7. Article

Pakalpojuma finansēšanas pieeja Likuma "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" 6. panta piektā daļa nosaka, ka LNB, uzturot un attīstot tās rīcībā esošo datu centra infrastruktūru, kā arī sadarbojoties ar citām institūcijām, var sniegt datu centra, skaitļošanas resursu nodrošināšanas, datu apstrādes, datu īstermiņa glabāšanas resursu nodrošināšanas, informācijas sistēmu izmitināšanas, kā arī datu ilgtermiņa uzglabāšanas maksas pakalpojumus valsts pārvaldes institūcijām, jo īpaši zinātniski pētnieciskajām institūcijām, izglītības iestādēm un kultūras institūcijām. Minētā likuma prasība ir attiecināma arī uz privātpersonu Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, kura pilda likumā noteiktajā kārtībā tai deleģētos vai ar pilnvarojumu nodotos valsts pārvaldes uzdevumus. Vienlaikus likuma "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" 10. panta otrā daļa nosaka, ka LNB darbības nodrošināšanai nepieciešamos finanšu līdzekļus veido valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, pašu ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem, citi pašu ieņēmumi, kā arī ziedojumi, dāvinājumi, ārvalstu finansiālās palīdzības līdzekļi, projektu konkursos piešķirtie finanšu līdzekļi un pašvaldību piešķirtie finanšu līdzekļi. LNB ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 26. aprīļa noteikumos Nr. 251 "Latvijas Nacionālās bibliotēkas publisko maksas pakalpojumu cenrādis"" projektu, iekļaujot arī LNB datu centru maksas pakalpojumus. Minēto publisko maksas pakalpojumu cenrādi ir plānots attiecināt arī uz valsts datu apstrādes mākoņa ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem, ja vien valsts datu apstrādes mākoņa tiesiskā regulējuma izstrādes laikā netiks pieņemts cits lēmums par pakalpojumu pilnīgu vai daļēju finansēšanu centralizēti no valsts budžeta līdzekļiem. Uz eksistējošiem LNB datu centru mākoņdatošanas pakalpojumiem izveidoto un valsts datu apstrādes mākonī integrēto LNB valsts datu apstrādes unificēto pakalpojumu sākotnējās tehniskās integrācijas uzturēšanas izmaksas pēc projekta noslēguma plāno uzturēt no turpmākiem projektiem, ja tiks paredzēta šo pakalpojumu pilnveide un attīstība nākotnē, vai no pašu ieņēmumiem par datu centru maksas pakalpojumiem. Ja tiks konstatēts, ka ir nepieciešams papildu finansējums projekta ieguvumu uzturēšanai, Kultūras ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā ekonomiski izvērtētu pieprasījumu papildu finansējumam. Savukārt unificēto pakalpojumu pilnā apmērā finansē pakalpojuma saņēmēji attiecībā uz izmaksām, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no pakalpojuma saņēmēja izdarītajām izvēlēm par pakalpojuma apjomu, saturu un līmeni, ja netiek nodrošināts valsts budžeta finansējums valsts datu apstrādes mākoņa unificēto koplietošanas pakalpojumu uzturēšanai un attīstībai: 1) skaitļošanas, datu apstrādes, datu īstermiņa un ilgtermiņa glabāšanas resursu nodrošināšanas, informācijas sistēmu izmitināšanas un citi datu centra pakalpojumi, kā arī specializētie pakalpojumi, kas ir saistīti ar lietojumprogrammatūras izstrādes, piegādes, testēšanas un uzturēšanas vides resursiem; 2) LNB speciālistu darbs pakalpojuma ieviešanā, konfigurēšanā un pielāgošanā, kā arī attīstāmo un darbināmo sistēmu migrācijā vai izvietošanā mākoņdatošanas vidē (LNB veic ieguldāmā darba apjoma uzskaiti, un pakalpojuma saņēmējs to apmaksā saskaņā ar LNB datu centru maksas pakalpojumu cenrādi); 3) papildu izmaksas, kas saistītas ar trešo pušu produktu (piemēram, programmatūras licenču) un pakalpojumu (piemēram, telekomunikāciju pakalpojumu) izmantošanu, kas ir nepieciešamas pakalpojuma saņēmēja vajadzību apmierināšanai, bet iziet ārpus unificētā mākoņpakalpojuma tvēruma