2. Article

Nepiekrītam Spriedumā secinātajam, ka pieteikumā sniegtie argumenti par Satversmes 115. pantu pamato Pieteikuma iesniedzējas tiesības rīkoties tai piešķirtā pilnvarojuma ietvaros, kas ir viens no apsvērumiem, kuru dēļ tiesvedība par Apstrīdētā rīkojuma atbilstību Satversmes 115. pantam nav izbeidzama. Tāpat nepiekrītam Spriedumā atzītajam, ka pieteikumā ietvertā argumentācija pēc būtības ir vērsta uz to, lai Grozījumi tiktu atzīti par atbilstošiem Satversmes 115. pantam, kas savukārt ir pamats atzīt Apstrīdēto rīkojumu par neatbilstošu likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmajai daļai. 2.1. Satversmes 115. pantā ietvertās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē ir atzītas par patstāvīgām pamattiesībām un ir piemērojamas tieši un nepastarpināti. Satversmes tiesa, konkretizējot Satversmes 115. panta tvērumu, ir atzinusi, ka minētā Satversmes norma visupirms valstij uzliek pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2017-02-03 16. punktu). Pieteikuma iesniedzējas izdotie Grozījumi ir pamatoti ar apsvērumiem, kas saistīti ar Satversmes 115. pantā ietvertā valsts pienākuma - gādāt par personu tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē - izpildes nodrošināšanu. Vides tiesību jomā noteiktie mērķi var tikt sasniegti, valstij un pašvaldībām līdzdarbojoties. Līdz ar to Satversmes 115. pantā lietotais termins "valsts" nav interpretējams šauri un ar to saprotamas arī pašvaldības, kurām kopīgi ar valsts institūcijām ir pienākums aizsargāt ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu (sal. sk. Satversmes tiesas 2007. gada 8. februāra sprieduma lietā Nr. 2006-09-03 11. punktu). Tādējādi pašvaldība ir viens no subjektiem, kas ir atbildīga par vides aizsardzības pasākumu nodrošināšanu, un tai kā valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā ietilpstošai atvasinātai publiskai personai ir pienākums ar vides jautājumiem saistītu lēmumu pieņemšanā ievērot sabiedrības intereses. Tāpēc ar vides aizsardzību saistītos jautājumos pašvaldība nav pielīdzināma pilsoniskajai sabiedrībai, bet ir uzskatāma par "valsti". Satversmes tiesa ir atzinusi, ka fiziskās personas, kā arī personu apvienības un sabiedriskās organizācijas ir tiesību dzīvot labvēlīgā vidē subjekti (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 12., 13.1. un 13.2. punktu). No vides tiesību sistēmas nav izsecināmas pašvaldības subjektīvās tiesības uz Satversmes 115. panta konstitucionālu aizsardzību. Arī Orhūsas konvencija neparedz pašvaldības subjektīvās tiesības vērsties tiesā saistībā ar vides jautājumiem. Tāpat šādas tiesības pašvaldībai nav paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 6. oktobra Regulā (ES) 2021/1767, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem. Tādējādi Satversmes 115. pantā nostiprinātās tiesības pilsoniskā sabiedrība īsteno patstāvīgi ar fizisko personu vai nevalstisko organizāciju starpniecību. Līdz ar to pašvaldība nav tiesīga vietējo iedzīvotāju vārdā vērsties tiesā ar pieteikumu par tiesību akta neatbilstību Satversmes 115. pantam. 2.2. Satversmes 115. pantā noteiktās pamattiesības paredz valsts pienākumu aizsargāt personas gan no faktiski jau notiekošām darbībām, kas var apdraudēt cilvēku veselību vai vidi, gan arī no šādām nākotnē paredzētām darbībām. Spriedumā secināts, ka Pieteikuma iesniedzēja, ievērojot piesardzības principu, ar mērķi novērst nākotnē prognozējamus vides riskus, ir izpildījusi pozitīvo pienākumu, kas tai izriet no Satversmes 115. panta, un rezultātā tai ir iestājušās negatīvas sekas un izdots Apstrīdētais rīkojums. Tomēr Spriedumā trūkst argumentācijas tam, kāpēc pieļauta atkāpe no līdzšinējās judikatūras un Grozījumos ietvertais pamatojums būtu vērtējams Satversmes 115. panta kontekstā. Tā kā izskatāmajā lietā nav piemērots ne valsts pozitīvā pienākuma tests, ne arī personas pamattiesību ierobežojuma tests, kas ir pamatā metodoloģijai, pēc kuras tiek vērtēta atbilstība Satversmes 115. pantam, no Sprieduma nevar izsecināt to, kā Apstrīdētā rīkojuma neatbilstība likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmajai daļai būtu sasaistāma ar Grozījumos ietvertā pamatojuma atbilstību Satversmes 115. pantam. Satversmes tiesas likuma 17. panta trešajā daļā paredzētā pašvaldības domes pieteikuma mērķis ir pakļaut Satversmes tiesas kontrolei ministra lēmuma tiesiskumu. Tāpēc uzskatām, ka Pieteikuma iesniedzējas sniegtie argumenti par nepieciešamību nodrošināt tiesības uz labvēlīgu vidi nevarēja tikt saistīti ar atbilstības Satversmes 115. pantam izvērtējumu. Turklāt, izskatot lietu pēc būtības, Spriedumā netika vērtēta Grozījumos ietvertā pamatojuma atbilstība Satversmes 115. pantam. Ievērojot minēto, tiesvedība daļā par Apstrīdētā rīkojuma atbilstību Satversmes 115. pantam bija izbeidzama.