3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Jūrmalas valstspilsētas dome - iesniegusi atbildes rakstu, kurā norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. pantam, tomēr tiesvedība lietā būtu izbeidzama, jo apstrīdētā norma neskarot Pieteikuma iesniedzēja pamattiesības. Pieteikuma iesniedzēja nekustamais īpašums atrodoties teritorijā, kas saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta otrās daļas 3. punktu un Jūrmalas pilsētas domes 2016. gada 24. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 8 "Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" ietilpst Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā. Šajā aizsargjoslā atsevišķas privātpersonu intereses esot kompleksi saskaņojamas ar attiecīgās teritorijas līdzsvarotas un ilgtspējīgas attīstības iespējām. Tādējādi piekrastes aizsargjosla esot izveidota ar mērķi ne tikai aizsargāt dabas daudzveidību, bet arī saglabāt visas sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgās teritorijas. Turklāt attiecīgais nekustamais īpašums atrodoties valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa "Vaivaru-Asaru-Mellužu-Pumpuru-Jaundubultu vasarnīcu rajons" teritorijā un šajā nekustamajā īpašumā esot reģistrēts valsts aizsargājams kultūras piemineklis "dzīvojamā ēka - pansija". Tamdēļ pirms jebkuru koku ciršanas darbu veikšanas šajā nekustamajā īpašumā esot ņemami vērā ar normatīvajiem aktiem noteiktie apgrūtinājumi. Piemēram, saskaņā ar Koku ciršanas noteikumu 18. punktu koku ciršanai šajā īpašumā esot nepieciešams Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atzinums. Pilsētas un tās apstādījumu ainavu veidojot ne tikai uz pašvaldībai piederoša zemesgabala esošie apstādījumi, bet arī apstādījumi, kas atrodas uz privātpersonām piederošiem zemesgabaliem. Daudzgadīgu koku izciršana pilsētas teritorijā ietekmējot kopējo pilsētas vidi. Komisija pēc tam, kad saņēmusi Pieteikuma iesniedzēja 2019. gada 13. augusta iesniegumu ar lūgumu izsniegt koku ciršanas atļauju teritorijas izgaismošanai un plānotai apstādījumu atjaunošanai ar citām koku sugām, esot veikusi nekustamā īpašuma apsekošanu un nolēmusi, ka ir pieļaujama divu tūju nociršana. Attiecīgi Jūrmalas pilsētas domes 2019. gada 9. oktobra lēmumā esot norādīts, ka Pieteikuma iesniedzēja norādītie pārējie koki, kuru ciršanai atļauja netika izsniegta, ir ainaviski vērtīgi koki, kuru saglabāšana ir visas sabiedrības interesēs, un to nociršana šauru privātpersonu interešu dēļ nav pieļaujama. Pieteikuma iesniedzēja iesniegumā norādītais arguments par teritorijas izgaismošanas nepieciešamību neesot bijis atzīstams par pietiekamu iemeslu atļaut koku nociršanu. Šādus iestādes secinājumus par pamatotiem esot atzinusi gan Administratīvā rajona tiesa, gan Administratīvā apgabaltiesa. Tātad Pieteikuma iesniedzēja lūgums izsniegt koku ciršanas atļauju iestādē un tiesā esot izskatīts pēc būtības, proti, katra koka nociršanas pieļaujamība esot vērtēta atsevišķi, ņemot vērā gan koka stāvokli, gan arī Pieteikuma iesniedzēja norādīto tā ciršanas pamatojumu. Arī pēc Pieteikuma iesniedzēja 2021. gada 18. maija iesnieguma, kurā lūgts izsniegt atļauju priedes nociršanai, jo šis koks apdraudot īpašumu, kā arī cilvēku veselību un dzīvību, Komisija esot apsekojusi nekustamo īpašumu un konstatējusi, ka priede ir ainavisks, ainaviski vērtīgs, augstvērtīgs koks, potenciālais dižkoks, bet Pieteikuma iesniedzēja norādītā bīstamība neesot konstatēta. Lēmums atzīts par tiesisku arī tiesvedībā administratīvajā tiesā. Tādējādi par pamatu atteikumam izsniegt koku ciršanas atļaujas ir bijusi nevis apstrīdētā norma, bet gan konstatācija, ka strīdus koki ir veseli, nebojāti un nekalstoši, ainaviski vērtīgi un neapdraud ne citus objektus, ne cilvēkus. Pieteikuma iesniedzēja iesniegumos norādītais koku ciršanas nepieciešamības pamatojums neesot apstiprinājies. Apstrīdētā norma neaizskarot Satversmē noteiktās pamattiesības, proti, apstrīdētā norma pati par sevi neliedzot koku ciršanu. Katra koka stāvokļa individuālam izvērtējumam, kas ietver arī koka ainavisko vērtējumu, neesot tiešas sasaistes ar apstrīdēto normu.