12. Article

1. Darba ņēmējam, ar kuru izbeigtas darba attiecībās, saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi ir tiesības uz: a) atlaišanas pabalstu vai citu darba uzteikuma pabalstu, kura apmērs ir inter alia atkarīgs no darba stāža un algu līmeņa, un to izmaksā tieši darba devējs vai to izmaksā no fonda, kas izveidots no darba devēju iemaksām, vai b) pabalstu no bezdarba apdrošināšanas fonda vai palīdzības vai citām sociālā nodrošinājuma formām, piemēram, vecuma vai invaliditātes pabalstus, kas izmaksājami parastajā kārtībā, vai c) šādu pabalstu kombināciju. 2. Darba ņēmējam, kas neatbilst nosacījumiem, lai saņemtu bezdarba apdrošināšanu vai palīdzību saskaņā ar vispārējo shēmu, nav jāizmaksā nekādi pabalsti, kuri minēti šā panta pirmā punkta a) apakšpunktā, tikai tāpēc, ka viņš nesaņem bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar pirmā punkta b) apakšpunktu. 3. Izmantojot šīs konvencijas 1. pantā minētās īstenošanas metodes, var paredzēt noteikumus par tiesību uz tiem pabalstiem zaudēšanu, kas minēti šā panta pirmā punkta a) apakšpunktā, ja darba attiecības tiek izbeigtas smaga pārkāpuma dēļ. III DAĻA PAPILDU NOTEIKUMI PAR DARBA ATTIECĪBU IZBEIGŠANU EKONOMISKU, TEHNOLOĢISKU, STRUKTURĀLU VAI CITU LĪDZĪGU IEMESLU DĒĻ A NODAĻA KONSULTĒŠANĀS AR DARBA ŅĒMĒJU PĀRSTĀVJIEM