. 4) Ieviests Barnahus modelis Latvijā ar mērķi vienuviet nodrošināt vardarbībā cietušā bērna labākajām interesēm atbilstošus intervences pasākumus un izveidota reģionālā filiāle. 5) Izstrādāta vienota pieeja ziņošanai un reaģēšanai bērnu seksuālas izmantošanas gadījumos. 6) Nodrošināti semināri sociālajiem darbiniekiem un psihologiem, kas strādā ar vardarbības veicējiem, par dzimumā balstītu vardarbību un cietušā perspektīvas nozīmi darbā ar vardarbības veicējiem. 7) Ieviests vienots bezmaksas diennakts atbalsta tālrunis 116016 vardarbībā cietušām sievietēm.87 117 118LM1) - 3) un 5) - 6) pašvaldības, NVO, sociālo pakalpojumu sniedzēji 4) VM, TM, IeM1) 31.12.2024 2) 30.10.2026 3) 30.10.2026 4) 30.10.2026 5) 30.10.2025 6) 31.12.2025 7) 30.10.2025II. Latviska un iekļaujoša Latvija 020. 20.6. Iestāsimies par mūsdienīgu cilvēktiesību pamatjautājumu regulējumu, nostiprinot likumos jebkādas vardarbības un naida noziegumu izskaušanu un pāru kopdzīves regulējumu.Izvērtēta sodu politika, primāri liekot uzsvaru uz valsts drošības un personu dzīvības un veselības apdraudējuma novēršanu, kā arī ņemot vērā sabiedrības drošības apdraudējuma tendences.Iesniegti izskatīšanai MK normatīvo aktu grozījumi, lai aizsargātu personas dzīvību, veselību, neaizskaramību, brīvību, godu un cieņu, kā arī cīnītos pret visa veida vardarbību, īpaši pret vardarbību tuvās attiecībās un ģimenē, naida noziegumiem, cilvēku tirdzniecību, dzimumneaizskaramības noziegumiem, noziegumiem digitālajā vidē. TM 29.02.2024II. Latviska un iekļaujoša Latvija 020. 20.7. Iestāsimies par mūsdienīgu cilvēktiesību pamatjautājumu regulējumu, nostiprinot likumos jebkādas vardarbības un naida noziegumu izskaušanu un pāru kopdzīves regulējumu.Pilnveidota cietušo atbalsta sistēma, kas vienuviet nodrošina cietušajam valstī pieejamos pasākumus un pakalpojumus.1) Izstrādāti priekšlikumi noziedzīgos nodarījumos cietušo atbalsta fonda un "vienas pieturas aģentūras" cietušajiem kriminālprocesā izveidošanai. 2) Paplašināts personu loks, kas var saņemt valsts kompensāciju cietušajiem, palielināts tās maksimālais apmērs. Konkrēts finansējuma apjoms darbības rezultāta īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.416 422 426 429TM1) LM, IeM, VM1) 31.12.2024 2) 31.12.2025II. Latviska un iekļaujoša Latvija 021. (KM, VK) 21.1. Veicināsim iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību, attīstīsim sociālo un pilsonisko dialogu, palielināsim finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai.Nodrošināts pastāvīgs atbalsts mērķtiecīgai pilsoniskās sabiedrības attīstībai. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.1) Īstenota mērķtiecīga pilsoniskās sabiedrības attīstības politika pilsoniskās sabiedrības un interešu aizstāvības stiprināšanai, tai skaitā nodrošinot NVO fonda finansējuma pieaugumu. 2) Sekmēta sabiedrības pašorganizēšanās uz iekļaujošas līdzdalības principa pamata, kā arī sadarbības un līdzdarbības prasmju un iespēju paplašināšana, īpaši stiprinot reģionālo un mazākumtautību nevaldības organizāciju kapacitāti un līdzdalību, nodrošinot koordinētu atbalstu un mācību pasākumus nevaldības organizāciju pārstāvjiem, un vienlaikus arī stiprinot vietējās kopienas, organizācijas, kas strādā ar mazākumtautību pārstāvjiem, mazaizsargātajām un līdzdalībā neiesaistījušām sabiedrības grupām. 3) Nodrošināts valsts budžeta līdzfinansējums NVO projektiem, kā arī ārvalstu projektu konkursos atbalstītajiem NVO projektiem. 4) Nodrošināta valsts budžeta finansējuma pieejamība un pieaugums programmai "Latvijas NVO fonds", programmai "NVO līdzfinansējuma programma", programmai "Reģionu NVO atbalsta programma" un "Mazākumtautību NVO līdzdalības veicināšanas programmai.401 407KM1) - 3) SIF1 - 4) 30.10.2026II. Latviska un iekļaujoša Latvija 021. 21.2. Veicināsim iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību, attīstīsim sociālo un pilsonisko dialogu, palielināsim finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai.Izveidota paredzama integrācijas atbalsta pasākumu sistēma, t. sk., nodrošinot latviešu valodas un kultūrorientācijas kursu pakalpojumu nepārtrauktu pieejamību jaunatbraucējiem un pārskatot rīcībpolitiku starptautiskās aizsardzības saņēmēju sociālekonomiskās iekļaušanās veicināšanai.1) Pārskatīta PMIF latviešu valodas un kultūrorientācijas kursu organizēšanas un kvalitātes izvērtēšanas sistēma, nodrošināts paredzams kursu plāns. 2) Pilnveidotas atbalsta programmas, nodrošinot inovatīvu pieeju integrācijas procesu veicināšanā, sniedzot iespēju jauniebraucējiem iekļauties vietējā kopienā, vienlaikus sniedzot iespēju latviešu valodas lietošanai sadzīvē. 3) Pārskatīta un definēta rīcībpolitika starptautiskās aizsardzības saņēmēju sociālekonomiskās iekļaušanās veicināšanai.400 407KM1) SIF, 2) SIF, 3) IeM, SIF1) 31.12.2025 2) 31.07.2026 3) 31.12.2024II. Latviska un iekļaujoša Latvija 021. 21.3. Veicināsim iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību, attīstīsim sociālo un pilsonisko dialogu, palielināsim finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai.Nodrošināta sabiedrības iesaiste saliedētas sabiedrības politikas plānošanas, izstrādes un ieviešanas procesos, tādējādi veicinot sabiedrības izpratni par pilsonisko līdzdalību un sabiedrības daudzveidību.1) Nodrošināta pilsoniskās sabiedrības līdzdalība nākamā perioda (no 2028.gada) prioritāšu plānošanā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un citiem ES fondiem. 2) Nodrošinātas mācības dažādu jomu profesionāļiem par sabiedrības daudzveidību. 3) Iesaistītas vietējās kopienas un atmiņas institūcijas vienojošas sociālās atmiņas veicinošu pasākumu īstenošanā. 4) Stiprināta sabiedrības spēja līdzdarboties lēmumu pieņemšanas un to ieviešanas uzraudzības procesos. 5) Palielināta dažādu sabiedrības grupu, tostarp mazākumtautību, pārstāvniecība saliedētību veicinoši pasākumi, kuri atbalstīti no valsts budžeta līdzekļiem.400 406 407KM1) IeM, 2) SIF, 4) VARAM1) 30.10.2026 2) 30.10.2026 3) 31.10.2025 4) 30.10.2026 5) 30.10.2026II. Latviska un iekļaujoša Latvija 021. 21.4. Veicināsim iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību, attīstīsim sociālo un pilsonisko dialogu, palielināsim finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai.CVK vadībā izveidota droša un mūsdienīga elektroniskā sistēma, kas atvieglo vēlēšanu un referendumu organizēšanu.Nodrošināta vēlēšanu procesu modernizācija un attīstība: 1) Vēlēšanu platformas kodola izveide līdz pašvaldību vēlēšanām. 2) Referendumus atbalstošu e-pakalpojumu izstrāde (pašvaldību referendumi). 3) Platformas pilnveidošana līdz 15. Saeimas vēlēšanām. 4) Platformas izstrādes cikla pabeigšana līdz Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām 2029.gadam.420 421VARAM (VRAA)CVK, IeM (PMLP), TM (TA)1) 31.05.2025 2) 31.05.2025 3) 30.09.2026 4) 30.10.2026II. Latviska un iekļaujoša Latvija 021. 21.5. Veicināsim iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību, attīstīsim sociālo un pilsonisko dialogu, palielināsim finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai.Atbalstītas nevaldības organizācijas brīvprātīgā darba iniciatīvu veicināšanā un sabiedrības izglītošanā par brīvprātīgā darba nozīmi, it īpaši krīzes apstākļos, kā arī atbalstītas iniciatīvas, kas veicina visas sabiedrības saliedēšanos kopējam mērķim. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.Izveidots jauns konkurss NVO brīvprātīgā darba veicināšanai.407SIFKM LM30.10.2026II. Latviska un iekļaujoša Latvija 021. 21.6. Veicināsim iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību, attīstīsim sociālo un pilsonisko dialogu, palielināsim finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai.Organizētas diskusijas ar iesaistītajām pusēm (pilsoniskās sabiedrības attīstības jomā strādājošās biedrības, to skaitā, diasporas organizācijas, un nodibinājumi, sociālie un sadarbības partneri, politiķi) par pilsoniskā un sociālā dialoga turpmāko īstenošanas ietvaru un izstrādāts ietvara dokuments par sabiedrības līdzdalību, sociālo dialogu un pilsonisko dialogu.1) Noorganizēta diskusija starp iesaistītajām pusēm, panākot vienošanos par turpmāko pilsoniskā un sociālā dialoga īstenošanu. 2) Sagatavoti grozījumi Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes nolikumā, nevaldības organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikumā un citos normatīvajos aktos pēc nepieciešamības, lai nostiprinātu un ieviestu praksē pilsonisko un sociālo dialogu.417 418 421VKNVO, Latvijas Pilsoniskā alianse, LDDK, LBAS1 -2) 31.12.2024II. Latviska un iekļaujoša Latvija 021. 21.7. Veicināsim iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību, attīstīsim sociālo un pilsonisko dialogu, palielināsim finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai.Nodrošināta visu iesaistīto pušu izpratne par sabiedrības līdzdalības nozīmi organizējot daudzveidīgas mācību un komunikācijas aktivitātes dažādām mērķgrupām (publiskajā sektorā nodarbinātie, iedzīvotāji, NVO, skolēni, jaunieši u.c.), kā arī plašāk veikta sabiedrības līdzdalība un izmantots pilsoniskais dialogs valsts pārvaldes darbā.1) Īstenoti mācību pasākumi un komunikācijas aktivitātes dažādām sabiedrības grupām un valsts pārvaldē nodarbinātajiem, sekmējot izpratni par sabiedrības līdzdalības nozīmīgumu valsts attīstībā. 2) Vispārējās vidējās izglītības saturā nodrošināta mācību kursu Vēsture I un Sociālās zinības I īstenošanas iespējas atsevišķos mācību kursos, izstrādāti mācību kursu programmu paraugi, sagatavoti metodiskie materiāli pedagogiem un nodrošināta pedagogu profesionālā pilnveide. 3) Sadarbībā ar valsts pārvaldes iestādēm un nevalstiskajām organizācijām īstenoti ārpus stundu pasākumi izglītojamo pašpārvaldēm un aktivitātes pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei bērnu un jauniešu pilsoniskās kompetences stiprināšanai, palielinot savstarpējo uzticēšanos sabiedrībā un uzticēšanos valstij, publiskās pārvaldes iestādēm, nevalstiskajām organizācijām. 4) Izmantojot inovatīvas un citas efektīvas metodes sabiedrības iesaistei kā dialoga apļi, deliberatīvās metodes, aptaujas u.c., izzinātas iedzīvotāju, uzņēmēju, nevalstisko organizāciju vajadzības un viedokļi.417 4191) VK (VAS) 2 -3) IZM (VISC) 4) VK1) Visas ministrijas 3) VK 4) visas ministrijas1 - 4) 30.10.2026II. Latviska un iekļaujoša Latvija 021. 21.8. Veicināsim iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību, attīstīsim sociālo un pilsonisko dialogu, palielināsim finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai.Nodrošinātas jauniešiem plašākas un aktīvākas līdzdalības iespējas, attīstot jauniešos pilsonisko kompetenci un demokrātisko vērtību cieņu, sekmējot jauniešu iesaisti jaunatnes organizācijās un izglītojamo pašpārvaldēs.1) Palielināts atbalsts nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros, to darbībai un jauniešu līdzdalības nodrošināšanai valsts un starptautiskajā jaunatnes politikā, tādejādi nodrošinot vismaz 10 000 jauniešu iesaisti nacionāla mēroga jaunatnes organizāciju aktivitātēs (gadā), vismaz 600 jauniešu aktīvu un regulāru iesaisti brīvprātīgā darba aktivitātēs (gadā) nacionāla mēroga jaunatnes organizācijās un vismaz 150 jauniešu dalību nevalstisko organizāciju starptautisko tīklu aktivitātēs (gadā). 2) Ieviesta vienkāršota izmaksu metodika jaunatnes organizāciju projektos piešķirtajam finansējumam, lai mazinātu administratīvo slogu, tādējādi palielinot organizāciju iespējas veikt tiešo darbu ar jaunatni. 3) Palielināts atbalsts reģionālo un vietēja mēroga jaunatnes organizācijām Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros aktīvas jauniešu līdzdalības stiprināšanai un pilsoniskās sabiedrības attīstībai, tādejādi nodrošinot vismaz 2400 jauniešu iesaisti projektu aktivitātēs (gadā) un ik gadu palielinot projektos iesaistīto reģionālo un vietēja mēroga jaunatnes organizāciju biedru skaitu vismaz par 5%. 4) Pieaug jauniešu īpatsvars, kuri augsti novērtē savas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu pašvaldībās (bāzes vērtība: 8% un sasniedzamā vērtība: 12%) un valsts līmenī (bāzes vērtība: 5% un sasniedzamā vērtība: 7%) (IZM aptaujas dati). 5) Palielināts atbalsts Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros izglītojamo pašpārvalžu attīstībai, tādējādi īstenojot 40 izglītības iestāžu starpinstitucionālās sadarbības projektus un 70 izglītojamo pašpārvalžu iniciatīvu projektus.122 134 133 407 417 419IZMNVO, IZM (JSPA), 4 - 5) pašvaldības1) 30.10.2026. 2) 31.12.2024. 3) 31.08.2026. 4) 31.12.2024. 5) 31.12.2025.II. Latviska un iekļaujoša Latvija 021. 21.9. Veicināsim iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību, attīstīsim sociālo un pilsonisko dialogu, palielināsim finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai.Atbalstīta diasporas identitāte un piederība Latvijai.1) Līdzfinansētas diasporas latviešu skolas (ap 62 skolas gadā, izglītoti ik gadu 1894 bērni un jaunieši). Notikusi diasporas skolotāju meistarības pilnveide (izglītoti ap 150 skolotāju gadā), veicināta diasporas izglītotāju tīklošanās un savstarpējā zināšanu pārnese. Ar digitāliem materiāliem un rīkiem pilnveidota vietne www.maciunmacies.lv (lietotāju skaits diasporā 48 000), attīstīta un papildināta platforma www.sietins.lv. Finansēti izglītojoši pasākumi latviešu valodas apguves un lietojuma veicināšanai diasporā (ap 200 dalībnieku gadā). Nodrošināts Latvijas pedagogu darbs diasporas vasaras vidusskolās ASV un Austrālijā (ap 20 Latvijas pedagogu ikgadēji). Organizēti latviešu valodu un tās apguvi popularizējoši pasākumi diasporas bērniem, jauniešiem un ģimenēm (20 pasākumi gadā, ap 2000 dalībnieku). Pieaudzis bērnu skaits tiešsaistes klasēs Classflow platformā (ap 265 skolēnu gadā). Nodrošināts atbalsts diasporas bērnu nometņu, 2x2 un 3x3 nometņu norisei. Turpinājies atbalsts vairāk nekā 70 diasporas pašdarbību kolektīviem, nodrošināts atbalsts Dziesmu un deju svētku tradīciju ilgtspējai, profesionālās mākslas pieejamībai diasporā un diasporas kultūras mantojuma saglabāšanas iniciatīvām. 2) Atbalstīti ikgadēji ap 100 organizāciju projekti, iekļaujot vairāk nekā 15 000 diasporas dalībnieku no 35 valstīm, nodrošināts ikgadējs atbalsts vidēji 14 diasporas organizāciju pamatdarbības un organizāciju aktivitāšu uzturēšanai, aktīvi uzturēts diasporas un īpaši remigrācijas tematikas atspoguļojums diasporas medijos. Ikgadēji nodrošināts atbalsts Starptautiskajās institūcijās strādājošo forumam, kas apvieno līdz 100 dalībniekiem no 25 valstīm. Novadīti izglītojoši semināri diasporai par 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, 2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanām un par 2026. gada Saeimas vēlēšanām, veicinot plašāku diasporas iesaisti vēlēšanās. Novadīti 3 semināri par diasporas iesaisti Valsts aizsardzības dienestā. 3) Turpinājusies aktīva komunikācija starp Latvijas un diasporas zinātniekiem, gatavojoties nākamajam Pasaules latviešu zinātnieku kongresam 2028. gadā. Ikgadēji sarīkoti 30 pasākumi ar diasporas iesaisti eksporta veicināšanai, investīciju piesaistei, uzņēmējdarbības attīstības un Latvijas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai, īstenoti 15 projekti eksporta veicināšanai un investīciju piesaistei un 15 pasākumi par uzņēmējdarbības iespējām Latvijā. 2025. gadā noorganizēts Pasaules latviešu ekonomikas un investīciju forums ar 500 dalībniekiem klātienē un 1000 dalībniekiem attālināti, 2024. un 2026. gadā noorganizētas 3 biznesa brokastis Eiropas diasporas organizācijās ar mērķi piesaistīt diasporas uzņēmējus Latvijas tautsaimniecības attīstībai. 4) Nodrošināts valsts atbalsts piecu reģionālo koordinatoru darbībai, ikgadēji sagatavoti 1500 personalizētie piedāvājumi remigrantiem. Nodrošināts atbalsts reģionālo reemigrācijas veicināšanas pasākumu īstenošanai reģionos ikgadēji 400 000 eiro apmērā (50 remigrantu jaunie uzņēmumi vai 50 darba vietas). Ik gadus latviešu valodas kursus apmeklējušas 150 personas. Ikgadēji rīkoti informatīvi semināri (sadarbībā ar NVA) par darba iespējām Latvijā un remigrantu atgriešanās iespējām (sadarbībā ar PMLP), tai skaitā remigrantu dzīvesbiedru un partneru naturalizācijas un pilsonības iegūšanas jautājumiem.406ĀM1) IZM (LVA), KM 2) VK, CVK, KM, AizM, SIF 3) EM (LIAA), LM, IZM 4) NVA, LM, VARAM, IeM (PMLP), SIF1 - 4) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 022. (EM) 22.1. Īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.Turpināts atbalsts lieliem investīciju projektiem un industriālo teritoriju (ostu) attīstībai; pēc tam, kad tiks pieņemti attiecīgi grozījumi ES ekonomikas pārvaldības ietvarā un, ja šie grozījumi to atļaus, novirzot katru gadu vismaz 0,2 % no IKP ar mērķi atbalstīt ekonomiski un komerciāli pamatotu, tautsaimniecības attīstību veicinošu, nodokļu ieņēmumus palielinošu projektu realizāciju. (Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.2.1. rīcības virziena uzdevumi).Katru gadu atbalstīti vismaz 20 lielu investīciju projekti, kas paredz veicināt ikgadēju eksporta pieaugumu 80 milj. EUR apmērā, un radītas vismaz 800 jaunas labi apmaksātas darba vietas.43 206EMFM, ALTUM, VARAM, SM30.10.2026III. Labklājīga Latvija 022. 22.2. Īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.Nodrošināts atbalsts uzņēmumu produktivitātei un iziešanai eksporta tirgos vai eksporta tirgu paplašināšanai, tostarp atbalsts uzņēmumu virzībai uz ES līmeņa atbalsta programmām, atbilstoši Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.2.1. rīcības virziena uzdevumiem. Izstrādājot ANM un ES fondu atbalsta programmas, mazinātas administratīvās procedūras. Nodrošināta programmu- maksimāli ātra pieejamība uzņēmumiem.Uzņēmumu digitālajai transformācijai atbalstīti vismaz 5000 komersanti (ANM un ES fondu līdzekļi), nodrošinot privātā līdzfinansējuma piesaisti vismaz 50 milj. EUR apmērā.43 239EMEM (LIAA), ALTUM30.10.2026III. Labklājīga Latvija 022. 22.3. Īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.Mērķtiecīgi ieguldījumi (t.sk. valsts budžeta) jaunuzņēmumos to izveidei un attīstībai, tostarp paredzot papildus stimulus ārvalstu investīciju piesaistei Latvijā, tādējādi nodrošinot Jaunuzņēmumu stratēģijā 2022.-2025.gadam noteikto rādītāju sasniegšanu.1) Piesaistītas 100 milj. EUR lielas investīcijas Latvijas jaunuzņēmumos. 2) Izveidoti vismaz 100 jaunuzņēmumi. 3) Radītas vismaz 500 jaunas darba vietas.43 199EMEM (LIAA)1 -3) 31.12.2025III. Labklājīga Latvija 022. 22.4. Īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.Nodrošināta finansējuma pieejamība uzņēmumiem, attīstot un ieviešot Altum finanšu instrumentus garantiju, aizdevumu (t.sk., ar kapitāla atlaidi) un riska kapitāla veidā, īpaši reģionos, uzņēmumu produktivitātes kāpināšanai, digitalizācijai un inovācijas attīstībai (Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.3., 4.4., 4.5. rīcības virzienu uzdevumi). Izstrādājot ANM un ES fondu atbalsta programmas, mazinātas administratīvās procedūras, tostarp atviegloti atbalsta nosacījumi mazajiem uzņēmumiem, kā arī ieviesti nosacījumi komercbanku aktīvākai kreditēšanai. Nodrošināta programmu maksimāli ātra pieejamība uzņēmumiem.1) Nodrošinātas investīcijas 818 uzņēmumos. 2) Nodrošināta kapitāla pieejamība 243 941 000 EUR apmērā. 3) Atvieglota Altum starta finansējuma programmas pieejamība mazajiem uzņēmumiem.43 239EMALTUM1 -3) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 022. 22.5. Īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.Izveidots visaptverošs eksporta kredītu darījumu un apdrošināšanas modelis, lai novērstu tirgus nepilnības finanšu pieejamībā. (Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.2.1. rīcības virziena uzdevums).Izveidots eksporta kredītu apdrošināšanas modelis, novirzot valsts budžeta finansējumu sākotnēji vismaz 15 milj. EUR apmērā. Konkrēts finansējuma apjoms darbības rezultātā īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.203EMALTUM30.10.2026III. Labklājīga Latvija 022. 22.6. Īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.Sniegts ieguldījums eksporta veicināšanai, nodrošinot jaunu tūrisma produktu, tostarp - dižpasākumu (tai skaitā WRC rallijkrosa čempionāts un FIBA Eurobasket 2025), lielu starptautisku pasākumu un konferenču organizēšanu (Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.2.1., 4.3. un 4.4.rīcības virzienu uzdevumi). Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.1) Saņemot atbalstu, radīti vismaz 5 jauni eksportspējīgi produkti. 2) Izveidoti vismaz 5 sadarbības tīkli (klasteri), iesaistot vismaz 120 komersantus. (rezultāti sasniedzami līdz 2029.gada beigām). 3) Organizēti vismaz 3 pasākumi, tai skaitā dižpasākumi.384 378EMEM (LIAA)1 - 3) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 022. 22.7. Īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.Sniegts atbalsts jaunu finanšu pakalpojumu sniedzēju darbības uzsākšanai.1) Par darbības uzsākšanu Latvijā paziņojusi vismaz viena ārvalstu banka, tādējādi paaugstinot konkurenci banku sektorā. Iedzīvotājiem un uzņēmumu attīstībai ir pieejami kredītlīdzekļi ar izdevīgākiem nosacījumiem. Tiek sekmēta tautsaimniecības straujāka izaugsme. 2) Palielināts fin tech uzņēmumu skaits. 3) Ieviesta licencēšana kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai, ieviešot MICA regulu Latvijā. 1) - 2) EM (LIAA) 3) FM1) - 2) LB, FM, Latvijas Finanšu nozares asociācija 3) LB1 - 3) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 022. 22.8. Īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.Eksporta un piesaistīto investīciju veicināšana, aizstāvot Latvijas uzņēmēju intereses starptautiski. Piedalīšanās ES ārējās ekonomiskās politikas veidošanā, tostarp atbalstot jaunu ES un trešo valstu brīvās tirdzniecības nolīgumu un partnerību noslēgšanu.1) Sniegts atbalsts Latvijas uzņēmējiem, Latvijas diplomātiskajām pārstāvniecībām sadarbībā ar LIAA, rīkojot pasākumus (vizītes, semināri, tikšanās u.c.) eksporta veicināšanai un investīciju piesaistei, kā arī aizstāvētas Latvijas uzņēmēju intereses ārvalstīs. 2) Nodrošināta Latvijas ekonomisko interešu pārstāvība ES ārējās tirdzniecības un ieguldījumu aizsardzības jautājumos, tostarp PTO ietvaros, un veicināta trešo valstu brīvās tirdzniecības nolīgumu un partnerību noslēgšana.197ĀM1) EM (LIAA)1 - 2) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 022. 22.9 Īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.Nodrošināta Latvijas iespēju paaugstināšana pusvadītāju tehnoloģiju attīstības jomā, stiprinot inovācijas, investīcijas, zinātni un pētniecību, t.sk. pētniecības infrastruktūru, augsti kvalificētu speciālistu pieejamību pusvadītāju jomā un veicinot sadarbību starp valsts, zinātnes un uzņēmējdarbības sektoriem.1) Ministru kabinetā iesniegti ar ieinteresētajām pusēm saskaņoti priekšlikumi, kas apkopo Latvijas ekonomiskos un konkurētspējas ieguvumus no Latvijas iesaistes pusvadītāju aktivitātēs un identificē pasākumu kopumu Latvijas iespējām pusvadītāju jomā vidējā termiņā, tai skaitā iekļaujot pārskatu par augsti kvalificētu ekspertu pieejamību, infrastruktūras ietekmi uz inovatīvo produktu attīstību, investīcijām, kā arī identificējot finansējuma avotus pusvadītāju piegādes/vērtību ķēdes pasākumu realizācijai vismaz 5 gadu periodā. 2) Priekšlikumos iekļauti konkrēti pasākumi sadarbības paplašināšanai pusvadītāju jomā bilateriālās un multilateriālās pētniecības programmās ar pasaules vadošajām valstīm pusvadītāju augsto tehnoloģiju jomā un priekšlikumi līdzfinansējuma nodrošināšanai mikroshēmu kompetences centra izveidei. 1) EM 2) IZM1) IZM, EM (LIAA)1 - 2) 31.07.2024.III. Labklājīga Latvija 023. (EM, IZM, VK) 23.1. Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram.Pieaugusi produktivitāte uzņēmējiem un zinātniskajām institūcijām, kā arī atbalstīti uzņēmumi jaunu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju izstrādē (t.sk. no vietējām izejvielām), nodrošinot investīciju uzraudzību, investīciju izstrādē iesaistot uzņēmumus pārstāvošās organizācijas atbilstoši Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.4. rīcības virziena uzdevumiem.Atbalstīti vismaz 300 komersanti (ANM un ES fondu līdzekļi), nodrošinot privātā līdzfinansējuma piesaisti inovācijām vismaz 75 milj. EUR apmērā.194 200EM IZMEM (LIAA), ALTUM30.10.2026III. Labklājīga Latvija 023. 23.2. Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram.Ieviests ilgtermiņa valsts pētījumu programmas modelis, piemērojot platformu un platformu projektu pieeju, stiprinot pētniecības organizāciju sadarbību un kapacitāti valsts pasūtītu ilgtermiņa platformas projektu (pētniecības projektu) īstenošanai. (Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.4.rīcības virziena uzdevumi).Uzsākta vismaz 2 platformu un vismaz 10 platformu projektu īstenošana ilgtermiņa valsts pētījumu programmā (Inovāciju fonds), kas sniedz ieguldījumu komerciālas ievirzes pētījumu īstenošanai atbilstoši valsts un industrijas pieprasījumam, vienlaikus veicinot valsts budžeta ieguldījumus pētniecībā un attīstībā un attīstot sadarbību starp spēcīgākajām pētniecības organizācijām (platformu pieeja).135 143EMIZM, LZP28.02.2025III. Labklājīga Latvija 023. 23.3. Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram.Nodrošināta publiskā sektora pasūtījuma inovācijas, izmantojot inovāciju publisko iepirkumu, kas atbilst Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktajiem mērķiem un rīcības virzienam: inovācijas kapacitātes paaugstināšana.1) Identificēti 10 potenciālie publiskā sektora pasūtītāji inovatīviem risinājumiem un 10 privātā sektora piedāvājumi inovācijām izmantošanai publiskajā sektorā. 2) Sagatavots priekšlikums inovāciju iepirkumu gadījumu uzskaitei. 3) Izstrādāts priekšlikums atbalstam uzņēmumiem, kas piedalās inovāciju publiskajos iepirkumos. 4) Īstenoti informēšanas, pārrobežu sadarbības un pieredzes apmaiņas pasākumi inovāciju iepirkumu sekmēšanai Latvijā. 1) EM (LIAA) 2 - 4) EM2) FM (IUB)1) 30.10.2026 2) 30.10.2026 3) 30.10.2026 4) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 023. 23.4. Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram.Sniegts atbalsts prioritāro investīciju projektu ātrākai apkalpošanai, īstenojot "zaļā koridora" pieeju, kā arī izveidot ietvaru inovatīvu risinājumu testēšanai un attīstīšanai inovāciju zonu un regulējuma smilškastu ietvaros. (Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.2.1. un 4.4. rīcības virzienu uzdevumi).1) Starpinstitūciju koordinācijai un sadarbībai, lai risinātu problēmjautājumus, izveidota augsta līmeņa darba grupa prioritāro investīciju projektu atbalstam. 2) Atbalstīti 15 investīciju projekti, piesaistot 250 milj. EUR (rezultāts sasniedzams līdz 2026.gada beigām).231EM1) FM, VARAM, VK (MPB) 2) EM (LIAA)1) 31.03.2024 2) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 023. 23.5. Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram.Valsts pārvaldes inovācijas ekosistēmas un vienota eksperimentēšanas ietvara attīstīšana, veicinot inovācijas prakses kopienas pilnveidi un atbalstu valsts pārvaldes iestādēs un struktūrās, nodrošinot zināšanu pārnesi, inovācijas prasmju apguvi un pielietošanu valsts pārvaldes izaicinājumu risināšanai.1) Izveidots Inovācijas ekspertu tīkla spēcināšanas un paplašināšanas aktivitāšu plāns, nodrošinot tematisko grupu izveidi zināšanu pārnesei ministrijās, valsts pārvaldes iestādēs, kā arī pašvaldību līmenī, veidojot inovācijas prakses kopienu. 2) Īstenotas mācības Inovācijas ekspertu tīklam, nodrošinot regulāru inovācijas metožu apguvi un tālāku nodošanu. 3) Inovāciju metožu pielietošana politiku un pakalpojumu izstrādes un ieviešanas procesā.201VK 1) 31.12.2024 2) 31.12.2026 3) 31.12.2026III. Labklājīga Latvija 023. 23.6. Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram.Nodrošināts valsts pārvaldes un pašvaldības iestādēm inovācijas laboratorijas metodiskais atbalsts digitālo pakalpojumu un produktu pārveidē ar UI/UX (lietotāju saskarne un lietotāju pieredzes pieejas) atbalstu.Uz iedzīvotāju vajadzībām centrētu valsts pārvaldes un pašvaldību pakalpojumu dizainēšana un pilnveide, izmantojot Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas pieeju, tostarp, dizaina domāšanu, pakalpojumu dizainu, eksperimentēšanu.428VKVARAM31.12.2026III. Labklājīga Latvija 023. 23.7. Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram.Optimizējot biroja telpas valsts pārvaldē, izveidota vieda un ilgtspējīga darba vide, kas veicina elastīgas, uz inovācijām orientētas un kopradē balstītas darba kultūras nostiprināšanu, tādējādi sekmējot valsts pārvaldes tēlu kā atvērtu un pievilcīgu darba devēju.1) Iesniegts izskatīšanai MK konceptuālais ziņojums par valsts tiešās pārvaldes iestāžu biroja telpu optimizācijas iespējām un viedo biroju izveidi valsts pārvaldē. 2) Ir izveidots tiesiskais ietvars viedas darba vides ieviešanai, lai nodrošinātu elastīgu darba vidi, kas veicina inovācijas un sadarbību valsts pārvaldē, kā arī sekmē ilgtspējīgu resursu izmantošanu.428VKFM (VNĪ), visas ministrijas1) 31.12.2024 2) 31.12.2025III. Labklājīga Latvija 023. 23.8. Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram.Attīstītas kultūras un radošo industriju pārstāvju uzņēmējdarbības prasmes, un dizains tiek plašāk pielietots visās tautsaimniecības nozarēs, tajā skaitā stiprināta mūzikas, t.sk. neakadēmiskās, sektora konkurētspēja un eksportspēja.1) Palielinājies kultūras un radošo nozaru uzņēmumu skaits, kas izmanto biznesa inkubatoru pakalpojumus. 2) Attīstīts digitālo spēļu kā radošo industriju uzņēmējdarbības potenciāls, pilnveidojot mākslas nozares profesionāļu izglītības iespējas šajā jomā, radot priekšnoteikumus eksportspējas palielināšanai un biznesa attīstības instrumentu izveidei. 3) Veicināta legāla kultūras satura pieejamība un patēriņš, tostarp izvērtējot iespēju noteikt Latvijā radītas mūzikas kvotas radio apraidē.243 383 384KM1) EM (LIAA)1 - 3) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 023. 23.9. Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram.Nostiprināta sistēmiskas dizaina domāšanas (jaunrades) metodes izmantošana revīzijas pakalpojuma kvalitātes uzraudzības procesā, veidojot valsts pārvaldes profesionāļu inovētspēju.Noslēgts sadarbības Memorands starp FM un Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju, tā īstenošanas plānā integrējot vairākus jaunrades risinājumus revīzijas pakalpojuma kvalitātes uzraudzības pilnveidošanai. Revīzijas kvalitātes uzraudzības Risku vadības sistēmā integrēts vismaz viens papildu riska kritērijs gadā. Veicināta finanšu pārskatu lietotāju interešu aizsardzība. Paaugstināta revīzijas pakalpojuma kvalitāte. FM 31.12.2023III. Labklājīga Latvija 023. 23.10. Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram.Nostiprināta Latvijas pozīcija pētnieciskajā, izglītības un inovāciju starptautiskajā telpā.1) Nodrošināts ilgtspējīgs finansējums Latvijas dalībai Eiropas kodolpētījumu organizācijas (CERN) asociētās valsts statusā, kā arī sekmēta pāreja uz pirmsiestāšanās asociētās dalībvalsts statusu, lai veicinātu ieguldījumus zināšanu ekonomikas attīstībā un starptautiska līmeņa inovatīvu projektu īstenošanu. Veikti mērķtiecīgi pasākumi, lai virzītos uz Latvijas pilntiesīgas dalības CERN statusu. 2) Nodrošināts paredzams finansēšanas modelis un finansējums dalībai Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) programmās asociētās valsts statusā, kas attīsta uz zinātnes universitātēm un zinātniskajiem institūtiem balstīta kosmosa un aeronautikas ekosistēma inovāciju radīšanai un tehnoloģiju pārnesei. 3) Nodrošināta Eiropas molekulārās bioloģijas laboratorijas (EMBL) nacionālā kontaktpunkta darbība, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu darbību EMBL un EMBC (Eiropas molekulārās bioloģijas konferencē) dalībvalsts statusā, īstenot nacionālo partnerības plānu. 4) Nodrošināta 12 nacionālo partnerības plānu realizācija dalībai Eiropas infrastruktūru konsorcijos (ERIC) vai ESFRI platformās Latvijai nozīmīgās nozarēs RIS3 konkurētspējas stiprināšanai. 5) Nodrošināts nacionālais līdzfinansējums dalībai Eiropas partnerībās, tai skaitā Eiropas Inovāciju un Tehnoloģiju institūta pasākumos un Eiropas Atvērtajā zinātnes mākonī.133 136IZMEM (LIAA)1 -5) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 024. (ZM, EM) 24.1. Attīstīsim zināšanās un ilgtspējā balstītu lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, lai ražotu vietējam tirgum un eksportam augstākas vērtības produkciju un veicinātu drošas un kvalitatīvas pārtikas pieejamību.Izstrādāti ZM pārstāvēto nozaru plānošanas dokumenti, definējot tajos "Zaļā kursa" un ilgtspējīgas attīstības mērķvērtības, attiecīgi pilnveidojot normatīvo vidi, kas nodrošina uz zināšanām balstītu ilgtspējīgu nozaru attīstību.1) Iesniegts MK plānošanas dokuments meža nozarei, veicinot ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, dabas vērtību saglabāšanu, meža kapitāla vērtības pieaugumu un kāpinot meža apsaimniekošanas ekonomisko dzīvotspēju. 2) Pilnveidota zaļā kursa mērķiem atbilstoša normatīvā vide meža, meža zemju un lauksaimniecībā izmantojamo zemju apsaimniekošanai, kā arī meža resursu pieejamībai un ieguvei. Ņemsim vērā emisiju samazināšanas mērķus, sabalansējot tos ar ražošanu tā, lai nesamazinātos lauksaimniecības, mežsaimniecības ražošanas apjomi, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās kūdras ieguves apjomi. 3) Izstrādāti politikas plānošanas dokumenti, kas paredz zivju resursu mākslīgās atražošanas un zušu krājumu pārvaldības politikas īstenošanu, kā arī sagatavots ceļvedis EK apstiprinātajam Jūras rīcības plānam, lai sekmētu zivju resursu un zivju dzīvotņu saglabāšanu un ilgtspēju. 4) Iesniegta MK zemes apsaimniekošanas politika, radot prognozējamāku vidi nozaru attīstībai un investīcijām, vienlaicīgi saglabājot dabīgās pļavas un Latvijas kultūrvēsturisko ainavu.197 271 272 281 282 284 285 286 291ZMVARAM, ZM (VMD) 2), 4) KEM1) 30.11.2024 2) 30.10.2026 3) 30.11.2025 4) 30.11.2024III. Labklājīga Latvija 024. 24.2. Attīstīsim zināšanās un ilgtspējā balstītu lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, lai ražotu vietējam tirgum un eksportam augstākas vērtības produkciju un veicinātu drošas un kvalitatīvas pārtikas pieejamību.Nodrošināts valsts un ES atbalsts lauksaimniecības, zivsaimniecības, meža nozares, pārtikas ražošanas konkurētspējai un augstākas vērtības produkcijas ražošanai, kas pamatots datos un analīzē noteiktu nozares konkurētspējas un "Zaļā kursa" mērķvērtību sasniegšanā. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.1) Sagatavoti un iesniegti izvērtēšanai kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas procesā priekšlikumi par lauksaimniecībai nepieciešamā papildu valsts atbalsta finansējuma nodrošināšanu, ik gadu lauksaimniekiem nodrošinot valsts atbalstu prioritāru pasākumu veidā ne mazāk kā 50 milj.euro apmērā, lai stiprinātu augkopību, lopkopību, saimniecību konkurētspēju, risku pārvaldību, zinātni un pētniecību, kā arī veicinātu produkcijas tirgu. 2) Īstenots elastīgs "Zaļā kursa" mērķiem, sabiedrības interesēm un tirgus situācijai atbilstošs kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) atbalsts, kas nodrošina laika periodā no 2023.-2027.gadam 1,714 miljardu EUR ES tiešo maksājumu apguvi, sniedzot iespēju lauksaimniekiem pildīt to funkcijas sabiedrībai, t.i., ražot nekaitīgus un kvalitatīvus produktus par pieņemamām cenām, aizsargājot dabu un saglabājot bioloģisko daudzveidību. 3) Sniegts atbalsts 63 miljonu EUR apmērā konkurētspējīgas zivsaimniecības nozares un ilgtspējīgu ūdens dzīvo resursu pieejamībai veselīgas un drošas pārtikas un kvalitatīvas un ilgtspējīgas dzīves vides nodrošināšanai, ieguldījumu rezultātā palielināta uzņēmumu izturētspēja, apgrozījums un ražošanas jaudas, kā arī uzlabota resursu izmantošanas efektivitāte ražošanā. 4) Īstenoti KLP lauku attīstības atbalsta pasākumi, lai stiprinātu mazo un vidējo lauku saimniecību konkurētspēju, veicinātu pievienotās vērtības radīšanu un lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu eksportspēju, sekmētu bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, atbalstītu ilgtspējīgu lauksaimniecības un mežsaimniecības praksi, kas mazinātu klimata pārmaiņas un mazinātu lauksaimniecības radīto piesārņojumu, veicinātu uzņēmējdarbību lauku teritorijā un vietējo teritoriju pievilcību, zināšanu uzlabošanu lauksaimniecībā un lauku uzņēmējiem, inovāciju izstrādi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, veicinātu paaudžu nomaiņu lauksaimniecībā, paredzot finansējumu periodā 2023.-2027.gadam 0,954 miljardu EUR apmērā, t.sk. 157 milj. papildu valsts finansējumu.200 203 240 279 281 282 283 289 292 334 335ZM 1) Ik gadu 2) 30.10.2026 3) 30.10.2026 4) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 024. 24.3. Attīstīsim zināšanās un ilgtspējā balstītu lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, lai ražotu vietējam tirgum un eksportam augstākas vērtības produkciju un veicinātu drošas un kvalitatīvas pārtikas pieejamību.Lauksaimniecības un pārtikas produktu noieta veicināšanas pasākumi vietējo produktu ražošanas un patēriņa palielināšanai vietējā tirgū un eksportā, .t.sk. veicinot bērniem veselīgu uztura paradumu veidošanos jau bērnībā, skolās radinot pie svaigu un veselīgu vietējo produktu lietošanas ikdienas uzturā.1) Izstrādāti priekšlikumi normatīvā regulējuma pilnveidei pārtikas piegādes un ēdināšanas pakalpojumu jomās, tai skaitā veicinot vietējo produktu (arī bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas) lielāku pārstāvību zaļajos publiskajos iepirkumos (ZPI), ieviestas konceptuālas izmaiņas skolu ēdināšanas sistēmā, maksimāli veicinot produktu īsās piegādes ķēdes un veselīgu vietējo produktu lietošanu ikdienas uzturā. 2) ZPI ietvaros īstenota noslēgto pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu līgumu izpildes efektīva uzraudzība un kontrole, lai piegādātāji godprātīgi pildītu līgumā noteiktās saistības, valsts un pašvaldību iestādēm līgumu izpildes laikā paaugstinātas kvalitātes pārtikas produktu vietā nepiegādātu prasībām neatbilstošus produktus. 3) Īstenotas aktivitātes pārtikas kvalitātes shēmu un to produktu atpazīstamības veicināšanai Latvijā un nodrošināta Latvijas pārtikas ražotāju dalība ar kopstendiem starptautiskajās izstādēs - ne mazāk kā 8 izstādes katru gadu Latvijas pārtikas ražotāju konkurētspējas stiprināšanai. 4) Vismaz 90% pirmsskolas un 1.-9.klašu skolēni saņem bezmaksas svaigus augļus, dārzeņus un pienu Skolu apgādes programmas ietvaros (vienā mācību gadā izdalot vismaz 1700 tonnas svaigu augļu vai dārzeņu un vismaz 4000 tonnas piena). 5) Veicināta ražotāju iesaiste Bioloģiskās lauksaimniecības shēmā un Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, sasniedzot 1000 sertificētos produktus 2026.gadā, nodrošinot patērētājus ar vietējo lauksaimnieku ražotiem produktiem.240 292ZM1) VARAM, IZM, VM 2) VARAM1) 30.06.2025 2) 31.12.2024 3 - 5) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 024. 24.4. Attīstīsim zināšanās un ilgtspējā balstītu lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, lai ražotu vietējam tirgum un eksportam augstākas vērtības produkciju un veicinātu drošas un kvalitatīvas pārtikas pieejamību.Augsta sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzības līmeņa stiprināšana atbilstoši pamatprincipam "viena veselība" , īstenojot uzraudzības pasākumus, veicinot zinātnisko izpēti un vienotas informācijas sistēmas izstrādi dzīvnieku veselības, veterināro zāļu un pārtikas aprites jomā, kā arī nodrošinot nekaitīgas un kvalitatīvas pārtikas apriti, nekaitīgas dzīvnieku barības ražošanu un augstu dzīvnieku aizsardzības un labturības prasību piemērošanas līmeni. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.1) Izstrādāta vienota informācijas sistēma dzīvnieku veselības, veterināro zāļu aprites un pārtikas nekaitīguma jomā. 2) Apstiprinātas un realizētas 32 valsts uzraudzības un kontroles programmas dzīvnieku veselības, veterināro zāļu, dzīvnieku barības un pārtikas aprites jomā. 3) Veikti 9 pētījumi gadā, identificējot riska faktorus un to mazināšanas iespējas sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības, pārtikas nekaitīguma un kvalitātes jomā. 4) Nodrošināta Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. 2027. gadam un Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas plānā "Viena veselība" 2023. 2027. gadam paredzēto pasākumu ieviešana veicinot starpinstitucionālo sadarbību, zinātnisko izpēti un riska novērtēšanu, kā arī uzlabojot sabiedrības informētību par sabiedrības veselības aizsardzību antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un zoonožu jomā. 5) Īstenoti Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzraudzības un apkarošanas stratēģijā 2023. 2028. gadam paredzētie pasākumi, lai ierobežotu ĀCM izplatību, īstenojot uzraudzības pasākumus, sekmējot pētījumus un informācijas sistēmas pilnveidi. 6) Iesaistoties Eiropas zaļā kursa stratēģijas "No lauka līdz galdam" iniciatīvu īstenošanā, lai mazinātu pārtikas nonākšanu atkritumos, veicināta pārtikas pārpalikumu pārdale, nodrošināta iesaistīto pušu izglītošana un sabiedrības informēšana. 7) Nodrošināta mājas (istabas) dzīvnieku izsekojamība, klaiņojošu un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku veselības un labturības prasību ievērošana, bezatbildīgas dzīvnieku pavairošanas ierobežošana. 8) Nodrošināta eksportējamo pārtikas produktu laboratoriskā kontrole, lai atbalstītu Latvijas ražotāju eksporta aktivitātes, garantējot produktu atbilstību trešo valstu prasībām (~ 1000 izmeklējumi gadā).203 285ZM4) VM 6) VM, VARAM1) 30.06.2024 2) 31.12.2024 3) 30.10.2026 4) 30.10.2026 5) 30.10.2026 6) 30.10.2026 7) 30.10.2026 8) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 024. 24.5. Attīstīsim zināšanās un ilgtspējā balstītu lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, lai ražotu vietējam tirgum un eksportam augstākas vērtības produkciju un veicinātu drošas un kvalitatīvas pārtikas pieejamību.Stiprināta zinātnē balstīta moderna, pieejama un nākotnes vajadzībās orientēta lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas jomu mūžizglītība, vidējā profesionālā un augstākā izglītība.1) Sagatavotas un licencētas mūžizglītības programmas atbilstoši modernās lauksaimniecības un zaļā kursa prasībām, kā arī izstrādāta bioloģiskās lauksaimniecības apguves programma, lai veicinātu ilgtspējīgas lauksaimniecības principu apguvi izglītības procesā. 2) Izstrādāta lauksaimniecības nozares vajadzībās balstīta profesionālās izglītības stratēģija, lai palielinātu kvalificētu speciālistu piedāvājumu atbilstoši nozares pieprasījumam. 3) Institucionālā finansēšanas modeļa ieviešana LBTU no 2024.gada. 4) Attīstīta pētniecība un tai nepieciešamā infrastruktūra, lai sniegtu ieguldījumus bioekonomikas jomu izaugsmē, lai veicinātu konkurētspējīgas pētniecības un inovāciju attīstību lauksaimniecības, mežsaimniecības, pārtikas un veterinārmedicīnas jomās.135 138 139 140 166 167 171 172ZMIZM1) 30.06.2025 2) 30.11.2024 3) 31.12.2024 4) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 025. (IZM, FM) 25.1. Palielināsim izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju. Uzsāksim pāreju uz institucionālo finansējuma modeli zinātnes universitātēs. Nodrošināsim profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanu.Nodrošināts konkurētspējīgs atalgojums un sabalansēta slodze pedagogiem, vienlaikus sniedzot atbalstu pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.1) Izstrādāts un pašvaldību dibinātajās izglītības iestādēs aprobēts ilgtspējīgs izglītības finansēšanas modelis. 2) Veikta pāreja uz izglītības programmu finansēšanas modeli pedagogu darba samaksas nodrošināšanai un darba slodzes balansēšanas nodrošināšanai, t.sk. nosakot kritērijus izglītības iestāžu ekosistēmas veidošanai pašvaldībās. 3) Nodrošināts valsts budžeta finansējums pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei atbilstoši definētai metodiskai tematikai pa izglītības programmu veidiem. 4) Izstrādāta jauno pedagogu izaugsmes un nodarbinātības risku uzraudzības sistēma, nosakot slodzes apjomu, atbildību un skolotāja mentora uzraudzību sadarbībā ar augstskolām, kas īsteno pedagoģijas studiju programmas. 5) Izveidota skolu profesionālā atbalsta sistēma (pašvaldību, izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu metodiskā atbalsta sistēma, t.sk. STEM pedagogiem), koncentrējot izglītības pārvaldības funkcijas, lai īstenotu jēgpilnu izglītības satura un izglītības kvalitātes monitoringu un nodrošinātu datos balstītu skolu snieguma pilnveidi. 6) Palielināts pedagogu, kuri pedagoģisko izglītību un/vai skolotāja kvalifikāciju ieguvuši pēdējo 5 gadu laikā, īpatsvars no 8,9% (2018.g.) uz 10% (2024.g.) IZM1 - 2) KM, LPS, LIZDA,VARAM, pašvaldības 3 - 4) KM (LNKC) 5) VISC1) izstrāde 31.12.2023., aprobācija 31.05.2024. 2) 31.05.2024 3) 30.10.2026 4 - 5) 30.10.2026 6) 31.12.2024III. Labklājīga Latvija 025. 25.2. Palielināsim izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju. Uzsāksim pāreju uz institucionālo finansējuma modeli zinātnes universitātēs. Nodrošināsim profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanu.Pārskatīts esošais augstākās izglītības finansēšanas modelis, to pārorientējot no procesa uz rezultātu un izstrādāts pilotprojekts par institucionālā finansējuma ieviešanu. Pēc pilotprojekta rezultātiem tiks ieviests institucionālais finansējums visās valsts augstākās izglītības iestādēs. Nodrošināts sniegumā balstīts tautsaimniecības transformācijai nepieciešamais valsts finansējums zinātnei.1) Īstenots un izvērtēts institucionālā finansējuma pilotprojekts, sniedzot iespēju no 2024.gada visu tipu valsts augstskolām iesaistīties pilotprojekta īstenošanā atbilstoši vienotiem kritērijiem un MK pieņemot lēmumu par konkrētās augstskolas pievienošanos pilotprojektam. 2) Uzlabojas augstskolu, īpaši zinātnes universitāšu studiju un zinātniskā darba rezultāti, tajā skaitā augstskolu reitingos, un ir sasniegts progress 2025.gada zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā. 3) Nodrošināts STEM absolventu īpatsvars 25 % apmērā no absolventu kopskaita. 4) Valsts budžeta ieguldījumu apmērs pētniecībā un attīstībā sasniedz vismaz 0,5 % no IKP, virzoties uz kopējiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā 1,5% apmērā no IKP uz 2027. gadu. 5) Vismaz viena Latvijas augstākās izglītības iestāde sasniedz vismaz Times Higher Education vai QS reitingu 600. vietu. 6) Vismaz 85% no valsts augstskolu absolventiem strādā kvalificētajos amatos (ISCO 0-3). 7) Finansējums uz vienu studējošo pieaug par 20% valsts augstskolās. 8) Par 15% samazinās atbirums pēc pirmā studiju gada valsts augstskolās. 9) Doktora grāda ieguvēju skaits pieaudzis par 40% (no vidēji 140 gadā līdz 200 gadā).134 135 136IZMVM, ZM, KM1) 31.07.2025 2 - 9) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 025. 25.3. Palielināsim izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju. Uzsāksim pāreju uz institucionālo finansējuma modeli zinātnes universitātēs. Nodrošināsim profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanu.Nodrošināta jaunu pedagogu piesaiste profesionālajā izglītībā.1) Izveidota un uzsākta darba vidē balstīta augstākās izglītības programma profesionālās izglītības pedagogu sagatavošanai (pēc "Mācītspēks" piemēra). 2) Izvērtētas izglītības prasības profesionālās izglītības pedagogiem un izstrādāti priekšlikumu prasību pilnveidei normatīvajā regulējumā, vērtējot to ietekmi. 3) Samazināts iztrūkums pēc profesionālās izglītības pedagogiem par 10% un stiprināta darba devēju pedagoģiskā kapacitāte, nodrošinot darba vidē balstītas mācības. IZMIZM (VISC), LIZDA, KM, ZM, VM1) 30.06.2025 2) 31.12.2025 3) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 025. 25.4. Palielināsim izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju. Uzsāksim pāreju uz institucionālo finansējuma modeli zinātnes universitātēs. Nodrošināsim profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanu.Profesionālās izglītības finansēšanas pieejas pilnveidošana, lai paplašinātu tehnoloģiski ietilpīgāku programmu īstenošanu un uzlabotu mācīšanās kvalitāti un sniegumu atbilstoši darba tirgus attīstības prasībām. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.1) Palielināts profesionālās izglītības programmu bāzes finansējums, atbilstoši faktisko izmaksu aprēķinam. 2) Izstrādāts modelis sniegumā balstītai profesionālās izglītības iestāžu finansēšanai, pārskatot vidējās profesionālās izglītības programmu finansēšanas koeficientus, lai tiktu segti visi programmas īstenošanas izdevumi, t.sk. tehnoloģiski ietilpīgāko programmu izmaksām, lai virzītos uz pilnvērtīgu izglītības procesa nodrošināšanu. Palielināta izglītības kvalitāte un samazināts priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skaits, par 6% kāpināts uzņemto un absolvējušo skaits profesionālajā vidējā izglītībā (no 54% (2018) uz 60% (2027). Īstenots sistemātisks atbalsts profesionālās izglītības izcilības attīstībai, kas nodrošina visu līmeņu izglītības iestāžu, darba devēju, pašvaldību un citu ieinteresēto pušu sadarbību lokālā, nacionālā un starptautiskā līmenī. 3) Neatkarīgi no izglītības iestāžu padotības palielināts valsts finansēto budžeta vietu skaits vidējā profesionālās izglītības līmenī, virzoties uz plānoto proporciju 50/50 vidējā izglītības līmenī.167IZMZM, VM, KM, LIZDA, LBAS1) 30.06.2024 2) 31.12.2024 3) 31.10.2026III. Labklājīga Latvija 025. 25.5. Palielināsim izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju. Uzsāksim pāreju uz institucionālo finansējuma modeli zinātnes universitātēs. Nodrošināsim profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanu.Pilnveidota un stiprināt partnerība ar darba devējiem nozares un darba tirgus vajadzībām atbilstošu speciālistu sagatavošanā.1) Nodrošināts un palielināts izglītojamo un studējošo īpatsvars no 39.6% (2021) uz 40.5% (2024), kas profesionālo kompetenci apgūst darba vidē balstītās mācībās (DVB). 2) Paaugstināta profesionālās izglītības kapacitāte, izstrādājot nozares uzņēmumos balstītu pieeju (modeli) profesionālās kvalifikācijas ieguvei gan sākotnējā profesionālajā izglītībā, gan profesionālajā tālākizglītībā, tai skaitā nozarē balstīta eksaminācija (saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu tiks izstrādāts regulējums nozares eksaminācijas centriem, Šveices finanšu instrumenta ietvaros sagatavotais modelis nozarē balstītai eksaminācijai tik pilotēs atsevišķās nozarēs). 3) Izveidota funkcionāla un ērta sistēma, kas nodrošina ātru jauno profesionālo prasmju pārnesi no darba tirgus uz profesionālās izglītības saturu, samazinot ieviešanas laiku līdz 6 mēnešiem (digitālā platforma e-Profesionālo kvalifikāciju sistēma). 4) Atbilstoši darba tirgus pieprasījumam pēc ātras un elastīgas kompetenču iegūšanas nodrošināta profesionālo kompetenču iegūšana Latvijas Kvalifikāciju ietvarstruktūras (LKI) 5.-8.līmenī, tai skaitā izveidots normatīvais regulējums profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu īstenošanai. 5) Uzsākts mikrokvalifikāciju ieviešanas izmēģinājumprojekts (LKI 5. - 8. līmenī).166 167IZMIZM (IKVD, AIKA, VISC), KM, LM, VM, LDDK, LOSP, LNKC, IeM, LBAS1) 31.12.2024 2) 31.12.2026 3) 31.12.2026 4) 31.12.2026 5) 31.03.2024III. Labklājīga Latvija 025. 25.6. Palielināsim izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju. Uzsāksim pāreju uz institucionālo finansējuma modeli zinātnes universitātēs. Nodrošināsim profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanu.Sākta ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas pieaugušo izglītības atbalsta sistēmas izveide, nodrošinot valsts atbalstu iedzīvotāju, tai skaitā ar zemu izglītības līmeni, mācībām.1) Izveidota un aprobēta individuālo mācību kontu pieeja, t.i. sistēma individualizētajām mācību piedāvājumam un atbalstam. 2) Attīstīta Prasmju pārvaldības platforma, saskaņā ar vienas pieturas servisa principu, kas ļauj efektīvāk pārvaldīt, uzraudzīt, analizēt un vienkopus sniegt informāciju iedzīvotājiem par dažādām pieaugušo mācību iespējām, nedublējot, bet nodrošinot sasaisti ar citu institūciju sistēmām. 3) 28 000 nodarbinātas personas ieguvuši vai pilnveidojuši darba tirgū nepieciešamās prasmes vai kvalifikāciju, tostarp 50% no mācībās iesaistītajiem ir ar zemu izglītības līmeni, 3 950 nodarbinātās personas, lai pielāgotos ekonomikas zaļās pārkārtošanās rezultātā radītajām darba tirgus vajadzībām līdz 2029. gadam. 4) Izstrādāta pašvadītas mācīšanās pieeja IKT speciālistu sagatavošanā, tai skaitā nodrošināta starptautiskās pieredzes pārnese, indikatīvi 1 000 personas ārpusformālās izglītības ietvarā ieguvušas IKT specialista zināšanas un prasmes. 5) Pārskatīts un pilnveidots atbalsta piešķiršanas un mācību piedāvājuma veidošanas mehānisms nodarbinātiem pieaugušajiem, īpaši personām ar zemu izglītības līmeni.170 171IZM (VIAA)EM, LM (NVA), VARAM1) 30.10.2026 2) 30.06.2026 3) 30.06.2026 4) 30.06.2026 5) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 025. 25.7. Palielināsim izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju. Uzsāksim pāreju uz institucionālo finansējuma modeli zinātnes universitātēs. Nodrošināsim profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanu.Stiprināta mākslu un kultūras universitāšu akadēmiskā, mākslinieciskā jaunrade un zinātniskā darbība, attīstot to infrastruktūru un atbalstot digitalizācijas un tehnoloģisko inovāciju integrēšanu augstskolu darbībā. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.1) Turpinātas investīcijas mākslu un kultūras universitāšu (LMA, JVLMA, LKA) infrastruktūras un studiju vides attīstībā, tostarp Tabakas Fabrikas projektā Miera ielā īstenošanā (2.kārta) (LKA), Kronvalda bulvārī (LMA), A.Briāna ielā (LMA). 2) Ieviests starpdisciplinārs izglītības piedāvājums, tostarp uz ārvalstu studentu mērķauditoriju orientētas studiju programmas, attīstītas pedagoģijas un doktorantūras studiju programmas, kā arī mūžizglītības programmas atbilstoši kultūras nozares un darba tirgus vajadzībām.139 140 141 143 144 156 157 158KM1) FM(VNĪ) 2) IZM1 -2) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 026. (VARAM, SM) 26.1. Paaugstināsim Rīgas konkurētspēju Ziemeļeiropā, nodrošinot iespējas investēt Rīgas infrastruktūrā un izveidojot vienotu Rīgas metropoles attīstības un pārvaldības modeli.Mērķtiecīga investīciju piesaiste Rīgas konkurētspējas paaugstināšanai Ziemeļeiropas reģionā.Panākta Rīgas kā Ziemeļeiropas uzņēmējdarbības, zinātnes un kultūrtūrisma centra izaugsme, apvienojot Latvijas galvaspilsētā koncentrēto lielāko valsts zinātnisko un uzņēmējdarbības potenciālu, izveidojot klasterus zinātnei un pētniecībai, kā arī inovatīvu un tehnoloģiski ietilpīgu uzņēmumu izaugsmei, kā arī sekmējot Starptautiskās lidostas "Rīga, dzelzceļa projekta Rail Baltica un Rīgas ostas attīstību.302 312 313 329VARAM SMEM, ZM, IZM, LM, VM, KM31.12.2025III. Labklājīga Latvija 026. 26.2. Paaugstināsim Rīgas konkurētspēju Ziemeļeiropā, nodrošinot iespējas investēt Rīgas infrastruktūrā un izveidojot vienotu Rīgas metropoles attīstības un pārvaldības modeli.Videi draudzīga un ilgtspējīga mobilitātes risinājuma ieviešana Rīgā un tās aglomerācijā, tajā skaitā nodrošinot piekļūstamību pasažieriem ar pārvietošanās grūtībām.1) Novērstas CO2 emisijas vismaz 20 tūkst. t CO2/gadā, īstenojot atjaunošanas fonda ietvaros paredzēto Rīgas pilsētas un tās aglomerācijas mobilitātes reformu. - Bezemisiju publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzlabošana, modernizējot esošo dzelzceļa elektrificēto tīklu un attīstot jaunas elektrificētas līnijas; - Rīgas sabiedriskā transporta un saistītās infrastruktūras izbūve, kā arī ritošā sastāva iegāde; - Rīgas metropoles areāla (tostarp Rīga, Carnikava, Saulkrasti) multimodālo staciju ("Stacija 2.0") izbūve; - Mikromobilitātes (veloceļu) infrastruktūras izbūve. 2) Ar mērķi nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanu, Rīgas valstspilsētas autobusu, trolejbusu un tramvaju maršrutos un reģionālo vilcienu A zonā ieviests sabiedriskā transporta vienotās biļete pilotprojekts, kas nodrošinās iespējas izmantot sabiedrisko transportlīdzekli vairākos pārvadājumu veidos. 3) Izstrādāts Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta plāns, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta plašāku izmantošanu lielām pasažieru plūsmām un privātā autotransporta izmantošanas mazināšanu Rīgas metropoles areālā, izveidojot konkurētspējīgu sabiedriskā transporta piedāvājumu attiecībā pret privāto transportu, kā arī veicinot un piedāvājot plašākas iespējas pasažieriem plānot braucienu ar dažādiem transporta veidiem, tostarp velotransportu un mikromobilitātes rīkiem. Birokrātijas mazināšana, īstenojot vienotu plānošanas un finansēšanas modeli Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta plāna ietvaros.303 304 312 314 329SM3)VARAM1) 31.07.2026 2) 30.10.2026 3) 31.07.2026III. Labklājīga Latvija 026. 26.3. Paaugstināsim Rīgas konkurētspēju Ziemeļeiropā, nodrošinot iespējas investēt Rīgas infrastruktūrā un izveidojot vienotu Rīgas metropoles attīstības un pārvaldības modeli.Lai veicinātu Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles starptautisko konkurētspēju un izaugsmi, sadarbība ar Rīgas valstspilsētu starptautiska un nacionāla mēroga kultūras objektu izveidē un rekonstrukcijā, kā arī pasākumu koordinēšanā. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.1) Uzsākta Rīgas valstspilsētas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošana, sagatavots institucionālais modelis, panākta iesaistīto pušu vienošanās par projekta īstenošanas vietu un projekta realizēšanas modeli (Rīgas valstpilsētas aizņēmums, PPP). 2) Turpināta projekta "Rīgas filharmonija" īstenošana, izstrādāts būvprojekts, panākta vienošanās par būvdarbu īstenošanas un finansēšanas kārtību, veikts būvdarbu un būvuzraudzības iepirkums, uzsākti būvdarbi. (Rīgas valstpilsētas aizņēmums). 3) Piedāvāti risinājumi Latvijas Nacionālā teātra piebūves būvniecībai.329 369 380KMRD1 - 3) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 026. 26.4. Paaugstināsim Rīgas konkurētspēju Ziemeļeiropā, nodrošinot iespējas investēt Rīgas infrastruktūrā un izveidojot vienotu Rīgas metropoles attīstības un pārvaldības modeli.Rīgas pilsētas un Pierīgas integrācija, kas pašlaik veido administratīvi un saimnieciski fragmentētu, bet funkcionāli vienotu telpu, kurā izveidota kopēja koordinēta attīstības plānošana un sadarbība Rīgas metropoles konkurētspējas palielināšanai uzņēmējdarbības attīstības, transporta infrastruktūras, sabiedriskā transporta, apdzīvojuma attīstības, pašvaldību izglītības ekosistēmas u.c. jomās.1) Panākta Rīgas metropoles areāla telpiskās struktūras saskaņota attīstība un tur notiekošo procesu koordinēšana, izstrādājot integrētu attīstības un pārvaldības modeli, kurā ņemtas vērā Rīgas valstspilsētas, apkārtējo pašvaldību, valsts un iedzīvotāju dažādās intereses. 2) Nodrošināts atbalsts Rīgas plānošanas reģionam no ES kohēzijas politikas programmas vai valsts budžeta 2021-2027.g., tai skaitā no ES kohēzijas politikas programmas 2021-2027.g mobilitātei 73 milj. euro, dzīves kvalitātes un pakalpojumu uzlabošanai 70 milj. euro. 3) Nodrošināta Rīgas metropoles areālā ietilpstošo pašvaldību saskaņota un vienota pieeja transporta infrastruktūras (t.sk. sabiedriskā transporta) un apdzīvojuma attīstības plānošanā, konkurētspējīgas izglītības ekosistēmas izveidē u.c. jomās.334VARAMEM, ZM, SM, IZM, LM, VM, KM, KEM, IeM1-3) 31.12.2025III. Labklājīga Latvija 027. (VARAM, EM) 27.1. Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība.Veicināta reģionu attīstība - piesaistītas ES fondu investīcijas uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai pašvaldībās publiskās ārtelpas attīstībai, pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamībai, viedo risinājumu ieviešanai, kapacitātes uzlabošanai un prasmju paaugstināšanai pašvaldībās, kā arī Atveseļošanas fonda investīcijas nacionālas nozīmes industriālo parku attīstīšanai reģionos.Piesaistītas ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīcijas uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai pašvaldībās 182,38 milj.euro apmērā (ieskaitot elastības finansējumu), publiskās ārtelpas attīstībai 23,66 milj.euro apmērā, pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai jaunu vietu izveidei un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamībai 42,15 milj.euro apmērā, viedo risinājumu ieviešanai pašvaldību autonomo funkciju un no tām izrietošu pārvaldes uzdevumu izpildes nodrošināšanā 15,53 milj. euro apmērā un kapacitātes uzlabošanai un prasmju paaugstināšanai pašvaldībās, kā arī piesaistītas Atveseļošanas fonda investīcijas (apstiprināti projekti) vismaz četru nacionālas nozīmes industriālo parku un teritoriju būvniecībai reģionos. Nodrošināta iepriekšējā perioda investīciju programmu ieviešanas uzraudzība. Investīciju rezultātā: 1) attīstīta uzņēmējdarbības publiskā infrastruktūra, nodrošinot iespēju to izmantot vismaz 70 komersantiem, kas veiks privātās investīcijas vismaz 121 milj. euro apmērā, kas savukārt dos iespēju radīt jaunas vai attīstīt esošās darbavietas; 2) attīstīta publiskā ārtelpa pašvaldībās vismaz 117 tūkst. kvadrātmetru platībā, uzlabojot dzīves vides kvalitāti un palielinot sabiedrības drošību; 3) nodrošināta bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamība, kopumā sniedzot atbalstu vismaz 2309 bērniem, tādējādi veicinot darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanu.328 330 331 332 334 336VARAM 1 - 3) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 027. 27.2. Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība.Piesaistītas ES fondu investīcijas, lai veicinātu vietējās ekonomikas attīstību, vides un klimata stāvokļa uzlabošanos un sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti reģionos, nodrošinot pašvaldību pielāgošanos klimata pārmaiņām un plūdu risku samazināšanu un applūšanas apdraudējumu, kas rada zaudējumus reģionos.Piesaistītas ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda investīcijas (ieskaitot elastības finansējumu), kuru rezultātā tiks attīstītas zaļās zonas pilsētvidē, samazināts vidē novadītais piesārņojums, kā arī izveidota infrastruktūra, kas pasargās no apdzīvoto teritoriju applūšanas: 1) klimata pārmaiņu pielāgošanās nolūkā vismaz 44,3 milj.euro apmērā, īstenojot projektus vismaz 15 pašvaldībās, atbilstoši pašvaldību klimata stratēģijām klimata pārmaiņu radīto risku mazināšanai un seku likvidācijai; 2) ūdenssaimniecības sektora resursu un infrastruktūras efektivitātes uzlabošanai un piesārņojuma samazināšanai vismaz 74,16 milj.euro apmērā, lai tiktu uzlabota notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte un efektivitāte apdzīvotās vietās, aptverot vismaz 58 600 iedzīvotājus; 3) plūdu riska samazināšanai un krasta erozijas novēršanai vismaz 49,23 milj.euro apmērā, lai vismaz 20 272 iedzīvotājiem tiktu samazināts plūdu un krasta erozijas apdraudējums.274 282 284 328VARAM 1 - 3) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 027. 27.3. Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība.Nodrošināta ilgtspējīgas izglītības ekosistēmas projektu attīstība, kā arī finansējuma piesaiste nacionālajam reģionālajam fondam reģionu attīstībai būtiskajās jomās. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.1) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Satiksmes ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pašvaldībām nepieciešamajām investīcijām ilgtspējīgas izglītības ekosistēmas projektiem sākot no 2025.gada. Investīcijas nodrošinās atbalstu skolu tīkla reformas ieviešanai. 2) Iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2022.gada 8. februāra noteikumos Nr.112 "Kārtība, kādā piešķiramas un izlietojamas mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām", nodrošinot atbalstu pašvaldību investīciju projektiem 2025.gadā 69 milj. euro, 2026.gadā 43,65 milj. euro un sākot ar 2027.gadu 30 milj. euro apmērā. (69 milj. investīciju programma - 42 pašv. x 1,5 milj. euro un Rīgas pašv. 6 milj.euro.). Atbalsts IZM uzsāktajai skolu tikla pārskatīšanai, nodrošinot investīcijas pašvaldību izglītības un transporta infrastruktūrā, kā arī mobilitātes risinājumos.330 331 332 334 336VARAMIZM, SM1) 31.05.2024 2) 31.03.2025III. Labklājīga Latvija 027. 27.4. Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība.Pilnveidots teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes process digitālajā telpā un uzlabots normatīvais regulējums, saīsinot kopējo lēmumu pieņemšanas procesu valsts un pašvaldību iestādēs, tādējādi mazinot birokrātisko slogu.1) Pilnveidots normatīvais regulējums teritorijas attīstības plānošanas jomā ar mērķi mazināt administratīvo slogu pašvaldībām dokumentu izstrādes procesā. 2) TAPIS stiprināta plānošanas dokumentu savstarpēja integrācija un izstrādāti uzlabojumi plānošanas procesa nodrošināšanai ar digitāliem risinājumiem. 3) Samazināti termiņi teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei kā viens no faktoriem ieguldījumiem jaunu objektu attīstībā un būvniecībā316VARAMEM, TM (VZD)1 - 3) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 027. 27.5. Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība.Ilgtspējīgs publiskais iepirkums kā rīks, kas maina sabiedrības saimniekošanas un dzīvesstila paradumus.1) Pārskatītas un piemērotas zaļā publiskā iepirkuma prasības, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību un līdzšinējo piemērošanas praksi, kā arī lai veicinātu videi draudzīgāku produktu un pakalpojumu iepirkumus un paaugstinātu sabiedrības vides apziņu. 2) Samazinātas kaitīgo vielu, kas rodas ražošanas procesā, emisijas apkārtējā vidē. 3) Veicināts apritīgums, samazinot apglabājamo atkritumu apjomu. 4) Īso piegāžu ķēžu veicināšana vides ietekmes mazināšanai, nodrošinot pirkšanu no iespējami tuvākā audzētāja/ ražotāja, lai samazinātu transportēšanas radīto emisiju apjomu, kā arī veicinātu vietējā tirgus attīstību un noietu.285 292VARAMEM, FM (IUB), ZM, SM, LM1 - 4) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 027. 27.6. Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība.Piesaistītas investīcijas plānošanas reģioniem, pašvaldībām un nevalstiskajam sektoram reģionu sociālekonomiskajai attīstībai, pievilcīgas un kvalitatīvas dzīves vides izveidei un uzņēmējdarbības veicināšanai Interreg programmu 2021.-2027.gadam, EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu programmu starptautisko projektu ietvaros.8 Interreg, EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu programmu ietvaros piesaistīti vismaz 77 miljoni euro plānošanas reģionu un pašvaldību projektu īstenošanai, kas vērsti uz reģionu ilgtspējīgu sociālekonomisko attīstību, dzīves vides uzlabošanu un uzņēmējdarbības veicināšanu. Latgales plānošanas reģionā tiek īstenots EEZ projekts "Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Latgales plānošanas reģionā" (akronīms: UAP Latgale), Projekta kopējās izmaksas: EUR 1 405 964. Projekta ietvaros tiek veiktas aktivitātes Latgales plānošanas reģiona uzņēmējdarbības centra un pašvaldību kapacitātes stiprināšanai, reģionālās atpazīstamības veicināšanas aktivitātes, reģionālais jauniešu uzņēmējdarbības mentorings, atbalsts nodarbinātības un konkurētspējas palielināšanai, īstenojot reģionam specifiskas aktivitātes.282 288 289 291 328 334 336 367 369 383VARAM 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 027. 27.7. Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība.Izvērtēts ekonomiski pamatotākais Valsts teritorijas iedalījums, kas kalpotu sociālekonomiskai analīzei un turpmāko intervences pasākumus izstrādei ES kohēzijas politikas ietvaros un sekmētu labvēlīgāku atbalstu reģionālai attīstībai un Latvijas izaugsmei.Sagatavots priekšlikums klasifikācijas pieejas izvērtēšanai, lai reģionos veidotu teritorijas ar līdzīgāku IKP VARAMEM, FM30.06.2024III. Labklājīga Latvija 027. 27.8. Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība.Plānošanas reģioni nodrošina efektīvāku pakalpojumu tīklu, vadot tā plānošanu un koordinējot tā ieviešanu visā reģiona teritorijā.1) Pilnveidota plānošanas reģionu darbība (funkcijas, pārvaldes un finansēšanas modelis). 2) Aktualizēts kādas pašvaldību atbildībā esošās jomas būtu lietderīgi koordinēt reģiona ietvaros. Vienlaikus risinājumi var atšķirties starp reģioniem (it īpaši Rīgu un pārējo Latviju). 3) Aktualizēts nozaru ministriju viedoklis par potenciālo pakalpojumu vienotu plānošanu, t.sk. mūžizglītības pasākumu plānošanu atbilstoši reģiona nozaru un attīstības vajadzībām, kā arī nepieciešamo finansējuma sadalījumu starp valsti un pašvaldībām.334VARAMSM, IeM, LM, IzM, VM, pašvaldības1 - 3) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 027. 27.9. Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība.Nodrošināta kultūras pieejamība reģionos, veidojot kultūras objektus un notikumus kā ekonomisko vidi aktivizējošus pasākumus. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.1) VKKF konkursos un mērķprogrammās īstenots mērķtiecīgs atbalsts kultūras pakalpojumu pieejamībai ārpus Rīgas valstspilsētas. 2) Īstenots mērķtiecīgs atbalsts radošā darba veicēju (t.sk. mūzikas, vizuālās mākslas, rakstniecības nozarēs) rezidenču centru darbībai Latvijas reģionos. 3) Sniegts atbalsts Jaunā Eiropas Bauhaus principu ievērošanai reģionu attīstības projektos. 4) Atjaunota minimālā kultūras pakalpojumu groza definīcija, lai atbilstoši administratīvi teritoriālajai struktūrai nodrošinātu kultūras pakalpojumu pieejamību katram Latvijas iedzīvotājam369 381KM 1 -3) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 027. 27.10. Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība.Nodrošināti biznesa inkubācijas (pārstāvniecību) pakalpojumi uzņēmējdarbības uzsākšanai un inovatīvu ideju īstenošanai, tādējādi veicinot darba vietu izveidi arī Latvijas reģionos (Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.4.rīcības virziena uzdevumi) Izstrādājot ES fondu atbalsta programmu, mazinātas administratīvās procedūras. Nodrošināta programmu maksimāli ātra pieejamība uzņēmumiem.1) Nodrošināta 22 biznesa inkubatoru darbība, tajā skaitā tehnoloģiskais un radošo industriju inkubators. 2) Sniegts inkubācijas atbalsts vismaz 285 inovatīviem uzņēmumiem (atbalsts granta veidā), pirmsinkubācijas atbalsts 422 topošajiem uzņēmumiem (nefinansiāls atbalsts) un 192 jaunizveidotiem uzņēmumiem. 3) Izveidoti papildus 4 biznesa inkubatori par valsts budžeta līdzekļiem. (rezultāti sasniedzami līdz 2029.gada beigām)43 332 383EMEM (LIAA)1 -3) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 027. 27.11. Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība.Nodrošināta programma zināšanu un prasmju pilnveidei pašvaldību un plānošanas reģionu darbiniekiem reģionālās attīstības un pašvaldību darbības jomā.Stiprināta pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu kapacitāte (zināšanas un prasmes), lai uzlabotu sabiedrībai svarīgu pašvaldību publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti pēc ATR tādu publisko pakalpojumu, kas ir ciešā sasaistē ar pašvaldībām noteikto autonomo funkciju izpildi, ko nosaka Pašvaldību likums (piemēram, darbs ar jaunatni, atbalsts uzņēmējdarbībai, civilā aizsardzība, būvniecības, komunālie un sociālie pakalpojumi u.c.) - apmācību apmeklējumu skaits (1300).328 334VARAM 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 027. 27.12. Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība.Veicināta mobilās un fiksētās platjoslas infrastruktūras (bāzes staciju, optisko tīklu) attīstība, iekļaujot tos pašvaldību teritoriju plānojumos, attīstot pietiekamas intensitātes radiolauka pieejamību jaunceltnēs un sabiedriski nozīmīgās ēkās, kā arī pilnveidojot normatīvo regulējumu un mazinot izmaksas bāzes staciju, t.sk. 5G, izvietošanai uz publisko personu infrastruktūras.Digitalizācijas turpmākā attīstība, īpaši tādās jomās kā inovācijas un zinātne, izglītība, veselības aprūpe, iekļaujoša sabiedrība, darba tirgus, reģionālā attīstība u.c., un digitālo tehnoloģiju pielietošanas iespējas visos Latvijas reģionos gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem (iespējas attālināta darba, mācību, ārstniecības, valsts pakalpojumu saņemšanai u.c. procesiem), nodrošinot, ka: 1) 2026. gadā 5G pārklājums, kas pilnvērtīgi nodrošinās attālināta darba, mācību, ārstniecības, valsts pakalpojumu saņemšanas u.c. iespējas, būs pieejams 70% no apdzīvotām teritorijām. 2) Sagatavoti atvieglojumi būvniecības jomā elektronisko sakaru tīklu attīstībai nepieciešamās infrastruktūras, īpaši nepārtraukta 5G tīkla un pārklājuma izvēršanai. 3) 2026. gadā Gigabitu savienojamība (augstas veiktspējas tīklu pārklājums) pieejams 96% no mājsaimniecībām. 4) 3G un 4G pārklājuma kvalitātes monitorings, nodrošinot atbilstību augstākajiem kvalitātes standartiem ar mērķi panākt vienmērīgu un kvalitatīvu pārklājumu visā Latvijas teritorijā.307 315 317SM 1 - 4) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 028. (SM) 28.1. Veidosim ilgtspējīgu pasažieru pārvadājumu un satiksmes infrastruktūras attīstības un pārvaldības modeli, nostiprinot dzelzceļu kā sistēmas mugurkaulu.Ilgtspējīgas transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta sistēmas attīstība, virzoties uz klimata mērķu sasniegšanu un nostiprinot dzelzceļu kā sistēmas mugurkaulu.1) Īstenojot pasākumus, kas vērsti uz integrēta sabiedriskā transporta tīkla izveidi, attīstot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu un uzsākot jauno elektrovilcienu ekspluatāciju, dzelzceļa pasažieru īpatsvars pasažieru pārvadājumos sasniegs 12% (valstī kopumā salīdzinot ar regulāras satiksmes autobusiem, trolejbusiem, tramvajiem). Pārvadāto pasažieru skaits dzelzceļa satiksmē sasniegs 22.miljonus pasažieru. 2) Ar mērķi nodrošināt valsts budžeta līdzekļu ekonomisku un efektīvu izmantošanu un mazināt birokrātiju, izstrādāts un ieviests transporta un digitālās infrastruktūras ilgtspējīgas attīstības, pārvaldības un finansēšanas modelis, vadoties pēc OECD labākās prakses rekomendācijām. 3) Pilnveidots rīcības mehānisms, lai pastiprinātu konkurences pārkāpumos atklāto autopārvadājumu uzņēmumu atbildību ar tiem noslēgto pārvadājumu līgumu ietvaros. 4) Izstrādāta un apstiprināta dzelzceļa staciju un saistīto infrastruktūras investīciju programma ("Stacija 2.0)", tostarp Park & Ride, kas uzlabotu pieejamību dzelzceļa pakalpojumiem un attīstītu dzelzceļa stacijas un to apkaimes kā multimodālu transporta un dažādu pakalpojumu centrus. 5) Izstrādāts ilgtermiņa rīcības plāns satiksmes infrastruktūras pielāgošanai un mobilitātes pakalpojumu piekļūstamībai cilvēkiem ar kustību un citiem funkcionāliem traucējumiem.281 302 303 312 314SM 1) 30.10.2026 2) 30.10.2026 3) 30.12.2024 4) 30.06.2024 5) 31.12.2024III. Labklājīga Latvija 028. (SM) 28.2. Veidosim ilgtspējīgu pasažieru pārvadājumu un satiksmes infrastruktūras attīstības un pārvaldības modeli, nostiprinot dzelzceļu kā sistēmas mugurkaulu.Nodrošināta koordinēta transporta un loģistikas nozares eksporta pakalpojumu virzība starptautiskā tirgū, kā arī Latvijas iekļaušanos mūsdienīgās globālās piegādes ķēdēs, t.sk. pilnveidojot ostu pārvaldību.1) Nodrošināts satiksmes nozares konkurences apstākļos strādājošo valsts tiešā un pastarpinātā kontrolē esošo kapitālsabiedrību pakalpojumu eksporta ieņēmumu pieaugums vismaz 20% apmērā (salīdzinot ar 2023.gadu). 2) Kopīgi ar nozari izveidots mehānisms nozares eksportējošo uzņēmumu atbalstam pakalpojumu virzīšanai jaunos tirgos, inovāciju ieviešanai, jaunu risinājumu un sadarbības intensificēšanai ar partneriem Rietumu tirgos. Izveidota Eksporta un Inovāciju padome. 3) Pārskatīta Ostu pārvaldības reformas gaita, precizēti tās mērķi un izstrādāti priekšlikumi tās pilnveidošanai, saskaņā ar transporta un digitālās infrastruktūras ilgtspējīgas attīstības, pārvaldības un finansēšanas modeli.237 243SM 1 - 2) 30.10.2026 3) 30.06.2024III. Labklājīga Latvija 028. (SM) 28.3. Veidosim ilgtspējīgu pasažieru pārvadājumu un satiksmes infrastruktūras attīstības un pārvaldības modeli, nostiprinot dzelzceļu kā sistēmas mugurkaulu.Ieviesti inovatīvi un moderni digitālie risinājumi satiksmes nozarē, t.sk. attīstot datu izmantošanu un stiprinot digitālo infrastruktūru.Izveidota datu apstrādes platforma (digitālais dvīnis), kurā apkopoti dati vismaz no piecām kapitālsabiedrībām, kas nodrošinās piekļuvi datiem, kas nepieciešami efektīvai, ilgtspējīgai un datos balstītai transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstībai un plānošanai, kā arī birokrātijas mazināšanai, modernizējot datu apmaiņu.241 302 316 428SMVARAM30.10.2026III. Labklājīga Latvija 028. 28.4. Veidosim ilgtspējīgu pasažieru pārvadājumu un satiksmes infrastruktūras attīstības un pārvaldības modeli, nostiprinot dzelzceļu kā sistēmas mugurkaulu.Paplašināta Latvijas stratēģiskā gaisa savienojamība un stiprināta Rīgas loma starptautiskajos aviācijas pārvadājumos, kā arī veicināta aviācijas nozares vērtību ķēdes, klimatneitralitātes un inovāciju attīstība1) Pārvadāto pasažieru skaits Rīgas lidostā pieaudzis līdz 8 miljoniem. 2) Uzsākta "Lidostas pilsētas" (Airport City) projekta pirmās kārtas realizācija, kā arī noslēgts līgums par 6. kārtas lidostas termināļa paplašināšanas izbūvi. 3) Veiksmīgi īstenota airBaltic kotācija biržā caur IPO, tostarp izpildot COVID-19 laikā sniegtā valsts atbalsta nosacījumus. 4) Paplašināta Rīgas lidostas kā Ziemeļeiropas nozīmes aviācijas centra savienojamība, attīstot tranzīta satiksmi un veidojot atbalsta bāzes citās lidostās. 5) Īstenoti pasākumi ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) ražošanai un izmantošanai aviācijas nozarē, tādējādi veicinot nozares klimata mērķu sasniegšanu.302 313SM 1) 30.10.2026 2) 31.12.2024 3) 31.12.2025 4) 31.12.2024 5) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 028. 28.5. Veidosim ilgtspējīgu pasažieru pārvadājumu un satiksmes infrastruktūras attīstības un pārvaldības modeli, nostiprinot dzelzceļu kā sistēmas mugurkaulu.Nodrošināta efektīva un uz rezultātu vērsta Rail Baltica projekta pārvaldība, t.sk. nodrošinot Rīgas integrāciju Rail Baltica koridorā līdz 2030. gadam.1) Izveidota un pilnvērtīgi darbojas Rail Baltica Latvijas vadības grupa, nodrošinot Rail Baltica projekta centralizētu vadību Latvijā, kā arī stiprinot projekta īstenošanā iesaistīto pušu (tostarp Satiksmes ministrijas, RB Rail, EDZL, kā arī citu atbildīgo ministriju un institūciju) savstarpējo sadarbību stratēģisku lēmumu pieņemšanā. 2) Pilnībā izstrādāti Rail Baltica būvprojekti Latvijas pamttrasei. 3) Būvniecības progress uzsākts Latvijas pamattrasei vismaz 20% apmērā (pie nosacījuma, ja tiek saņemts CEF10 finansējums). 4) Izstrādāts Rail Baltica projekta pārresoru īstenošanas, pārvaldības un finansēšanas modelis un likumdošanas ietvars, tai skaitā, definējot līdz 2030.gadam īstenojamā projekta apjomu un nepieciešamo finansējumu, kā arī pēc 2030.gada īstenojamo aktivitāšu plānu. 5) Pieņemts lēmums par Rail Baltica galvenā koridora izbūvi posmā no Tallinas (Igaunija) līdz Lietuvas-Polijas robežai, nodrošinot pilnvērtīgu Rīgas integrāciju.281 312 313SM1) Vadības grupā pārstāvētās institūcijas 4) FM1) 30.06.2024 2) 30.10.2026 3) 30.10.2026 4) 30.06.2024 5) 31.12.2024III. Labklājīga Latvija 029. (EM, LM, IeM) 29.1. Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ.Paplašināta darbaspēka pieejamība, iesaistot aktīvajos nodarbinātības pasākumos darbaspēka rezervi (bez darba esošās personas, t.sk. jaunieši), nodrošinot darba pieredzes un ienākumu gūšanas iespējas, darba tirgū pieprasīto prasmju apguvi un reģionālās mobilitātes atbalstu, tādējādi palielinot piekļuvi darba tirgum un mazinot ienākumu nevienlīdzību.Katru gadu bez darba esošās un bezdarba riskam pakļautās mērķa grupu 10 000 personas tiek iesaistītas pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides pasākumos atbilstoši darba tirgus vajadzībām un prognozēm, 1000 personas subsidētās un pagaidu nodarbinātības pasākumos, 2000 personas reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumos.220 221LMEM30.10.2026III. Labklājīga Latvija 029. 29.2. Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ.Izstrādāta atbalsta programma vecāka gadagājuma nodarbināto noturēšanai darba tirgū un "sudraba ekonomikas" veicināšanai, paredzot tādus praktiskus atbalsta pasākumus uzņēmumos kā darba vides pielāgojumi, individuālo un kolektīvo darba aizsardzības līdzekļu līdzfinansēšana, atbalsts darba devējiem nepieciešamo darba organizācijas un darba metožu izmaiņu veikšanai un darba vides pielāgošanai ilgākam un veselīgākam darba mūžam, individuālo un kolektīvo darba aizsardzības līdzekļu iegādei.Sniegts atbalsts 3000 vecāka gadagājuma strādājošo noturībai darba tirgū un 300 darba devējiem.213 221LMEM, LBAS, LDDK30.10.2026III. Labklājīga Latvija 029. 29.3. Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ.Sadarbībā ar sociālajiem partneriem izvērtēta nepieciešamība pilnveidot darba tiesisko attiecību regulējumu, tai skaitā attiecībā uz darbinieka tiesībām neveikt darba pienākumus un uzteikt darba līgumu darba samaksas neizmaksas gadījumā, virsstundu darbu, dīkstāvi, nepilno darba laiku, koplīgumiem, darbnespējas periodu, kā arī iespēju samazināt darba devējiem izvirzāmās formālās prasības, vienlaikus nesamazinot vispārējo darbinieku tiesiskās aizsardzības līmeni.1) Grozījumi Darba likumā, kas nodrošina darba tirgus izmaiņām pielāgotu un taisnīgu darba tiesisko attiecību regulējumu. 2) Pārskatīts slimības naudas un slimības pabalsta regulējums, uzlabotas darbnespējas lapu datu analītikas iespējas, kas tiek izmantotas darbnespējas lapu izsniegšanas pamatotības uzraudzībā.223LM1) NVO, visas ministrijas (izņemot AizM) 2) VM, VM (NVD), VM (VI), NVO1) 31.12.2024 2) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 029. 29.4. Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ.Panākta "vienādas darba samaksas principa" piemērošana un nostiprināšana.Sadarbībā ar sociālajiem partneriem noteikti pasākumi darba samaksas pārredzamības stiprināšanai un nodarbināto diskriminācijas mazināšanai, nodrošinot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/970 pārņemšanu, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm. LMTM, EM, LBAS, LDDK30.03.2026III. Labklājīga Latvija 029. 29.5. Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ.Dažādības vadības procesu pilnveide Latvijā, iekļaujošas darba vides veicināšana.1) Darba devēju atbalsta platformas izveide dažādības vadības jautājumos. 2) Dažādības vadības standarta ISO 30415:2021 "Personāla vadība dažādība un iekļaušana" reģistrācija Latvijā. Standarts sniegs atbalstu darba devējiem dažādības vadības un iekļaušanas jautājumos. 3) Līdzdalība vienota dažādības vadības standarta izstrādē Eiropas un starptautiskajā līmenī. 4) Izstrādāti priekšlikumi darba devēju un ekspertu dažādības vadības sertifikācijas sistēmas izveidei Latvijā.408SIF 1 - 4) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 029. 29.6. Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ.Nodrošināts atbalsta pakalpojums ES pilsoņiem, veicinot viņu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, sniedzot sākotnējas konsultācijas atbilstoši personas vajadzībām un problēmsituācijai, nodrošinot juridisko un psiholoģisko atbalstu, kā arī praktisku palīdzību reālajās dzīves situācijās. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.Izveidota un aprobēta atbalsta sistēma ES pilsoņiem un veicināta to sociālekonomiskā iekļaušana.408KMSIF30.10.2026III. Labklājīga Latvija 029. 29.7. Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ.Lai paplašinātu iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai, izstrādāts uz rezultātiem balstīts atbalsta instruments darba ņēmēju kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai darba tirgū pieprasīto prasmju apguvei, kas nodrošinātu to, ka valsts maksā par sasniegtajiem apmācību rezultātiem, mērot tos vairāku gadu garumā (uz rezultātiem balstīts maksājumu modelis).Nodrošināts ilgtspējīgs finansējums darbaspēka prasmju un kvalifikācijas celšanai, pārkvalificējot 10 500 mazkvalificētos nodarbinātos, no tiem pilotprojektā vismaz 500 IKT speciālistus.171 172EM 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 029. 29.8. Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ.Izveidota koordinēta cilvēkkapitāla pārvaldības sistēma.1) Konsolidēta valsts institūciju darba tirgus prognozēšanas funkcija. 2) Izveidots vienots mācību vajadzību noteikšanas mehānisms (starpinstitucionāla komisija ar sociālo partneru dalību) pieaugušo mācību organizēšanai saskaņā ar darba tirgus prognozēm. 3) Sniegts atbalsts uzņēmējiem un iedzīvotājiem prasmju pilnveidošanai un pārkvalifikācijai. 4) Stiprināta nozaru ekspertu padomju loma un kapacitāte, lai sekmētu darba devēju, darba ņēmēju un valsts puses sadarbību, veicinot profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī tās efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu. 5) Izstrādāti priekšlikumi par iespēju konsolidēt cilvēkkapitāla apmācībās iesaistītās valsts institūcijas ar mērķi izveidot efektīvu sistēmu maksimāli ātrai apmācībai atbilstoši darba devēju vajadzībām.43EMLM, IZM, LIAA, NVA, VIAA, KM 4) LDDK1 - 4) 30.10.2026 5) 30.08.2024III. Labklājīga Latvija 029. 29.9. Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ.Izstrādāts atbalsta pasākumu kopums jauniešu iesaistei un veiksmīgai integrācijai darba tirgū, t.sk. novēršot nepamatotu prasību pēc krievu valodas zināšanām.1) Mazināts izglītībā un darba tirgū neiesaistīto jauniešu 15- 24 gadu vecumā īpatsvars par 2,6 % salīdzinājumā ar 2022.gadu. 2) Samazinās sūdzību skaits par diskrimināciju darba tirgū.404 409EMLM, IZM1 -2) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 029. 29.10. Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ.Stiprināts valsts valodas lietojums darba tirgū, t.sk. novēršot nepamatotu prasību pēc krievu valodas zināšanām.Sagatavoti priekšlikumi grozījumiem Darba likumā. LMTM , IZM30.06.2024.III. Labklājīga Latvija 029. 29.11. Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ.Lai nodrošinātu mūžizglītības politikas atbilstību nākotnes darba tirgus prasībām, izveidota absolventu monitoringa sistēma attiecībā uz tālākizglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas programmām.Izveidota absolventu monitoringa sistēma attiecībā uz tālākizglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas programmām. EM (CSP)LM (NVA), IZM (VIAA), EM (LIAA)30.10.2026III. Labklājīga Latvija 029. 29.12. Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ.Lai piesaistītu kvalificētu darbaspēku Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, izstrādāti kontrolētas darbaspēka imigrācijas nosacījumi, tai skaitā nodrošinot vienkāršotu darbaspēka piesaistes procedūru prioritārajās tautsaimniecības nozarēs un veicinot reemigrāciju.Brīvo darba vietu skaits nepārsniedz 1 % no kopējo darba vietu skaita.212EMLM, IeM30.10.2026III. Labklājīga Latvija 029. 29.13. Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ.Nodrošināta paātrināta valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem.1) Atrasts risinājums un izstrādāti nepieciešamie normatīvie akti paātrinātas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas nodrošināšanai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem. 2) Nodrošināta paātrināta valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem.60 64 65 68 69VMLVSADA, VM (NMPD)1) 30.06.2024 2) 31.01.2025III. Labklājīga Latvija 030. (FM, VK) 30.1. Turpināsim attīstīt ar Baltijas valstīm konkurētspējīgu kapitāla tirgu. Lai attālinātu publisko personu kapitālsabiedrības no politiskās ietekmes un piesaistītu investīcijām nepieciešamo kapitālu, mazākuma akciju daļu no tirgus orientētām publisko personu kapitālsabiedrībām kotēsim biržā, kā arī ieviesīsim labas pārvaldības principus un mazināsim ierēdniecības pārstāvību amatos kapitālsabiedrībās.Palielināts akciju tirgus kapitalizācijas apjoms, sasniedzot 9% no iekšzemes kopprodukta 2027.gadā un stiprināta kapitāla tirgu attīstību veicinoša ekosistēma.1) Apstiprināts valsts kapitālsabiedrību saraksts, kas būtu daļēji kotējamas biržā. 2) Ar mērķi kāpināt atjaunīgo energoresursu jaudas un elektroenerģijas eksportu, sagatavoti dokumenti ārējā finansējuma piesaistei SIA "Latvijas Vēja parki", tostarp kotēšanai biržā. 3) Valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā procesu vada un uzrauga MK tematiskās stratēģiskās vadības komitejas ietvaros.232 233 236 2391), 3) FM, VK, SM, EM, ZM 2) EM 1) 30.03.2024 2 -3) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 030. 30.2. Turpināsim attīstīt ar Baltijas valstīm konkurētspējīgu kapitāla tirgu. Lai attālinātu publisko personu kapitālsabiedrības no politiskās ietekmes un piesaistītu investīcijām nepieciešamo kapitālu, mazākuma akciju daļu no tirgus orientētām publisko personu kapitālsabiedrībām kotēsim biržā, kā arī ieviesīsim labas pārvaldības principus un mazināsim ierēdniecības pārstāvību amatos kapitālsabiedrībās.Īstenoti finanšu instrumenti, paplašinot uzņēmumu pieeju finansējumam, t.sk vērtējot ģeogrāfisko mērogu mazo un vidējo uzņēmumu sākotnējā publiska piedāvājuma fonda izveidei.Mazo un vidējo uzņēmumu sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda izveide un darbības uzsākšana, kas paredz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumiem konkurētspējīgus nosacījumus dalībai publiski izveidotajā fondā.233 236 239FMEM, ALTUM31.12.2024III. Labklājīga Latvija 030. 30.3. Turpināsim attīstīt ar Baltijas valstīm konkurētspējīgu kapitāla tirgu. Lai attālinātu publisko personu kapitālsabiedrības no politiskās ietekmes un piesaistītu investīcijām nepieciešamo kapitālu, mazākuma akciju daļu no tirgus orientētām publisko personu kapitālsabiedrībām kotēsim biržā, kā arī ieviesīsim labas pārvaldības principus un mazināsim ierēdniecības pārstāvību amatos kapitālsabiedrībās.Panākta līdzsvarotāka sieviešu un vīriešu pārstāvība uzņēmumu augstākā līmeņa vadošajos amatos.Noteikti pasākumi dzimumu līdzsvarotākai pārstāvībai augstākā līmeņa vadošajos amatos, nodrošinot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/2381 (2022.gada 23.novembris) par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotētu uzņēmumu direktoru vidū. LM 31.12.2024III. Labklājīga Latvija 030. 30.4. Turpināsim attīstīt ar Baltijas valstīm konkurētspējīgu kapitāla tirgu. Lai attālinātu publisko personu kapitālsabiedrības no politiskās ietekmes un piesaistītu investīcijām nepieciešamo kapitālu, mazākuma akciju daļu no tirgus orientētām publisko personu kapitālsabiedrībām kotēsim biržā, kā arī ieviesīsim labas pārvaldības principus un mazināsim ierēdniecības pārstāvību amatos kapitālsabiedrībās.Izstrādāti un ieviesti ierobežojumi valsts amatpersonas amata savienošanai ar amatu kapitālsabiedrībā, kur valsts vai pašvaldība tieši vai netieši ir īpašnieks.1) Izstrādāts attiecīgs normatīvais regulējums. 2) Ierobežota valsts amatpersonu iecelšana amatos publisko personu kapitālsabiedrībās.237 420 4281) VK 2) Visas ministrijas (izņemot ĀM)1) KNAB 2) KNAB1) 29.02.2024 2) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 031. (IZM) 31.1. Nodrošināsim drošu, iekļaujošu un vienojošu izglītības vidi nākotnes prasmju apguvei, pārejot uz izglītības programmu finansējumu. Plašāk integrēsim tajā digitālās un STEM kompetences ar mērķi panākt, ka vidējā termiņā Latvija dubulto augstākās izglītības absolventu īpatsvaru STEM jomās. Uzlabosim mācību kvalitāti, nodrošinot regulāru individuālo mācību sasniegumu monitoringu.Īstenoti personalizēti izglītojamo mācīšanās ceļi, tādējādi stiprinot iekļaujošu izglītību. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.1) Izstrādāti risinājumi iekļaujošas izglītības attīstībai visās izglītības pakāpēs, koordinējot iekļaujošas izglītības jautājumu kompleksu risināšanu starp dažādām institūcijām. 2) Detalizēti noteikta institūciju atbildība savstarpējai sadarbībai konkrētu gadījumu izskatīšanā, mazinot vardarbību izglītības vidē, kā arī paredzēts finansējuma pieaugums atbalsta personālam. 3) Īstenoti pasākumi patvēruma meklētāju un Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības nodrošināšanai (vismaz 257 euro/mēnesī vienam izglītojamajam individuālā plāna īstenošanai, 50 euro mācību gadā mācību līdzekļu iegādei). 4) Pārskatīts speciālo izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu apmērs, palielinot uzturēšanas izdevumu apmēru uz vienu izglītojamo, ņemot vērā inflācijas ietekmi. 5) Noteikta iespēja iegūt valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu un noteikta finansēšanas kārtība, paredzot valsts finansējumu STEM interešu izglītības programmām 2024./2025.m.g. ne mazāk kā 10%, 2025./2026.m.g. ne mazāk kā 15%, 2026./2027.m.g. ne mazāk kā 20%, kā arī noteiktas prasības STEM jomu īstenošanā interešu izglītības programmās, t.sk. sekmējot meiteņu ieinteresētību STEM jomā. 6) Izstrādāti metodiskie materiāli pedagogiem, t.sk. STEM jomas satura īstenošanai. 7) Definētas prasības izglītības kvalitātes nodrošināšanai. 8) Noteikti izglītības programmas īstenošanai nepieciešamie resursi. 9) Stiprināts izglītības pēctecīgums un sistēmiskums, nodrošinot sekmīgu izglītojamo pāreju no vienas izglītības pakāpes uz otru. 10) Sistēmas līmeņa darbības rezultāti: 10.1.) Latvijas skolēnu snieguma OECD PISA 2025, salīdzinot ar OECD PISA 2022, izmaiņas: matemātikā snieguma pieaugums par 1,2%, dabaszinātnēs - par 1% un lasīšanā - par 0,4%; 10.2.) Latvijas skolēnu, kas piedzīvojuši dažāda veida pāridarījumus, samazinājums no 29% (OECD PISA 2022) uz 23% (OECD PISA 2025).153 154 179 180 181 182 183IZM1) LIZDA, KM (LNKC) 2) LM, KM (LNKC) 1 - 5), 7), 9) publiski atvasinātas personas, LPS 3), 7 - 10) KM (LNKC)1) 30.06.2024 2) 29.02.2024 3) 30.10.2026 4) 31.08.2025 5) 31.08.2024 6) 30.10.2026 7 - 8) 31.12.2024 9 - 10) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 031. 31.2. Nodrošināsim drošu, iekļaujošu un vienojošu izglītības vidi nākotnes prasmju apguvei, pārejot uz izglītības programmu finansējumu. Plašāk integrēsim tajā digitālās un STEM kompetences ar mērķi panākt, ka vidējā termiņā Latvija dubulto augstākās izglītības absolventu īpatsvaru STEM jomās. Uzlabosim mācību kvalitāti, nodrošinot regulāru individuālo mācību sasniegumu monitoringu.Sadarbībā ar iesaistītajām pusēm (augstskolas) izstrādāta programma STEM skolotāju sagatavošanai.Trīs gadu laikā (līdz 2027.g.) sagatavoti 180 STEM priekšmetu skolotāji.157IZMAugstskolas, Iespējamā misija30.10.2026III. Labklājīga Latvija 031. 31.3. Nodrošināsim drošu, iekļaujošu un vienojošu izglītības vidi nākotnes prasmju apguvei, pārejot uz izglītības programmu finansējumu. Plašāk integrēsim tajā digitālās un STEM kompetences ar mērķi panākt, ka vidējā termiņā Latvija dubulto augstākās izglītības absolventu īpatsvaru STEM jomās. Uzlabosim mācību kvalitāti, nodrošinot regulāru individuālo mācību sasniegumu monitoringu.Lai uzlabotu mācību kvalitāti un sniegtu konkrētas rekomendācijas mācību procesa pilnveidei pedagogiem, skolas vadībai un rīcībpolitikas īstenotājiem, izstrādāta un īstenota skolēnu snieguma monitoringa sistēma prioritārajā mācību saturā.1) Aprobēti un izstrādāti skolēnu snieguma monitoringa darbi (rēķinpratībā, tekstpratībā, dabaszinībās). Vismaz pieci monitoringa darbi līdz 2025. gada beigām 2) Izstrādāta un aprobēta skolēna snieguma analīzes metodika, izmantojot digitālos risinājumus. 3) Balstoties skolēnu snieguma analīzē, izstrādāts vai pielāgots Latvijas kontekstam vismaz viens atbilstošs risinājums (programma, pasākumu kopums u.c. intervences veidi) skolēnu snieguma uzlabošanai identificētajā problēmjomā prioritārajā mācību saturā.155IZM (VISC)LU1 - 3) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 032. (KEM, VARAM) 32.1. Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju.Nodrošināta ar klimatneitralitātes mērķiem saistīto plānošanas dokumentu un normatīvo aktu aktualizācija un izstrāde atbilstoši ES likumdošanas paketes Fit for 55 jaunām saistībām un nacionāliem mērķiem.1) Saeimā pieņemts Klimata likums un nodrošināta Klimata likumā ietverto deleģējumu ieviešana, lai savlaicīgi ieviestu no Fit for 55 izrietošo normatīvu nosacījumus un nodrošinātu efektīvu Latvijas virzību uz klimatneitralitāti un nodrošinātu klimatnoturību. 2) Ministru kabinetā pieņemts un un Eiropas Komisijā iesniegts atjaunotais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns līdz 2030. gadam, nodrošinot visu nozaru līdzsvarotu ieguldījumu klimata pārmaiņu ierobežošanā un ekonomikas transformācijā. 3) Atjaunināta Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam, Latvijas sabiedrībai nodrošinot ilgtermiņa stratēģisko vīziju par tautsaimniecībā un sabiedrībā nepieciešamajām transformācijām klimatneitralitātes sasniegšanai. 4) Izstrādātas un pilnībā vai daļēji ieviestas uz risku izvērtējumu balstītas piekrastes pašvaldību un visu Latvijas pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas un izstrādāti nozaru pielāgošanās klimata pārmaiņām plāni vai vadlīnijas klimata pārmaiņu visbūtiskāk ietekmētām nozarēm, lai tādējādi palīdzētu mazināt klimata pārmaiņu radītos riskus sabiedrībai. 5) Izveidota IT risinājumos balstīta lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai līdz 2050.gadam, lai veicinātu vispusīgas zinātniski pamatotas analīzes izmantošanu sabiedrībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.271 272 281 282 292 305 308 309 310 311 318KEM1) EM, FM, IZM, SAM, VARAM, ZM 2) EM, FM, IZM, SAM, VARAM, ZM 3) EM, FM, IZM, SAM, ZM, LM, VARAM, VM 4) VARAM, EM, SM, ZM1) 31.07.2024 2) 30.06.2024 3) 31.12.2025 4) 31.12.2024 5) 31.12.2026III. Labklājīga Latvija 032. 32.2. Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju.Sniegts Latvijas atbalsts klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā attīstības valstīm.MK apstiprināts konceptuālais ziņojums par atbalstu attīstības valstīm klimata pasākumu īstenošanai (saistībā ar ANO Konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīguma 9.pantu), lai stiprinātu Latvijas prioritāšu īstenošanu daudzpusējās sadarbības ietvaros un paplašinātu Latvijas ģeogrāfisko iesaisti. KEMĀM31.03.2024III. Labklājīga Latvija 032. 32.3. Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju.Lai nodrošinātu Satversmē noteiktās ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, īstenoti vides aizsardzības mērķi.1) Pārskatīts un aktualizēts Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.-2030.gadam, kura īstenošanas rezultātā 2030.gadā amonjaka emisijas samazinās par 34%, smalko daļiņu PM2,5 emisijas - par 43%, bet gaistošo organisko savienojumu emisijas - par 38% attiecībā pret 2005.gada emisijām. Rezultātā Latvijā līdz 2030.gadam samazināsies gaisa piesārņojuma radītā negatīvā ietekme uz veselību, uzlabosies iedzīvotāju dzīves kvalitāte, kā arī samazināsies gaisa piesārņojuma izraisīti priekšlaicīgas nāves gadījumi. Tāpat samazināsies saslimšanas risks ar elpceļu, sirds un asinsvadu slimībām, kā arī vēzi. Vienlaikus šī pasākuma īstenošana sniegs ekonomiskos ieguvumus, kas saistīti ar gaisa piesārņojuma negatīvās ietekmes samazināšanos, piemēram, saistībā ar izdevumiem par veselības aprūpi, prombūtni no darba slimības dēļ un zemāku darba ražīgumu, kā arī ražas zudumiem. Lielākā pozitīvā ietekme tiks radīta tām iedzīvotāju grupām, kas ir īpaši jutīgas pret palielinātu gaisa piesārņojumu (bērni, grūtnieces, vecāki cilvēki un cilvēki ar jau pastāvošām veselības problēmām). 2) Sagatavots normatīvais regulējums iekšzemes ūdeņu ilgtspējīgai pārvaldībai, izstrādājot grozījumus normatīvajos aktos, tajā skaitā Ūdens apsaimniekošanas likumā, pārskatot upju baseinu pārvaldes institūcijas un to kompetences, kā arī upju baseinu apsaimniekošanas plānošanas instrumentu veidus un apstiprināšanas procedūras. 3) Pilnveidotas ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras. 4) Īstenosim Valsts kontroles ieteikumus revīzijas "Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga derīgo izrakteņu pārvaldība" lietā Nr. 2.4.1- 15/2021 sniegtos ieteikumus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu derīgo izrakteņu pārvaldību. 5) Turpināsim uzlabot zemes dzīļu pārvaldības jomu Latvijā. 6) Sagatavots un pieņemts normatīvais regulējums iedzīvotāju aizsardzībai no saimnieciskās darbības radītā vides piesārņojuma.273 283VARAM1; 6 ) ZM, SM, EM, KEM1) 31.07.2024 2) 31.12.2025 3 - 6 ) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 032. 32.4. Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju.Izstrādāti īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības plāni, lai veicinātu Eiropas nozīmes aizsargājamo sugu un biotopu stāvokļa uzlabošanos.1) Piesaistītas ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda investīcijas (ieskaitot elastības finansējumu) bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, aizsardzībai un atjaunošanai vismaz 34,28 milj.euro apmērā. 2) Atbalstīti projekti, īstenojot bioloģiskās daudzveidības aizsardzības pasākumus 6 300 ha platībā. Investīciju rezultātā tiks aizsargātas Latvijas dabas vērtības, vienlaikus atbalstot to pieejamību sabiedrībai.278 279 280 289 290 291VARAMKEM, ZM1 - 2) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 032. 32.5. Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju.Saglabāta bioloģiskā daudzveidība, dabas vērtības un nodrošināta to ilgtspējīga apsaimniekošana, t.sk. lai nodrošinātu Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanu.1) Pabeigta īpaši aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīkla izveide (sagatavots likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", izstrādāti un iesniegti MK noteikumu projekti, ar kuriem izveido īpaši aizsargājamās dabas teritorijas iekļaušanai Natura 2000 teritoriju tīklā). 2) Sagatavots informatīvais ziņojums par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un sagatavoti priekšlikumi par potenciālajām jaunajām aizsargātām dabas teritorijām, lai virzītos uz "ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030. gadam" mērķi Eiropas Kopienā līdz 30% palielināt aizsargāto teritoriju pārklājumu gan sauszemē, gan jūrā, tajā skaitā 10% ar stingru aizsardzības režīmu, un aizsardzības stāvokļa uzlabošanu sugām un biotopiem. 3) ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības mērķu noteikšana valsts un Natura 2000 teritoriju līmenī. 4) Izstrādāti vismaz 5 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plāni, un izstrādāti un MK iesniegti jauni individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi vismaz 7 aizsargājamām dabas teritorijām. Rezultātā tiks nodrošināta dabas vērtību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana Latvijā, veicināta aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības stāvokļa uzlabošanās, kā arī Latvijas saistību izpilde par Eiropas Komisijas ierosināto pārkāpumu procedūru pret Latviju par pietiekama aizsardzības statusa nenodrošināšanu ES nozīmes aizsargājām sugām un biotopiem. 5) Izveidota invazīvo sugu pārvaldības sistēma. Pilnveidots normatīvais regulējums, nodrošināta pašvaldību iespēja iesaistīties invazīvo sugu ierobežošanā un iznīcināšanā, palielināta sabiedrības izpratne par invazīvo sugu negatīvo ietekmi. 6) Sagatavoti alternatīvi priekšlikumi kompensāciju sistēmas pilnveidei, izvērtējot realizēto pilotprogrammu darbības rezultātus. Veicināta dabas vērtību saglabāšana un ilgtspējīga apsaimniekošana privātajās zemēs, kuru rezultātā nodrošināta bioloģiski daudzveidīgu zālāju veidošana un uzturēšana un dabas daudzveidības saglabāšana mežā, balstoties uz brīvprātīgo (līgumisko) pieeju.278 279 280 289 290VARAMKEM1) 30.10.2026 2) 30.06.2024 3 - 6) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 032. 32.6. Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju.Ieviesta taisnīga kompensāciju sistēma par saimnieciskās darbības aprobežojumiem, kas pārskatīta un izveidota ar lauksaimniecību un mežsaimniecību saistīto dabas resursu efektīvu un ilgtspējīgu pārvaldības modeli.1) Sagatavoti grozījumi likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās" nosakot atbilstīgus kompensāciju apjomus par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo sugu un biotopu saglabāšanu, kā arī kompensācijas mehānismu par savvaļas dzīvnieku nodarīto postījumu atlīdzināšanu lauksaimniecības nozarē. Motivēta īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vērtību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ilgtermiņā. 2) Izstrādāts Zemkopības ministrijas valdījumā esošo zemes dzīļu resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plāns 2023.- 2026. gadam, lai atbilstoši labas pārvaldības principiem nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu valstij piederošo derīgo izrakteņu apsaimniekošanu.240 292VARAM ZMKEM1) 30.06.2025 2) 31.12.2024III. Labklājīga Latvija 032. 32.7. Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju.Ieviests salīdzināmas, datos balstītas, izmērāmas informācijas ziņošanas pienākums uzņēmuma pārskatos par darbībām, ko veic uzņēmums, lai ieguldītu klimata neitralitātē, aprites ekonomikā un "zaļākā" rīcībā, kas reāli apliecina produkta vai pakalpojuma vērtību.Nodrošināts ilgtspējas ziņojuma regulējums, ieviešot detalizētākas ziņošanas prasības uzņēmumiem, kas nodrošinās salīdzināmu informāciju par tādiem ilgtspējas jautājumiem kā ietekme uz vidi, sociālo tiesību nodrošināšana, cilvēktiesības un pārvaldības faktori, vienlaikus paredzot prasības ilgtspējas ziņojuma pārbaudei. FMKEM, VARAM, ZM, FM (VID)31.12.2024III. Labklājīga Latvija 032. 32.8. Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju.Atbalstītas pašvaldības plūdu risku, upju un Baltijas jūras krasta erozijas novēršanā un piesārņojuma mazināšanā, veicināta līdzsvarota un ilgtspējīga jūras piekrastes attīstība un ainavu saglabāšana.1) Ainavu politikas plānā 2024.-2027.gadam noteikti un īstenoti priekšnosacījumi daudzveidīgu, sabiedrībai pieejamu ainavu attīstītībai, kas, nodrošinot labu vides stāvokli, saglabājot un attīstot vienoto kultūras un dabas mantojumu, veicinot ekonomisko aktivitāti, kā arī, stiprinot iedzīvotāju vietas piederības sajūtu, patriotismu un vietu identitāti, visā Latvijā uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti. Noteiktas Nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgās teritorijas un pasākumu kopums to apsaimniekošanai, nodrošinot iedzīvotājiem nozīmīgo vietu identitātes saglabāšanu un dzīves telpas pievilcību. 2) Veikts Jūras plānojuma starpposma novērtējums par līdzsvarotām vides, sabiedrības un tautsaimniecības interesēm un jūras telpas ilgtspējīgu attīstību, ņemot vērā darbības jūrā un piekrastē. Uzsākta Jūras plānojuma grozījumu izstrāde, ņemot vērā starpposma novērtējuma secinājumus un jaunākos datus par jūras vidi un bioloģisko daudzveidību. Sakārtots normatīvais regulējums un ieviesti skaidri jūras telpas izmantošanas nosacījumi, kas veicina pārskatāmu uzņēmējdarbības vidi un jaunu ekonomikas nišu ar augstas pievienotās vērtības produktiem attīstības iespējas jūrā. 3) Valsts ilgtermiņa tematiskā plānojuma piekrastes Baltijas jūras publiskās infrastruktūras attīstībai starpposma novērtējuma ziņojumā novērtēta Baltijas jūras Latvijas piekrastes, kā saimnieciski aktīvas un kvalitatīvas dzīves, kultūrvides un rekreācijas telpas attīstība, līdzsvarojot dabas un vides aizsardzības prasības un identificēti piekrastes telpiskās attīstības jaunie izaicinājumi Zaļā kursa ieviešanas kontekstā. Identificētas problēmas un risinājumi piekrastes kā Latvijas nacionālās vērtības pieejamībai ikvienam Latvijas iedzīvotājam, vienlaikus paredzot risinājumus vides kvalitātes saglabāšanai, vietējās ekonomikas veicināšanai un piekrastes iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanai.290 291VARAM 1 - 3) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 032. 32.9. Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju.Izveidoti vides izglītības centri, lai veicinātu sabiedrības izpratni par bioloģiskās daudzveidības nozīmību un cilvēku un dabas mijiedarbību.Piesaistītas ES fondu 2021 - 2027. gada plānošanas perioda investīcijas (ieskaitot elastības finansējumu) bioloģiskās daudzveidības un sabiedrības vides apziņas veicināšanai vismaz 8,13 milj. euro apmērā. Investīciju rezultātā tiks uzsākta četru Latvijas nacionālo parku dabas izglītības centru infrastruktūras pilnveide un attīstība ar mūsdienīgu vides izglītības saturu un metodēm.48 288 289 290 291 292VARAMKEM30.10.2026III. Labklājīga Latvija 032. 32.10. Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju.Preventīvi reaģēts uz dezinformāciju un sabiedrība nodrošināta ar savlaicīgu un piemērotu informāciju par klimata zinātni, klimatneitralitātes un pielāgošanās pasākumiem, kā arī to nepieciešamību Latvijas drošībai un konkurētspējai.Mazināta dezinformācijas izplatība un paaugstināta sabiedrības, tostarp uzņēmēju un pašvaldību izpratne par klimata zinātnes un politikas pamatiem, sniegts lielāks atbalsts valsts klimata politikai, izprotot konkrētajai mērķagrupai nepieciešamās rīcības.421KEM 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 032. 32.11. Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju.Veikta sanācija vēsturiskajās piesārņotajās vietās vai teritorijās, nodrošinot sanēto teritoriju rekultivāciju un piesārņojuma turpmākas izplatības samazināšanu un monitoringu.1) Piesaistītas Latvijas un Šveices sadarbības programmas investīcijas sanācijas darbu veikšanai vismaz 13 milj.euro apmērā, uzsākot vienas piesārņotas vietas vai teritorijas attīrīšanu. 2) Piesaistītas ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda investīcijas (ieskaitot elastības finansējumu) sanācijas darbu veikšanai vismaz 9,2 milj. euro apmērā, uzsākot vienas piesārņotas vietas vai teritorijas attīrīšanu.Investīciju rezultātā vide tiks attīrīta no piesārņojuma, samazinot tā ietekmi uz dabas vērtībām, cilvēka veselību un apkārtējo vidi.288VARAMKEM1 - 2) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 032. 32.12. Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju.Veikta vides aizsardzības politikas jomas pārcelšana no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Klimata un enerģētikas ministriju.1) Stiprināta KEM administratīvā kapacitāte, nodrošinot KEM papildus štata vietas juridisko jautājumu, ES fondu pārraudzības, publiskās komunikācijas u.c. funkciju pilnvērtīgākai īstenošanai KEM resora ietvaros. 2) Veikts vides aizsardzības politikas jomas funkcionālais un saturiskais izvērtējums attiecīgās kompetences pārcelšanai no VARAM uz KEM, un izstrādāts sadarbības un saskaņošanas mehānisms ar VARAM ES fondu darbības programmas 2021.-2027. gadam plānošanas pasākumu īstenošanai klimata pārmaiņu mazināšanas, pielāgošanās klimata pārmaiņām, vides aizsardzības un attīstības, un pārejas uz klimatneitralitāti prioritātēs. 3) Klimata, enerģētikas un vides ministrijas izveide - vides aizsardzības politikas jomas, izņemot dabas aizsardzība, funkciju un attiecīgā personāla, tiesību, saistību, mantas un budžeta programmu pārcelšana uz KEM. KEMVARAM1) 31.01.2024 2) 30.03.2024 3) 30.06.2024.III. Labklājīga Latvija 032. 32.13. Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju.Izvērtēta 2022.gadā apstiprināto Ministru kabineta noteikumu "Noteikumu par koku ciršanu mežā" grozījumu, kas samazināja galvenajā cirtē cērtamo koku caurmēru, ietekme uz koksnes krāju un NEKP iekļauto mērķu sasniegšanu.1) Kvantitatīvi novērtēta cērtamo koku caurmēra samazināšanas ietekme uz koksnes krāju un NEKP iekļauto mērķu sasniegšanu. 2) Līdz 2024. gada 31. decembrim iesniegts Saeimai ziņojums par nacionālo nostāju oglekļa dioksīda ģeoloģiskai noglabāšanai Latvijas teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā.272KEMZM1) 30.06.2026. 2) 31.12.2024.III. Labklājīga Latvija 033. (EM, KEM, VARAM) 33.1. Plašāk integrēsim aprites ekonomikas principus uzņēmējdarbībā, lai produktu, materiālu un resursu vērtību pēc iespējas ilgāk saglabātu tautsaimniecībā, kā arī samazinātu atkritumu rašanos.Samazināts radīto atkritumu daudzums un palielināts pārstrādāto atkritumu daudzums, uzlabojot un attīstot dalīto atkritumu savākšanas sistēmu, papildinot to ar jaunām atkritumu plūsmām, veicinot ilgstpējīgu patēriņu un aprites ekonomikas principu iedzīvināšanu.1) Īstenoti 3 pilotprojekti LIFE integrētā projekta ietvaros "Atkritumi kā resursi Latvijā Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju", kā rezultātā tiks nodrošināta uz šo brīdi nepārstrādājamu atkritumu pārstrāde, samazināts apglabājamo atkritumu apjoms, kā arī iedzīvotājiem un komersantiem būs pieejami jauni produkti, kas izgatavoti no otrreizējiem materiāliem. 2) Īstenotas sabiedrības informēšanas kampaņas un izglītojoši pasākumi Latvijas iedzīvotājiem par atkritumu šķirošanas iespējām, par ilgtspējīgu patēriņu un apritīgumu LIFE integrētā projekta ietvaros "Atkritumi kā resursi Latvijā Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju", stiprinot iedzīvotāju zināšanas par atkritumu šķirošanu mājsaimniecībās un veicināt izpratni par atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, aprites ekonomiku un principa "no precēm uz pakalpojumiem" ieviešanu ikdienas dzīvē. Pasākumu ieviešana veicinās atkritumu šķirošanu un samazinās piegružojumu ar atkritumiem visās Latvijas pašvaldībās.275 276 277 284 285 287 292VARAMKEM1 - 2) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 033. 33.2. Plašāk integrēsim aprites ekonomikas principus uzņēmējdarbībā, lai produktu, materiālu un resursu vērtību pēc iespējas ilgāk saglabātu tautsaimniecībā, kā arī samazinātu atkritumu rašanos.Lai sasniegtu atkritumu apsaimniekošanas mērķus, veicināts materiālu un resursu apritīgums un sabiedrības ikdienas paradumu maiņa, tai skaitā attīstot mājkompostēšanu.1) Atkritumu dalītas vākšanas, pārstrādes un poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanai piesaistītas ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīcijas vismaz 69,03 milj.euro apmērā (ieskaitot elastības finansējumu). 2) Atbalstīti projekti, paredzot: 2a) izveidot atkritumu pārstrādes iekārtas ar kopējo jaudu 30 000 t/g; 2b) palielināt šķiroto atkritumu daudzumu par 6000 t/gadā. Investīciju rezultātā tiks samazināts apglabājamo atkritumu daudzums un atkritumi tiks izmantoti kā resursi produktu un materiālu ražošanai. 3) Veikti grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, Atkritumu apsaimniekošanas likumā un citos normatīvajos aktos, lai veicinātu efektīvu dabas resursu nodokļu sistēmas darbību, sistēmisku risinājumu izveidi atkritumu rašanās novēršanai un palielinātu ražotāju motivāciju pārstrādājumu un pārstrādātu materiālu izmantošanai.275 287 292VARAMKEM1 - 3) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 033. 33.3. Plašāk integrēsim aprites ekonomikas principus uzņēmējdarbībā, lai produktu, materiālu un resursu vērtību pēc iespējas ilgāk saglabātu tautsaimniecībā, kā arī samazinātu atkritumu rašanos.Notiek biometāna ražošana un izmantošana Latvijā.1) Apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz nosacījumus biometāna, kas transportēts ārpus dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas, ievadei kopējā dabasgāzes apgādes tīklā, lai veicinātu no vietējiem resursiem ražotas enerģijas pieejamību sabiedrībai. 2) Ministru kabinetā apstiprināta atbalsta programma, kas paredz investīcijas pirmā reģionālā biometāna punkta būvniecībai, lai veicinātu biometāna pieejamību sabiedrībai. 3) Ministru kabinetā apstiprināta vismaz viena atbalsta programma biometāna ražotājiem, lai veicinātu biometāna īpatsvara palielināšanu gala patēriņā.275 285 287 309KEMEM1) 31.12.2024 2) 31.10.2025 3) 31.10.2025III. Labklājīga Latvija 033. 33.4. Plašāk integrēsim aprites ekonomikas principus uzņēmējdarbībā, lai produktu, materiālu un resursu vērtību pēc iespējas ilgāk saglabātu tautsaimniecībā, kā arī samazinātu atkritumu rašanos.Nodrošināts atbalsts "zaļo" produktu un tehnoloģiju izstrādei (t.sk. no vietējām izejvielām) aprites ekonomikas veicināšanai. (Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.3. rīcības virziena uzdevumi).Atbalstīti vairāk kā 50 komersanti, izstrādāti vairāk kā 200 jauni zaļie produkti un tehnoloģijas, plānots komersantu eksporta pieaugums 58 milj. euro apmērā, izveidotas 500 jaunas darba vietas.231EM 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 033. 33.5. Plašāk integrēsim aprites ekonomikas principus uzņēmējdarbībā, lai produktu, materiālu un resursu vērtību pēc iespējas ilgāk saglabātu tautsaimniecībā, kā arī samazinātu atkritumu rašanos.Nodrošināta būvizstrādājumu, t.sk. būvniecības atkritumu, kas rodas ceļu atjaunošanas un izbūves procesā, atkārtota izmantošana, sekmējot ilgtspējīgu pieejamo resursu izmantošanu, un mazinot atkritumu daudzumu no būvobjektiem, vienlaikus nosakot skaidras prasības atkārtoti izmantojamiem būvizstrādājumiem un to uzskaitei, lai tie atbilstu drošuma un nekaitīguma prasībām, kā arī būtu izsekojama to plūsma.Par 20 % samazināts būvniecības procesā radīto atkritumu apjoms.287EMVARAM, SM30.10.2026III. Labklājīga Latvija 034. (EM, FM) 34.1. Valstij reaģējot uz tirgus nepilnībām, panāksim efektīvāku tirgus dalībnieku konkurenci sabiedrībai nozīmīgiem pakalpojumiem.Lai nodrošinātu taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, paredzēts pienākums kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem veikt ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksu 20% apmērā.Izstrādāti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Paredzams, ka šīs normas ietvaros tiks papildus valsts budžetā iekasēti 140 milj. euro. FM 31.12.2023III. Labklājīga Latvija 034. 34.2. Valstij reaģējot uz tirgus nepilnībām, panāksim efektīvāku tirgus dalībnieku konkurenci sabiedrībai nozīmīgiem pakalpojumiem.Banku konkurences uzlabošanai ieviesti risinājumi hipotekāro kredītu refinansēšanas pakalpojumu plašākam piedāvājumam un novērsti administratīvie un finanšu ierobežojumi klientu pārejai starp kredītiestādēm.Izstrādāti Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Kredītiestāžu likumā, Notariāta likumā, Apdrošināšanas līguma likumā, Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 691 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu", kas nodrošinās lētāku pārkreditācijas procesu, tādējādi veicinot konkurenci hipotekāro kredītu devēju starpā. EM FM 31.12.2023III. Labklājīga Latvija 034. 34.3. Valstij reaģējot uz tirgus nepilnībām, panāksim efektīvāku tirgus dalībnieku konkurenci sabiedrībai nozīmīgiem pakalpojumiem.Nodrošināts finanšu instrumentu valsts atbalsta programmu portfelis tirgus nepilnību risināšanai.1) Finanšu instrumentu tirgus nepilnību risināšanai pieejamais valsts atbalsta programmu portfelis, 1060 milj. EUR apmērā (līdz 31.12.2023.). 2) Finanšu instrumentu tirgus nepilnību risināšanai pieejamais valsts atbalsta programmu portfelis, 1144 milj. EUR apmērā (līdz 31.12.2024.). 3) Finanšu instrumentu tirgus nepilnību risināšanai pieejamais valsts atbalsta programmu portfelis, 1270 milj. EUR apmērā (līdz 31.12.2025.). 4) Finanšu instrumentu tirgus nepilnību risināšanai pieejamais valsts atbalsta programmu portfelis, 1370 milj. EUR apmērā (līdz 31.12.2026.).194 196 197 202 203 204 206 328 333FMALTUM, EM, ZM1) 31.12.2023 2) 31.12.2024 3) 31.12.2025 4) 31.12.2026III. Labklājīga Latvija 034. 34.4. Valstij reaģējot uz tirgus nepilnībām, panāksim efektīvāku tirgus dalībnieku konkurenci sabiedrībai nozīmīgiem pakalpojumiem.Pieaugusi starptautisko finanšu institūciju (Eiropas Investīciju bankas grupas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Ziemeļu Investīciju bankas, Eiropas Padomes Attīstības bankas, Starptautiskās Finanšu korporācijas, Daudzpusējās investīciju garantiju aģentūras) piedāvāto finanšu instrumentu izmantošana, tādējādi paplašinot kapitāla piesaistes iespējas sabiedrībai nozīmīgu mērķu finansēšanai un tirgus nepilnību risināšanai, primāri energoefektivitātes un mājokļu politikas ieviešanai, kapitāla tirgus attīstībai, eksportspējas stiprināšanai un investīciju paplašināšanai attīstības valstīs.Starptautisko finanšu institūciju apstiprinātās investīcijas Latvijas publiskā un privātā sektora projektu līdzfinansēšanai 500 milj. EUR.197 203 231 233 236 239 348 350FMEM (LIAA), EM, KEM, VARAM, SM, ZM, ALTUM31.12.2025III. Labklājīga Latvija 034. 34.5. Valstij reaģējot uz tirgus nepilnībām, panāksim efektīvāku tirgus dalībnieku konkurenci sabiedrībai nozīmīgiem pakalpojumiem.Veiktas padziļinātas tirgus izpētes un preventīvi pasākumi pārtikas mazumtirdzniecībai, veselībai, komercbankām, publiskā sektora IT sistēmām, elektronisko sakaru tīklu jomās konkurences vides uzlabošanai un sabiedrības labklājības celšanai.Sagatavoti priekšlikumi politikas veidotājiem nepamatotu barjeru, konkurences ierobežojumu likvidēšanai un konkurētspējīgākas uzņēmējdarbības vides veicināšanai padziļināti pētītajās jomās, īstenoti preventīvi pasākumi, veikti grozījumi normatīvajos aktos, kuru rezultātā Latvijas patērētājs var iegādāties preces un pakalpojumus par līdzvērtīgām cenām kā citās Baltijas valstīs. KP 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 034. 34.6. Valstij reaģējot uz tirgus nepilnībām, panāksim efektīvāku tirgus dalībnieku konkurenci sabiedrībai nozīmīgiem pakalpojumiem.Monitorēta un analizēta no trešajām valstīm importēto preču cenu dinamika, lai nodrošinātu patērētājiem uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu pirms pirkumu veikšanas.Īstenoti cenu monitoringa pasākumi, kas nodrošina patērētājiem salīdzinošas informācijas pieejamību par preču cenu dinamiku izsvērtu lēmumu pieņemšanai pirms pirkumu veikšanas. EM (PTAC) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 034. 34.7. Valstij reaģējot uz tirgus nepilnībām, panāksim efektīvāku tirgus dalībnieku konkurenci sabiedrībai nozīmīgiem pakalpojumiem.Nodrošināta vienlīdzīgas un godīgas konkurences vides attīstība un uzraudzība gadījumos, kad uzņēmumi, kas neatrodas dominējošā stāvoklī, bet ir ar būtisku tirgus varu, spēj ierobežot, kavēt un deformēt konkurenci.Izstrādāti priekšlikumi grozījumiem Konkurences likumā, kas paplašina Konkurences padomes tirgus uzraudzības pilnvaras pār uzņēmumiem ar būtisku tirgus varu, tādējādi novēršot šo uzņēmumu konkurenci, patērētājus un klientus negatīvi ietekmējošu rīcību. KP 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 034. 34.8. Valstij reaģējot uz tirgus nepilnībām, panāksim efektīvāku tirgus dalībnieku konkurenci sabiedrībai nozīmīgiem pakalpojumiem.Kapitālsabiedrības ar publiskas personas kapitāla daļu, ostu pārvaldes un valsts dibinātas augstskolas, īstenojot savus finanšu un nefinanšu mērķus, darbojas, ievērojot tirgus principus un audzē aktīvu vērtību ilgtermiņā. Publiskās institūcijas mazina administratīvo slogu kapitālsabiedrībām ar publiskas personas kapitāla daļām, ostu pārvaldēm un valsts dibinātām augstskolām, lai izvirzītu un sasniegtu ambiciozus finanšu un nefinanšu mērķus, vienlaikus ievērojot konkurences neitralitāti.Pilnveidota normatīvā bāze, lai kapitālsabiedrības ar publiskas personas kapitāla daļu, ostu pārvaldes un valsts dibinātas augstskolas, kas darbojas eksporta tirgū, rada jaunas preces vai sniedz inovatīvus pakalpojumus, kā arī vērstas uz valsts noteikto ilgtspējas mērķu sasniegšanu, varētu darboties saskaņā ar tirgus principiem, kā arī publiskai personai ievērojot konkurences neitralitāti. Stratēģijās izvirzīti nozares līmenim (salīdzināmi uzņēmumi un institūcijas) atbilstoši un ambiciozi finanšu un nefinanšu mērķi. VK SM IZMEM, ministrijas, kuras ir valsts kapitāldaļu turētājas30.10.2026III. Labklājīga Latvija 035. (VK, visas ministrijas) 35.1. Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs.Izveidots vienots valsts pakalpojumu un datu portāls uzņēmējiem Business.gov.lvIzveidota vienota digitālā vārteja uzņēmēju sadarbībai ar valsti - atvieglota uzņēmēju saziņa ar valsts pārvaldi caur centralizētu saziņas kanālu. Uzlabota valsts pārvaldes uzņēmējiem sniegto pakalpojumu efektivitāte, visus e-pakalpojumus un informāciju par datiem, kas valstij ir nepieciešami no uzņēmēja, apvienojot vienā portālā. Īstenota pakalpojumu un satura personalizācijas pieeja visas valsts pārvaldes kontekstā, fokusējoties uz biznesa atbalsta iespēju un pakalpojumu proaktīvu piedāvāšanu. Individuālo dzīves situāciju un vajadzību grupu veidošanā tiek izmantots mākslīgais intelekts. Visu valsts pārvaldes pakalpojumu intuitīva meklēšana, iniciēšana un saņemšana vienuviet. Uzņēmējdarbības formalitāšu un atbalsta kārtošana notiek 100% digitāli.241 307 317EM (LIAA)VARAM (VRAA)30.10.2026III. Labklājīga Latvija 035. 35.2. Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs.Lai uzlabotu sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, pārskatīts Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē publiski pieejamās informācijas apjoms, tostarp, nosakot datu kopas, kuras turpmāk publicējamas atvērto datu veidā.Paplašināts Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē publiski pieejamās informācijas apjoms, kā arī noteikta tā publiski pieejamā informācija par nodokļu maksātāju, kas turpmāk publicējama atvērto datu veidā.235 237 242 307FMFM (VID)31.12.2024III. Labklājīga Latvija 035. 35.3. Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs.Lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, pārskatīts normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksātāju pienākumu saturs un apjoms.1) Pārskatīts nodokļu administrēšanas process saistībā ar iegūtās informācijas apstrādi, identificējot informāciju, kura nedod plānoto ieguvumu. 2) Veikti grozījumi normatīvajos aktos, lai noteiktu efektīvāku sniedzamās informācijas apjomu, kas nepieciešama sabiedrības labklājības un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzības nodrošināšanai.237FMFM (VID)1) 31.12.2025 2) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 035. 35.4. Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs.Lai mazinātu administratīvu birokrātiju un pilnveidotu risku pārvaldību ESIF projektu ieviešanā, izvērtēta efektīva un vienlaikus no drošas finanšu vadības viedokļa līdzsvarota pašdeklarācijas principa ieviešana ESIF projektu pārvaldībā.Administratīva sloga mazināšana ESIF projektu finansējuma saņēmējiem projektu ieviešanā: 1) paplašināts pašdeklarēšanās princips ESIF projektu finansējuma saņēmējiem. 2) pārskatītas un iespēju robežās mazinātas nacionālajos horizontālajos un specifisko atbalsta mērķu ieviešanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības. 3) ieviestas FM pasūtījumā veiktajā ārējā izvērtējumā sniegtās rekomendācijas klientorientētas pieejas veicināšanai, ES fondu investīciju ieviešanas un uzraudzības procesu uzlabošanai. 4) īstenoti praksē klientorientētas saziņas principi, "konsultē vispirms" (t.sk.: kvalitatīvs dialogs, sadarbības uzlabošana, atgriezeniskās saites intensificēšana, risinājumu meklēšana).237FMVisas ministrijas, FM (CFLA)1) 31.12.2024 2) 30.04.2024 3) 30.06.2024 4) 30.06.2024III. Labklājīga Latvija 035. 35.5. Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs.Sagatavoti priekšlikumi par administratīvā sloga mazināšanu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, tai skaitā, bet ne tikai, vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanā, zemes ierīcībā, būvniecībā, kadastrālajā uzmērīšanā, ietekmes uz vidi novērtējumā, atmežošanā.Atvieglotas vai samazinātas administratīvās procedūras un praksē panākti īsāki īstenošanas termiņi tajos procesos, kas būs aptverti priekšlikumos iekļautajās jomās. EMVARAM, TM, ZM31.01.2024III. Labklājīga Latvija 035. 35.6. Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs.Veicināta pakāpeniska virzība uz primāri digitālu procesu ieviešanu ar migrāciju saistītajos pakalpojumos un attīstīta digitālo procesu kvalitāte personu apliecinošu dokumentu jomā. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.1) Izveidots pašapkalpošanās risinājums (e-pakalpojums) uzturēšanās atļauju procesu jomā, lai nodrošinātu ērtākus un efektīvākus ārvalstniekiem sniegtos pakalpojumus. 2) Veikta ar personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu saistītās IKT infrastruktūras pilnveidošana, lai sekmētu digitālo pakalpojumu attīstību personu apliecinošo dokumentu izsniegšanā.316 307IeM 1 - 2) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 035. 35.7. Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs.Panākta administratīvā sloga samazināšana uzņēmējiem un iedzīvotājiem veicot strukturālas izmaiņas Zemkopības ministrijā un padotības iestādēs.1) Īstenota Zemkopības ministrijas iestāžu strukturāla optimizācija (VMD; LDC, kapitālsabiedrību pārvaldība), lai mazinātu sabiedrībai sniegto pakalpojumu fragmentāciju, uzlabojot iestāžu/kapitālsabiedrību pārvaldību un saņemto pakalpojumu kvalitāti. 2) Ātrāka datu un informācijas aprite starp valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonām, uzlabojot un vienkāršojot sabiedrībai sniegtos pakalpojumus, t.sk. modernizēti un digitalizēti ZM iestāžu sniegtie pakalpojumi. 3) Pilnveidoti normatīvie akti, samazinot prasības noteiktās grupās ietilpstošu pārtikas produktu izplatīšanai. 4) Pilnveidoti normatīvie akti, pārskatot tiesisko regulējumu un samazinot prasības dzīvnieku veselības, veterināro zāļu aprites un antimikrobiālās rezistences jomā. 5) Izvērtētas, pārskatītas un samazinātas normatīvajos aktos noteiktās ZM un tās iestāžu kontroles un uzraudzības funkcijas.238 307 428ZM3 - 5) VK1) 30.09.2024 2) 30.10.2026 3) 31.12.2025 4) 31.12.2025 5) 31.12.2024III. Labklājīga Latvija 035. 35.8. Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs.Pilnveidots pašvaldību attīstības plānošanas un lēmumu pieņemšanas process, t.sk. nodrošinot plašāku un aktuālāku datu klāsta pieejamību, kas nepieciešams uzraudzības procesam un ciešākai koordinācijai ar datos balstītu lēmumu pieņemšanu.Pilnveidots IKT risinājums attīstības plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesam, t.sk. pilnveidots sociālekonomisko rādītāju kopums, kas raksturo dažādas pašvaldību darbības jomas, tai skaitā: -sagatavoti priekšlikumi pašvaldību integrācijai vienotā tiesību aktu izstrādes sistēmā -veikti uzlabojumi Reģionālās attīstības indikatoru modulim (RAIM), kas ir instruments reģionālās attīstības monitoringam un lēmumu pieņemšanas atbalstam, pašvaldību teritorijas attīstības tendenču izvērtēšanai un attīstības programmu sagatavošanai un uzraudzībai -sociālekonomiskie dati pieejami uzskatāmākā veidā, kas atvieglos to atspoguļošanu un dos pamatinformāciju lēmumu pieņemšanai307 316 334VARAMLM, VM, IeM, FM30.10.2026III. Labklājīga Latvija 035. 35.9. Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs.Vienkāršoti elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas procesi.Izveidots vienotais kontaktpunkts elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas procesam (izsniedzamo atļauju un nosacījumu), lai vecinātu atjaunīgās enerģijas ražošanu sabiedrībai. KEMEM (BVKB), VARAM31.12.2024III. Labklājīga Latvija 035. 35.10. Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs.Nodrošināta pakāpeniska vienotā būvniecības un nekustamā īpašuma reģistrācijas procesa ieviešana no būvniecības ieceres ierosināšanas līdz būves ierakstīšanai zemesgrāmatā, primāri datus iegūstot datu apmaiņas veidā informācijas sistēmu līmenī.1) Izstrādāts normatīvais regulējums, lai privātpersonām samazinātu ar būvniecības un nekustamā īpašuma reģistrācijas procesu saistīto laiku un izmaksas. 2) Izveidotas efektīvākas saskarnes starp informācijas sistēmām (tajā skaitā, Būvniecības informācijas sistēmu, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu un Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu) datu savstarpējai nodošanai valsts pārvaldes procesu un tiesību nostiprināšanas procesa nodrošināšanai, nododot pilnīgus, nepieciešamos un atbilstošos datus. Konkrēts finansējuma apjoms darbības rezultāta īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. EM TM 1) 31.01.2025 2) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 035. 35.11. Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs.Attīstīta Būvniecības informācijas sistēma, izmantojot moderno informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas un priekšrocības būvniecības administratīvajā procesā, ieviešot nosacījumu izpildes automātisko pārbaudi, kā arī automātisko saskaņošanu vai akceptēšanu informācijas sistēmu līmenī attiecībā uz būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi un būves nodošanu ekspluatācijā.Samazināts termiņš būvdarbu uzsākšanas nosacījumu akceptēšanai līdz 1 darba dienai; samazināts termiņš būves nodošanas ekspluatācijā administratīvajam procesam līdz 5 darba dienām. EM (BVKB) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 035. 35.12. Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs.Vienkāršots dzīvojamo māju būvniecības process, tai skaitā izvērtējot iespēju paplašināt 1.grupas dzīvojamo māju grupas tvērumu.Uz pusi samazināts termiņš privātmājas būvniecības ieceres saskaņošanai un akceptēšanai. EM 31.05.2025III. Labklājīga Latvija 035. 35.13. Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs.Pievilcīgākas un motivējošākas uzņēmējdarbības vides radīšana ar konkurētspējīgākiem uzņēmējdarbības nosacījumiem vismaz Baltijas reģionā. (Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.2.1. rīcības virziena uzdevumi).Lai panāktu ikgadēju IKP pieaugumu 5 % apmērā, kā arī eksporta apjoma pieaugumu līdz 39 miljardiem EUR faktiskajās cenās līdz 2026.gada beigām, īstenotas vismaz 6 uzņēmēju asociāciju prioritizētās administratīvo vai fiskālo slogu mazinošas aktivitātes uzņēmējdarbības vides jomā.197 198 238EMtās ministrijas, kuru atbildības jomas skars konkrētās aktivitātes30.10.2026III. Labklājīga Latvija 035. 35.14. Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs.Pieaugusi Latvijas investīciju un attīstības aģentūras darbības efektivitāte eksporta (tai skaitā tūrisma produktu eksporta) veicināšanā un investīciju piesaistē.1) LIAA darbības reorganizēšana ar mērķi nodrošināt kvalitatīvāku, ātrāku investoru un eksportējošo uzņēmēju apkalpošanu, t.sk. piesaistot papildus motivācijas instrumentus darbiniekiem, kas strādā ar eksporta veicināšanu un investīciju piesaisti. Konkrēts finansējuma apjoms darbības rezultāta īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. 2) Piesaistīto un ieguldīto investīciju pieaugums 10 % ik gadu.231EM (LIAA)EM1) 01.01.2025 2) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 035. 35.15. Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs.Izstrādāta jauna, mūsdienīga un respondentiem ērta integrētu statistisko datu apstrādes un vadības sistēma (ISDAVS).Samazināta respondentu noslodze datu iesniegšanai, iespējams elastīgi reaģēt uz izmaiņām, augstāka datu kvalitāte, sasniedzot augstāku atbildētības procentu no respondentiem, izveidojot ērtākas un saprotamākas veidlapas, kā arī nodrošinot atbalstu datu izplatīšanai un datos pieņemtu lēmumu sekmēšanai. Panākti datu tālākas lietojamības uzlabojumi gan valsts, gan privātajam sektoram.307EM (CSP) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 035. 35.16. Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs.Uzlabots būvju kadastrālās uzmērīšanas process, mazinot administratīvo slogu un nodrošinot alternatīvas būvju datu iegūšanai dabā.1) Vienkāršots privātmāju reģistrācijas process Kadastrā, izmantojot alternatīvas metodes datu iegūšanai dabā, tādējādi samazinot dabā iegūstamo datu apjomu (2024.gads). 2) Īstenots tālizpētes datu iegūšanas pilotprojekts un izvērtēta rezultātu piemērošana praksē (2026.gads) TMTM (VZD)1) 31.12.2024 2) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 035. 35.17. Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs.Lai veicinātu nodokļu maksātāju uzticību, kā arī lai stiprinātu nodokļu un muitas policijas darba efektivitāti un tās autonomiju, īstenota Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācija.Sagatavots ziņojums par VID attīstību, veidojot to kā servisa iestādi. FMFM (VID)31.03.2024III. Labklājīga Latvija 036. (FM, EM) 36.1. Veiksim būtiskas izmaiņas nodokļu politikā vienu reizi četru gadu ciklā. Uzlabosim ekonomikas konkurētspēju, mazināsim ienākumu nevienlīdzību un palielināsim nodokļu ieņēmumus, kā arī samazināsim ēnu ekonomiku. Vienkāršosim nodokļu nomaksu, padarot to mazāk resursu un laika ietilpīgu.Nodrošināta ekonomisko izaugsmi atbalstoša nodokļu politika, kas stimulē darbaspēka mobilizāciju, investīcijas produktivitātes pieaugumā un veicina akumulētā kapitāla uzkrāšanos.1) Sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādātas vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, ar kurām nodrošināta izsvērta nodokļu politika vidējā termiņā, ņemot vērā valdības deklarācijas prioritātes - reģionālā konkurētspēja, nevienlīdzības mazināšana, un nodokļu ieņēmumi attiecībā pret IKP. 2) Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes ietvaros, izvērtēta samazināto PVN likmju piemērošana. 3) Īstenojot vidēja termiņa nodokļu politiku un veicot izmaiņas darbaspēka nodokļos, pašvaldībām piekritīgie nodokļu ieņēmumi ir līdzsvaroti kopējam nodokļu pieaugumam valstī (kopējais nodokļu ieņēmumu pieaugums ir samērīgs gan valsts, gan pašvaldību pusē). 4) Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes ietvaros, izvērtēts ziedošanas regulējums un ziedošanas motivācijas uzlabošana sporta jomā.216 224 237FMVisas ministrijas, (izņemot AizM), VK, LDDK, LTRK, LBAS, LPS1 - 4) 31.05.2024III. Labklājīga Latvija 036. 36.2. Veiksim būtiskas izmaiņas nodokļu politikā vienu reizi četru gadu ciklā. Uzlabosim ekonomikas konkurētspēju, mazināsim ienākumu nevienlīdzību un palielināsim nodokļu ieņēmumus, kā arī samazināsim ēnu ekonomiku. Vienkāršosim nodokļu nomaksu, padarot to mazāk resursu un laika ietilpīgu.Lai nodrošinātu Latvijas nacionālo suverenitāti, aizstāvētas Latvijas intereses ES Padomē, vienojoties par kopīgiem risinājumiem ES līmenī attiecībā uz nodokļu, muitas, grāmatvedības un komercsabiedrību revīzijas jautājumiem.Aizstāvētas Latvijas intereses ES Padomē, vienojoties par kopīgiem risinājumiem ES līmenī attiecībā uz nodokļu, muitas, grāmatvedības un komercsabiedrību revīzijas jautājumiem, iestājoties par to, ka nodokļu jautājumi ir Latvijas nacionālā kompetence. FM 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 036. 36.3. Veiksim būtiskas izmaiņas nodokļu politikā vienu reizi četru gadu ciklā. Uzlabosim ekonomikas konkurētspēju, mazināsim ienākumu nevienlīdzību un palielināsim nodokļu ieņēmumus, kā arī samazināsim ēnu ekonomiku. Vienkāršosim nodokļu nomaksu, padarot to mazāk resursu un laika ietilpīgu.Sadarbībā ar VID, sociālajiem un sadarbības partneriem īstenoti visaptveroši nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, tostarp rasts risinājums, lai nodrošinātu ērtu un automatizētu iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu.1) Iniciēti ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumi, tostarp pamatojoties uz Nacionālo NILLTPF risku novērtējumu. 2) Visaptverošu pasākumu īstenošanas rezultātā četru gadu laikā ēnu ekonomikas īpatsvars samazinās par 1% no IKP. 3) Nodokļu ieņēmumu zaudējumu samazināšanās: 3a) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa iepriekšējā gadā, % - mērķa vērtība 2025.gadā 3,4% 3b) iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) plaisa no nedeklarētās darba samaksas iepriekšējā gadā, % - mērķa vērtība 2025.gadā 15,6%; 3c) valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) plaisa no nedeklarētās darba samaksas iepriekšējā gadā, % - mērķa vērtība 2025.gadā 15,5%.2371) FM 2) FM, FM (VID) 3) FM (VID)1) FID 2) VM, EM, VARAM, LM, TM, IZM, SM, IeM, LBAS1 -3) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 036. 36.4. Veiksim būtiskas izmaiņas nodokļu politikā vienu reizi četru gadu ciklā. Uzlabosim ekonomikas konkurētspēju, mazināsim ienākumu nevienlīdzību un palielināsim nodokļu ieņēmumus, kā arī samazināsim ēnu ekonomiku. Vienkāršosim nodokļu nomaksu, padarot to mazāk resursu un laika ietilpīgu.Mainīta sabiedriskā labuma organizāciju sistēmas darbība.1) Iesniegti MK grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā un saistītajos Ministru kabineta noteikumos, radot sabiedriskā labuma organizācijām iespēju paplašināt to darbības modeli attiecīgi izvēlētajam darbības mērķim. 2) Rezultātā sabiedriskā labuma organizācijām būs skaidri definēti nosacījumi, lai identificētu savu darbību konkrētai juridiskajai formai. Paredzamas sabiedriskā labuma organizāciju skaita izmaiņas, izvēloties atbilstošu juridisko statusu, vienlaikus samazinot administratīvo slogu organizācijām. FMFM (VID)1 - 2) 31.12.2025III. Labklājīga Latvija 036. 36.5. Veiksim būtiskas izmaiņas nodokļu politikā vienu reizi četru gadu ciklā. Uzlabosim ekonomikas konkurētspēju, mazināsim ienākumu nevienlīdzību un palielināsim nodokļu ieņēmumus, kā arī samazināsim ēnu ekonomiku. Vienkāršosim nodokļu nomaksu, padarot to mazāk resursu un laika ietilpīgu.Pilnveidota azartspēļu un izložu joma.1) Iesniegti MK grozījumi Azartspēļu un izložu likumā un saistītajos Ministru kabineta noteikumos, paredzot sabiedrības veselību aizsargājošus mehānismus pārmērīgu tieksmju no azartspēļu spēlēšanas savlaicīgai apzināšanai, identificēšanai un novēršanai. Izvērtētas iespējas plašāk ierobežot spēļu zāļu, kurās atļauts organizēt azartspēles, izplatību. 2) Rezultātā azartspēļu un izložu spēlētājiem tiks savlaicīgi identificēti un vadīti riski, kas var iestāties no pārmērīgas azartspēļu un izložu spēlēšanas. 3) Pētījumu rezultātā veiktas izmaiņas azartspēļu un izložu normatīvajos aktos, paredzot sabiedrību aizsargājošus mehānismus no tiešas vai netiešas kaitīgas ietekmes pārmērīgai tieksmei no azartspēļu un izložu spēlēšanas. 4) Rezultātā tiks samazināts to personu skaits, kuras negatīvi ietekmē pārmērīga azartspēļu un izložu spēlēšana.86FM1) EM, IZM (VISC) KM, LM, SM, VM, VARAM, LDDK, LABS LLPA, LPS, LTRK, NEPLP, LIAB, LSBA, FM (IAUI) 2) VM1 - 2) 31.12.2024 3 - 4) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 036. 36.6. Veiksim būtiskas izmaiņas nodokļu politikā vienu reizi četru gadu ciklā. Uzlabosim ekonomikas konkurētspēju, mazināsim ienākumu nevienlīdzību un palielināsim nodokļu ieņēmumus, kā arī samazināsim ēnu ekonomiku. Vienkāršosim nodokļu nomaksu, padarot to mazāk resursu un laika ietilpīgu.Nodrošināta produktīva darba vide un ilgtspējīgi IKT risinājumi nodokļu administrēšanas un muitas darbības jomā.1) Pilnveidota Maksājumu administrēšanas informācijas sistēma, t.sk. īstenojot nodokļu parādu piedziņas procesa automatizāciju (2027.gada 2.ceturksnis). 2) Ieviesta muitas maksājumu uzskaites, galvojumu pārvaldības un pēcmuitošanas pārbaužu procesu digitalizācija Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā. 3) Izstrādātas un ieviestas jaunas muitas informācijas sistēmas (EMDAS2) atbilstoši ES un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, pakāpeniski pārnesot jaunajā arhitektūrā un pilnveidojot esošās EMDAS pamatfunkcionalitātes, kā arī nacionālos, ar lietošanas ērtumu un procesu automatizāciju saistītos risinājumus.241 307 316FM (VID) 1) 30.10.2026 2) 31.12.2024 3) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 036. 36.7. Veiksim būtiskas izmaiņas nodokļu politikā vienu reizi četru gadu ciklā. Uzlabosim ekonomikas konkurētspēju, mazināsim ienākumu nevienlīdzību un palielināsim nodokļu ieņēmumus, kā arī samazināsim ēnu ekonomiku. Vienkāršosim nodokļu nomaksu, padarot to mazāk resursu un laika ietilpīgu.Kadastrālās vērtības un tās noteikšanas metodikas izmantošanas pamatuzdevumi un izmantošanas izvērtējums kopsakarā ar citu sektoru politikām, ieskaitot nodokļu politiku.MK iesniegts informatīvais ziņojums par 2023.gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību un metodikas izmantošanu NĪN aprēķinam 2025.gadam. TMFM30.04.2024III. Labklājīga Latvija 037. (FM, VK) 37.1. Mainīsim valsts budžeta veidošanas principus, izvirzot skaidrus sasniedzamos mērķus valsts budžeta programmām, un regulāri vērtēsim rezultātus.Izstrādāti priekšlikumi valsts budžeta veidošanas principu pilnveidei un uzsākta atsevišķu uz rezultātu sasniegšanu orientētu budžeta programmu ieviešana. Nodrošināta pastāvīga un sistemātiska valsts budžeta izdevumu pārskatīšana ar mērķi palielināt valsts budžeta izdevumu un politikas ekonomiskāku un efektīvāku izmantošanu, balstoties uz noteikto mērķu un snieguma rādītāju analīzi.1) Izstrādāti un iekļauti normatīvajā regulējumā priekšlikumi valsts budžeta finanšu vadības un valsts attīstībai nepieciešamā budžeta pieprasījumu izvērtēšanas pilnveidei, tostarp pamatojoties uz labāko starptautisko praksi un uz snieguma rezultātiem balstītu programmu budžetēšanu. 2) Sadarbībā ar nozaru ministrijām nodrošināta uz rezultātu orientēta valsts budžeta programmu ieviešana. 3) Pastāvīga un sistemātiska valsts budžeta izdevumu pārskatīšana.421 428FMVK1 - 3) 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 038. (FM) 38.1. Fiskālo politiku īstenosim saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas un Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem un to adaptēsim atbilstoši gaidāmajiem Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības tiesiskā ietvara grozījumiem pēc šo grozījumu pieņemšanas.Izstrādāti vidēja termiņa budžeta plānošanas dokumenti, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu, Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktos fiskālos nosacījumus un izpildot Latvijas kā eirozonas dalībvalsts saistības.1) Latvijas Stabilitātes programma izstrādāta, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un izpildot Latvijas kā euro zonas dalībvalsts saistības. 2) MK informatīvais ziņojums par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm vidējam termiņam izstrādāts atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem. 3) Likumprojekts "Par valsts budžetu kārtējam gadam un budžeta ietvaru vidējam termiņam" un fiskālo risku deklarācija vidējam termiņam izstrādāti atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem. Saskaņā ar prognozēm, kas tika izstrādātas, sagatavojot budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024.-2026.gadiem: Vispārējās valdības nominālā budžeta bilance (no strukturālās bilances mērķiem izrietoša) 2024.gadā ir -2,9% no IKP, 2025.gadā -2,6% no IKP un 2026.gadā -1,7% no IKP. Minētie rādītāji tiek precizēti turpmākajās Latvijas Stabilitātes programmās un likumos par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru saskaņā ar jaunākajām makroekonomiskajām un fiskālajām prognozēm. FM 1) Latvijas Stabilitātes programmas iesniegšana Saeimā līdz kārtējā gada 15.aprīlim atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 28.pantu. 2) un 3) saskaņā ar ikgadējo MK apstiprināto rīkojumu par likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafiku.III. Labklājīga Latvija 038. 38.2. Fiskālo politiku īstenosim saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas un Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem un to adaptēsim atbilstoši gaidāmajiem Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības tiesiskā ietvara grozījumiem pēc šo grozījumu pieņemšanas.Pēc Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldības tiesiskā ietvara grozījumu pieņemšanas pielāgosim nacionālos fiskālās disciplīnas tiesību aktus atbilstoši jaunā regulējuma prasībām.Veikti grozījumi vai izstrādāts jauns nacionālais fiskālās disciplīnas regulējums, kas pielāgots jaunajam ES ekonomikas pārvaldības regulējumam. Efektīva ekonomikas politikas koordinācija un uzraudzība visā ES nodrošina visu dalībvalstu publisko finanšu stabilitāti un ilgtspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā veicina ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un konverģenci, novērš makroekonomisko nelīdzsvarotību, atbalstot reformas un ieguldījumus, lai veicinātu izaugsmi un noturību. FM 31.12.2024III. Labklājīga Latvija 039. (FM) 39.1. Veidosim pretciklisku, sociāli atbildīgu un attīstību veicinošu fiskālo politiku, veicot nepieciešamās investīcijas, kā arī sniedzot atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem krīzes situācijās.Lai nodrošinātu pretcikliskas fiskālās politikas veidošanu, uzturēsim vispārējās valdības strukturālo budžeta deficītu līmenī, kas nepārsniedz maksimāli atļauto, ievērojot spēkā esošo Eiropas Savienības un nacionālo fiskālās disciplīnas regulējumu.1) Latvijas Stabilitātes programma izstrādāta, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un izpildot Latvijas kā euro zonas dalībvalsts saistības. 2) MK informatīvais ziņojums par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm vidējam termiņam izstrādāts atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem. 3) Likumprojekts "Par valsts budžetu kārtējam gadam un budžeta ietvaru vidējam termiņam" un fiskālo risku deklarācija vidējam termiņam izstrādāti atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem. Saskaņā ar prognozēm, kas tika izstrādātas, sagatavojot budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024.-2026.gadiem: Vispārējās valdības strukturālās budžeta bilances mērķis 2024.gadā ir -0,5% no IKP, 2025.gadā -0,5% no IKP un 2026.gadā -0,5% no IKP. Minētais rādītājs tiek precizēts turpmākajās Latvijas Stabilitātes programmās un likumos par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru saskaņā ar jaunākajām makroekonomiskajām un fiskālajām prognozēm. FM 1) Latvijas Stabilitātes programmas iesniegšana Saeimā līdz kārtējā gada 15.aprīlim atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 28.pantu. 2) un 3) saskaņā ar ikgadējo MK apstiprināto rīkojumu par likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafiku.III. Labklājīga Latvija 039. 39.2. Veidosim pretciklisku, sociāli atbildīgu un attīstību veicinošu fiskālo politiku, veicot nepieciešamās investīcijas, kā arī sniedzot atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem krīzes situācijās.Nodrošināts mērķēts atbalsts energoresursu izmaksu kompensēšanai mājsaimniecībām periodos, kad identificētas augstas energoresursu cenas un samērīgs elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksu kāpums, kā arī ieviesti mehānismi elektroenerģijas sadales tīklu tarifu pieauguma daļējai kompensācijai.1) Iesniegts MK normatīvais regulējums mērķēta atbalsta sniegšanai mājsaimniecībām periodos, kad identificētas augstas energoresursu cenas. 2) Izstrādāts IT risinājums mērķēta un iespējami automātiska atbalsta sniegšanai mājsaimniecībām. 3) Iesniegts MK normatīvais regulējums, kas ierobežo elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksu pārāk strauju kāpumu mājsaimniecībām. 4) Ieviests mehānisms elektroenerģijas sadales tīklu tarifa pieauguma daļējai kompensācijai sabiedrībai.45 97 98 110KEM1-2) LM 2) EM (BVKB)1) 31.12.2023 2) 31.12.2024 3) 30.06.2025 4) 31.12.2023III. Labklājīga Latvija 039. 39.3. Veidosim pretciklisku, sociāli atbildīgu un attīstību veicinošu fiskālo politiku, veicot nepieciešamās investīcijas, kā arī sniedzot atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem krīzes situācijās.Izstrādāti priekšlikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samaksas termiņu pagarinājuma negatīvās ietekmes mazināšanu uz personas vecuma pensijas apmēru.Ieviesti atbalsta pasākumi pensijas apmēra noteikšanai gadījumos, kad darba devējs nav faktiski veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.110 111 121 225LMFM, LBAS, LDDK31.12.2024III. Labklājīga Latvija 039. 39.4. Veidosim pretciklisku, sociāli atbildīgu un attīstību veicinošu fiskālo politiku, veicot nepieciešamās investīcijas, kā arī sniedzot atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem krīzes situācijās.Nodrošināta sociāli atbildīga un mērķorientēta atbalsta risinājumu izstrāde uzņēmējiem krīzes situācijās. (Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.5. rīcības virziena uzdevumi). Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.Ja nepieciešams, izstrādāta mērķorientēta atbalsta programma uzņēmumiem krīzes pārvarēšanai. EM 30.10.2026III. Labklājīga Latvija 040. (FM) 40.1. Īstenosim tādu fiskālo politiku, kas vispārējās valdības parādu ilgtermiņā vidēji uztur 40 % līmenī no IKP.Izstrādāti vidēja termiņa budžeta plānošanas dokumenti, nodrošinot vispārējās valdības parāda uzturēšanu līmenī, kas ilgtermiņā nepārsniedz vidēji 40% no IKP.1) Latvijas Stabilitātes programma izstrādāta, ievērojot nosacījumu par parāda līmeni ilgtermiņā vidēji 40%. 2) MK informatīvais ziņojums par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm vidējam termiņam izstrādāts, ievērojot nosacījumu par parāda līmeni ilgtermiņā vidēji 40%. 3) Likumprojekts "Par valsts budžetu kārtējam gadam un budžeta ietvaru vidējam termiņam" izstrādāts, ievērojot nosacījumu par parāda līmeni ilgtermiņā vidēji 40%. Saskaņā ar prognozēm, kas tika izstrādātas, sagatavojot budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024.-2026.gadiem, vispārējās valdības parāds 2024.gadā un turpmāk ir 41% no IKP. Minētais rādītājs tiek precizēts turpmākajās Latvijas Stabilitātes programmās un likumos par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru saskaņā ar jaunākajām makroekonomiskajām un fiskālajām prognozēm. FMVK1) ikgadēji līdz 15.04. 2) un 3) saskaņā ar ikgadējo MK apstiprināto rīkojumu par likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafiku.