4. Article

Satversmes tiesas tiesnesis, kurš sagatavo lietu izskatīšanai, iesniedzis priekšlikumu lemt par tiesvedības izbeigšanu lietā atbilstoši Jūrmalas valstspilsētas domes atbildes rakstā norādītajiem un tiesneša konstatētajiem argumentiem. Pieteikuma iesniedzējs lūgts izteikties par šo jautājumu. Papildu paskaidrojumos Pieteikuma iesniedzējs norādījis, ka koku novērtējums esot jāveic atbilstoši noteiktai vērtēšanas hierarhijai. Konstatējot aizsargājama koka statusu, pašvaldībai esot tiesības ierobežot privātīpašnieku intereses. Savukārt tad, ja koks atrodas uz privātās zemes un tam nav šāda statusa, esot nepieciešams tikai informēt pašvaldību un aprēķināt atbilstošu atlīdzību. Ja kokam piešķirts aizsargājama koka statuss, kā tas noteikts apstrīdētajā normā, tad tā ainaviskās, ekoloģiskās un dendroloģiskās nozīmes ietekme uz to, vai tiks pieņemts lēmums par atļauju cirst konkrēto koku, daudzkārt palielinoties. Pašvaldība liedzot privātīpašniekam pārvaldīt viņa īpašumu, jo pieņemot aizsargājama koka statusu kā aksiomu un tāpēc darbojoties kā sabiedrības interešu aizstāve, lai vispār nepieļautu attiecīgā koka nociršanu. Taču šāda nostāja būtu tiesiska tikai attiecībā uz aizsargājamiem un īpaši identificētiem kokiem, kuru statuss noteikts saskaņā ar vides aizsardzības normatīvajiem aktiem. Rīgas domes saistošo noteikumu projektā "Par ārpus mežu augošu koku aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu Rīgas valstspilsētā" līdzīgas normas esot piedāvātas citā redakcijā. Turklāt šis projekts nosakot skaidrus aizsargājamo koku kritērijus gan pēc ģeometrisko rādītāju atbilstības, gan īpašās ainaviskās, ekoloģiskās un dendroloģiskās nozīmes. Kokus, kas aug privātā teritorijā, varot uzskatīt par pilsētas ainavai īpaši vērtīgiem gadījumos: 1) kad koks ir aizsargājams; 2) kad koks atrodas ainaviski vērtīgajā teritorijā; 3) kad koks atrodas privātā, bet publiski pieejamā teritorijā un tā nozīmīgā ainaviskā vērtība ir apstiprināta ar publiskās apspriešanas rezultātiem. Pieteikuma iesniedzēja gadījumā 2. un 3. variants neizpildoties. Tādējādi atliekot tikai viens kritērijs - aizsargājams koks -, atbilstoši kuram pašvaldība var atsaukties uz koka ainavisko vērtību un īpašu sabiedrisku nozīmi, lai aizliegtu tā ciršanu. Tomēr pašvaldībai standarta situācijā neesot tiesību privātās zemes ainavu klasificēt kā pilsētvides ainavu un attiecīgi censties apsaimniekot tās stādījumus, tajā skaitā nosakot koku kategorijas vai patvaļīgi lemjot par koku īpašo ainavisko vērtību. Likumdevējs Koku ciršanas noteikumos esot noteicis koeficientu sistēmu, kurā ņemts vērā koku ainaviskais, dendroloģiskais un ekoloģiskais nozīmīgums. Šādai sistēmai vajadzējis līdzsvarot dažādu pušu intereses. Satversmes tiesa secināja: