5. Article

Plāna rezultatīvie rādītāji Lai novērtētu prioritāro nozaru ietvaros ieviesto plāna pasākumu efektivitāti, kā arī analizētu komersantu nodokļu saistību izpildes dinamiku ir izstrādāti izmērāmi rezultatīvie rādītāji. Ēku būvniecība (NACE kods 41) Nozare 2023.gads 2024.gads 2025.gads 2026.gads 2027.gads Piezīmes Nodokļu maksātāju - juridisko personu bez būtiskiem nodokļu saistību izpildes riskiem ("A" klasē) īpatsvars kopējā segmentēto NM JP skaitā uz gada sākumu, %7,3% 7,8% 8,3% -* -* Paredzēts pieaugums ne vairāk par 0,5% katru gadu, pieauguma tempam nepārsniedzot 10%.Nodokļu maksātāju - juridisko personu bez būtiskiem nodokļu saistību izpildes riskiem ("B" klasē) īpatsvars kopējā segmentēto NM JP skaitā uz gada sākumu, %49,2% 48,7% 48,2% -** -** Paredzēts samazinājums ne vairāk par 0,5% katru gadu, samazinājuma tempam nepārsniedzot 10%.Darba ņēmēju ar ienākumiem virs 1000 euro skaita īpatsvars kopējā nozares darba ņēmēju skaitā (vidējais rādītājs mēnesī), %42,1% 44,0% 45,7% 47,3% 48,8% Prognozēts ar autoregresiju, pesimistiskais scenārijs.Darba vietu ar ienākumiem virs 1000 euro skaita īpatsvars kopējā nozares darba vietu skaitā (vidējais rādītājs mēnesī), %38,8% 40,6% 42,2% 43,7% 45,0% Prognozēts ar autoregresiju, pesimistiskais scenārijs.Inženierbūvniecība (NACE kods 42) Nozare 2023.gads 2024.gads 2025.gads 2026.gads 2027.gads Piezīmes Nodokļu maksātāju - juridisko personu bez būtiskiem nodokļu saistību izpildes riskiem ("A" klasē) īpatsvars kopējā segmentēto NM JP skaitā uz gada sākumu, %14,3% 14,8% 15,3% -* -* Paredzēts pieaugums ne vairāk par 0,5% katru gadu, pieauguma tempam nepārsniedzot 10%.Nodokļu maksātāju - juridisko personu bez būtiskiem nodokļu saistību izpildes riskiem ("B" klasē) īpatsvars kopējā segmentēto NM JP skaitā uz gada sākumu, %53,0% 52,5% 52,0% -** -** Paredzēts samazinājums ne vairāk par 0,5% katru gadu, samazinājuma tempam nepārsniedzot 10%.Darba ņēmēju ar ienākumiem virs 1000 euro skaita īpatsvars kopējā nozares darba ņēmēju skaitā (vidējais rādītājs mēnesī), %63,1% 64,3% 65,4% 66,4% 67,3% Prognozēts ar autoregresiju, pesimistiskais scenārijs.Darba vietu ar ienākumiem virs 1000 euro skaita īpatsvars kopējā nozares darba vietu skaitā (vidējais rādītājs mēnesī), %61,1% 62,3% 63,3% 64,3% 65,1% Prognozēts ar autoregresiju, pesimistiskais scenārijs.Specializētie būvdarbi (NACE kods 43) Nozare 2023.gads 2024.gads 2025.gads 2026.gads 2027.gads Piezīmes Nodokļu maksātāju - juridisko personu bez būtiskiem nodokļu saistību izpildes riskiem ("A" klasē) īpatsvars kopējā segmentēto NM JP skaitā uz gada sākumu, %7,9% 8,4% 8,9% -* -* Paredzēts pieaugums ne vairāk par 0,5% katru gadu, pieauguma tempam nepārsniedzot 10%.Nodokļu maksātāju - juridisko personu bez būtiskiem nodokļu saistību izpildes riskiem ("B" klasē) īpatsvars kopējā segmentēto NM JP skaitā uz gada sākumu, %51,1% 50,6% 50,1% -** -** Paredzēts samazinājums ne vairāk par 0,5% katru gadu, samazinājuma tempam nepārsniedzot 10%.Darba ņēmēju ar ienākumiem virs 1000 euro skaita īpatsvars kopējā nozares darba ņēmēju skaitā (vidējais rādītājs mēnesī), %34,5% 36,2% 37,7% 39,0% 40,3% Prognozēts ar autoregresiju, pesimistiskais scenārijs.Darba vietu ar ienākumiem virs 1000 euro skaita īpatsvars kopējā nozares darba vietu skaitā (vidējais rādītājs mēnesī), %32,3% 33,9% 35,3% 36,6% 37,8% Prognozēts ar autoregresiju, pesimistiskais scenārijs.Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (NACE kods 46) Nozare 2023.gads 2024.gads 2025.gads 2026.gads 2027.gads Piezīmes Nodokļu maksātāju - juridisko personu bez būtiskiem nodokļu saistību izpildes riskiem ("A" klasē) īpatsvars kopējā segmentēto NM JP skaitā uz gada sākumu, %14,2% 14,7% 15,2% -* -* Paredzēts pieaugums ne vairāk par 0,5% katru gadu, pieauguma tempam nepārsniedzot 10%. Nodokļu maksātāju - juridisko personu bez būtiskiem nodokļu saistību izpildes riskiem ("B" klasē) īpatsvars kopējā segmentēto NM JP skaitā uz gada sākumu, %49,9% 49,4% 48,9% -** -** Paredzēts samazinājums ne vairāk par 0,5% katru gadu, samazinājuma tempam nepārsniedzot 10%. Darba ņēmēju ar ienākumiem virs 1000 euro skaita īpatsvars kopējā nozares darba ņēmēju skaitā (vidējais rādītājs mēnesī), %53,0% 54,0% 56,0% 57,8% 59,3% Prognozēts ar autoregresiju, pesimistiskais scenārijs. Darba vietu ar ienākumiem virs 1000 euro skaita īpatsvars kopējā nozares darba vietu skaitā (vidējais rādītājs mēnesī), %51,0% 52,0% 53,8% 55,4% 56,8% Prognozēts ar autoregresiju, pesimistiskais scenārijs. Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (NACE kods 47) Nozare 2023.gads 2024.gads 2025.gads 2026.gads 2027.gads Piezīmes Nodokļu maksātāju - juridisko personu bez būtiskiem nodokļu saistību izpildes riskiem ("A" klasē) īpatsvars kopējā segmentēto NM JP skaitā uz gada sākumu, %9,6% 10,1% 10,6% -* -* Paredzēts pieaugums ne vairāk par 0,5% katru gadu, pieauguma tempam nepārsniedzot 10%.Nodokļu maksātāju - juridisko personu bez būtiskiem nodokļu saistību izpildes riskiem ("B" klasē) īpatsvars kopējā segmentēto NM JP skaitā uz gada sākumu, %49,6% 49,1% 48,6% -** -** Paredzēts samazinājums ne vairāk par 0,5% katru gadu, samazinājuma tempam nepārsniedzot 10%.Darba ņēmēju ar ienākumiem virs 1000 euro skaita īpatsvars kopējā nozares darba ņēmēju skaitā (vidējais rādītājs mēnesī), %28,9% 29,5% 31,1% 32,8% 34,3% Prognozēts ar autoregresiju, pesimistiskais scenārijs.Darba vietu ar ienākumiem virs 1000 euro skaita īpatsvars kopējā nozares darba vietu skaitā (vidējais rādītājs mēnesī), %27,8% 28,5% 30,1% 31,7% 33,2% Prognozēts ar autoregresiju, pesimistiskais scenārijs.Veselības aizsardzība (NACE kods 86) Nozare 2023.gads 2024.gads 2025.gads 2026.gads 2027.gads Piezīmes Nodokļu maksātāju - juridisko personu bez būtiskiem nodokļu saistību izpildes riskiem ("A" klasē) īpatsvars kopējā segmentēto NM JP skaitā uz gada sākumu, %30,9% 31,4% 31,9% -* -* Paredzēts pieaugums ne vairāk par 0,5% katru gadu, pieauguma tempam nepārsniedzot 10%.Nodokļu maksātāju - juridisko personu bez būtiskiem nodokļu saistību izpildes riskiem ("B" klasē) īpatsvars kopējā segmentēto NM JP skaitā uz gada sākumu, %51,6% 51,1% 50,6% -** -** Paredzēts samazinājums ne vairāk par 0,5% katru gadu, samazinājuma tempam nepārsniedzot 10%.Darba ņēmēju ar ienākumiem virs 1000 euro skaita īpatsvars kopējā nozares darba ņēmēju skaitā (vidējais rādītājs mēnesī), %64,0% 68,0% 70,0% 73,0% 75,2% Prognozēts ar autoregresiju, pesimistiskais scenārijs.Darba vietu ar ienākumiem virs 1000 euro skaita īpatsvars kopējā nozares darba vietu skaitā (vidējais rādītājs mēnesī), %55,0% 58,0% 60,0% 63,0% 65,3% Prognozēts ar autoregresiju, pesimistiskais scenārijs.Skaistumkopšana (NACE kods 9602) Nozare 2023.gads 2024.gads 2025.gads 2026.gads 2027.gads Piezīmes Nodokļu maksātāju - juridisko personu bez būtiskiem nodokļu saistību izpildes riskiem ("A" klasē) īpatsvars kopējā segmentēto NM JP skaitā uz gada sākumu, %4,9% 5,3% 5,7% -* -* Paredzēts pieaugums ne vairāk par 0,5% katru gadu, pieauguma tempam nepārsniedzot 10%.Nodokļu maksātāju - juridisko personu bez būtiskiem nodokļu saistību izpildes riskiem ("B" klasē) īpatsvars kopējā segmentēto NM JP skaitā uz gada sākumu, %49,9% 49,5% 49,1% -** -** Paredzēts samazinājums ne vairāk par 0,5% katru gadu, samazinājuma tempam nepārsniedzot 10%.Darba ņēmēju ar ienākumiem virs 1000 euro skaita īpatsvars kopējā nozares darba ņēmēju skaitā (vidējais rādītājs mēnesī), %6,4% 7,0% 7,6% 8,1% 8,4% Prognozēts ar autoregresiju, pesimistiskais scenārijs.Darba vietu ar ienākumiem virs 1000 euro skaita īpatsvars kopējā nozares darba vietu skaitā (vidējais rādītājs mēnesī), %5,6% 6,1% 6,6% 7,0% 7,3% Prognozēts ar autoregresiju, pesimistiskais scenārijs.Rādītāji, kuri raksturo nozaru atalgojuma līmeni ir plānoti, balstoties uz autoregresiju modeļiem. Prognozes vērtības pēc būtības pārstāv nozaru atalgojuma attīstības pesimistisku scenāriju. Rādītāji, kuri raksturo nozares nodokļu maksātāju sadalījumu pēc nodokļu samaksas disciplīnas, pēc nepieciešamības tiks pārskatīti. * Rādītāja vērtību nevar noprognozēt, bet paredzama rādītāja pieauguma tendence. ** Rādītāja vērtību nevar noprognozēt, bet paredzama rādītāja samazinājuma tendence. Kopsavilkums par plānā iekļauto pasākumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu euro Uzdevums Pasākums Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Pasākuma īstenošanas gads (ja pasākuma īstenošana ir terminēta)2 2024 2025 2026 2024 2025 2026 turpmākajā posmā līdz pasākuma pabeigšanai (ja pasākuma īstenošana terminēta) turpmāk ik gadu (ja pasākuma izpilde nav terminēta) Finansējums plāna realizācijai kopā, tajā skaitā:Veikti grozījumi normatīvajā regulējumā par vispārējo ikgadējo iedzīvotāju ienākuma deklarēšanas ieviešanu, kas paredz, ka iedzīvotājiem jādeklarē visi taksācijas gadā gūtie ienākumi, t.sk. ienākumi, kurus tie šobrīd nedeklarē, tajā skaitā:33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana"413 995 331 400 31 400 31 400 - nepieciešamo izmaiņu veikšanai VID informācijas sistēmās 313 995 31 400 31 400 31 400 - komunikācijas kampaņas par vispārējo deklarēšanos veikšanai 100 000 300 000 - - Īstenot attaisnojuma dokumentu (e-rēķinu) elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu74.06.00 "Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projekti un pasākumi"- - - 633 923 1 398 877 - - 2025.gads 33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana"- - - 933 754 349 368 Plānā ietverto pasākumu īstenošanu atbildīgās un iesaistītās ministrijas nodrošinās esošā finansējuma ietvaros, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasot no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" vai arī nepieciešamības gadījumā kārtējā gada budžeta sagatavošanas procesā, sniedzot fiskāli neitrālus priekšlikumus. Kopsavilkums par plānotajiem nodokļu ieņēmumiem no plānā iekļautajiem pasākumiem milj. euro Plāna rīcības virziens Kopā Plānotie ieņēmumi 2024 2025 2026 2027 1.rīcības virziens. Horizontālie pasākumi un skaidras naudas aprites mazināšana.55,00 6,00 22,00 46,00 55,00 1.1. Valsts un privātā sektora partnerības stiprināšana: reitinga izmantošana publiskajos iepirkumos un publiskajās procedūrās.15,00 - 4,31 10,00 15,00 1.2. Skaidras naudas aprites ierobežošana.18,00 4,00 9,00 18,00 18,00 1.3. Apzināts konceptuālais risinājums par vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas principu.7,00 - 0,69 7,00 7,00 1.4. Bezskaidras naudas darījumu izmantošanas veicināšana.15,00 2,00 8,00 11,00 15,00 2.rīcības virziens. Informācijas un datu apmaiņa.1,00 0,00 0,30 0,75 1,00 2.1. E-kvīts ieviešana.0,30 - - 0,25 0,30 2.2. Starpinstitūcijas informācijas apmaiņa un informācijas publiskošana.0,70 - 0,30 0,50 0,70 3.rīcības virziens. Būvniecības nozares pasākumi.16,00 5,00 11,00 13,50 16,00 1.1. EDLUS, VEDLUB, BIS datu analītikas stiprināšana.7,00 2,00 5,00 6,00 7,00 1.2. Prasības privātpersonai būvniecības procesā.2,00 - 1,00 1,50 2,00 1.3. Valsts un privātā sektora partnerības stiprināšana būvniecības jomā.7,00 3,00 5,00 6,00 7,00 4.rīcības virziens. Veselības nozares pasākumi.7,00 0,50 2,30 4,75 7,00 4.1. Datu analītikas stiprināšana veselības nozarē.2,00 0,50 1,00 1,50 2,00 4.2. Skaidra juridiska ietvara definēšana veselības nozarē.0,25 - 0,15 0,20 0,25 4.3. Valsts un privātā sektora partnerības stiprināšana veselības jomā.3,00 - 1,00 2,00 3,00 4.4. Informēšanas un sabiedrības izglītošanas pasākumi veselības jomā.0,50 - - 0,35 0,50 4.5. Skaidra juridiska ietvara definēšana skaistumkopšanas jomā.0,25 - 0,15 0,20 0,25 4.6. Datu apmaiņas un analītikas stiprināšana skaistumkopšanas jomā.1,00 - - 0,50 1,00 5.rīcības virziens. Citi pasākumi uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai.41,00 0,50 4,40 15,00 41,00 5.1. Uzņēmumu ar ilgstoši negatīvo pašu kapitālu skaita mazināšana.8,00 - - 5,00 8,00 5.2. Nelegālo akcīzes preču aprites mazināšana.33,00 0,50 4,40 10,00 33,00 Kopā 120,00 12,00 40,00 80,00 120,00 Kopējie plānotie nodokļu ieņēmumi no pasākumu īstenošanas 2027.gadā veido 120 milj. euro, tajā skaitā: IIN ieņēmumi 17,20 milj. euro, VSAOI ieņēmumi 33,40 milj. euro, PVN ieņēmumi 36,41 milj. euro un akcīzes nodokļa ieņēmumi 33,3 milj. euro. Administratīvā sloga novērtējums Administratīvais slogs ir fiziskai vai juridiskai personai radīts pienākums ievērot tiesisko regulējumu, kas saistīts ar informācijas saņemšanu, apstrādi, sniegšanu (nosūtīšanu) vai uzglabāšanu (piemēram, datu apkopošana un uzskaite, pārskatu sniegšana, datu precizēšana pēc iestādes pieprasījuma), ko persona nebūtu veikusi, ja to neprasītu tiesiskais regulējums. Ievērojot augstāk minēto, plāna izstrādes posmā nav iespējams precīzi noteikt vai prognozēt iespējamas administratīvās izmaksas. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no aspektiem, kas kļūs zināmi izstrādājot normatīvo aktu projektus plāna pasākumu ieviešanas laikā, tostarp ietekmējamo personu loku. Tādējādi, administratīvais slogs plāna pasākumiem ir aprakstošs, izmantojot loģiski konstruktīvu metodi. 1.2.2. Noteikt darba devējam pienākumu informēt VID par faktu, ka darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā. Laiks ņemot vērā, ka darba ņēmēji un darba devēji bieži nemaina darba algas izmaksas veidu, atzīmes izmaiņas darba devēju deklarācijā būs jāveic tikai gadījumā, ja iepriekšējā mēnesī darba algas izmaksas veids bija atšķirīgs no tekošā mēneša darba algas izmaksas veida. Šī pienākuma spēkā stāšanās pirmajā mēnesī automātiski tiks atspoguļota atzīme par algu izmaksu bezskaidrā naudā, kuru attiecīgi būs nepieciešams mainīt algas izmaksas gadījumā skaidrā naudā. Patērētais laiks ir atkarīgs no proporcijas, cik nodarbināto uzņēmumā izmanto algas izmaksu skaidrā naudā. Šobrīd šie dati nav zināmi. Biežums deklarācija tiks sniegta reizi mēnesī. Iesaistīto personu skaits iesaistīto personu skaits sakrīt ar juridisko personu skaitu ar darba vietām. Vienlaikus izmaiņas darba devēja ziņojumā būs jāveic tikai gadījumā, ja iepriekšējā mēnesī darba algas izmaksas veids bija atšķirīgs no tekošā mēneša darba algas izmaksas veida. Pieņemam, ka administratīvais slogs varētu būt minimāls, jo skar nelielu darba ņēmēju skaitu un informāciju plāno saņemt ar darba devēju ziņojumu, papildus atzīmējot attiecīgu lauku par darba ņēmēju ziņojumā, ka darba alga ir izmaksāta skaidrā naudā. Pasākuma mērķa auditorija varētu būt darba devēji, kas nodarbina līdz pieciem darbiniekiem. Saskaņā ar iesniegtajiem darba devēju ziņojumiem 2023. gada augustā 76,9 % jeb 63 463 darba devēju nodarbina līdz pieciem darbiniekiem (2022. gadā bija 77,5 % darba devēji, kas, salīdzinot ar 2021.gadu, ir par 1,2 procentpunktiem vairāk). No tiem 55,0 % darba devējiem ir konstatēti būtiski "aplokšņu algu" riski. Mazo uzņēmumu darba devējiem, lai gan tie veido lielāko darba devēju daļu, VID informēšana par algas izmaksu skaidrā naudā neradīs lielu administratīvo slogu. Izmaksas administratīvās izmaksas juridiskām personām šobrīd nav iespējams aprēķināt, jo ziņu iesniegšanas biežums un iesaistīto personu skaits var būt mainīgs. Pasākums administratīvo slogu neveido, jo atzīme par algu izmaksu bezskaidrā naudā tiks atspoguļota Darba devēju ziņojumos automātiski, kuru attiecīgi būs nepieciešams mainīt, ja algas izmaksas tiks veiktas skaidrā naudā un ja šī informācija atšķiras no iepriekš sniegtās (tiks saglabāta iepriekšējā izvēle, attiecīgi mazinot administratīvo slogu). 1.2.3. Noteikt skaidras naudas iemaksas un izmaksas sliekšņa deklarācijas (ziņošana par skaidras naudas iemaksām un izmaksām bankomātos). Laiks ziņošana par skaidras naudas iemaksām notiks automātiski. Biežums deklarācija tiks sniegta reizi ceturksnī. Iesaistīto personu skaits juridiskās personas, kuras uztur bankomātu tīklu Latvijas teritorijā. Izmaksas administratīvās izmaksas juridiskām personām šobrīd precīzi nav nosakāmas, jo ir atkarīgas no esošā ziņošanas algoritma. Regulējuma ieviešanai tiks noteikts pārejas periods, lai komercbankas nepieciešamās izmaiņas ziņošanas algoritmos varētu īstenot plānoto pilnveidojumu ietvaros. 1.3.1. Izvērtēt, vai esošajai iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas kārtībai ir nepieciešami papildinājumi, kas mazinātu ēnu ekonomiku, veicinātu nodokļu nomaksas kultūru, bet vienlaikus nepalielinātu administratīvo un birokrātisko slogu. Tostarp apzināts konceptuālais risinājums par vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas principa pakāpenisko ieviešanu, identificējot nepieciešamos izņēmumus. Laiks šobrīd pasākums slogu neveido. Nākotnē attīstot vispārējās iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas konceptu, ir paredzēts, ka deklarācija tiks ģenerēta automātiski. Tādējādi personai būs nepieciešams sniegt papildu datus tikai gadījumos, ja deklarācijas sagatavē nebūs atspoguļota visa personas rīcībā esošā informācija. No šī regulējuma personai netiks radīts jauns nodokļu nomaksas pienākums. Vienlaikus, uzskatāmi atspoguļojot valsts rīcībā esošo informāciju par personas ienākumiem, personai tiks sniegts atbalsts, palīdzot novērst situācijas, kad nodokļu nomaksas pienākums netiek kaut kādu iemeslu pēc izpildīts. Apzināta vai neapzināta nodokļu saistību neizpilde noved pie nokavējumu naudas (iespējams, arī soda naudas) uzrēķina. Tādējādi tiks samazināts laiks, kas personai ir nepieciešams, iegūstot priekšstatu par valsts rīcībā esošo informāciju par gūtajiem ienākumiem un nomaksātajiem nodokļiem, attiecīgi minimizējot nodokļu nenomaksas un attiecīgo negatīvo seku riskus. Biežums šobrīd pasākums slogu neveido. Nākotnē attīstot vispārējās iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas konceptu, ir paredzēts, ka deklarācija tiks sniegta reizi gadā. Iesaistīto personu skaits šobrīd pasākums slogu neveido. Nākotnē attīstot vispārējās iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas konceptu, ir paredzēts, ka to iesniegs iedzīvotāji virs 18 gadu vecuma regulējumā atrunātajiem ar izņēmumiem (iedzīvotāju skaits 2022.gadā no 18 gadiem 1,5 milj.) Administratīvais slogs radīsies tikai tām personām, kurām ir jāievada papildu datus, un tas skaits šobrīd nav nosakāms. Izmaksas radīsies negatīvais efekts, bet ņemot vērā, ka pienākums papildināt datus ir atkarīgs no katras personas darbībām un aktivitātēm, šobrīd tās nav iespējams aprēķināt. Pozitīvs efekts veidojas no tā, ka personai tiks sagatavots pārskats, kas ļaus izpildīt normatīvajā aktā iekļauto pienākumu un laicīgi nodeklarēt ienākumus, veicot nodokļu nomaksu (t.i. prasības, kas jau šobrīd noteiktas regulējumā). Pozitīvais efekts veidojas, samazinot personām risku apzinātai vai neapzinātai nodokļu saistību neizpildei, kas noved pie nokavējumu naudas (iespējams, arī soda naudas) uzrēķina. Pasākuma ieviešanas ietvaros tiks meklēts risinājums, lai nodrošinātu ērtu un automatizētu iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu, organizētas diskusijas un apzināti VID dati kvalitatīvās analītikas nodrošināšanai. Tiks ievēroti pamatprincipi: vienlīdzība, noteiktība, ērtums, efektivitāte. Šobrīd pasākums papildu administratīvo slogu neveido. 1.3.2. Kopsakarā ar 1.3.1.pasākumu izvērtēt nepieciešamību noteikt portfeļu investīciju un tamlīdzīgu finanšu instrumentu pārvaldītājam pienākumu ieturēt IIN izmaksas vietā un ziņot VID ar nodokļiem apliekamā ienākuma apjomu. Laiks šobrīd pasākums slogu neveido. Nākotnē attīstot vispārējās iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas konceptu, ir paredzēts, ka datus sniegs finanšu instrumentu pārvaldītāji un finanšu iestādes. Nepieciešamais laiks informācijas sagatavošanai nav nosakāms. Biežums informācija tiks sniegta regulāri. Iesaistīto personu skaits Saskaņā ar informāciju no paziņojumiem par fiziskajām personām izmaksātajām summām (ar ienākuma veida kodu 1019 "Procenti" un izmaksātāja NACE 2.red. kodu 64 "Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu") 2023.gada deviņos mēnešos ienākumu no procentiem ir saņēmušas 181 337 fiziskas personas, ko izmaksāja 106 finanšu pakalpojumu sniedzēji. Izmaksas administratīvās izmaksas šobrīd precīzi nav iespējams aprēķināt, jo nav zināms ieturējumu daudzums no investīciju portfeļu un līdzīgu finanšu instrumentu pārvaldīšanas. 1.4.1. Īstenot attaisnojuma dokumentu (e-rēķinu) elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Laiks e-rēķinu ieviešana nodrošinās manuāla darba mazināšanu, rēķinu kļūdu riska mazināšanu, rēķinu ātrāku nonākšanu grāmatvedībā un nodokļu administrācijā. Līdz ar to, pasākuma ieviešanas rezultātā ir sagaidāms pozitīvs administratīvā sloga mazināšanas efekts (patērētā laika samazinājums), kas šobrīd nav precīzi nosakāms, jo ir atkarīgs no izstrādājamā risinājuma tehniskām detaļām. Biežums atkarībā no slēgto darījumu skaita, kas pašlaik nav nosakāms. Iesaistīto personu skaits visi uzņēmumi un saimnieciskās darbības veicēji, kas slēgs darījumus (B2B, B2G). Izmaksas iespējamās izmaksas tiks precizētas e-rēķinu ieviešanas gaitā. Sagaidāms, ka izmaksas samazināsies sakarā ar atteikšanos no rēķinu aprites papīra formā un rēķinu digitālās formas izveidi, kā arī rēķinu kļūdu riska mazināšanu, un rēķinu ātrāku nonākšanu grāmatvedībā un nodokļu administrācijā, samazinoties darbaspēka izmaksām. Pašreiz e-rēķinu aprites ieviešanas koncepts ir sagatavošanas darbu sākumposmā un starpinstitucionālā darba grupā tiek lemts par detalizētiem risinājumiem, tādējādi administratīvais slogs šobrīd nav aprēķināms. 1.4.2. Pienākums uzņēmumiem ar apgrozījumu virs 50 000 euro gadā nodrošināt iespēju klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā. Laiks ieviešot bezskaidras naudas norēķinus tiks ietaupīts uz maksājumu dokumentu noformēšanu. Biežums regulāri, kad notiek darījums. Iesaistīto personu skaits uzņēmēji, kuriem ir apgrozījums virs 50 000 euro gadā un kuriem nav bezskaidras naudas norēķinu risinājuma. Pēc VID sniegtajiem datiem regulējums varētu skart 779 nodokļu maksātājus, no tiem tirdzniecības nozarē (NACE 46 un NACE 47) darbojas 177 nodokļu maksātājus. Izmaksas palielināsies uzņēmējiem, ieviešot bezskaidras naudas norēķinu risinājumu un maksājot par darījumu pārskaitījumiem. Pamatojoties uz komerciālo izdevumu aprēķinu, bezskaidras naudas norēķinu risinājuma izmantošana atmaksājas pie gada apgrozījuma virs 35 000 euro. Vienlaikus administratīvais slogs samazināsies pircējiem, kuru rīcībā pirkuma veikšanas brīdī nav skaidras naudas un kuri šobrīd ir spiesti skaidru naudu izņemt bankomātā, lai veiktu attiecīgo darījumu. Konkrētus administratīvā sloga aprēķinus nav iespējams veikt, jo informācija par aktīvajiem komersantiem un veikto darījumu skaitu nepārtraukti mainās un tādējādi apgrūtina precīzu administratīva sloga aprēķina veikšanu. Bezskaidras naudas norēķinu nodrošināšanai pastāv ļoti dažādi tehnoloģiskie POS risinājumi, piemēram, stacionārie, mobilie, iebūvējamie, pārnēsājamie, terminālis telefonā, mini termināļi u.c. Kopējo termināļu lietošanas maksu veido divas pozīcijas: termināļa abonēšanas maksa un komisijas maksa no katra darījuma. Viena termināļa abonēšanas maksa svārstās no 14-25 euro mēnesī, un ir atkarīga no iekārtas veida. Lētākie ir stacionārie termināļi, savukārt mobilā pārvietojamā termināļa abonēšanas maksa ir 18-25 euro mēnesī. Papildu izmaksas var rasties gadījumos, kad tirdzniecības vietā nav pieejams interneta pieslēgums.37 Ievērojot to, ka pastāv ļoti dažādi tehnoloģiskie POS termināļu risinājumi, un to izmaksas ietekmē ne tikai termināļu veids, bet arī darījumu skaits un norēķinu kartes veids, tad administratīvais slogs precīzi nav nosakāms. 3.1.1. Pazemināt EDLUS ieviešanas slieksni (no 350 000 euro uz 170 000 euro). Laiks sistēmas ieviešana ir vienreizējs pasākums un ikdienas funkcionalitātes nodrošināšanai ir nepieciešams speciāls IT aprīkojums. Laiks tiks uzskaitīts automātiski, savukārt administratīvo uzraudzību veiks kāds no uzņēmuma darbiniekiem. Precīzo laiku nav iespējams aprēķināt, jo faktiskais laiks ir atkarīgs no objekta lieluma un nodarbināto skaita objektā. Biežums sistēma tiks izmantota objektā būvniecības darbu veikšanas laikā. Iesaistīto personu skaits visi komersanti, kuriem būvniecības objekta vērtība ir no 170 000 euro līdz 350 000 euro. Pēc IUB datiem līdz 2023.gadā 24.oktobrim tika izsludināti 88 būvdarbu iepirkumi ar vērtību 170-350 tūkst. euro. Pieņemot, ka publiskais pasūtījums veido aptuveni pusi no būvdarbu pasūtījumiem, varam prognozēt, ka plāna 3.1.1 pasākums attieksies uz aptuveni 200 būvobjektiem. Precīzu iesaistīto skaitu pašlaik noteikt nav iespējams. Izmaksas pēc aplēsēm IT sistēmas ierīkošana, nepieciešamā tehniskā risinājuma nodrošinājums būvniecības laukumā varētu izmaksāt 200-300 euro mēnesī vienā būvniecības objektā. Latvijas tirgū pastāv vairāki risinājumi, kas piedāvā EDLUS ierīkošanas un funkcionalitātes nodrošināšanu būvniecības objektos. EDLUS ir efektīvākais rīks kā uzraudzīt darbinieku atrašanos būvlaukumā, tādējādi tas palīdz apzināt nostrādāto stundu skaitu laukumā. 3.1.2. Paredzēt normatīvajos aktos būvniecības ieceres ierosinātājam pienākumu iesniegt BIS informāciju par būvdarbu līguma cenu, būvētāja gadījumā plānoto būvdarbu cenu, kā arī nodrošināt iespēju veidot atlasi par būvniecības ieceru īstenošanas izmaksām (būvdarbu cenu) pēc būvju lietošanas veidiem. Laiks papildu laiks nav nepieciešams (līdz dažām minūtēm, aizpildot vienu papildu aili). Pasākums plānots kā tehniskais risinājums BIS funkcionalitātē. Šis priekšlikums attiecas uz būvniecības izmaksu provizorisko novērtējumu un neparedz papildu dokumentu iesniegšanu. Biežums informācija par būvdarbu plānoto būvdarbu cenu būvniecības procesā tiek iesniegta vienu reizi BIS. Iesaistīto personu skaits juridiskās un fiziskās personas, kas uzsāk būvniecības procesu. Izmaksas pasākums juridiskām un fiziskām personām papildu izmaksas neveidos un administratīvo slogu nepalielinās. BVKB veiks nepieciešamo BIS funkcionalitātes uzlabošanu, lai nodrošinātu iespēju veidot atlasi par būvniecības ieceru īstenošanas izmaksām (būvdarbu cenu) pēc būvju lietošanas veidiem. Šis pasākums uzlabos BIS datu analītiku, un tā īstenošana tiks realizēta caur BIS funkcionalitātes uzlabojumiem. Iespēja veikt BIS datu atlasi pēc būvju lietošanas veidiem ļaus labāk analizēt situāciju nozarē un sekot līdzi būvniecības izmaksu izmaiņām. 3.2.2. Paredzēt pienākumu privātpersonai sniegt informāciju BIS par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi. Laiks papildu laiks nav nepieciešams (līdz dažām minūtēm, aizpildot vienu papildu aili). Pasākums plānots kā tehniskais risinājums BIS funkcionalitātē, kur privātpersona, uzsākot būvniecību, norādīs plānotā finansējuma avotu, piemēram: kredīts, uzkrājumi, atzīmējot BIS strukturēto datu aili, kas apliecinātu apgalvojuma patiesumu un neparedz papildu dokumentu iesniegšanu. Biežums informācija par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi tiek iesniegta vienu reizi būvniecības procesā. Iesaistīto personu skaits fiziskās personas, kas uzsāk būvniecības procesu. Izmaksas pasākums fiziskām personām papildu izmaksas neveidos un administratīvo slogu nepalielinās. Finanšu iestāžu pienākums ziņot par aktuālo parādsaistību atlikumu un aizņemto līdzekļu atlikumu (neatkarīgi no to juridiskās formas), kas pārsniedz 20 minimālās algas. Tāpat ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu ietvaros, 2023.gada 16.novembrī stājušies spēkā "Grozījumi Kredītu reģistra likumā", tādējādi precizētas un papildinātas Kredītu reģistra likuma 19.pantā noteiktās VID tiesības saņemt informāciju no Kredītu reģistra par fizisko personu (rezidentu) saistībām, kas atbilst noteiktam saistību atlikuma limitam. Likums ir izstrādāts, lai samazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, un tā mērķis ir nodrošināt VID ar datu analīzei, nodokļu administrēšanas darbībām un nodokļu administrācijas pārbaudēm, kā arī valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudēm nepieciešamo, bet pašlaik trūkstošo informāciju. Likums: - precizē spēkā esošais normatīvais regulējums, nosakot, ka VID ir tiesības uz atsevišķa pieprasījuma pamata saņemt informāciju no Kredītu reģistra nodokļu administrēšanas darbību un nodokļu administrācijas pārbaudes lietderības izvērtēšanai un veikšanai, ja nodokļu administrēšanas procesā ir pamats uzskatīt, ka fiziskās personas (rezidenta) izdevumi varētu pārsniegt ienākumus; - papildina VID dienesta tiesības saņemt informāciju no Kredītu reģistra bez atsevišķa pieprasījuma, nosakot, ka Kredītu reģistrs vienu reizi gadā informēs dienestu par fizisko personu (rezidentu) saistībām, kuru kopējais atlikums ir vismaz 20 minimālās mēnešalgas; - papildina VID tiesības saņemt informāciju no Kredītu reģistra valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei. Saņemamo Kredītu reģistrā iekļauto ziņu apjoms būs analogs tam apjomam, kādu VID jau šobrīd uz individuāla pieprasījuma pamata ir tiesīgs saņemt no Kredītu reģistra nodokļu revīzijas (audita) nepieciešamības analīzei, ja pirms nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas VID ir pamats uzskatīt, ka fiziskās personas (rezidenta) izdevumi varētu pārsniegt ienākumus. Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 pantu kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji iesniedz VID informāciju tikai par kontu apgrozījumu, bet no Kredītu reģistra paredzēts saņemt informāciju par saistību apjomu, tādējādi jaunā tiesību norma nodrošinās papildus informāciju saņemto datu izvērtēšanai. 1 MK protokols Nr. 16 43.§2 Shining Light on the Shadow Economy: Opportunities and Threats, OECD, 2017 - https://www.oecd.org/tax/crime/shining-light-on-the-shadow-economy-opportunities-and-threats.pdf 3 Nonlinearity between the Shadow Economy and Level of Development - https://www.iza.org/publications/dp/12385/nonlinearity-between-the-shadow-economy-and-level-of-development 4 Shadow Economies around the World: What Do We Know? - https://docs.iza.org/dp1043.pdf 5 Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009. 2022. gadā - https://www.sseriga.edu/sites/default/files/2023-05/Enu_ekonomikas_indekss_2009_2022_0.pdf 6 Outside the State - The Shadow Economy and Shadow Economy Labor Force https://www.researchgate.net/publication/356303562_ 7 Taxation of the Informal Economy in the EU (europa.eu) 8 Which are the causes of tax evasion? https://www.addistaxinitiative.net/profile/ciat 9 https://www.oecd-ilibrary.org/sites/f3d8ea10-en/index.html?itemId=/content/publication/f3d8ea10-en 10 Torgler, B. & Schneider, F. (2009). The impact of tax morale and institutional quality on the shadow economy. Journal of Economic Psychology 11 Zinātniski pamatotas rīcībpolitikas rekomendācijas ēnu ekonomikas mazināšanai Latvijā https://www.fm.gov.lv/lv/media/13786/download?attachment, 12 https://www.oecd-ilibrary.org/sites/b407f99c-en/index.html?itemId=/content/publication/b407f99c-en 13 https://www.fm.gov.lv/lv/media/13776/download?attachment 14 https://www.fm.gov.lv/lv/media/13776/download?attachment 15 Real GDP per capita - Statistics | Eurostat (europa.eu) 16 Pārskats par PVN plaisu VAT gap in the EU - Publications Office of the EU (europa.eu) 131.lpp., 75.tabula 17 Real GDP per capita - Statistics | Eurostat (europa.eu) 18 Starptautiskā valūtas fonda pētījums https://www.fm.gov.lv/lv/media/11131/download?attachment 19 https://www.oecdregionalwellbeing.org/US26.html 20 https://www.mk.gov.lv/lv/media/16704/download?attachment 21 https://www.fm.gov.lv/lv/media/13792/download?attachment 22 Payment Innovations, the Shadow Economy and Cash Demand of Households in Euro Area Countries 23 https://www.cesifo.org/en/publications/2020/working-paper/payment-innovations-shadow-economy-and-cash-demand-households-euro 24 https://www.bank.lv/aktualitates-banklv/zinas-un-raksti/jaunumi/16568-latvija-1-pusgada-butiski-audzis-bezskaidras-naudas-maksajumu-apjoms 25 Zinātniski pamatotas rīcībpolitikas rekomendācijas ēnu ekonomikas mazināšanai Latvijā - https://www.fm.gov.lv/lv/media/13788/download?attachment 26 Taxation of the Informal Economy in the EU (europa.eu) datu avots: Taxation of the Informal Economy in the EU (europa.eu) 27 Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009. 2022. gadā - https://www.sseriga.edu/sites/default/files/2023-05/Enu_ekonomikas_indekss_2009_2022_0.pdf 28 https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/ikp-istermina/preses-relizes/12251-iekszemes-kopprodukts-2022 29 https://leta.lv/news/Latvia/36B556EC-C1FD-4B79-B8C0-904DF721CBD4 30 Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009. 2021.gadā, SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs, A. Sauka, T. Putniņš. https://www.sseriga.edu/sites/default/files/2022-05/SSERiga_Enu_ekonomikas_indekss_2009_2021_brosura_0.pdf 31 https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/sdg_08_10/default/table?lang=en; https://data.worldbank.org/indicator/NY.GDP.PCAP.CD?locations=OE 32 https://www.fm.gov.lv/lv/media/13798/download?attachment 33 Izvērtējuma rezultāts līdz 30.06.2024., nosūtīts VARAM, lai nodrošinātu atbalstu Ministru kabineta 27.06.2023. sēdes protokola Nr.34 51.§ 3.punkta izpildi - https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/ab34369d-2244-4093-9cb2-867888cfeea1 34 ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.1. investīcijas nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija" ietvaros vai plānoto ES kohēzijas politikas programmas investīciju 2021.-2027. gadam 1.politikas mērķa "Konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību" pasākuma 1.3.1.1. "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" ietvaros. 35 https://www.lb.lt/uploads/consultations/docs/34217_bff2383bc37f0a7222f9068e1d97b6e0.pdf 36 https://www.riigiteataja.ee/en/eli/ee/509012023001/consolide 37 https://www.swedbank.lv/business/cash/cashflow/cardservice?language=LAT&cid=allyear_S-daily-banking-DailyDigital-corporate-uzturosa_search_pos-terminali_lv_lat&s_kwcid=AL!12017!3!648773434013!p!!g!!pos&gclid=EAIaIQobChMItpTblbyggwMV0QqiAx1b8QAmEAAYBCAAEgJ3A_D_BwE Finanšu ministrs A. Ašeradens