13. Article

1. Gadījumos, kad darba devējs plāno darba attiecību izbeigšanu ekonomisku, tehnoloģisku, strukturālu vai līdzīgu iemeslu dēļ, darba devēja pienākums ir: a) laikus sniegt attiecīgajiem darba ņēmēju pārstāvjiem atbilstošu informāciju, tostarp informāciju par iemesliem, kādēļ tiek plānota darba attiecību izbeigšana, darba ņēmēju skaitu un kategorijām, kurus tā varētu skart, un termiņu, kurā paredzēts izbeigt darba attiecības; b) saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi attiecīgajiem darba ņēmēju pārstāvjiem pēc iespējas drīzāk nodrošināt iespēju konsultēties par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu darba attiecību izbeigšanu vai mazinātu to darba ņēmēju skaitu, ar kuriem tiks izbeigtas darba attiecības, un pasākumiem, ko var veikt, lai mazinātu katra iesaistītā darba ņēmēja darba attiecību izbeigšanas nelabvēlīgās sekas, piemēram, atrodot citu darba vietu. 2. Izmantojot šīs konvencijas 1. pantā noteiktās īstenošanas metodes, šā panta 1. punktu var piemērot tikai attiecībā uz gadījumiem, kad to darba ņēmēju skaits, ar kuriem tiek plānots izbeigt darba attiecības, ir vismaz konkrēts skaitlis vai procenti no darba ņēmēju skaita. 3. Šajā pantā termins attiecīgie darba ņēmēju pārstāvji nozīmē darba ņēmēju pārstāvjus, kuri par tādiem atzīti valsts tiesību aktos vai praksē saskaņā ar 1971. gada Darba ņēmēju pārstāvju konvenciju. B NODAĻA PAZIŅOJUMS KOMPETENTAJAI IESTĀDEI